”Staigāsim.. pēc gara”, lai iegūtu dzīvību un mieru
”Staigāsim.. pēc gara”, lai iegūtu dzīvību un mieru
”Staigājam nevis pēc miesas, bet pēc gara.” (Rom. 8:4.)
1., 2. a) Kādas sekas var būt neuzmanīgai braukšanai? b) Kas var notikt, ja kristietis ir neuzmanīgs garīgā ziņā?
”NEUZMANĪGA autovadīšana ir kļuvusi par epidēmiju, un izskatās, ka situācija gadu no gada tikai pasliktinās,” šādu atzinumu izteica ASV transporta ministrs. Autovadītāju uzmanību bieži vien novērš dažādas ierīces, piemēram, mobilais tālrunis. Kādā aptaujā vairāk nekā trešā daļa cilvēku sacīja, ka viņi ir cietuši vai gandrīz cietuši ceļu satiksmes negadījumā tāpēc, ka autovadītājs, kas bija izraisījis bīstamo situāciju, braucot lietoja mobilo tālruni. Vadītājiem var likties, ka papildu nodarbošanās pie stūres viņiem ļauj ietaupīt laiku, taču šādai rīcībai var būt traģiskas sekas.
2 Kaut kas līdzīgs ar cilvēku var notikt garīgā ziņā. Tāpat kā neuzmanīgs autovadītājs bieži nepamana riskantas situācijas, kristietis, kas ir neuzmanīgs garīgā ziņā, viegli var nonākt briesmās. Ja mēs pieļautu, ka mēs pamazām novirzītos no kristīgā dzīves ceļa un atstātu novārtā teokrātisko darbību, mūsu ”ticības kuģis” tiktu sadragāts. (1. Tim. 1:18, 19.) Par to brīdināja apustulis Pāvils, kad rakstīja Romas kristiešiem: ”Miesīga domāšana ved nāvē, bet garīga — uz dzīvību un mieru.” (Rom. 8:6.) Ko Pāvils ar to gribēja teikt? Kā mēs varam pasargāt sevi no miesīgas domāšanas un veidot sevī garīgu domāšanu?
Tie, kam ”spriedums nav nelabvēlīgs”
3., 4. a) Par kādu cīņu rakstīja Pāvils? b) Kāpēc mums būtu jāpievērš uzmanība tam, ko Pāvils rakstīja par sevi?
3 Savā vēstulē romiešiem Pāvils rakstīja par cīņu, kas viņā pastāvīgi norisinājās, — par cīņu starp miesu un prātu. (Nolasīt Romiešiem 7:21—23.) Viņš to nerakstīja, lai sevi attaisnotu vai žēlotu, un neuzskatīja, ka grēka smagās nastas dēļ viņš nespēj rīkoties pareizi. Pāvils bija nobriedis, ar garu svaidīts kristietis, izredzēts par ”apustuli citām tautām”. (Rom 1:1; 11:13.) Bet kāpēc viņš rakstīja par savu iekšējo cīņu?
4 Pāvils godīgi atzina, ka pats saviem spēkiem viņš nespētu pildīt Dieva gribu tā, kā to vēlētos. Kāds tam bija iemesls? Viņš paskaidroja: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās slavas.” (Rom. 3:23.) Tāpat kā visi Ādama pēcnācēji, Pāvils bija nepilnīgs cilvēks, kura miesa bija pakļauta grēkam. Mums nav grūti iztēloties, kā Pāvils jutās, jo mēs visi esam nepilnīgi un mūsos ik dienu notiek līdzīga cīņa. Turklāt daudz kas var novērst mūsu uzmanību no kalpošanas Dievam un aizvilināt mūs no šaurā ceļa, kas ”ved uz dzīvību”. (Mat. 7:14.) Taču Pāvila situācija nebija bezcerīga, un to pašu var teikt par mums.
