Saglabāsim draudzē pozitīvu garu
Saglabāsim draudzē pozitīvu garu
”Lai Kunga Jēzus Kristus labvēlība ir ar jūsu garu!” (FILIP. 4:23.)
KĀ MĒS VEICINĀM VESELĪGU GARU DRAUDZĒ...
...kad esam kopā ar brāļiem un māsām?
...ja esam dedzīgi sludināšanā?
...ja informējam vecākos par nopietniem grēkiem?
1. Par ko tika uzslavētas Filipu un Tiatīras draudzes?
KRISTIEŠI, kas pirmajā gadsimtā dzīvoja Filipos, bija trūcīgi. Taču viņi bija dāsni un ļoti mīlēja savus ticības biedrus. (Filip. 1:3—5, 9; 4:15, 16.) Tāpēc, kad apustulis Pāvils, Dieva iedvesmots, rakstīja šai draudzei vēstuli, tās beigās viņš varēja teikt: ”Lai Kunga Jēzus Kristus labvēlība ir ar jūsu garu!” (Filip. 4:23.) Tā kā līdzīgu garu pauda arī Tiatīras kristieši, godā celtais Jēzus Kristus viņiem sacīja: ”Man ir zināmi tavi darbi, tava mīlestība, ticība, kalpošana un izturība, kā arī tas, ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā sākotnējie.” (Atkl. 2:19.)
2. Kā ikviens no mums var ietekmēt draudzē valdošo garu?
2 Arī mūsu laikos katra Jehovas liecinieku draudze ir ar kaut ko iezīmīga — var teikt, ka ikkatrā draudzē valda savs gars jeb gaisotne. Dažas draudzes izceļas ar savu sirsnību un mīlestības pilno atmosfēru. Citas ir ļoti dedzīgas valstības sludināšanā, un to locekļi augstu vērtē pilnas slodzes kalpošanu. Ikviens var sekmēt vienotību draudzē un visas draudzes garīgo izaugsmi, ja cenšas attīstīt pozitīvu garu. (1. Kor. 1:10.) Bet, ja mēs paužam negatīvu garu, draudzē var iestāties garīga miegainība, remdenums un pat attīstīties iecietīga attieksme pret nopietniem grēkiem, ko izdara kādi draudzes locekļi. (1. Kor. 5:1; Atkl. 3:15, 16.) Padomāsim: kāds gars valda mūsu draudzē? Kā mēs varam veicināt tajā pozitīvu garu?
VEICINĀSIM POZITĪVU GARU
3., 4. Kā mēs varam slavēt Jehovu ”lielā draudzē”?
3 Psalmu sacerētājs Dāvids dziedāja: ”Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.” (Ps. 35:18.) Tātad viņš slavēja Jehovu, kad bija kopā ar citiem Jehovas kalpiem. Mums ir lieliska iespēja iknedēļas draudzes sapulcēs, to vidū Sargtorņa sapulcē, apliecināt savu ticību un dedzību, sniedzot komentārus. Mums būtu jāizvērtē, vai mēs piedalāmies sapulcēs tik aktīvi, cik vien varam. Vai mēs tām gatavojamies pietiekami labi, un vai mūsu atbildes ir saturīgas? Turklāt kristīgiem vīriem būtu jāapsver, vai viņi palīdz saviem bērniem jau laikus sagatavot atbildes, ko sniegt sapulcē, un vai viņi māca tos izteikties saviem vārdiem.
4 Dāvids, runādams par to, ka viņa sirds ir droša, proti, nelokāma, minēja dziedāšanu. ”Mana sirds ir droša, ak Dievs,” viņš teica, ”mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu!” (Ps. 57:8.) Arī mēs ar nelokāmu sirdi draudzes sapulcēs varam dziedāt Jehovam. Ja mēs labi nezinām dažas dziesmas, mēs varētu tās mācīties tajos vakaros, kas mūsu ģimenē atvēlēti Jehovas pielūgsmei. Mēs noteikti vēlamies paust tādu pašu apņēmību, kādu pauda psalmu dziesminieks, kas teica: ”Es dziedāšu tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!” (Ps. 104:33.)
5., 6. Kā mēs varam būt viesmīlīgi un dāsni pret citiem, un kā tas iespaido gaisotni draudzē?
