JEHOVAS tautai ir ļoti bagāts garīgs mantojums. Aizraujošas liecības par šo mantojumu sniedz ne tikai mūsu literatūra, bet arī fotogrāfijas, vēstules, personiski stāstījumi un priekšmeti, kas ir saistīti ar sludināšanu un organizācijas vēsturi. Kāpēc ir vērts saglabāt šādus materiālus un iedziļināties mūsu vēsturē? Atcerēsimies, ka tēviem senajā Izraēlā bija jādara zināmi saviem bērniem Jehovas likumi un brīnumainie darbi, lai ”tie liktu savu cerību uz Dievu”. (Ps. 78:1—7.)

Jau kopš seniem laikiem dažādu avotu pētījumiem ir bijusi liela nozīme tajā, kā īstenojas Jehovas nodoms. Piemēram, kad pretinieki centās apturēt Jeruzālemes tempļa celtniecību, pēc Mēdijas valdnieka pavēles galvaspilsētas Ekbatānas arhīvā tika veikts pētījums, un tā tika atrasts dokuments, kurā valdnieks Kīrs bija atļāvis tempļa celtniecību. (Ezr. 6:1—4, 12.) Templis saskaņā ar Dieva gribu tika atjaunots. Vēsturiskus avotus izmantoja arī evaņģēlija sarakstītājs Lūka, kas bija ”no iesākuma visam rūpīgi izsekojis”. (Lūk. 1:1—4.)

Vadošā padome mūsu teokrātisko vēsturi uzskata par ļoti svarīgu. Runājot par nepieciešamību saglabāt, dokumentēt un nodot tālāk mūsu garīgo mantojumu, kāds Vadošās padomes loceklis sacīja: ”Lai mēs zinātu, uz kurieni ejam, mums ir jāzina, no kurienes mēs nākam.” Tāpēc galvenajā  pārvaldē, kas atrodas Ņujorkā, Bruklinā, nesen ir izveidota jauna nodaļa — literatūras nodaļas arhīvs —, ko pārrauga literatūras komiteja.

MŪSU ”ĢIMENES ALBUMS” UN ”DZIMTAS RELIKVIJAS”

Laika gaitā pagātnes notikumi pamazām izgaist no atmiņas, un cilvēki parasti vēlas, kaut viņi būtu saglabājuši pēc iespējas vairāk liecību par ģimenes vēsturi. Literatūras nodaļas arhīvā tiek veikts cītīgs darbs, lai saglabātu un dokumentētu mūsu bagāto un aizvien pieaugošo mantojumu. Fotogrāfijas, kas tiek rūpīgi glabātas arhīvā, var uzskatīt par daļu no mūsu ”ģimenes albuma”. Starp dārgumiem, kas ir atraduši savu vietu arhīvā, ir arī senāk izdotas publikācijas, saviļņojoši atmiņu stāsti un nenovērtējamas piemiņas lietas. Šādas vēstures liecības ir kā dzimtas relikvijas — tās mums sniedz informāciju par mūsu garīgās ģimenes teokrātisko pagātni un ļauj droši raudzīties nākotnē.

Lai ikviens varētu iepazīties ar literatūras nodaļas arhīvu, ir ieviesta rubrika ”No mūsu arhīva”, kas laiku pa laikam parādīsies studēšanai paredzētajā Sargtornī. Piemēram, nākamajā numurā būs lasāms ar ilustratīvu materiālu papildināts raksts, kurā būs rodamas atbildes uz šādiem jautājumiem: kas bija Dawn Mobile? Kas to izmantoja? Kad un kādam nolūkam tas tika lietots?

Arhīva materiāli gluži kā ģimenes albums mums daudz ko atklāj gan par mums pašiem, gan par mūsu priekšgājējiem — par viņu ticību un drosmi, par prieku, ko viņi guva, kalpodami mūsu mīlošajam debesu Tēvam, un grūtībām, kādas viņi pieredzēja. Tāpat tie apstiprina, ka Dievs vienmēr vada un atbalsta savu tautu. (5. Moz. 33:27.) Mēs esam pārliecināti, ka Jehova svētīs centienus saglabāt viņa organizācijas vēsturi, lai viņa tauta izjustu vēl lielāku vienotību un ar vēl lielāku sparu pildītu viņa gribu.

[Papildmateriāls/Attēls 31. lpp.]

Ieskats arhīva darbā

Gatavojot kristīgo literatūru, filmas un citus uz Bībeli balstītus materiālus, mūsu autori, mākslinieki, darbinieki, kas veic informācijas izpēti, kā arī citi izmanto arhīva materiālus. Tāpēc literatūras nodaļas arhīvā daudz tiek darīts, lai no Bētelēm, draudzēm, brāļiem un māsām un arī no laicīgām institūcijām iegūtu visdažādākos vēsturiskos materiālus un tos saglabātu. Īsumā aplūkosim, kāds darbs norit arhīvā.

Materiālu vākšana un analīze. Arhīva krājumi nemitīgi papildinās ar unikāliem priekšmetiem. Daudzus no tiem ir ziedojuši vai laipni aizdevuši cilvēki, kuru ģimenes gadu desmitiem ir uzticīgi kalpojušas Jehovam. Izvērtējot šādus materiālus, ir iespējams vairot zināšanas par mūsu vēsturi un ticības biedriem, kas dzīvojuši attiecīgajā laikā.

Kataloģizēšana. Literatūras nodaļas arhīva kolekciju veido tūkstošiem priekšmetu, no kuriem daudzi ir vairāk nekā simt gadu veci. Tie ir dažādi gan pēc formas un izmēra, gan pēc formāta, tāpēc tie ir rūpīgi jāieraksta katalogā, lai tos vēlāk varētu viegli atrast un izmantot.

Atjaunošana un saglabāšana. Arhīva darbinieki ar profesionālām metodēm atjauno vecas grāmatas un dažādus priekšmetus. Dokumenti, fotogrāfijas, izgriezumi no periodiskiem izdevumiem, filmas un skaņu ieraksti tiek digitalizēti. Tāpēc tos var lietot elektroniski, un nav nepieciešams lieki ņemt rokās oriģinālos dokumentus un citus vēsturiskus priekšmetus.

Glabāšana un informācijas pieejamības nodrošināšana. Arhīva materiālus uzglabā kārtīgi un droši, tā, lai tie neciestu no gaismas un mitruma. Turklāt tiek veidota datu bāze, kas palīdz atrast un pētīt šos dārgumus no mūsu pagātnes.

[Attēli 32. lpp.]

1. Fotodrāmas ”Radīšana” plakāts. 2. Abonentu saraksts. 3. Ar skaņu aparatūru aprīkots auto. 4. 1912. gada 15. aprīļa Sargtornis. 5. Cietuma veidlapa ar datiem par Dž. Raterfordu. 6. Radiostacijas WBBR mikrofons. 7. Patafons. 8. Grāmatu koferis. 9. Personiskas piezīmes. 10. Telegramma Dž. Raterfordam.