5. Kas Pāvilam palīdzēja viņa cīņā?
5 Pāvils rakstīja: ”Kas mani izglābs..? Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” (Rom. 7:24, 25.) Pēc tam viņš vērsās pie tiem, kas bija ”vienotībā ar Kristu Jēzu” — pie svaidītajiem kristiešiem. (Nolasīt Romiešiem 8:1, 2.) Jehova ar svētā gara palīdzību viņus pieņem par saviem dēliem un aicina būt par ”Kristus līdzmantiniekiem”. (Rom. 8:14—17.) Dieva gars un ticība Kristus izpirkuma upurim viņiem palīdz gūt uzvaru cīņā, par kuru runāja Pāvils, un līdz ar to viņiem ”spriedums nav nelabvēlīgs”. Viņi ir atbrīvoti no ”grēka un nāves likuma”.
6. Kāpēc Pāvila vārdi jāņem vērā visiem Dieva kalpiem?
6 Dieva iedvesmotie Pāvila vārdi bija domāti svaidītajiem kristiešiem, tomēr tas, ko viņš teica par Dieva garu un Kristus izpirkuma upuri, var palīdzēt ikvienam, kas kalpo Jehovam, lai kāda būtu viņa cerība. Tāpēc ir svarīgi, lai visi Dieva kalpi saprastu Pāvila teikto un censtos to izmantot savā dzīvē.
Kā Dievs ”nosodīja grēku miesā”
7., 8. a) Kādā ziņā bauslība ”miesas dēļ” bija vāja? b) Ko Dievs ir paveicis ar sava gara un izpirkuma palīdzību?
7 Vēstules romiešiem septītajā nodaļā Pāvils atzina, ka grēks spēcīgi ietekmē cilvēka nepilnīgo miesu. Astotajā nodaļā viņš runāja par svētā gara spēku. Apustulis skaidroja, kā Dieva gars kristiešiem palīdz cīnīties ar grēka ietekmi, lai viņi varētu dzīvot saskaņā ar Jehovas gribu un iemantot viņa labvēlību. Pāvils atzīmēja, ka Dievs ar sava gara un sava Dēla izpirkuma upura palīdzību ir paveicis to, ko nespēja Mozus bauslība.
8 Bauslība ar saviem daudzajiem likumiem nosodīja grēcīgos cilvēkus. Turklāt izraēliešu augstie priesteri bija nepilnīgi cilvēki un nevarēja ziedot piemērotu upuri par grēku. Tāpēc par bauslību ir teikts, ka tā ”miesas dēļ” bija vāja. Bet Dievs, ”sūtīdams savu Dēlu, līdzīgu grēcīgajai miesai,” un atdodams viņu par upuri, ”nosodīja grēku miesā” un tā izdarīja to, ko ”bauslība nespēja”. Tā kā svaidītie kristieši tic Jēzus izpirkuma upurim, viņi ir atzīti par taisniem. Viņi tiek mudināti ”staigāt nevis pēc miesas, bet pēc gara”. (Nolasīt Romiešiem 8:3, 4.) Viņiem tas ir jādara līdz pat savu zemes gaitu beigām, lai saņemtu ”dzīvības vainagu”. (Atkl. 2:10.)
9. Kādā nozīmē vārds ”likums” ir lietots Romiešiem 8:2?
9 Pāvils minēja arī ”gara likumu” un ”grēka un nāves likumu”. (Rom. 8:2.) Kas tie ir par likumiem? Ar vārdu ”likums” šajā gadījumā nav domāti kādi konkrēti noteikumi, līdzīgi tiem likumiem, kādi bija ietverti Mozus bauslībā. Kādā Bībeles komentārā ir skaidrots: ”Grieķu valodas vārds, kas tulkots ”likums”, šajā vietā apzīmē iekšēju principu, kas nosaka rīcību — vai nu labu, vai ļaunu — un darbojas ar likuma noteiktību. Tāpat šis vārds apzīmē normas, pēc kurām cilvēks savā dzīvē vadās.”