5 Mīlestības pilnu gaisotni draudzē mēs varam sekmēt arī tad, ja esam viesmīlīgi pret brāļiem un māsām. Vēstules ebrejiem pēdējā nodaļā Pāvils aicināja: ”Lai brāļu mīlestība jūsu starpā nebeidzas! Neaizmirstiet viesmīlību.” (Ebr. 13:1, 2.) Lielisks veids, kā parādīt viesmīlību, ir ielūgt uz pusdienām ceļojošos pārraugus un viņu sievas vai pilnas slodzes kalpotājus no draudzes. Tāpat neaizmirsīsim par atraitnēm, ģimenēm, kurās ir tikai viens no vecākiem, un citiem sludinātājiem — laiku pa laikam uzaicināsim viņus ciemos vai arī uz mūsu ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei.
6 Pāvils Timotejam norādīja, ka viņam jāmudina kristieši ”darīt labu, būt bagātiem krietnos darbos, būt devīgiem un gataviem dalīties ar citiem, tā krājot sev drošu mantu — labu pamatu nākotnei, lai cieši satvertu īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:17—19.) Pāvils vēlējās, lai viņa ticības biedri mācītos būt dāsni. Pat ekonomiski grūtos laikos mēs varam būt devīgi. Piemēram, ja mums ir automašīna, mēs varam citus vest uz sludināšanas teritoriju un uz sapulcēm. Bet kā kristieši, kam tiek sniegta šāda palīdzība, var izpaust savu pateicību un veicināt draudzē pozitīvu garu? Varbūt viņi var piedāvāt kādu naudas summu, ko viņi var atļauties, lai palīdzētu segt aizvien pieaugošos izdevumus par degvielu. Ja mēs ieplānojam pavadīt vairāk laika kopā ar mūsu garīgajiem brāļiem un māsām, viņi jūtas vajadzīgi un mīlēti. Darīdami labu ticības biedriem un būdami gatavi ziedot viņiem savu laiku un līdzekļus, mēs ne vien padziļinām savu mīlestību pret viņiem, bet arī sekmējam sirsnīgu un pozitīvu gaisotni draudzē. (Gal. 6:10.)
7. Kā tas, ka mēs neizpaužam mums uzticētu personisku informāciju, palīdz uzturēt labas attiecības ar citiem draudzes locekļiem?
7 Mīlestību starp kristiešiem nostiprina arī draudzība un prasme neizpaust personisku informāciju. (Nolasīt Salamana Pamācības 18:24.) Īsti draugi ir tādi, kam var uzticēties. Ja kāds draudzes loceklis mums atklāj savas dziļākās domas un jūtas un viņš var droši paļauties, ka tas netaps zināms citiem, kristīgā mīlestība mūsu starpā kļūst vēl stiprāka. Tāpēc centīsimies būt tādi draugi, kas neizplata tālāk personisku informāciju un kam var uzticēties, jo tad ikviens draudzē varēs justies kā mīlošā ģimenē. (Sal. Pam. 20:19.)
BŪSIM DEDZĪGI SLUDINĀŠANĀ
8. Kādu padomu saņēma Lāodikejas kristieši, un kāpēc?
8 Jēzus Lāodikejas draudzei teica: ”Man ir zināmi tavi darbi — tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut tu būtu auksts vai karsts! Tā kā tu esi remdens, nevis karsts vai auksts, es tevi izspļaušu no savas mutes.” (Atkl. 3:15, 16.) Lāodikejas kristiešiem trūka dedzības kalpošanā, un tas noteikti iespaidoja arī viņu savstarpējās attiecības. Tāpēc Jēzus ar mīlestību sacīja: ”Visus, ko es sirsnīgi mīlu, es norāju un pārmācu. Tāpēc esi dedzīgs un nožēlo grēkus!” (Atkl. 3:19.)
