Labs paraugs vai brīdinošs piemērs?
Labs paraugs vai brīdinošs piemērs?
”Kāpsim tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!” (Jes. 2:3.)
1., 2. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt, kā rīkojās Bībelē minētie cilvēki?
MĒS noteikti piekrītam, ka viss, kas rakstīts Bībelē, mums ir noderīgs. Tajā mēs varam lasīt par dievbijīgiem cilvēkiem, kam mums būtu jālīdzinās. (Ebr. 11:32—34.) Bet vēl Bībelē var uzzināt par cilvēkiem, kuru rīcība mums ir brīdinošs piemērs un kuriem mums nebūtu jāseko.
2 Interesanti, ka daži Bībelē minētie cilvēki savas dzīves laikā ir rīkojušies gan slavējami, gan peļami. Viens no tādiem ir Dāvids, kas bija vienkāršs gans, bet vēlāk kļuva par varenu ķēniņu. Viņš mīlēja patiesību un paļāvās uz Jehovu. Tomēr Dāvids izdarīja arī smagus grēkus, piemēram, gadījumā ar Batsebu un Ūriju un arī tad, kad neapdomīgi ierosināja saskaitīt tautu. Bet tagad pievērsīsimies viņa dēlam Salamanam, kas arī bija ķēniņš un viens no Bībeles sarakstītājiem. Vispirms apskatīsim, kādā ziņā viņš bija labs piemērs.
”Salamana gudrība”
3. Kāpēc var teikt, ka Salamans mums ir labs piemērs?
3 Jēzus Kristus, lielākais Salamans, atzinīgi izteicās par ķēniņu Salamanu. Dažiem ebrejiem, kas negribēja Jēzum ticēt, viņš sacīja: ”Dienvidu ķēniņiene tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Salamana gudrību, bet te, lūk, ir kas vairāk par Salamanu.” (Mat. 12:42.) Šis Izraēlas ķēniņš savas gudrības dēļ bija iemantojis lielu slavu, un viņš mudināja arī citus tiekties pēc gudrības.
4., 5. Kā Salamans ieguva gudrību, bet kā to varam iegūt mēs?
4 Salamana valdīšanas sākumā viņam sapnī parādījās Dievs un aicināja, lai viņš lūdz, ko vien vēlas. Apzinādamies, ka viņam trūkst pieredzes, Salamans lūdza Dievam gudrību. (Nolasīt 1. Ķēniņu 3:5—9.) Dievu iepriecināja tas, ka jaunais ķēniņš bija prasījis gudrību, nevis bagātību un slavu, tāpēc piešķīra Salamanam ”gudru sirdi un.. sapratīgu”, kā arī dāvāja viņam lielu bagātību. (1. Ķēn. 3:10—14.) Kā jau minēja Jēzus, Salamana gudrība bija tik izcila, ka Sabas ķēniņiene, izdzirdējusi par viņa gudrību, devās garā ceļā, lai pati par to pārliecinātos. (1. Ķēn. 10:1, 4—9.)
5 Mēs, protams, negaidām, ka iegūsim gudrību brīnumainā veidā. Salamans atzina, ka ”tas Kungs piešķir zināšanu”, tomēr viņš arī skubināja pašiem kaut ko darīt. Viņš rakstīja: ”Lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi.” Salamans aicināja ”ar lielu neatlaidību saukt pēc tās”, ”meklēt to” un ”klaušināt pēc tās”. (Sal. Pam. 2:1—6.) Tātad iemantot gudrību ir iespējams.
6. Kā mēs varam parādīt, ka sekojam Salamana priekšzīmei?
6 Būtu labi pārdomāt, vai mēs vērtējam gudrību tikpat augstu kā Salamans. Nestabilā ekonomiskā situācija daudziem ir likusi galveno uzmanību pievērst darbam un finansiālas dabas jautājumiem, kā arī ir ietekmējusi viņu lēmumus par to, kādu izglītību iegūt. Kā ir ar jums un jūsu ģimenes locekļiem? Vai jūsu lēmumi liecina, ka jūs augstu vērtējat gudrību, kas nāk no Dieva, un tiecaties pēc tās? Varbūt, nedaudz pamainot savus mērķus un prioritātes, jūs varētu iegūt vēl vairāk gudrības? Tie, kas iemanto gudrību un vadās pēc tās, gūs svētības mūžīgi. Salamans rakstīja: ”Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, — kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu.” (Sal. Pam. 2:9.)
