Sekmēsim vīriešu garīgo izaugsmi

”Turpmāk tu zvejosi cilvēkus.” (Lūk. 5:10.)

1., 2. a) Kā vīrieši atsaucās uz Jēzus sludināšanu? b) Kas tiks apskatīts šajā rakstā?

REIZ, kad Jēzus un viņa mācekļi sludināja Galilejā, viņi iekāpa laivā, lai dotos uz kādu nomaļu vietu, taču ļaudis kājām gāja viņiem pakaļ. To, kas todien atnāca, bija ”kādi pieci tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni”. (Mat. 14:21.) Citā reizē pie Jēzus ieradās daudz ļaužu, kas cerēja uz dziedināšanu un vēlējās dzirdēt, kā Jēzus runā. Starp šiem cilvēkiem bija ”četri tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni”. (Mat. 15:38.) Šie notikumi liecina, ka pie Jēzus nāca daudz vīriešu, kam interesēja viņa mācības. Jēzus bija pārliecināts, ka uz tām atsauksies vēl daudzi citi, jo pēc tam, kad viņš bija sagādājis brīnumainu lomu, viņš teica savam māceklim Sīmanim: ”Turpmāk tu zvejosi cilvēkus.” (Lūk. 5:10.) Mācekļiem bija jāizmet tīkli cilvēces ”jūrā”, un viņi varēja gaidīt, ka ”lomu” veidos visdažādākie cilvēki, arī daudzi vīrieši.

² Arī mūsdienās ir vīrieši, ko piesaista mūsu sludinātā Bībeles vēsts un kas atsaucas uz to. (Mat. 5:3.) Tomēr daudzus kaut kas attur no garīgas izaugsmes. Kā mēs viņiem varam palīdzēt? Lai gan Jēzus neiedibināja īpašu kalpošanas veidu, kura mērķis būtu uzrunāt tieši vīriešus, viņš pievērsa uzmanību jautājumiem, kas vīriešiem viņa laikā bija aktuāli. Ņemot vērā Jēzus piemēru, apskatīsim, kā mēs varam palīdzēt vīriešiem trīs jomās, kas var kļūt par šķērsli viņu garīgajai izaugsmei: tās ir 1) raizes par iztikas pelnīšanu, 2) bailes no citu negatīvās attieksmes un 3) nedrošības sajūta.

Iztikas pelnīšana

3., 4. a) Ko daudzi vīrieši uzskata par svarīgāko dzīvē? b) Kāpēc daļai vīriešu iztikas pelnīšana šķiet svarīgāka par garīgām nodarbēm?

³ ”Skolotāj, es tev sekošu, lai kurp tu ietu,” kāds rakstu mācītājs sacīja Jēzum. Tomēr, kad Jēzus viņam norādīja, ka ”Cilvēka dēlam nav, kur galvu nolikt”, rakstu mācītājs pārdomāja. Acīmredzot viņam bija grūti samierināties ar neziņu par to, kā viņš nākamreiz paēdīs un kur dzīvos; jebkurā gadījumā nekas neliecina, ka šis rakstu mācītājs būtu kļuvis par Kristus sekotāju. (Mat. 8:19, 20.)

⁴ Vīriešiem materiālā nodrošinātība bieži ir svarīgāka nekā garīgās intereses. Daudzu acīs ļoti nozīmīga ir augstākā izglītība un labi atalgots darbs. Pēc viņu domām, naudas pelnīšana dod taustāmāku un praktiskāku labumu nekā tas, ka cilvēks iedziļinās Bībelē un veido tuvas attiecības ar Dievu. Iespējams, Bībeles mācības viņiem liekas pievilcīgas, taču ”šī laikmeta raizes” un ”bagātības maldinošais spēks” nomāc interesi, kāda viņiem ir. (Marka 4:18, 19.) Pievērsīsim uzmanību, kā Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem mainīt priekšstatus par to, kas ir svarīgākais.