9. Kā mūsu attieksme pret sludināšanu ietekmē kopējo gaisotni draudzē?
9 Ja mēs vēlamies, lai mūsu draudzē valdītu veselīgs, pozitīvs gars, mums jādomā par to, vai mēs esam dedzīgi sludinātāji. Viens no draudzes mērķiem ir atrast pazemīgus cilvēkus, kas vēlas uzzināt patiesību, un tos mācīt. Tāpēc mums ar entuziasmu jāpiedalās mācekļu gatavošanā, tāpat kā to darīja Jēzus. (Mat. 28:19, 20; Lūk. 4:43.) Jo lielāka ir mūsu dedzība sludināšanā, jo vairāk tā mūs kā ”Dieva darbabiedrus” vieno. (1. Kor. 3:9.) Kad redzam, kā citi sludināšanā aizstāv savu ticību un apliecina savu mīlestību pret Jehovu un patiesību, mēs pret viņiem sākam just vēl lielāku mīlestību un cieņu nekā līdz šim. Plecu pie pleca kalpodami Jehovam, mēs vairojam savas draudzes vienotību. (Nolasīt Cefanjas 3:9.)
10. Kā tas, ka cenšamies kļūt par prasmīgākiem sludinātājiem, nāk par labu citiem draudzes locekļiem?
10 Mūsu pūliņi kļūt par spējīgākiem sludinātājiem nāk par labu arī citiem. Ja mēs patiesi interesējamies par cilvēkiem, kam sludinām, un cenšamies uzlabot savu prasmi sludināt tā, lai labā vēsts nonāktu mūsu klausītāju sirdī, mūsu entuziasms pieaug. (Mat. 9:36, 37.) Entuziasms parasti pielīp arī citiem. Jēzus savus mācekļus sūtīja sludināt nevis pa vienam, bet pa diviem. (Lūk. 10:1.) Tā mācekļi guva savstarpēju uzmundrinājumu un mācījās cits no cita, turklāt vairojās viņu degsme sludināšanā. Vai mēs neesam priecīgi par iespēju sadarboties ar dedzīgiem valstības sludinātājiem? Viņu aizrautība mūs iedvesmo un mudina sludināt vēl aktīvāk. (Rom. 1:12.)
SARGĀSIMIES NO KURNĒŠANAS UN NESLĒPSIM NOPIETNUS GRĒKUS
11. Kāds gars attīstījās daudziem izraēliešiem Mozus laikā, un ko viņi tā iespaidā izdarīja?
11 Tikai dažas nedēļas pēc tam, kad izraēlieši bija kļuvuši par Jehovas tautu, viņi sāka kurnēt un žēloties. Šāda negatīva gara iespaidā viņi sacēlās pret Jehovu un viņa pārstāvjiem. (2. Moz. 16:1, 2.) No tiem izraēliešiem, kas bija pametuši Ēģipti, tikai nelielai daļai tika atļauts ieiet Apsolītajā zemē. Pat Mozus nevarēja ieiet Apsolītajā zemē, jo viņš nebija izturējies pareizi, kad Izraēla draudze bija parādījusi kurnēšanas garu. (5. Moz. 32:48—52.) Kā mēs varam nepieļaut, ka mums attīstītos negatīva attieksme?
12. Kā mēs varam sargāties no tieksmes žēloties?
12 Mums jāuzmanās, lai mums neizveidotos tieksme kurnēt. Šajā ziņā ļoti palīdz pazemība un cieņa pret tiem, kam ir uzticēta vara, bet tikpat svarīga ir arī sabiedrība, kādu sev izraugāmies. Ja mēs izvēlamies kristiešiem nepiemērotu izklaidi vai pārāk daudz laika pavadām ar darba vai skolas biedriem, kas neciena Dieva principus, mēs sevi pakļaujam sliktai ietekmei. Tāpēc būtu gudri ierobežot saskarsmi ar cilvēkiem, kas ir negatīvi noskaņoti vai izrāda neatkarības garu. (Sal. Pam. 13:20.)
13. Kādas sekas draudzē var izraisīt nosliece kurnēt?
13 Nosliece kurnēt var izraisīt postošas sekas. Piemēram, tā var sagraut draudzes mieru un vienotību. Turklāt, ja sūdzamies par ticības biedriem, mēs viņus varam sāpināt un var pat notikt tā, ka mēs sākam viņus apmelot un paļāt. (3. Moz. 19:16; 1. Kor. 5:11.) Pirmajā gadsimtā draudzē bija daži kurnētāji, kas ”necienīja varu un nievāja godā celtos”. (Jūd. 8, 16.) Šāda attieksme pret brāļiem, kam bija uzticēti atbildīgi pienākumi draudzē, Dievam nekādā gadījumā nebija pieņemama.
14., 15. a) Kā var ciest visa draudze, ja tiek ignorēti nopietni grēki? b) Kā mums jārīkojas, ja esam uzzinājuši, ka ticības biedrs slepus grēko?