10. Kāpēc var teikt, ka mēs esam pakļauti grēka un nāves likumam?
10 Apustulis Pāvils rakstīja: ”Viena cilvēka dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve, un tā nāve ir pārgājusi uz visiem cilvēkiem, jo visi ir grēkojuši.” (Rom. 5:12.) Tā kā mēs esam Ādama pēcnācēji, mēs visi esam pakļauti grēka un nāves likumam. Mūsu grēcīgā miesa mūs pastāvīgi mudina darīt to, kas Dievam nav patīkami un kas galu galā ved nāvē. Vēstulē galatiešiem Pāvils tādu rīcību un paradumus nosauca par ”miesas darbiem” un piebilda: ”Tie, kas tā rīkojas, neiemantos Dieva valstību.” (Gal. 5:19—21.) Šādi cilvēki ”staigā.. pēc miesas”. (Rom. 8:4.) Viņu ”iekšējie principi, kas nosaka rīcību,” un normas, pēc kurām viņi vadās, ir viscaur miesīgi. Bet vai vienīgi tie, kas rīkojas netikli, nododas elkdievībai, nodarbojas ar spiritismu vai iesaistās citos smagos grēkos, ”staigā.. pēc miesas”? Nē, tā nav, jo pie miesas darbiem ir minēta arī greizsirdība, dusmu izvirdumi, nesaskaņas un skaudība, ko daudzi uzskata tikai par personības trūkumiem vai to izpausmēm. Kurš gan var apgalvot, ka nekad nav ”staigājis.. pēc miesas”?
11., 12. Kā Jehova ir parūpējies, lai mēs varētu atbrīvoties no grēka un nāves likuma, un kas mums jādara, lai iegūtu Jehovas labvēlību?
11 Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka viņš mums ir devis iespēju atbrīvoties no grēka un nāves likuma varas. Jēzus teica: ”Dievs tik ļoti mīlēja pasauli, ka atdeva savu vienīgo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, neietu bojā, bet iegūtu mūžīgu dzīvi.” Ja atsauksimies uz Dieva mīlestību un apliecināsim ticību Jēzus Kristus izpirkuma upurim, mums nebūs jāsaņem sods, ko sagādā iedzimtais grēks. (Jāņa 3:16—18.) Mums noteikti ir iemesls justies tāpat kā Pāvilam, kas izsaucās: ”Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!”
12 Mūsu situāciju var salīdzināt ar to, kādā mēs atrastos, ja ārstētos no smagas slimības. Ja mēs gribētu pilnībā atlabt, mums obligāti būtu jāpilda ārsta norādījumi. Kaut arī ticība izpirkumam mūs var atbrīvot no grēka un nāves likuma varas, tomēr mēs joprojām esam nepilnīgi un grēcīgi. Lai mēs kļūtu veseli garīgā ziņā un iegūtu Dieva labvēlību un svētību, ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Pieminēdams ”bauslības taisnīgās prasības”, Pāvils uzsvēra, ka ir nepieciešams ”staigāt.. pēc gara”.
Kā mēs varam ”staigāt.. pēc gara”?
13. Ko nozīmē ”staigāt.. pēc gara”?
13 Kad mēs kaut kur ejam, mēs pakāpeniski tuvojamies noteiktam mērķim. Tāpat ”staigāt.. pēc gara” nozīmē nevis būt garīgā ziņā pilnīgiem, bet gan rūpēties par pastāvīgu garīgo izaugsmi. (1. Tim. 4:15.) Dienu no dienas mums pēc labākās sirdsapziņas jācenšas ”staigāt” jeb dzīvot saskaņā ar gara vadību. Ja ”staigājam garā”, mēs varam iegūt Dieva atzinību. (Gal. 5:16.)
14. Uz ko vērš domas tie, kas ”staigā pēc miesas”?
14 Tālāk savā vēstulē romiešiem Pāvils runāja par divām cilvēku grupām: vieniem domas ir vērstas uz vienu, bet otriem — uz kaut ko pilnīgi pretēju. (Nolasīt Romiešiem 8:5.) Šajā pantā ar vārdu ”miesa” nav domāts tikai ķermenis. Bībelē ar vārdu ”miesa” reizēm ir apzīmēta cilvēku grēcīgā un nepilnīgā daba. Nepilnības dēļ starp miesu un prātu noris cīņa, ko aprakstīja Pāvils. Bet tie, kas ”staigā pēc miesas”, šo cīņu, atšķirībā no Pāvila, nemaz neuzsāk. Viņi nevis interesējas par to, ko Dievs no viņiem prasa, un pieņem Dieva piedāvāto palīdzību, bet gan vērš savas domas ”uz miesīgo”. Bieži vien viņiem galvenais ir apmierināt savas miesīgās vēlmes. Turpretī tie, kas ”staigā pēc gara”, savas domas vērš ”uz garīgo” — uz visu to, ko ir sagādājis Jehova, un uz kalpošanu viņam.