5., 6. Kāpēc Andrejs, Pēteris, Jēkabs un Jānis mainīja prioritātes un par galveno savā dzīvē sāka uzskatīt sludināšanu, nevis iztikas pelnīšanu?

⁵ Andrejs un viņa brālis Sīmanis Pēteris kopīgi nodarbojās ar zvejošanu, un to pašu darīja Jānis, viņa brālis Jēkabs un viņu tēvs Cebedejs. Darbs sekmējās tik labi, ka viņiem pat bija vajadzīga algādžu palīdzība. (Marka 1:16—20.) Kad Andrejs un Jānis pirmo reizi no Jāņa Kristītāja izdzirdēja par Jēzu, viņi bija  pārliecināti, ka ir atraduši Mesiju. Andrejs pastāstīja par to savam brālim Sīmanim Pēterim, un varbūt arī Jānis to izstāstīja savam brālim Jēkabam. (Jāņa 1:29, 35—41.) Nākamajos mēnešos visi četri pavadīja laiku kopā ar Jēzu, kad tas sludināja Galilejā, Jūdejā un Samarijā. Pēc tam četri mācekļi atsāka nodarboties ar zvejošanu. Viņiem bija interese par garīgiem jautājumiem, tomēr kalpošana viņu dzīvē nebija galvenais.

⁶ Pēc kāda laika Jēzus uzaicināja Pēteri un Andreju nākt viņam līdzi un kļūt par ”cilvēku zvejniekiem”. Par to, kā viņi abi uztvēra šo aicinājumu, var lasīt: ”Tie uzreiz pameta tīklus un sekoja viņam.” Tieši tāpat rīkojās Jēkabs un Jānis: ”Tūlīt pat tie atstāja laivu un savu tēvu un sekoja viņam.” (Mat. 4:18—22.) Kāpēc šie vīrieši nolēma par galveno savā dzīvē padarīt kalpošanu Dievam? Vai tas bija emocionāls un pēkšņs lēmums? Nē, tā tas nebija. Iepriekšējo mēnešu laikā viņi bija klausījušies Jēzū, vērojuši viņa veiktos brīnumus, redzējuši, ar kādu dedzību viņš aizstāv taisnīgumu, un bijuši liecinieki tam, cik daudzi cilvēki atsaucas uz viņa sludināšanu. Tāpēc šo mācekļu ticība Jehovam un paļāvība uz viņu nostiprinājās.

7. Kā mēs varam palīdzēt Bībeles skolniekiem veidot paļāvību uz Jehovas spēju rūpēties par saviem kalpiem?

⁷ Kā mēs, līdzīgi Jēzum, varam palīdzēt saviem Bībeles skolniekiem veidot paļāvību uz Jehovu? (Sal. Pam. 3:5, 6.) Lielā mērā tas ir saistīts ar mūsu mācīšanas paņēmieniem. Mācot citus, mums jāuzsver Dieva solījums bagātīgi mūs svētīt, ja svarīgākais mūsu dzīvē būs viņa valstība. (Nolasīt Maleahija 3:10; Mateja 6:33.) To, kā Jehova rūpējas par saviem kalpiem, var paskaidrot ar dažādiem Bībeles pantiem, taču nebūtu jāaizmirst, cik iedarbīgs ir mūsu personiskais piemērs. Bībeles skolnieku paļāvība uz Jehovu nostiprināsies, ja stāstīsim viņiem par to, ko paši esam pieredzējuši. Mēs varam runāt arī par uzmundrinošiem gadījumiem, kas aprakstīti mūsu literatūrā. *

8. a) Kāpēc ir svarīgi, lai Bībeles skolnieks ”baudītu un redzētu, cik tas Kungs ir labs”? b) Kā mēs varam palīdzēt Bībeles skolniekam pašam izjust Jehovas labestību?

