Palīdzēsim cilvēkiem ”mosties no miega”
Palīdzēsim cilvēkiem ”mosties no miega”
”[Apzinieties], kādā laikā dzīvojat — ka jums jau ir pienākusi stunda mosties no miega.” (ROM. 13:11.)
VAI VARAT PASKAIDROT?
Kāpēc kristiešiem jāpaliek garīgā nomodā?
Kāpēc mums sludināšanā jāprot klausīties un jābūt vērīgiem?
Kāda nozīme sludināšanā ir laipnībai?
1., 2. Kādā ziņā daudziem cilvēkiem ir jāmostas?
IK GADU tūkstošiem cilvēku iet bojā tāpēc, ka, vadot automašīnu, kļūst miegaini vai pat iesnaužas. Citi zaudē darbu, jo nespēj laikus pamosties, lai ierastos darbā bez kavēšanās, vai iemieg darbavietā. Bet garīgai miegainībai var būt vēl daudz nopietnākas sekas, tāpēc Bībelē ir uzsvērts: ”Laimīgs ir tas, kas paliek nomodā.” (Atkl. 16:14—16.)
2 Tuvojoties Jehovas lielajai dienai, cilvēce kopumā ir iegrimusi garīgā miegā. Pat daži kristīgās pasaules reliģiskie līderi ir atzinuši, ka viņu draudžu locekļi ir ”iemiguši”. Kas ir garīgais miegs? Kāpēc ir svarīgi, lai patiesie kristieši paliktu nomodā? Kā mēs varam palīdzēt citiem mosties no garīgā miega?
KAS IR GARĪGAIS MIEGS?
3. Kā jūs raksturotu cilvēku, kas garīgi guļ?
3 Cilvēks, kas guļ, nav aktīvs, turpretī tie, kas guļ garīgi, var būt ļoti aizņemti — bet ne ar garīgu darbību. Viņi varbūt ir iegrimuši ikdienas rūpēs vai dzenas pēc izpriecām, ievērības vai bagātības, un viņiem neatliek laika domāt par savām garīgajām vajadzībām. Bet tie, kas ir garīgā nomodā, saprot, ka tagad rit ”pēdējās dienas”. Tāpēc viņi cenšas darīt visu, kas ir viņu spēkos, lai pildītu Dieva gribu. (2. Pēt. 3:3, 4; Lūk. 21:34—36.)
4. Ko Pāvils domāja, aicinādams ”negulēt kā pārējiem”?
4 Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 5:4—8. Apustulis Pāvils ticības biedrus aicināja: ”Negulēsim kā pārējie.” Ko viņš gribēja teikt ar šiem vārdiem? Mēs ”gulētu”, ja neņemtu vērā Dieva morāles normas. To pašu par mums varētu teikt, ja mēs ignorētu faktu, ka tuvojas Jehovas noteiktais laiks iznīcināt bezdievīgos. Mums jāsargās, lai mūs neietekmētu bezdievīgi cilvēki un mēs nesāktu domāt un rīkoties tāpat kā viņi.
5. Kādi uzskati bieži ir cilvēkiem, kas garīgi guļ?
5 Daudzi cilvēki uzskata, ka nav Dieva, kas varētu no viņiem prasīt atbildību. (Ps. 53:2.) Citi domā, ka Dievs neinteresējas par cilvēkiem un tāpēc nav nozīmes interesēties par viņu. Vēl citi ir pārliecināti, ka tad, ja viņi apmeklē kādu baznīcu, Dievs viņus mīl. Par visiem šiem cilvēkiem var sacīt, ka viņi guļ garīgā miegā, un viņiem ir jāmostas. Kā mēs viņiem varam palīdzēt?
