Paturēsim prātā, cik neatliekams ir mūsu darbs
Paturēsim prātā, cik neatliekams ir mūsu darbs
”Sludini vārdu, dari to bez vilcināšanās.” (2. TIM. 4:2.)
VAI VARAT PASKAIDROT?
Kāpēc pirmā gadsimta kristieši sludināja bez vilcināšanās?
Kā mēs varam saglabāt apziņu, cik svarīgā laikā dzīvojam?
Kāpēc mūsdienās sludināt vēsti par valstību ir svarīgāk nekā jebkad agrāk?
1., 2. Kādi jautājumi rodas, domājot par mudinājumu sludināt bez vilcināšanās?
CILVĒKI, kuru darbs ir glābt dzīvības, parasti tur prātā, ka viņiem ir jārīkojas bez vilcināšanās. Piemēram, ugunsdzēsēji pēc pirmā signāla tūlīt steidzas uz nelaimes vietu, jo viņi apzinās, ka briesmās var būt cilvēku dzīvība.
2 Mēs, Jehovas liecinieki, vēlamies palīdzēt citiem izglābties, tāpēc mēs ļoti nopietni uztveram pienākumu sludināt cilvēkiem labo vēsti par valstību. Tas, protams, nenozīmē, ka mēs bez apdomas drudžaini kaut kur metamies. Bet ko tādā gadījumā nozīmē apustuļa Pāvila mudinājums ”sludini vārdu, dari to bez vilcināšanās”? (2. Tim. 4:2.) Kā mēs varam sludināt bez vilcināšanās? Un kāpēc šis darbs ir tik neatliekams?
KĀPĒC JĀSLUDINA BEZ VILCINĀŠANĀS?
3. Kas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks atsaucas uz vēsti par Dieva valstību?
3 Ja mēs atceramies, ka sludināšana var glābt cilvēku dzīvības, mēs jūtam dedzīgu vēlēšanos stāstīt citiem labo vēsti un darīt to bez vilcināšanās. (Rom. 10:13, 14.) Dieva Rakstos ir teikts: ”Ja Es piedraudu bezdievim: Tu mirsi, un tas atgriežas no saviem grēkiem un rīkojas pēc patiesības un taisnības.., tad tas patiesi dzīvos un nemirs. Viņa grēkus, ko viņš nodarījis, vairs nepieminēs.” (Ecēh. 33:14—16.) Uz cilvēkiem, kas sludina valstības vēsti, var attiecināt Bībelē lasāmos vārdus: ”Tu izglābsi gan sevi, gan tos, kas tevī klausās.” (1. Tim. 4:16; Ecēh. 3:17—21.)
4. Kāpēc pirmajā gadsimtā bija svarīgi ”sludināt vārdu” bez vilcināšanās?
4 Lai labāk saprastu, kāpēc Pāvils Timotejam deva norādījumu sludināt bez vilcināšanās, pievērsīsim uzmanību tēmas panta kontekstam: ”Sludini vārdu, dari to bez vilcināšanās gan labvēlīgā, gan nelabvēlīgā laikā, aizrādi, norāj, pamudini ar lielu pacietību un mācītprasmi. Pienāks laiks, kad cilvēki nevarēs paciest veselīgo mācību, bet pēc pašu iegribām sapulcēs ap sevi skolotājus, kas glaimos viņu ausīm, un, pārstājuši klausīties patiesību, viņi pievērsīsies pasakām.” (2. Tim. 4:2—4.) Jēzus bija paredzējis, ka notiks atkrišana no patiesās pielūgsmes. (Mat. 13:24, 25, 38.) Tāpēc bija svarīgi, lai Timotejs bez vilcināšanās ”sludinātu vārdu” pat draudzē, palīdzot ticības biedriem stāties pretī viltus mācībām, kas varēja izklausīties ļoti interesantas. Runa bija par cilvēku dzīvību. Bet kāda situācija ir mūsdienās?
5., 6. Kādi izplatīti priekšstati mēdz būt cilvēkiem, ko sastopam sludināšanā?
