Kā Dieva gars vadīja viņa kalpus senatnē
Kā Dieva gars vadīja viņa kalpus senatnē
”Dievs tas Kungs sūta mani un savu garu.” (Jes. 48:16.)
1., 2. Kas ir nepieciešams, lai attīstītu ticību, un kā mūs var stiprināt pārdomas par uzticīgo Dieva kalpu piemēru senatnē?
TICĪGI cilvēki ir bijuši jau kopš Ābela laikiem, tomēr ”ne jau visiem ir ticība”. (2. Tes. 3:2.) Kā iegūt ticību, un kas palīdz to saglabāt? Lielā mērā ticība nāk no dzirdētā — no tā, ko mēs uzzinām no Dieva Rakstiem. (Rom. 10:17.) Ticība ir Dieva svētā gara auglis. (Gal. 5:22, 23.) Tāpēc, lai izveidotu un stiprinātu ticību, mums ir vajadzīgs svētais gars.
2 Cilvēki nepiedzimst ticīgi, un stipra ticība nerodas pati no sevis. Uzticīgie Dieva kalpi, par kuriem stāstīts Bībelē, bija ”parasti cilvēki, līdzīgi mums”. (Jēk. 5:17.) Viņiem nebija svešas šaubas un nedrošības sajūta, un viņiem piemita trūkumi un vājības, bet ar Dieva garu viņi tika ”darīti spēcīgi” un uzveica grūtības un šķēršļus. (Ebr. 11:34.) Pārdomājot, kā Jehovas gars viņiem palīdzēja, mēs gūsim stiprinājumu, lai šajā laikā, kad mūsu ticība tiek pakļauta nemitīgiem uzbrukumiem, turpinātu uzticīgi kalpot Dievam.
Dieva gars deva spēku Mozum
3.—5. a) Kā var zināt, ka Mozus savus pienākumus veica ar svētā gara palīdzību? b) Ko no Mozus piemēra var uzzināt par to, kā Jehova piešķir savu garu?
3 Mozus bija ”ļoti lēnprātīgs, lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki”, kas dzīvoja 1513. gadā p.m.ē. (4. Moz. 12:3.) Tomēr tieši viņam tika uzticēti ārkārtīgi atbildīgi uzdevumi Izraēla tautā. Dieva gars Mozum deva spēku pravietot, spriest tiesu, rakstīt Svēto Rakstu daļas, vadīt tautu un veikt brīnumus. (Nolasīt Jesajas 63:11—14.) Taču reiz Mozus sāka sūroties, ka pienākumu nasta ir pārāk smaga. (4. Moz. 11:14, 15.) Tāpēc Jehova ņēma ”no tā gara”, kas bija Mozum, un lika to 70 citos, lai tie viņam palīdzētu. (4. Moz. 11:16, 17.) Kaut gan Mozum nasta bija likusies par smagu, īstenībā viņš to nebija nesis viens, un tāpat arī tiem 70 tautas vecajiem, kas tika iecelti par viņa palīgiem, nebija jātiek galā vieniem pašiem.
4 Mozus bija saņēmis pietiekami svētā gara, lai paveiktu uzticēto darbu, un arī pēc tam, kad Jehova daļu gara bija devis citiem, Mozum bija tik daudz gara, cik bija vajadzīgs. Mozum tā nebija par maz, un 70 vecajiem tā nebija par daudz. Jehova mums piešķir savu garu atbilstoši mūsu vajadzībām un apstākļiem. Viņš ”dod savu garu neskopodamies”, no savas ”pilnības”. (Jāņa 1:16; 3:34.)
5 Vai jums ir jāiztur pārbaudījumi? Vai pienākumu nasta aug un prasa aizvien vairāk laika? Vai jūs smagi nopūlaties, gādājot par ģimenes garīgajām un fiziskajām vajadzībām, un vienlaikus izjūtat arvien lielāku spriedzi, jo palielinās izdevumi vai arī pasliktinās veselība? Vai jums ir jāpilda atbildīgi uzdevumi draudzē? Jūs varat būt pārliecināti, ka Dievs ar savu garu jums var dot nepieciešamo spēku, lai jūs tiktu galā ar jebkuru situāciju. (Rom. 15:13.)
Svētais gars palīdzēja Becaleēlam
6.—8. a) Kādu darbu Dieva gars palīdzēja veikt Becaleēlam un Oholiābam? b) Kas liecina, ka Becaleēlu un Oholiābu vadīja Dieva gars? c) Kāpēc Becaleēla piemērs ir īpaši uzmundrinošs?