MUMS JĀBŪT NOMODĀ
6. Kāpēc kristiešiem jācenšas palikt garīgā nomodā?
6 Lai mēs spētu modināt citus, mums pašiem jābūt nomodā. Ko tas sevī ietver? Dieva Rakstos garīgs miegs ir saistīts ar ”tumsas darbiem” — uzdzīvi, piedzeršanos, netikumību, nekautrību, ķildām un skaudību. (Nolasīt Romiešiem 13:11—14.) Izvairīties no ”tumsas darbiem” var būt grūti, tāpēc ir būtiski, lai mēs saglabātu modrību. Autovadītājs, kas neņem vērā, cik bīstami ir iemigt pie stūres, apdraud savu dzīvību. Cik gan svarīgi kristiešiem ir apzināties, ka garīga miegainība var būt nāvējoša!
7. Kāds kļūdains viedoklis par cilvēkiem mums var izveidoties, un kā tas mūs var ietekmēt?
7 Piemēram, kristietis var sākt uzskatīt, ka visi cilvēki viņa sludināšanas teritorijā neizbēgami noraidīs labo vēsti. (Sal. Pam. 6:10, 11.) Viņš varētu domāt: ”Ja jau neviens mani neuzklausa, kāpēc gan tik ļoti jāpūlas visus satikt un jācenšas viņiem palīdzēt?” Tiesa, daudzi garīgā ziņā pašlaik ir aizmiguši, bet viņu apstākļi un nostāja var mainīties. Ir tādi cilvēki, kas pamostas no garīgā miega un atsaucas uz labo vēsti. Un mēs viņiem varam palīdzēt tikai tad, ja mēs paši esam nomodā, piemēram, izmēģinām jaunus paņēmienus, kā ieinteresēt cilvēkus par valstības vēsti. Lai mēs paliktu nomodā, mums aizvien ir jāpatur prātā, kāpēc ir svarīgi sludināt.
KĀPĒC IR SVARĪGI SLUDINĀT
8. Kāpēc sludināšana ir ārkārtīgi svarīga?
8 Mums jāatceras, ka neatkarīgi no cilvēku atsaucības mūsu sludināšana nes godu Jehovam, turklāt sludināšanai ir nozīme tajā, kā piepildās Jehovas nodoms. Drīzumā Dievs tiesās cilvēkus, pamatojoties uz to, kā viņi atsaucas uz labo vēsti. Visi, kas to noraida, saņems Dieva sodu. (2. Tes. 1:8, 9.) Būtu aplami, ja kristietis spriestu, ka nav nepieciešams dedzīgi sludināt, jo ”būs taisno un netaisno augšāmcelšana”. (Ap. d. 24:15.) No Bībeles mēs zinām, ka tie, kas tiks atzīti par ”āžiem”, tiks ”iznīcināti uz mūžīgiem laikiem”. Mūsu sludināšanā izpaužas Dieva žēlsirdība, kas cilvēkiem paver iespēju mainīties un iemantot ”mūžīgu dzīvi”. (Mat. 25:32, 41, 46; Rom. 10:13—15.) Kā gan cilvēki varētu dzirdēt vēsti, kas viņiem var dot dzīvību, ja mēs nesludinātu?
9. Kā sludināšana nāk par labu gan mums pašiem, gan citiem?
9 Sludināšana nāk par labu arī mums pašiem. (Nolasīt 1. Timotejam 4:16.) Vai jums nav gadījies izjust, kā, stāstot citiem par Jehovu un cerību uz viņa valstību, nostiprinās jūsu ticība un mīlestība pret Jehovu? Vai gan sludināšana jums nav palīdzējusi attīstīt kristīgas īpašības? Vai tas, ka jūs apliecināt savu uzticību Dievam, piedaloties kalpošanā, nedāvā jums prieku? Daudzi, kam ir bijusi iespēja mācīt patiesību citiem, ir izjutuši prieku, redzot, kā Dieva gars palīdz cilvēkiem mainīt savu dzīvi uz labo pusi.
BŪSIM VĒRĪGI
10., 11. a) Kā Jēzus un Pāvils apliecināja, ka ir vērīgi? b) Paskaidrojiet, kā vērīgums mums var palīdzēt sludināšanā!