5 Mūsdienās atkrišana no patiesās pielūgsmes izpaužas aizvien spilgtāk. (2. Tes. 2:3, 8.) Kādas mācības mūsdienās ”glaimo” cilvēku ausīm? Daudzās zemēs teju ar reliģisku degsmi tiek popularizēta evolūcijas teorija. Lai gan šī teorija parasti tiek izklāstīta zinātniskā valodā, būtībā tā ir kļuvusi par vienu no laicīgām reliģijām, kas ietekmē cilvēku viedokli par Dievu un citiem cilvēkiem. Vēl viens priekšstats, kas ir izplatīts mūsdienu sabiedrībā, ir mācība, ka Dievs neinteresējas par cilvēkiem un tāpēc arī mums nav jāinteresējas par viņu. Kāpēc cilvēkus tik ļoti piesaista šādas mācības, kas viņus ieaijā garīgā miegā? Abas šīs mācības daudzos rada pārliecību, ka viņi var rīkoties, kā vien paši vēlas, jo viņus neviens nesauks pie atbildības. Šādas mācības tik tiešām ”glaimo” cilvēku ausīm. (Nolasīt Psalmu 10:4.)
6 Taču tas vēl nav viss. Daudziem, kas apmeklē baznīcas, patīk uzklausīt mācītājus, kuri stāsta, ka Dievs viņus mīl neatkarīgi no tā, ko viņi dara. Dažādu reliģiju garīdznieki ”glaimo” cilvēku ausīm, pārliecinot viņus, ka baznīcas ceremoniju ievērošana, reliģisku svētku svinēšana un tēlu godāšana viņiem nesīs Dieva svētības. Šie cilvēki parasti pat nenojauš, cik bīstamā situācijā viņi atrodas. (Ps. 115:4—8.) Taču tad, ja mēs palīdzēsim viņiem atmosties no garīgā miega un izprast Bībeles patiesību, viņi varēs gūt svētības, ko nesīs Dieva valstība.
KO NOZĪMĒ SLUDINĀT BEZ VILCINĀŠANĀS
7. Kā mēs varam apliecināt, ka saprotam, cik svarīgi ir sludināt bez vilcināšanās?
7 Labs ķirurgs veic operāciju ar nedalītu uzmanību, jo no viņa ir atkarīga pacienta dzīvība. Mēs varam apliecināt, ka skaidri saprotam, cik svarīgi ir sludināt bez vilcināšanās, ja koncentrējamies uz savu darbu — rūpīgi apdomājam, kādus jautājumus cilvēkiem varētu uzdot un kādas tēmas viņus varētu interesēt. Apziņa, cik neatliekams ir mūsu darbs, mūs var pamudināt mainīt ierasto sludināšanas laiku, lai apmeklētu cilvēkus tad, kad tas viņiem ir visērtāk. (Rom. 1:15, 16; 1. Tim. 4:16.)
8. Kā izpaužas tas, ka mēs turam prātā, cik nozīmīgā laikā dzīvojam?
8 Ja mēs turēsim prātā, cik nozīmīgā laikā dzīvojam, mēs noteiksim dzīvē pareizas prioritātes. (Nolasīt 1. Mozus 19:15.) Piemēram, iztēlojieties, ka ārsts, aplūkojis jūsu analīžu rezultātus, ieaicinātu jūs savā kabinetā un atklāti pateiktu: ”Vilcināties nedrīkst. Ja tuvāko nedēļu laikā jūs neko nedarīsiet savas veselības labā, būs nopietnas problēmas.” Kā jūs šādā brīdī rīkotos? Visticamāk, jūs netrauktos tūlīt ārā no kabineta kā ugunsdzēsējs, kas ir saņēmis izsaukumu. Tomēr jūs droši vien uzklausītu ārsta ieteikumus, dotos uz mājām un rūpīgi izvērtētu, kas šajā situācijā ir pats svarīgākais.