⁸ Lai veidotu stipru ticību, nepietiek tikai lasīt un dzirdēt par to, kā citi ir pieredzējuši Jehovas svētības. Arī pašam Bībeles skolniekam ir jāizjūt Jehovas labestība. Psalmu sacerētājs dziedāja: ”Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!” (Ps. 34:9.) Kā palīdzēt Bībeles skolniekam saskatīt, ka Jehova ir labs? Var gadīties, ka cilvēks, kam ir finansiālas grūtības, mēģina atmest kādu sliktu ieradumu, piemēram, smēķēšanu, aizraušanos ar azartspēlēm vai pārmērīgu alkohola lietošanu. (Sal. Pam. 23:20, 21; 2. Kor. 7:1; 1. Tim. 6:10.) Viņš varētu izjust Jehovas labestību, ja mēs viņu pamudinātu lūgt Dieva palīdzību sliktā ieraduma pārvarēšanā. Ļoti  noderīgi ir arī rosināt Bībeles skolnieku pievērst galveno uzmanību garīgiem jautājumiem un katru nedēļu atvēlēt laiku tam, lai iedziļinātos Bībelē, gatavotos kristiešu sapulcēm un tās apmeklētu. Kad viņš pats pieredzēs, kā Jehova svētī viņa pūles, viņa ticība nostiprināsies.

Bailes no citu attieksmes

9., 10. a) Kāpēc Nikodēms un Jāzeps no Arimatijas turēja savu interesi par Jēzu slepenībā? b) Kāpēc mūsdienās daži vilcinās sekot Kristum?

⁹ Vēl viens iemesls, kāpēc daži vīrieši vilcinās pilnā mērā sekot Kristum, ir apkārtējo cilvēku viedoklis. Nikodēms un Jāzeps no Arimatijas turēja slepenībā savu interesi par Jēzu, jo bažījās, ko teiks un ko darīs citi jūdi, kad to uzzinās. (Jāņa 3:1, 2; 19:38.) Viņu bailes nebija bez pamata. Reliģisko vadītāju naids pret Jēzu ar laiku kļuva tik liels, ka viņi izslēdza no sinagogas ikvienu, kas atzina savu ticību Jēzum. (Jāņa 9:22.)

¹⁰ Mūsdienās dažās vietās cilvēku, kas sāk nopietni interesēties par Dievu, Bībeli vai reliģiju, gaida darbabiedru, draugu un radinieku izsmiekls. Citās vietās ir bīstami pat runāt par reliģijas maiņu. Īpaši lielas grūtības apkārtējo attieksme var radīt cilvēkam, kas dienē armijā, darbojas politikā vai veic aktīvu sabiedrisko darbību. Piemēram, lūk, ko atzina kāds vīrietis, kas dzīvo Vācijā: ”Tas, ko jūs, liecinieki, sludināt par Bībeli, ir taisnība. Bet, ja es šodien kļūtu par liecinieku, jau rītdien visi to zinātu. Ko par mani domātu darbā, kaimiņos un klubā, pie kura mēs ar ģimeni piederam? Es to nevarētu izturēt.”

11. Kā Jēzus palīdzēja saviem mācekļiem pārvarēt bailes cilvēku priekšā?

¹¹ Lai gan Jēzus apustuļi nebija mazdūšīgi, nevienam no viņiem nebija svešas bailes cilvēku priekšā. (Marka 14:50, 66—72.) Kā Jēzus viņiem palīdzēja tās pārvarēt, kaut arī apkārtējo ietekme bija ļoti spēcīga? Jēzus darīja visu, lai sagatavotu savus mācekļus pretestībai, kas viņiem vēlāk būs jāpieredz. Viņš teica: ”Laimīgi jūs esat, ja ļaudis jūs ienīst, izstumj no sava vidus, jūs nosoda un liek negodā jūsu vārdu Cilvēka dēla dēļ.” (Lūk. 6:22.) Jēzus savus sekotājus brīdināja, ka viņiem jārēķinās ar citu nosodījumu; šāda negatīva attieksme viņiem bija jāizjūt ”Cilvēka dēla dēļ”. Jēzus viņiem apliecināja, ka Dievs viņus atbalstīs, ja vien viņi paļausies uz Dieva piešķirto palīdzību un spēku. (Lūk. 12:4—12.) Turklāt Jēzus aicināja jaunpienācējus pavadīt laiku kopā ar viņa mācekļiem un veidot ar tiem draudzību. (Marka 10:29, 30.)