10 Cilvēku interesi par labo vēsti var modināt dažādos veidos, tāpēc mums kalpošanā jābūt vērīgiem. Jēzus ir mūsu paraugs. Būdams pilnīgs cilvēks, viņš spēja saskatīt, piemēram, kāda farizeja neizteikto sašutumu, grēcīgas sievietes patieso nožēlu un kādas atraitnes pašaizliedzību. (Lūk. 7:37—50; 21:1—4.) Jēzus varēja palīdzēt cilvēkiem, jo viņš zināja, kas tiem ir vajadzīgs. Tomēr, kā apliecina apustuļa Pāvila piemērs, Dieva kalpiem nav jābūt pilnīgiem, lai viņi spētu būt vērīgi. Pāvils pielāgojās saviem klausītājiem, lai viņa sludinātā vēsts ieinteresētu visdažādākos cilvēkus. (Ap. d. 17:22, 23, 34; 1. Kor. 9:19—23.)
11 Ja mēs sekojam Jēzus un Pāvila priekšzīmei un cenšamies būt vērīgi, mēs varam noprast, kā vislabāk modināt cilvēku interesi. Piemēram, pirms uzrunāt kādu cilvēku, centīsimies pamanīt kaut ko, kas varētu liecināt, pie kādas kultūras viņš pieder, kas viņu interesē un kāds ir viņa ģimenes stāvoklis. Iespējams, mēs ievērosim, ar ko cilvēks tajā brīdī nodarbojas, un mēs varam taktiski to pieminēt, iesākot sarunu ar viņu.
12. No kā mums jāuzmanās, kad sludinām?
12 Mums jāizvairās no tā, kas varētu traucēt sludināšanā. Sarunas ar otru sludinātāju var būt ļoti uzmundrinošas, tomēr mēs paturam prātā, ka mūsu mērķis ir sludināt. (Sal. Māc. 3:1, 7.) Tāpēc uzmanīsimies, lai sarunas, ko risinām ar ticības biedru, ejot no vienām durvīm pie otrām, nenovērstu mūsu uzmanību no sludināšanas. Labs veids, kā koncentrēties uz mūsu uzdevumu, ir pārrunāt domas, kurās mēs vēlētos padalīties ar cilvēkiem. Kaut arī mobilais telefons kalpošanā reizēm var ļoti noderēt, gādāsim, lai tas nesāktu zvanīt nelaikā un nepārtrauktu mūsu sarunu ar cilvēku, kam sludinām.
PARĀDĪSIM PERSONISKU INTERESI
13., 14. a) Kā mēs varam saprast, kas cilvēku interesē? b) Kā mēs varam rosināt cilvēku interesi par garīgiem jautājumiem?
13 Ir būtiski, lai mēs uzmanīgi uzklausītu sarunas biedru. Kādus jautājumus jūs sludinot varētu uzdot cilvēkiem, lai pamudinātu viņus atklāti izteikties? Varbūt cilvēks ir neizpratnē, kāpēc pastāv tik daudz reliģiju vai kāpēc ir tik daudz nežēlības, vai arī viņu uztrauc valdību nespēja atrisināt kādas problēmas. Varbūt jūs varat rosināt cilvēku interesi par garīgiem jautājumiem, pievēršot viņu uzmanību tam, cik apbrīnojami veidota ir radītā pasaule, vai paskaidrojot, cik praktiski ir Bībeles padomi. Lūgšanas ir tēma, kas interesē cilvēkus gandrīz visās kultūrās, reizēm pat ateistus. Daudzi domā par to, vai ir kāds, kas uzklausa lūgšanas. Citus varbūt nodarbina jautājums: vai Dievs uzklausa visas lūgšanas? Ja tā nav, kas būtu jādara, lai Dievs mūs uzklausītu?
14 Mēs varam mācīties prasmīgi uzsākt sarunas, ja vērojam, kā to dara pieredzējuši sludinātāji. Pievērsiet uzmanību: viņi runā ar cilvēku, neradot tam sajūtu, ka tas tiek pratināts vai ziņkārīgi izprašņāts. Pavērojiet, kā viņu balsī un sejā izpaužas interese par cilvēku un viņa viedokli. (Sal. Pam. 15:13.)