6 Par to, kā darbojas Dieva gars, var mācīties arī no Mozus laikabiedra Becaleēla piemēra. (Nolasīt 2. Mozus 35:30—35.) Becaleēlam tika uzdots vadīt saiešanas teltij vajadzīgo lietu izgatavošanu. Iespējams, viņš jau bija prasmīgs amatnieks, tomēr pēdējais darbs, ko Becaleēls bija darījis, droši vien bija ķieģeļu taisīšana ēģiptiešiem. (2. Moz. 1:13, 14.) Kā Becaleēls varēja paveikt sarežģīto uzdevumu, kas viņam tika uzticēts? Jehova viņu ”pildīja ar Dieva Garu, ar gudrību, izmanību un zināšanām visādiem darbiem: izdomāt mākslas darbus.. un izstrādāt mākslinieciskus rokdarbus”. Lai kādas būtu bijušas Becaleēla dabiskās dotības, svētais gars tās vairoja un pilnveidoja, un tāpat notika arī ar Oholiābu. Becaleēls un Oholiābs noteikti labprāt mācījās, jo viņi ne tikai izpildīja savu uzdevumu, bet arī iemācīja citiem, kā darbs veicams. Spējas mācīt citus viņiem sirdī bija devis Dievs.
7 Vēl viens pierādījums tam, ka Becaleēlu un Oholiābu vadīja Dieva gars, ir viņu darinājumu apbrīnojami ilgais mūžs. Pat kādus 500 gadus vēlāk tos joprojām izmantoja. (2. Laiku 1:2—6.) Atšķirībā no mūsdienu ražotājiem, Becaleēlam un Oholiābam nenāca prātā uz lietām, ko viņi bija izgatavojuši, likt savu parakstu vai ”firmas zīmi”. Viņi uzskatīja, ka viss gods pienākas Jehovam. (2. Moz. 36:1, 2.)
8 Varbūt mums ir jāpilda sarežģīti uzdevumi, kuriem vajadzīgas īpašas prasmes, piemēram, jāpiedalās celtniecībā, jāiespiež literatūra, jāorganizē kongresi, jāpalīdz katastrofā cietušajiem vai jāskaidro ārstiem Bībeles viedoklis par asinīm. Reizēm tādus darbus dara kvalificēti speciālisti, bet biežāk to visu paveic brīvprātīgie bez lielas pieredzes konkrētajā jomā. Dieva gars liek viņu pūliņiem izdoties. Vai jūs kādreiz esat baidījušies uzņemties kādu uzdevumu kalpošanā Jehovam, jo jums ir licies, ka citi tam ir vairāk piemēroti? Atcerieties, ka Jehovas gars var vairot jūsu zināšanas un prasmes un palīdzēt ikvienā darbā, ko Jehova jums dod.
Svētais gars palīdzēja Jozuam
9. Kādā situācijā izraēlieši nonāca pēc atbrīvošanas no Ēģiptes, un kāds jautājums radās?
9 Dieva gars vadīja vēl kādu Mozus un Becaleēla laikabiedru. Neilgi pēc tam, kad Dievs bija atbrīvojis savu tautu no Ēģiptes, izraēliešiem uzbruka amalekieši. Bija pienācis laiks, kad viņiem bija jāstājas pretī ienaidniekiem. Lai gan izraēlieši nepavisam nebija raduši karot, viņiem pēc brīvības atgūšanas bija jādodas pirmajā kaujā. (2. Moz. 13:17; 17:8.) Kādam bija jāstājas karapulka priekšgalā. Radās jautājums: kurš tas būs?
10. Kāpēc izraēlieši Jozuas vadībā uzvarēja kaujā?
10 Par karavadoni tika izraudzīts Jozua, bet ne jau tāpēc, ka viņam būtu bijusi pieredze karalietās. Kādus darbus Jozua bija darījis agrāk? Taisījis ķieģeļus, vergodams ēģiptiešiem, un lasījis mannu tuksnesī. Tiesa, Jozuas vectēvs Ēlišāma bija Ēfraima cilts virsaitis, kas acīmredzot vadīja 108 100 vīru no trim izraēliešu ciltīm. (4. Moz. 2:18, 24; 1. Laiku 7:26, 27.) Tomēr Jehova ar Mozus starpniecību lika, lai Jozua, nevis Ēlišāma vai viņa dēls Nūns vestu karapulku cīņā un sakautu ienaidnieku. Kauja ilga gandrīz visu dienu. Tā kā Jozua bez ierunām paklausīja Dievam un sekoja viņa svētā gara vadībai, izraēlieši guva uzvaru. (2. Moz. 17:9—13.)