9. Kāpēc var teikt, ka Pāvils Efesā sludināja bez vilcināšanās?
9 No tā, ko apustulis Pāvils Efesas draudzes vecākajiem stāstīja par labās vēsts sludināšanu Āzijā, mēs varam redzēt, cik skaidri viņš apzinājās, ka ir jāsludina bez vilcināšanās. (Nolasīt Apustuļu darbus 20:18—21.) Pēc visa spriežot, jau no pirmās dienas, kopš Pāvils bija ieradies Āzijā, viņš neatlaidīgi sludināja labo vēsti pa mājām. Turklāt divus gadus viņš ”katru dienu uzstājās ar runām Tiranna skolā”. (Ap. d. 19:1, 8—10.) Pāvils neapšaubāmi turēja prātā, cik neatliekams darbs ir sludināšana, un tas atspoguļojās viņa dienas kārtībā. Aicinājums sludināt bez vilcināšanās nenozīmē, ka mums jāsludina pāri saviem spēkiem. Tomēr sludināšanai mūsu dzīvē būtu jābūt prioritātei.
10. Kāpēc mēs varam būt priecīgi, ka Bībeles pētnieki pirms simts gadiem sāka dedzīgi sludināt labo vēsti?
10 Pirms 1914. gada neliela grupa Bībeles pētnieku sāka sludināt labo vēsti. No viņiem mēs varam mācīties, ko nozīmē sludināt bez vilcināšanās. Kaut gan Bībeles pētnieku tolaik nebija daudz, tikai daži tūkstoši, viņi saprata, ka laiks negaida, un ar entuziasmu sāka sludināt labo vēsti par Dieva valstību. Viņi sagatavoja sprediķus, kas tika publicēti vairāk nekā divos tūkstošos laikrakstu, un demonstrēja fotodrāmu ”Radīšana”, kas sastāvēja no krāsainiem diapozitīviem un kinofilmas. Tā labā vēsts tika sludināta miljoniem cilvēku. Kā gan mēs būtu varējuši dzirdēt vēsti par valstību, ja Bībeles pētnieki nebūtu sludinājuši bez vilcināšanās? (Nolasīt Psalmu 119:60.)
NEZAUDĒSIM APZIŅU, KA MŪSU DARBS IR NEATLIEKAMS
11. Kāpēc daži ir zaudējuši sajūtu, ka mūsu darbs ir neatliekams?
11 Dzīvē daudz kas var novērst mūsu uzmanību no galvenā un likt mums domāt, ka sludināšana nemaz nav tik svarīga. Sātana pasaules kārtība ir veidota tā, lai cilvēki tiektos pēc savtīgiem un maznozīmīgiem mērķiem. (1. Pēt. 5:8; 1. Jāņa 2:15—17.) Daži, kam agrāk galvenais dzīvē bija kalpošana Jehovam, ir zaudējuši sajūtu, ka mūsu darbs nav atliekams. Piemēram, Dēma, kas pirmajā gadsimtā bija viens no Pāvila ”darbabiedriem”, pieļāva, ka bezdievīgā pasaules kārtība novērš viņa uzmanību no kalpošanas Dievam. Dēma atstāja Pāvilu grūtā brīdī un turpmāk vairs viņu neatbalstīja. (Filem. 23, 24; 2. Tim. 4:10.)
12. Kāda iespēja mums ir tagad, un kādas iespējas pavērsies nākotnē?
12 Lai nezaudētu apziņu, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam, mums ir jāapvalda vēlme pēc iespējas lielākā mērā izbaudīt to, ko dzīve spēj piedāvāt. Mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai ”cieši satvertu īsto dzīvi”. (1. Tim. 6:18, 19.) Jūs noteikti nešaubāties, ka tajā laikā, kad, valdot Dieva valstībai, cilvēki dzīvos mūžīgi uz zemes, mums visiem pavērsies bezgalīgas iespējas darīt daudz ko aizraujošu. Taču iespēja palīdzēt citiem izglābties Armagedonā ir tikai un vienīgi tagad.