BŪSIM LAIPNI UN PILNVEIDOSIM PRASMI SLUDINĀT
15. Kāpēc mums sludināšanā jābūt laipniem?
15 Vai jums patīk, ja kāds jūs modina no dziļa miega? Daudziem nepatīk, ka viņus pēkšņi pamodina. Parasti ir labāk cilvēku modināt maigi, un kaut ko līdzīgu var teikt par cilvēku atmodināšanu no garīgā miega. Piemēram, kā būtu jāreaģē, ja kāds ir dusmīgs, ka esam pie viņa atnākuši? Vislabākais šādā situācijā ir ņemt vērā cilvēka jūtas, pieklājīgi atvadīties un doties prom. (Sal. Pam. 15:1; 17:14; 2. Tim. 2:24.) Mūsu laipnība cilvēku var pamudināt izturēties atsaucīgāk, kad viņam citu reizi sludinās mūsu ticības biedri.
16., 17. Kā mēs sludināšanā varam likt lietā spriestspēju?
16 Dažkārt mēs varam turpināt sarunu, kaut arī sarunas biedrs ir bijis noraidošs. Kāds var teikt: ”Paldies, man neko nevajag. Man ir sava ticība!” vai: ”Mani tas neinteresē!”, jo cer, ka šādi varēs ātri pabeigt sarunu. Tomēr, ja pilnveidojam savu prasmi sludināt, mēs varam laipni uzdot kādu jautājumu, kas var modināt cilvēka interesi par garīgām tēmām. (Nolasīt Kolosiešiem 4:6.)
17 Reizēm, satiekot cilvēku, kas iebilst, ka viņam nav laika mūs uzklausīt, ir labāk izrādīt sapratni un doties prom. Taču ir gadījumi, kad mēs varam nospriest, ka ir vietā īsi pateikt kaut ko saturīgu. Daži sludinātāji ir iemanījušies nepilnas minūtes laikā atvērt Bībeli, nolasīt uz pārdomām rosinošu pantu un uzdot mājas saimniekam jautājumu. Šāds kodolīgs ievads reizēm ir izraisījis interesi, un cilvēks ir izlēmis, ka var veltīt laiku īsai sarunai. Kāpēc gan nepamēģināt šādu pieeju, kad situācija to ļauj?
18. Ko mēs varam darīt, lai mēs spētu efektīvāk sludināt neformāli?
18 Ja mēs esam sagatavojušies sludināt neformāli, mēs varam modināt no garīga miega arī tos cilvēkus, ko sastopam ikdienas gaitās. Daudzi brāļi un māsas kabatā vai somā nēsā līdzi dažas publikācijas. Tāpat viņi patur prātā kādu Bībeles pantu, ko var minēt citiem, kad rodas tāda iespēja. Lai uzzinātu, kā sagatavoties šādai sludināšanai, jūs varat parunāt ar savas draudzes kalpošanas pārraugu vai kādu pionieri.
NEAIZMIRSĪSIM PAR SAVIEM TUVINIEKIEM
19. Kāpēc nebūtu jāatmet ar roku centieniem palīdzēt saviem tuviniekiem?
19 Ir dabiski, ka mēs vēlamies, lai arī mūsu tuvinieki pieņem labo vēsti. (Joz. 2:12, 13; Ap. d. 10:24, 48; 16:31, 32.) Ja viņi izturējās noraidoši, kad viņiem sludinājām agrāk, varbūt mums vairs nav lielas vēlēšanās viņiem sludināt atkal. Mēs varētu domāt, ka nekas, ko mēs teiksim vai darīsim, neliks viņiem mainīt savu nostāju. Tomēr kādu notikumu vai apstākļu iespaidā radinieku attieksme varbūt ir mainījusies. Tāpat ir iespējams, ka ir uzlabojusies mūsu mācītprasme, un tagad sarunām ar tuviniekiem būtu cits iznākums.