Patiesās pielūgsmes veicināšana nes mieru
7. Kā Dievam tika uzcelts grandiozs templis?
7 Drīz pēc kāpšanas valdnieka tronī Salamans sāka rīkoties, lai aizstātu jau no Mozus laikiem izmantoto saiešanas telti ar iespaidīgu templi. (1. Ķēn. 6:1.) To mēdz saukt par Salamana templi, taču tas nebija Salamans, kas bija izdomājis būvēt šo namu, un viņa mērķis nebija izpelnīties izcila arhitekta vai dāsna ziedotāja slavu. Patiesībā celt templi bija izlēmis Dāvids, bet Dievs bija devis Dāvidam detalizētu informāciju par to, kādam jābūt gan pašam templim, gan tā iekārtojumam. Dāvids arī bija bagātīgi ziedojis līdzekļus gaidāmajai celtniecībai. (2. Sam. 7:2, 12, 13; 1. Laiku 22:14—16.) Tomēr šī projekta īstenošana tika uzticēta Salamanam, un tempļa būvniecība ilga septiņarpus gadus. (1. Ķēn. 6:37, 38; 7:51.)
8., 9. a) Kas Salamanam bija vissvarīgākais, un ko mēs no tā mācāmies? b) Ko deva tas, ka Salamans veicināja patieso pielūgsmi?
8 Uzskatīdams, ka Jehovas pielūgsme ir vissvarīgākais, Salamans neatlaidīgi veica viņam uzticēto darbu. Kad templis bija pabeigts un līguma šķirsts bija pārnests uz turieni, Salamans visas sanākušās tautas priekšā lūdza Jehovu. Šajā lūgšanā viņš sacīja: ”Lai tavas acis būtu atvērtas pār šo namu dienu un nakti, pār šo vietu, par kuru Tu tiki sacījis: Lai mans vārds tanī mīt. Kaut Tu paklausītu šo lūgšanu, kādu tavs kalps, Tevi lūgdams šinī vietā, Tev teic.” (1. Ķēn. 8:6, 29.) Izraēlieši un cittautieši varēja lūgt Dievu ”šinī vietā”, kas bija novēlēta Dieva vārdam. (1. Ķēn. 8:30, 41—43, 60.)
9 Ko deva tas, ka Salamans veicināja patieso pielūgsmi? Kad izraēlieši bija beiguši svinēt tempļa iesvētīšanu, viņi bija ”priecīgi un ar apmierinātu sirdsprātu visa tā dēļ, ko tas Kungs savam kalpam Dāvidam un savai tautai Israēlam bija darījis”. (1. Ķēn. 8:65, 66.) Salamana 40 gadus ilgās valdīšanas laikā pastāvēja miers un pārticība. (Nolasīt 1. Ķēniņu 4:20; 5:1, 5.) Šie apstākļi ir atspoguļoti 72. psalmā, kas sniedz priekšstatu arī par svētībām, kuras sagādās lielākā Salamana, Jēzus Kristus, valdīšana. (Ps. 72:6—8, 16.)
Brīdinošs piemērs
10. Kādu nopietnu kļūdu pieļāva Salamans?
10 Kas Salamana dzīvē ir par brīdinājumu mums? Iespējams, vispirms nāk prātā viņa daudzās svešzemju sievas un blakussievas. Bībelē var lasīt: ”Kad nu Salamans bija vecs palicis, tad viņa sievas viņa sirdi novērsa svešiem dieviem pakaļ, un viņa sirds nepalika pilnīgi pie tā Kunga.” (1. Ķēn. 11:1—6, Bībeles 1926. gada izdevums.) Mēs, bez šaubām, nevēlamies rīkoties tik nesaprātīgi. Bet kādā ziņā vēl Salamans ir brīdinošs piemērs? Apskatīsim dažus notikumus viņa dzīvē, kas viegli var palikt neievēroti, un padomāsim, ko mēs no tiem varam mācīties.
11. Ko var teikt par Salamana pirmo laulību?
11 Salamans valdīja 40 gadus. (2. Laiku 9:30.) Taču ko var secināt no 1. Ķēniņu grāmatas 14. nodaļas 21. panta? (Nolasīt.) Kā var redzēt, Salamana dēls Rehabeāms pēc tēva nāves kļuva par ķēniņu 41 gada vecumā, un viņa māte bija ”Naema, un tā bija amoniete”. Tas nozīmē, ka jau tad, kad Salamans vēl nebija sācis valdīt, viņš bija apprecējis sievieti, kas nāca no izraēliešiem naidīgas tautas, kura pielūdza elkus. (Soģu 10:6; 2. Sam. 10:6.) Vai Salamana sieva piedalījās elku pielūgsmē? Ja arī viņa to bija darījusi, iespējams, viņa atmeta elkdievību un sāka pielūgt Jehovu, tāpat kā savulaik Rahāba un Rute. (Rut. 1:16; 4:13—17; Mat. 1:5, 6.) Tomēr pēc šīm laulībām Salamana radu lokam acīmredzot pievienojās amonieši, kas nekalpoja Jehovam.
12., 13. Kādu kļūdainu lēmumu Salamans pieņēma savas valdīšanas sākumā, un kā viņš, iespējams, sprieda?