12. Kā var palīdzēt jaunpienācējiem pārvarēt bailes cilvēku priekšā?

¹² Arī mums jāpalīdz Bībeles skolniekiem pārvarēt bailes cilvēku priekšā. No grūtas situācijas bieži ir vieglāk izkļūt, ja tā nav negaidīta. (Jāņa 15:19.) Piemēram, būtu labi palīdzēt Bībeles skolniekam sagatavot vienkāršas, saprātīgas, uz Bībeli balstītas atbildes  uz jautājumiem un iebildumiem, kādi varētu rasties viņa kolēģiem un citiem cilvēkiem. Mēs varam arī censties ne tikai paši veidot ar viņu draudzīgas attiecības, bet arī iepazīstināt viņu ar citiem draudzes locekļiem, it īpaši ar tiem, ar kuriem viņam varētu būt kaut kas kopīgs. Galvenais, mācīsim viņu regulāri un no sirds lūgt Dievu. Tad cilvēks varēs tuvoties Jehovam un padarīt viņu par savu klinti, kur paglābties. (Nolasīt Psalmu 94:21—23; Jēkaba 4:8.)

Nedrošības sajūta

13. Kā nedrošības sajūta dažus attur no garīgas darbības?

¹³ Ir vīrieši, kas neiesaistās garīgā darbībā, jo slikti prot lasīt, nemāk raiti izteikties vai vienkārši ir kautrīgi. Dažiem ir neērti citu priekšā runāt par saviem uzskatiem un jūtām. Iespējams, viņus biedē doma par to, ka vajadzēs pētīt Bībeli, piedalīties ar komentāriem kristiešu sapulcēs un stāstīt par savu ticību citiem. Kāds kristietis atceras: ”Kad biju pusaudzis, es mēdzu darīt tā: es žigli piegāju pie durvīm, izlikos, it kā piezvanītu pie tām, un tad klusītiņām lavījos projām, cerēdams, ka neviens mani nav ne redzējis, ne dzirdējis. ..doma par sludināšanu no durvīm pie durvīm mani padarīja gluži vai slimu.”

14. Kāpēc Jēzus mācekļi nespēja izdziedināt dēmonu apsēsto zēnu?

¹⁴ Padomāsim, cik nepārliecināti par sevi droši vien jutās Jēzus mācekļi, kad viņi nespēja izdziedināt kādu dēmonu apsēstu zēnu. Šī zēna tēvs atnāca pie Jēzus un sacīja par savu dēlu: ”Viņam ir epilepsija, un viņam ir ļoti slikti; viņš bieži iekrīt ugunī, bieži — ūdenī, un es viņu atvedu pie taviem mācekļiem, bet tie viņu nespēja izdziedināt.” Jēzus izdzina dēmonu un izdziedināja zēnu. Vēlāk mācekļi piegāja pie Jēzus un jautāja: ”Kāpēc mums neizdevās to izdzīt?” Jēzus atbildēja: ”Tāpēc, ka jums ir maz ticības. Patiesi, es jums saku: ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, jūs teiksiet šim kalnam: ”Pārcelies no šejienes uz turieni!”, un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mat. 17:14—20.) Ir vajadzīga ticība Jehovam, lai pārvarētu šķēršļus, kas līdzinās kalniem. Kas notiek, ja cilvēks to aizmirst un sāk domāt galvenokārt par savām spējām? Tad neveiksmes, ko viņš piedzīvo, grauj viņa pārliecību par sevi.