11. Kā mēs, tāpat kā Jozua, varam veiksmīgi tikt galā ar saviem uzdevumiem svētajā kalpošanā?
11 Vēlāk Jozua, ”pilns gudrības gara”, Mozus vietā kļuva par tautas vadoni. (5. Moz. 34:9.) Svētais gars viņam nedeva spējas pravietot un veikt brīnumus kā Mozum, bet gars Jozuam palīdzēja vadīt izraēliešus daudzajās kaujās, kuras bija jāizcīna, lai iekarotu Kanaānu. Varbūt mums liekas, ka mums trūkst pieredzes vai prasmju, lai pildītu noteiktus uzdevumus svētajā kalpošanā. Tomēr, tāpat kā Jozua, mēs noteikti gūsim sekmes, ja rūpīgi ievērosim Dieva norādījumus. (Joz. 1:7—9.)
”Tā Kunga gars nāca pār Gideonu”
12.—14. a) Par ko liecina fakts, ka 300 vīru spēja sakaut lielo midianiešu karaspēku? b) Kā Jehova iedrošināja Gideonu? c) Kādu palīdzību mēs varam gaidīt no Jehovas?
12 Arī pēc Jozuas nāves Jehova deva spēku saviem uzticīgajiem kalpiem. Soģu grāmatā ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas ”vājumā darīti spēcīgi”. (Ebr. 11:34.) Ar savu svēto garu Dievs sūtīja Gideonu cīnīties par izraēliešiem. (Soģu 6:34.) Gideona sapulcētais karaspēks bija četrreiz mazāks par midianiešu armiju, tomēr Jehovas acīs pat šis mazais pulks bija pārāk liels. Viņš divas reizes lika Gideonam samazināt karotāju skaitu, līdz tas bija 450 reižu mazāks nekā ienaidniekam. (Soģu 7:2—8; 8:10.) Šādu spēku samēru Jehova atzina par pieņemamu. Ja izraēlieši uzveiktu tādu pārspēku, neviens nevarētu dižoties, ka uzvara ir izcīnīta ar cilvēku spēku un gudrību.
13 Gideons un viņa vīri bija gandrīz gatavi kaujai. Padomājiet: ja jūs būtu šajā nelielajā karotāju pulkā, vai jūs justos droši, zinot, ka cīnītāju rindās vairs nav neviena, kas baidās vai nav pietiekami modrs? Vai arī sirds nodrebētu no domas, kā viss var beigties? Ir skaidrs, ka Gideons paļāvās uz Dievu. Viņš darīja tā, kā Jehova teica. (Nolasīt Soģu 7:9—14.) Jehova nenosodīja Gideonu par to, ka tas bija lūdzis zīmi par pierādījumu viņa atbalstam. (Soģu 6:36—40.) Tieši otrādi, viņš stiprināja Gideona ticību.
14 Jehovas spēks ir neierobežots. Viņš var izglābt savus kalpus no jebkurām briesmām un pat izmantot šim nolūkam cilvēkus, kas šķiet vāji un bezpalīdzīgi. Dažbrīd varbūt liekas, ka mums jāstājas pretī milzu pārspēkam vai ka mūsu situācija ir bezcerīga. Mēs negaidām tādus brīnumainus Dieva atbalsta pierādījumus, kādus saņēma Gideons, bet no Dieva Rakstiem un viņa draudzes, ko vada svētais gars, mēs bagātīgi saņemam Dieva vadību un iedrošinājumu. (Rom. 8:31, 32.) Jehovas solījumi nostiprina mūsu ticību un vieš paļāvību, ka viņš mums noteikti palīdzēs.
”Tā Kunga gars nāca pār Jeftu”
15., 16. Kas Jeftas meitai bija palīdzējis attīstīt pašaizliedzību, un kā tas var uzmundrināt vecākus?
15 Padomāsim vēl par kādu piemēru. Kad izraēliešiem bija jāiet cīņā pret amoniešiem, Jehovas ”gars nāca pār Jeftu”. Karsti vēlēdamies gūt uzvaru par slavu Jehovam, Jefta deva solījumu, kuru, kā vēlāk izrādījās, izpildīt nebija viegli. Jefta apsolīja, ka tad, ja Jehova nodos amoniešus viņa rokās, pirmais, kas iznāks pa durvīm viņam pretī, kad viņš atgriezīsies mājās, piederēs Jehovam. Kad Jefta pēc uzvaras pārradās mājās, pirmā viņam pretī izsteidzās meita. (Soģu 11:29—31, 34.) Vai Jeftam tas nāca pilnīgi negaidīti? Maz ticams, jo meita bija viņa vienīgais bērns. Jefta izpildīja solījumu un atdeva savu meitu īpašai kalpošanai Jehovas svētnīcā, kas atradās Šilo. Būdama uzticīga Jehovas kalpotāja, Jeftas meita bija pārliecināta, ka tēva solījums ir jāpilda. (Nolasīt Soģu 11:36.) Jehovas gars viņiem abiem deva nepieciešamo spēku.