13. Kas mums var palīdzēt saglabāt apziņu, cik svarīgā laikā mēs dzīvojam?
13 Ko mēs varam darīt, lai, dzīvojot pasaulē, kur lielākā daļa cilvēku garīgā ziņā guļ, mēs spētu saglabāt apziņu, cik svarīgs ir šis laiks? Mēs nedrīkstam aizmirst, ka agrāk arī mēs paši atradāmies garīgā tumsā un gulējām. Taču mēs tikām atmodināti, un, kā izteicās apustulis Pāvils, mūs ”apspīdēja Kristus”. Tagad mums ir uzticēts gods nest garīgo gaismu citiem. (Nolasīt Efesiešiem 5:14.) Tālāk Pāvils rakstīja: ”Uzmanīgi raugieties, lai jūs dzīvotu nevis kā negudri, bet kā gudri, un pēc iespējas labāk izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas.” (Efes. 5:15, 16.) Šajās ļaunajās dienās ir ļoti būtiski ”pēc iespējas labāk izmantot laiku”, proti, izbrīvēt laiku tam, kas mums palīdz saglabāt garīgu modrību.
MĒS DZĪVOJAM NOZĪMĪGĀ LAIKĀ
14.—16. Kāpēc tagad sludināt bez vilcināšanās ir svarīgāk nekā jebkad agrāk?
14 Kristīgā kalpošana vienmēr ir bijusi svarīga, taču tagad sludināt bez vilcināšanās ir būtiskāk nekā jebkad agrāk. Kopš 1914. gada Bībelē aprakstītā ”zīme” ir kļuvusi skaidri saskatāma. (Mat. 24:3—51.) Cilvēces izdzīvošana ir tik ļoti apdraudēta kā vēl nekad. Par spīti starptautiskiem līgumiem, pasaules lielvaru rīcībā vēl aizvien ir aptuveni 2000 kodolgalviņu, kuras var aktivizēt jebkurā brīdī. Tiek ziņots par simtiem gadījumu, kad ir ”pazudis” kodolmateriāls. Vai kāda daļa no tā ir nonākusi teroristu rokās? Speciālisti izsakās, ka cilvēce viegli var aiziet bojā teroristu izraisītā karā. Tomēr karš nav vienīgais, kas apdraud cilvēces eksistenci.
15 ”21. gadsimtā klimata izmaiņas ir visnopietnākais drauds cilvēku veselībai,” teikts kādā ziņojumā, ar ko 2009. gadā nāca klajā medicīnas žurnāls The Lancet un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki. Tajā bija atzīmēts: ”Ar klimata izmaiņu radītām veselības problēmām nākamajās desmitgadēs saskarsies lielākā cilvēces daļa, un miljoniem cilvēku nāksies pieredzēt, ka viņu labklājība un dzīvība būs pakļauta arvien lielākam riskam.” Saskaņā ar ziņojumu, klimata pārmaiņas radīs milzīgu postu, ko veicinās jūras līmeņa celšanās, sausums, plūdi, epidēmijas, viesuļvētras un kari par izsīkstošajiem dabas resursiem. Kari un dabas katastrofas neapšaubāmi apdraud cilvēci.
16 Daži domā, ka kodolkara draudi, iespējams, izraisīs notikumus, ar kuriem piepildīsies Jēzus pravietotā ”zīme”. Tomēr lielākā daļa nesaprot Jēzus pravietojuma īsto nozīmi. ”Zīme” ir vērojama jau gadu desmitiem, un tas liecina, ka Kristus klātbūtne ir jau sākusies un šīs pasaules kārtības gals strauji tuvojas. (Mat. 24:3.) Nekad agrāk pazīmes, kas veido ”zīmi”, nav bijušas tik skaidri redzamas. Šis ir īstais laiks palīdzēt cilvēkiem mosties no garīgā miega, un to mēs varam darīt, sludinot viņiem.
17., 18. a) Kā mūs ietekmē apziņa, kādā laikā dzīvojam? b) Kādu iemeslu dēļ cilvēkiem var rasties interese par labo vēsti?
17 Mums ir atlicis pavisam nedaudz laika, lai pierādītu savu mīlestību pret Jehovu un pabeigtu sludināšanu, ko viņš mums šajās pēdējās dienās ir uzticējis. Vārdi, ko Pāvils sacīja pirmā gadsimta kristiešiem Romā, mūsdienās ir vēl aktuālāki nekā toreiz: ”[Apzinieties], kādā laikā dzīvojat — ka jums jau ir pienākusi stunda mosties no miega, jo tagad mūsu glābšana ir tuvāk nekā tad, kad kļuvām ticīgi.” (Rom. 13:11.)