15., 16. Ko varētu darīt, lai palīdzētu Bībeles skolniekam pārvarēt nedrošības sajūtu?

¹⁵ Viena iespēja palīdzēt cilvēkam, kas jūtas nedrošs, ir mudināt viņu vairāk domāt par Jehovu, nevis par sevi. Pēteris rakstīja: ”Kļūstiet pazemīgi zem Dieva varenās rokas, lai viņš jūs noteiktā laikā paaugstinātu, un uzticiet viņam visas savas raizes.” (1. Pēt. 5:6, 7.) Tas nozīmē, ka Bībeles skolniekam jāpalīdz stiprināt savu garīgumu. Garīgi noskaņots cilvēks uzskata garīgus jautājumus par ļoti svarīgiem. Viņš augstu vērtē Dieva Rakstus, un viņa dzīvē izpaužas ”gara augļi”. (Gal. 5:22, 23.) Viņš bieži lūdz Dievu. (Filip. 4:6, 7.) Turklāt viņš paļaujas, ka Dievs viņam piešķirs drosmi un spēku, kas ir vajadzīgi, lai pārvarētu jebkādas grūtības un tiktu galā ar jebkuru uzdevumu. (Nolasīt 2. Timotejam 1:7, 8.)

¹⁶ Dažiem Bībeles skolniekiem noderētu arī praktiska palīdzība, lai uzlabotos viņu lasīšanas iemaņas, prasme sarunāties un  uzstāties auditorijas priekšā. Citi varbūt jūtas necienīgi kalpot Dievam, jo viņus nomāc tas, cik slikti viņi rīkojās, kad vēl nepazina Jehovu. Lai kāda būtu situācija, viņiem ir vajadzīga mūsu mīlestība, pacietība un gatavība palīdzēt. ”Ne jau veselajiem vajag ārstu, bet slimajiem,” teica Jēzus. (Mat. 9:12.)

”Zvejosim” vēl vairāk cilvēku

17., 18. a) Kā sludināšanā varētu ieinteresēt vairāk vīriešu? b) Par ko būs runa nākamajā rakstā?

¹⁷ Mēs ceram, ka uz brīnišķīgo vēsti, kas atrodama vienīgi Bībelē, atsauksies vēl daudz vairāk cilvēku. (2. Tim. 3:16, 17.) Ko mēs sludināšanā varētu darīt, lai ieinteresētu vairāk vīriešu? Mēs varētu vairāk sludināt vakaros, brīvdienu pēcpusdienās, kā arī izejamās dienās, kad ir lielāka iespēja sastapt vīriešus mājās. Piemērotās situācijās mēs varam pajautāt, vai būtu iespējams parunāt ar ģimenes galvu. Sludināsim neformāli kolēģiem darbā un draudzē pievērsīsim uzmanību māsu neticīgajiem vīriem.

¹⁸ Ja sludināsim visiem, ko satiekam, mēs varēsim nešaubīties, ka godprātīgi cilvēki atsauksies labvēlīgi. Pacietīgi palīdzēsim visiem, kas no sirds interesējas par patiesību. Bet kā mēs varam sekmēt to, lai kristīti brāļi draudzē tiektos pēc jauniem pienākumiem Dieva organizācijā un būtu piemēroti to pildīšanai? Par to ir runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Kā vīriešiem var palīdzēt garīgo darbību padarīt par galveno dzīvē?

• Kā mēs varam palīdzēt jaunpienācējiem pretoties apkārtējo cilvēku ietekmei?

• Kas daudziem ir palīdzējis pārvarēt nedrošības sajūtu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 25. lpp.]

Vai jūs meklējat iespējas sludināt labo vēsti vīriešiem?

[Attēls 26. lpp.]

Kā jūs varat sagatavot Bībeles skolnieku pārbaudījumiem?