14 Kā rīkoties, ja mēs uzzinām, ka ticības biedrs slepus grēko, piemēram, mēdz piedzerties, skatās pornogrāfiju vai dzīvo netikumīgi? (Efes. 5:11, 12.) Ja mēs pievērtu acis uz nopietniem grēkiem, draudzē nevarētu brīvi darboties Jehovas svētais gars un būtu apdraudēts visas draudzes miers. (Gal. 5:19—23.) Tāpat kā pirmajā gadsimtā Korintas draudzei bija jāatbrīvojas no ļaunuma savā vidū, arī tagad kristiešiem draudze ir jāsargā no kaitīgas ietekmes, lai saglabātu tās veselīgo, pozitīvo garu. Kā mēs varam dot savu ieguldījumu tajā, lai draudzē pastāvētu miers?
15 Kā bija minēts iepriekš, ir svarīgi neizpaust mums uzticētu personisku informāciju, jo īpaši tad, ja citi mums ir atklājuši savas jūtas un domas. Izplatot konfidenciālu informāciju, mēs rīkotos nepareizi un sāpinātu citus. Bet, kad ir izdarīts nopietns grēks, par to ir jāpastāsta draudzes vecākajiem, kam, saskaņā ar Bībeli, ir jārisina šādi jautājumi. (Nolasīt 3. Mozus 5:1.) Tātad, ja mēs esam uzzinājuši, ka mūsu ticības biedrs ir izdarījis grēku, mums viņš jāmudina doties pie vecākajiem un lūgt palīdzību. (Jēk. 5:13—15.) Ja brālis vai māsa saprātīgā laika posmā nevēršas pie vecākajiem, tas ir jādara mums pašiem.
16. Kā tiek sargāts draudzes garīgums?
16 Kristiešu draudze ir garīgs patvērums, un mums ir jāpalīdz to nosargāt, informējot draudzes vecākos par nopietniem grēkiem. Ja vecākajiem izdodas panākt, ka vainīgais aptver, ko ir izdarījis, pieņem aizrādījumu un pamācības un pārtrauc nepareizo rīcību, tā apliecinot savu nožēlu, viņš vairs neapdraud draudzes garīgumu. Bet ja nu cilvēks nenožēlo savu smago grēku un neuzklausa ar mīlestību dotos vecāko padomus? Tad viņš tiek izslēgts — tādā veidā draudzē tiek iznīcināta slikta ietekme un tiek saglabāts draudzes garīgums. (Nolasīt 1. Korintiešiem 5:5.) Lai nosargātu draudzes garīgumu, ikvienam no mums ir pienākums pavēstīt vecākajiem par nopietniem grēkiem, sekot viņu norādījumiem un rūpēties par savu ticības biedru garīgo labklājību.
SEKMĒSIM ”GARA VIENOTĪBU”
17., 18. Kā mēs varam ”saglabāt gara vienotību”?
17 Agrīnie Jēzus sekotāji ”iedziļinājās apustuļu mācībā”, un tas viņiem palīdzēja stiprināt draudzes vienotību. (Ap. d. 2:42.) Viņi augstu vērtēja Bībeles padomus un vadību, ko viņiem sniedza draudzes vecākie. Tāpat ir arī mūsdienās. Tā kā vecākie sadarbojas ar uzticamo un gudro kalpu, visi draudzes locekļi tiek mācīti, kā palikt vienotiem. (1. Kor. 1:10.) Ja mēs ņemam vērā uz Bībeli balstītās pamācības, ko sniedz Jehovas organizācija, un sekojam vecāko norādījumiem, mēs pierādām, ka ”no sirds cenšamies saglabāt gara vienotību, savienoti ar miera saiti”. (Efes. 4:3.)
18 Tāpēc darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu draudzē veselīgu, pozitīvu garu. Tad mūsu dzīvē noteikti īstenosies vārdi: ”Lai Kunga Jēzus Kristus labvēlība ir ar jūsu garu!” (Filip. 4:23.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 19. lpp.]
Vai jūs veicināt draudzes pozitīvo garu, gatavodamies sniegt saturīgas atbildes?
[Attēls 20. lpp.]
Sekmēsim pozitīvu garu, mācoties mūsu dziesmas!