12 Situācija vēl vairāk pasliktinājās, kad Salamans kļuva par ķēniņu. Viņš ”saradojās ar Ēģiptes ķēniņu faraonu. Un viņš paņēma faraona meitu un ieveda to Dāvida pilsētā.” (1. Ķēn. 3:1.) Vai šī ēģiptiete rīkojās tāpat kā Rute un sāka pielūgt Jehovu? Nekas par to neliecina. Salamans viņai (un varbūt arī viņas ēģiptiešu kalponēm) uzcēla namu ārpus Dāvida pilsētas. Kāpēc? Kā teikts Bībelē, nebija pieļaujams, ka līguma šķirsta tuvumā dzīvotu cilvēki, kas pielūdza viltus dievus. (2. Laiku 8:11.)
13 Precībās ar Ēģiptes valdnieka meitu Salamans, iespējams, saskatīja politisku izdevīgumu, bet vai tas varēja būt attaisnojums viņa rīcībai? Jau ilgu laiku pirms tam Dievs izraēliešiem bija aizliedzis precēties ar Kanaānas iedzīvotājiem, pat konkrēti minot vairākas tautas. (2. Moz. 34:11—16.) Varbūt Salamans sprieda, ka ēģiptieši nebija starp nosauktajām tautām. Bet vai šāda domu gaita varēja būt pareiza? Viņš neņēma vērā briesmas, par kurām bija brīdinājis Jehova, — briesmas, ka izraēlietis var pievērsties viltus dievu pielūgsmei. (Nolasīt 5. Mozus 7:1—4.)
14. No kādām lamatām mums jāuzmanās, kā to parāda gadījums ar Salamanu?
14 Vai mēs esam gatavi mācīties no šīs Salamana kļūdas? Varbūt kāda māsa cenšas atrast attaisnojumu tam, ka ir sākusi veidot nopietnas attiecības, neievērojot Dieva norādījumu ”precēties.. tikai Kungā”. (1. Kor. 7:39.) Aizbildinādamies līdzīgi, jaunietis varbūt iesaistās ārpusskolas sporta nodarbībās vai interešu klubos, kāds cits kristietis varbūt neziņo par visiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem vai arī stāsta nepatiesību, kad viņam ir kauns atzīties kādā nodarījumā. Jāatceras, ka Salamans acīmredzot izdomāja aizbildinājumu, kāpēc viņš neklausa Dieva likumiem, un arī mēs varam iekrist tajās pašās lamatās.
15. Kā Jehova parādīja Salamanam žēlastību, bet kas mums jāpatur prātā?
15 Interesanti, ka Dievs atbildēja uz Salamana lūgumu pēc gudrības un dāvāja viņam bagātību pēc tam, kad Salamans bija apprecējis Ēģiptes valdnieka meitu. (1. Ķēn. 3:10—13.) Salamans nebija ņēmis vērā Jehovas norādījumus, bet nekas neliecina, ka Jehova uzreiz viņu būtu atmetis vai arī bargi pārmācījis. Tas apstiprina faktu, ka Jehova saprot: mēs esam nepilnīgi cilvēki, kas radīti no pīšļiem. (Ps. 103:10, 13, 14.) Taču mums jāpatur prātā, ka ikvienai mūsu rīcībai vai nu agrāk, vai vēlāk būs kaut kādas sekas.
Tik daudz sievu!
16. Kādu Dieva norādījumu pārkāpa Salamans, apprecēdams tik daudz sievu?
16 Salamana Augstajā Dziesmā var lasīt, kā ķēniņš slavēja kādu jaunavu, sakot, ka viņa ir skaistāka par 60 ķēniņienēm un 80 blakussievām. (Augstā Dz. 6:1, 8—10.) Vārdi par valdnieču un blakussievu skaitu, iespējams, atspoguļo situāciju paša Salamana dzīvē konkrētajā viņa valdīšanas posmā. Pat ja lielākā daļa no šīm sievietēm vai pat viņas visas pielūdza patieso Dievu Jehovu, Salamans vienalga bija pārkāpis Dieva norādījumu, kas bija izteikts ar Mozus starpniecību, proti, ka izraēliešu ķēniņš ”nedrīkst apņemt daudzas sievas, lai viņa sirdsprāts nenogriežas no tā Kunga”. (5. Moz. 17:17.) Bet arī tad vēl Jehova nenovērsās no Salamana. Viņš svētīja Salamanu, iedvesmojot viņu uzrakstīt Augsto Dziesmu, kas iekļauta Bībelē.