15., 16. a) Kas notiek, ja cilvēks pastāvīgi uz kaut ko vērš savas domas? b) Par ko interesējas lielākā daļa cilvēku mūsu dienās?
15 Nolasīt Romiešiem 8:6. Cilvēka rīcībā — kā labā, tā sliktā — izpaužas tas, uz ko viņš ir vērsis savas domas. Tiem, kas pastāvīgi vērš savas domas uz miesīgo, drīz vien attīstās caurcaurēm miesīga domāšana. Tas, par ko viņi spriež, interesējas un ar ko labprāt aizraujas, parasti ir tikai un vienīgi miesīgs.
16 Kas mūsdienās nodarbina lielāko daļu cilvēku? Apustulis Jānis rakstīja: ”Viss, kas ir pasaulē, — miesas iekāre, acu iekāre un izrādīšanās ar savu mantu — nenāk no Tēva, bet ir no pasaules.” (1. Jāņa 2:16.) Pie tā pieder izlaidība un tiekšanās pēc ievērības un mantas. Grāmatas, žurnāli, laikraksti, filmas, televīzijas pārraides, kā arī internets ir pilns ar šāda satura materiālu, jo tas ir tas, par ko vairākums cilvēku domā un ko viņi vēlas. Bet neaizmirsīsim, ka ”Miesīga domāšana ved nāvē” — tagad tā ir garīga nāve, bet drīzā nākotnē tā būs nāve tiešā nozīmē, ”jo miesīga domāšana rada naidu ar Dievu, tāpēc ka miesa nepakļaujas Dieva likumam un nemaz to nespēj. Tātad tie, kas staigā pēc miesas, nevar patikt Dievam.” (Rom. 8:7, 8.)
17., 18. Kā mēs varam veidot sevī garīgu domāšanu, un ko tā ļauj iegūt?
17 Turpretī garīga domāšana palīdz iegūt ”dzīvību un mieru” — mūžīgu dzīvi nākotnē un iekšēju mieru un labas attiecības ar Dievu jau tagad. Kā mēs varam veidot sevī garīgu domāšanu? Mums vienmēr jāvērš savas domas uz to, kas ir garīgs, tā ļaujot sevī attīstīties garīgai prāta ievirzei. Tad mūsu domas būs pakļautas ”Dieva likumam” un saskanēs ar viņa domām, un, sastopoties ar kārdinājumiem, mēs nebūsim neziņā, kā rīkoties. Mēs vēlēsimies rīkoties pareizi, proti, ”pēc gara”.
18 Tāpēc ir svarīgi vērst savas domas uz garīgo. ”Noskaņosimies aktīvai darbībai” un turēsimies pie labiem garīgiem paradumiem, piemēram, regulāri griezīsimies pie Dieva lūgšanās, lasīsim un pētīsim Bībeli, apmeklēsim sapulces un piedalīsimies kristīgajā kalpošanā. (1. Pēt. 1:13.) Nepieļausim, ka tas, kas ir miesīgs, novērstu mūsu uzmanību no kalpošanas Dievam, bet rūpēsimies, lai mūsu prāts būtu aizņemts ar to, kas ir garīgs. Tad mēs aizvien ”staigāsim.. pēc gara” un varēsim saņemt svētības, jo garīga domāšana ved uz dzīvību un mieru. (Gal. 6:7, 8.)
Vai varat paskaidrot?
• Ko nespēja Mozus bauslība, un ko ir paveicis Dievs?
• Kas ir ”grēka un nāves likums”, un kā ir iespējams atbrīvoties no tā varas?
• Kā mēs varam veidot sevī garīgu domāšanu?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēli 12., 13. lpp.]
Vai jūs ”staigājat.. pēc miesas” vai ”pēc gara”?