20. Kāpēc ir svarīgi būt taktiskiem, kad runājam ar radiniekiem?
20 Mums jāņem vērā savu tuvinieku jūtas. (Rom. 2:4.) Runāsim ar viņiem laipni, tāpat kā mēs runājam ar cilvēkiem, ko satiekam sludināšanā. Būsim lēnprātīgi un izturēsimies pret viņiem ar cieņu. Nemoralizēsim, bet ar saviem darbiem apliecināsim, ka patiesība ir padarījusi mūs labākus. (Efes. 4:23, 24.) Ļausim viņiem saskatīt, kā Jehova ir bagātinājis mūsu dzīvi, mācot mums to, kas mums ”par svētību”. (Jes. 48:17.) Gādāsim, lai radinieki redzētu, ka mēs dzīvojam, kā kristiešiem pieklājas.
21., 22. Pastāstiet gadījumu, kas parāda, ka mums jābūt neatlaidīgiem!
21 Kāda māsa, kas ir uzaugusi 14 bērnu ģimenē, nesen rakstīja: ”Es aizvien centos sludināt saviem brāļiem un māsām gan ar vārdiem, gan izturēšanos. Katru gadu es ikvienam no viņiem rakstīju vēstules. Tomēr veselus 30 gadus es biju vienīgā Jehovas lieciniece ģimenē.”
22 Šī kristiete turpināja: ”Kādu dienu es piezvanīju vienai no savām māsām, kas dzīvo simtiem kilometru no manis. Viņa man teica, ka ir lūgusi savam mācītājam, lai tas viņai pasniedz Bībeles stundas, bet mācītājs to nebija darījis. Kad es māsai teicu, ka ar prieku viņai palīdzēšu, viņa atbildēja: ”Labi, bet es gribu, lai tu zini: es nekad nekļūšu par Jehovas liecinieci.” Es viņai aizsūtīju grāmatu Ko patiesībā māca Bībele? un tad ik pēc dažām dienām zvanīju. Tomēr viņa tā arī neieskatījās grāmatā. Beidzot kādā telefonsarunā es palūdzu, lai viņa paņem grāmatu, un mēs aptuveni 15 minūtes to lasījām un pārrunājām dažus tajā minētos Bībeles pantus. Pēc pāris šādām sarunām viņa vēlējās, lai mēs studētu ilgāk par 15 minūtēm. Tad viņa sāka zvanīt man, dažreiz pat agri no rīta, pirms es biju izkāpusi no gultas, un nereti pat divreiz dienā. Pēc gada viņa kristījās un vēl pēc gada — kļuva par pionieri.”
23. Kāpēc mēs nedrīkstam pagurt, cenšoties modināt cilvēkus no garīgā miega?
23 Lai palīdzētu cilvēkiem ”mosties no miega”, ir vajadzīgas iemaņas un neatlaidība. Pazemīgi cilvēki joprojām atsaucas uz mūsu centieniem viņus pamodināt no garīgā miega. Vidēji vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku ik mēnesi tiek kristīti un kļūst par Jehovas kalpiem. Tāpēc klausīsim padomam, ko Pāvils pirmajā gadsimtā deva brālim Arhipam: ”Pielūko, ka tu godam veic kalpošanu, ko esi uzņēmies, būdams Kunga sekotājs!” (Kol. 4:17.) Nākamais raksts mums palīdzēs labāk saprast, ko nozīmē sludināt bez vilcināšanās.
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 13. lpp.]
KAS PALĪDZ PALIKT GARĪGĀ NOMODĀ
▪ Būsim aizņemti, pildot Dieva gribu
▪ Izvairīsimies no ”tumsas darbiem”
▪ Paturēsim prātā, cik bīstama ir garīga miegainība
▪ Saglabāsim pozitīvu viedokli par cilvēkiem savā sludināšanas teritorijā
▪ Izmēģināsim jaunus sludināšanas paņēmienus
▪ Neaizmirsīsim, cik svarīga ir mūsu kalpošana