18 Notikumi, ar kuriem piepildās pravietojumi par pēdējām dienām, var pamudināt cilvēkus apzināties savas garīgās vajadzības. Dažiem var rasties interese par labo vēsti, jo viņus uztrauc fakts, ka valdības nespēj atrisināt samilzušās problēmas. Tās nespēj novērst ekonomiskās katastrofas, kodoldraudus, vardarbīgus noziegumus un vides postīšanu. Citiem rodas interese par garīgiem jautājumiem, jo viņu ģimeni skar grūtības, piemēram, kāds nopietni saslimst, nomirst tuvinieks vai izirst ģimene. Sludinot mums rodas izdevība palīdzēt šādiem cilvēkiem.
APZIŅA, CIK NEATLIEKAMA IR SLUDINĀŠANA, LIEK RĪKOTIES
19., 20. Kā apziņa, cik svarīgi ir sludināt bez vilcināšanās, daudzus kristiešus ir pamudinājusi mainīt savu ierasto dzīvi?
19 Apziņa, cik svarīgi ir sludināt bez vilcināšanās, daudzus kristiešus ir pamudinājusi piedalīties šajā darbā aktīvāk. Piemēram, 2006. gadā kāds jauns pāris no Ekvadoras pēc vienas dienas kongresa ”Saglabāsim savu aci skaidru” nolēma dzīvot pieticīgāk. Viņi sastādīja sarakstu ar lietām, bez kurām viņi var iztikt, un pēc trīs mēnešiem pārcēlās no sava trīsistabu dzīvokļa uz vienistabas dzīvokli, pārdeva dažas lietas un atbrīvojās no parādiem. Pēc neilga laika viņi kļuva par palīgpionieriem un, paklausot rajona pārrauga ieteikumam, pārcēlās uz kādu draudzi, kur ir liela vajadzība pēc sludinātājiem.
20 Kāds brālis, kas dzīvo Ziemeļamerikā, raksta: ”Kad mēs ar sievu 2006. gadā apmeklējām kongresu, bija pagājuši jau 30 gadi kopš mūsu kristīšanās. Braucot pēc kongresa mājās, mēs pārrunājām, kā mēs varētu likt lietā ieteikumu dzīvot vienkāršāk. (Mat. 6:19—22.) Mums piederēja trīs mājas, zemesgabals, dārgas automašīnas, motorlaiva un māja uz riteņiem. Sapratuši, ka esam izniekojuši laiku un spēkus labklājības nodrošināšanai, mēs nolēmām tiekties pēc pilnas slodzes kalpošanas. 2008. gadā mēs pievienojāmies savai meitai pionieru kalpošanā. Mēs esam neizsakāmi priecīgi, ka varam cieši sadarboties ar brāļiem un māsām! Mums ir bijusi izdevība sludināt tur, kur ir īpaša vajadzība pēc sludinātājiem. Turklāt, darot vairāk Jehovas labā, mūsu attiecības ar viņu ir kļuvušas tuvākas. Īpaša svētība ir redzēt, kā cilvēku acis iemirdzas, kad viņi dzird un sāk saprast Dieva Rakstu patiesību.”
21. Kas mūs mudina dedzīgi sludināt?
21 Mēs zinām, ka drīz šo ļauno pasaules kārtību gaida ”bezdievīgo cilvēku tiesas un iznīcināšanas diena”. (2. Pēt. 3:7.) Zināšanas, ko esam ieguvuši no Dieva Rakstiem, mūs mudina dedzīgi sludināt par gaidāmo lielo postu un par jauno pasauli, kas pēc tam tiks izveidota. Mēs vienmēr turam prātā, ka mums bez vilcināšanās ir jāsludina cilvēkiem vēsts, kas sniedz patiesu cerību. Pašaizliedzīgi piedaloties šajā neatliekamajā darbā, mēs pierādām, ka mums ir īsta mīlestība pret Dievu un cilvēkiem.
[Jautājumi studēšanai]