16 Kā Jeftas meita bija attīstījusi šādu pašaizliedzību? Nav šaubu, ka tēvs, rādīdams paraugu ar savu dedzību un dievbijību, viņai bija palīdzējis izveidot stipru ticību. Vecāki, bērni redz, kādu priekšzīmi jūs rādāt. Jūsu lēmumi liecina, vai jūs ticat tam, ko sakāt. Bērni ievēro, cik karsti jūs lūdzat Jehovu, cik labi mācāt Bībeles principus un kā jūs pūlaties kalpot Jehovam no visas sirds. Šāds paraugs viņiem palīdzēs attīstīt stipru vēlēšanos pašaizliedzīgi kalpot Jehovam, un jums būs liels prieks.
”Tā Kunga gars nāca pār” Samsonu
17. Ko Samsons izdarīja ar Dieva gara palīdzību?
17 Minēsim vēl vienu piemēru. Kad izraēliešus apspieda filistieši, Jehovas gars sāka ”rosīties” Samsonā, mudinot viņu glābt Dieva tautu. (Soģu 13:24, 25.) Samsons ieguva neparastu spēku, kas viņam ļāva paveikt iespaidīgus darbus. Kad filistieši panāca, ka Samsona tautieši viņu sagūstīja, ”tā Kunga gars nāca pār viņu, un virves, kas bija ap viņa elkoņiem, likās it kā linu pavedieni, kas ugunī apdedzināti, un visas saites notrūka no viņa rokām”. (Soģu 15:14.) Pat tad, kad pats savas neapdomības dēļ Samsons bija kļuvis vājš, ”ar ticību” viņš tika darīts stiprs. (Ebr. 11:32—34; Soģu 16:18—21, 28—30.) Samsona gadījumā apstākļi bija īpaši, tāpēc Jehovas gars viņam palīdzēja unikālā veidā, taču šie vēsturiskie notikumi sniedz lielu uzmundrinājumu arī mums. Kādā ziņā?
18., 19. a) Kā mūs stiprina Samsona piemērs? b) Ko jums ir devušas pārdomas par šajā rakstā minēto Dieva kalpu piemēru?
18 Mēs paļaujamies uz to pašu garu, kas palīdzēja Samsonam. Mēs paļaujamies uz šo garu, darīdami darbu, ko Jēzus uzdeva saviem sekotājiem, kad viņš tiem pavēlēja ”sludināt ļaudīm un plaši liecināt”. (Ap. d. 10:42.) Lai pildītu šo uzdevumu, ir vajadzīgas prasmes, kādas mums varbūt dabiski nepiemīt. Mēs esam pateicīgi Jehovam, ka viņš ar savu garu mums palīdz tikt galā ar dažādajiem pienākumiem, kas mums tiek uzticēti. Tāpēc, pildīdami uzdoto, mēs varam teikt tāpat kā pravietis Jesaja: ”Dievs tas Kungs sūta mani un savu garu.” (Jes. 48:16.) Mēs ķeramies pie darba ar paļāvību, ka Jehova vairos un pilnveidos mūsu spējas, tāpat kā tas notika ar Mozu, Becaleēlu un Jozuu. Mēs ņemam ”gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu,” pārliecībā, ka viņš darīs mūs stiprus tāpat kā Gideonu, Jeftu un Samsonu. (Efes. 6:17, 18.) Nešaubīgi ticot, ka Jehova mums palīdzēs pārvarēt visus šķēršļus, mēs garīgi varam būt tikpat stipri, cik fiziski stiprs bija Samsons.
19 Jehova svētī tos, kas drosmīgi atbalsta patieso pielūgsmi. Ja mēs sekojam Dieva svētā gara vadībai, mūsu ticība aug. Būs interesanti aplūkot arī vairākus notikumus, kas aprakstīti Grieķu rakstos un kas palīdz saprast, kā Jehovas gars vadīja viņa kalpus pirmajā gadsimtā gan pirms, gan pēc 33. gada Vasarsvētkiem. Šiem notikumiem ir pievērsta uzmanība nākamajā rakstā.
Kāpēc ir uzmundrinoši zināt, kā Dieva gars palīdzēja...
• Mozum?
• Becaleēlam?
• Jozuam?
• Gideonam?
• Jeftam?
• Samsonam?
[Jautājumi studēšanai]
[Izceltais teksts 22. lpp.]
Dieva gars mūs garīgi var darīt tikpat stiprus, cik fiziski stiprs bija Samsons
[Attēls 21. lpp.]
Vecāki, jūsu dedzība palīdz bērniem attīstīt vēlēšanos pašaizliedzīgi kalpot Jehovam