17. Kādu faktu mēs nedrīkstam ignorēt?
17 Vai no tā izriet, ka Salamans varēja neklausīt Dieva norādījumiem un palikt nesodīts un ka tā varam rīkoties arī mēs? Nē, tā nav. Šie notikumi tikai apliecina, ka Dievs diezgan ilgu laiku var izpaust savu pacietību. Bet tas, ka cilvēks, kas neievēro Dieva norādījumus, uzreiz nepieredz sliktas sekas, nenozīmē, ka tādu nebūs vēlāk. Salamans rakstīja: ”Tā kā tiesu par ļauniem darbiem nespriež tik drīzi, tādēļ cilvēku bērnu sirdis pildās ar drosmi darīt ļaunu.” Viņš piebilda: ”Es zinu, ka dievbijīgiem klāsies labi, tāpēc ka tie Viņu bīstas.” (Sal. Māc. 8:11, 12.)
18. Kā Salamana dzīvē pierādījās Galatiešiem 6:7 lasāmo vārdu patiesums?
18 Diemžēl Salamans neņēma vērā šo patiesību. Viņš bija paveicis daudz laba un ilgu laiku bija pieredzējis Dieva svētības. Bet vēlāk viņš sāka pieļaut vienu kļūdu pēc otras un nepaklausība Jehovas pavēlēm viņam kļuva par paradumu. Pilnīgi patiesi ir vārdi, ko rakstīja apustulis Pāvils: ”Neļaujieties maldiem! Dievu nevar piemānīt — ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.” (Gal. 6:7.) Pēc kāda laika Salamans ”pļāva” savas nepaklausības bēdīgās sekas. Bībelē teikts: ”Ķēniņš Salamans iemīlēja daudz svešzemju sievu — gan faraona meitu, gan moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes.” (1. Ķēn. 11:1, LB-65r.) Daudzas no svešzemju sievām droši vien nepārstāja pielūgt viltus dievus, un tas pamazām ietekmēja Salamanu. Viņš novērsās no Dieva Jehovas, kas pret viņu bija bijis tik pacietīgs, un zaudēja Jehovas labvēlību. (Nolasīt 1. Ķēniņu 11:4—8.)
Mācīsimies no Salamana labā piemēra un no viņa kļūdām
19. Par kādiem labiem piemēriem var lasīt Bībelē?
19 Jehova iedvesmoja Pāvilu uzrakstīt šādus vārdus: ”Viss, kas rakstīts iepriekš, ir rakstīts mūsu pamācīšanai, lai mēs, būdami izturīgi un smeldamies mierinājumu no Rakstiem, iegūtu cerību.” (Rom. 15:4.) ”Visā, kas rakstīts iepriekš,” ir ietverti stāstījumi par daudziem cilvēkiem, kam bija izcila ticība. Pāvils atzina: ”Un ko vēl lai saku? Man nepietiks laika pastāstīt arī par Gideonu, Baraku, Samsonu, Jeftu, Dāvidu, kā arī Samuēlu un citiem praviešiem. Ar ticību viņi ir uzvarējuši valstis, darījuši to, kas taisnīgs, saņēmuši solījumus.., vājumā darīti spēcīgi.” (Ebr. 11:32—34.) Mums būtu jāmācās no Dievam uzticīgajiem cilvēkiem, par kuriem stāstīts Bībelē, un jācenšas viņiem līdzināties.
20., 21. Kā mums var nākt par labu Bībelē aprakstītie brīdinošie piemēri?
20 Bet, kā jau bija minēts, Bībelē ir ietverti arī brīdinoši piemēri. Mēs varam lasīt par cilvēkiem, kas sākumā kalpoja Jehovam un izjuta viņa labvēlību, taču ar laiku novērsās no Jehovas. Iedziļinoties Bībelē, mēs varam pamanīt, kā un kāpēc viņos pakāpeniski attīstījās kļūdaina domāšana, kas galu galā izraisīja sliktas sekas. Lai mācītos no tā, kas ar viņiem notika, mums būtu jāpārdomā šādi jautājumi: ”Kā konkrētajam cilvēkam izveidojās nepareiza domāšana? Vai tas pats nevar notikt arī ar mani? Ko es varu darīt, lai nepieļautu tādu pašu kļūdu?”
21 Mums katrā ziņā tam visam ir jāpievērš nopietna uzmanība, jo Pāvils, Dieva iedvesmots, uzsvēra: ”Šie notikumi ar viņiem ir pamācoši piemēri, un tie ir aprakstīti par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu beigās.” (1. Kor. 10:11.)
Ko jūs esat uzzinājuši?
• Ko mēs varam gūt, lasot Bībelē par labiem paraugiem un par brīdinošiem piemēriem?
• Kā nepareiza rīcība Salamanam kļuva par paradumu?
• Ko mēs varam mācīties no Salamana brīdinošā piemēra?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 9. lpp.]
Salamans lika lietā Dieva dāvāto gudrību
[Attēli 12. lpp.]
Vai jūs ņemat vērā Salamana brīdinošo piemēru?
