Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kalposim Jehovam ar visu sirdi

Kalposim Jehovam ar visu sirdi

Kalposim Jehovam ar visu sirdi

”Mans dēls.., atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu.” (1. LAIKU 28:9.)

MEKLĒJIET ATBILDES UZ ŠIEM JAUTĀJUMIEM

Ko simbolizē sirds?

Kā mēs varam pārbaudīt savu sirdi?

Ko mēs varam darīt, lai arī turpmāk kalpotu Jehovam no visas sirds?

1., 2. a) Par ko Bībelē bieži ir runāts pārnestā nozīmē? b) Kāpēc mums ir jāsaprot, kas Bībelē ir apzīmēts ar vārdu ”sirds”?

BĪBELĒ bieži pārnestā nozīmē ir pieminētas dažādas ķermeņa daļas. Piemēram, patriarhs Ījabs izteicās: ”Viltību neesmu nekad rokā ņēmis.” Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Laba vēsts atspirdzina.. kaulus.” Jehova iedrošināja Ecēhiēlu: ”Kā dimantu, kas cietāks par klinti, Es darīšu tavu pieri.” Un kāds apustulim Pāvilam reiz teica: ”Tu stāsti kaut ko svešu mūsu ausīm.” (Īj. 16:17; Sal. Pam. 15:30; Ecēh. 3:9; Ap. d. 17:20.)

2 Tomēr viens orgāns Bībeles tēlainajos izteicienos ir minēts daudz biežāk nekā citi. Tā ir sirds. Dievbijīgā Anna lūgšanā teica: ”Mana sirds ir līksma par to Kungu.” (1. Sam. 2:1.) Bībelē vārds ”sirds” ir lietots gandrīz tūkstoš reižu, turklāt lielākoties — pārnestā nozīmē. Ir būtiski saprast, kas Bībelē ir apzīmēts ar vārdu ”sirds”, jo tajā ir norādīts, ka sirds ir jāsarga. (Nolasīt Salamana Pamācības 4:23.)

KO SIMBOLIZĒ SIRDS?

3. Kā mēs varam saprast, kas Bībelē ir apzīmēts ar vārdu ”sirds”? Paskaidrojiet ar piemēru.

3 Bībelē nav lasāma definīcija, kurā būtu izskaidrota vārda ”sirds” nozīme, tomēr no šīs grāmatas mēs varam saprast, kas ar to ir domāts. Iztēlosimies mozaīku, kas ir veidota no simtiem mazu akmens gabaliņu. Atkāpjoties soli atpakaļ, mēs varam skaidri saskatīt, kādu attēlu tie veido. Līdzīgi arī tad, ja mēs it kā atkāpsimies soli atpakaļ un padomāsim par dažādiem kontekstiem, kādos Bībelē izmantots vārds ”sirds”, mēs spēsim saskatīt kopainu un saprast tā nozīmi.

4. a) Uz ko Bībelē ir attiecināts vārds ”sirds”? b) Ko Jēzus gribēja uzsvērt ar vārdiem, kas lasāmi Mateja 22:37?

4 Bībeles sarakstītāji vārdu ”sirds” attiecināja uz cilvēka dziļāko būtību: vēlmēm, domām, nosliecēm, attieksmi, spējām, pamudinājumiem un mērķiem. (Nolasīt 5. Mozus 15:7; Salamana Pamācības 16:9; Apustuļu darbus 2:26.) Kā paskaidrots kādā enciklopēdijā, sirds simbolizē visu iekšējo cilvēku. Tomēr dažkārt vārds ”sirds” ir lietots šaurākā nozīmē. Piemēram, Jēzus teica: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli un ar visu savu prātu.” (Mat. 22:37.) Šajā gadījumā sirds apzīmē cilvēka jūtas un vēlmes. Jēzus šajā pantā atsevišķi nosauca sirdi, dvēseli un prātu, jo gribēja uzsvērt, ka mūsu mīlestībai pret Dievu jāatspoguļojas ne tikai mūsu jūtās, bet arī dzīvesveidā un tajā, kā mēs liekam lietā savas prāta spējas. (Jāņa 17:3; Efes. 6:6.) Taču tad, ja ir minēta viena pati sirds, ar to ir domāta mūsu dziļākā būtība.

KĀPĒC MUMS JĀSARGA SIRDS

5. Kāpēc mums jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai kalpotu Jehovam no visas sirds?

5 Ķēniņš Dāvids atgādināja Salamanam: ”Mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar nedalītu sirdsprātu un ar labprātīgu dvēseli, jo tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus.” (1. Laiku 28:9.) Jehova pārbauda visas sirdis, arī mūsējo. (Sal. Pam. 17:3; 21:2.) No tā, ko viņš saskata mūsu sirdī, ir atkarīgas mūsu attiecības ar viņu un mūsu nākotnes izredzes. Tāpēc mums ir jārīkojas saskaņā ar Dieva iedvesmoto padomu, ko izteica Dāvids, un jādara viss, kas ir mūsu spēkos, lai kalpotu Dievam ar nedalītu sirdsprātu, proti, no visas sirds.

6. Kas mums jāapzinās, ja runa ir par apņēmību kalpot Dievam?

6 Dedzīgi darbodamies valstības labā, mēs, Jehovas liecinieki, apliecinām, ka tiešām vēlamies kalpot Dievam no visas sirds. Tomēr mēs apzināmies, ka Sātana ļaunās pasaules un mūsu grēcīgo noslieču ietekmē mūsu apņēmība kalpot Dievam no visas sirds var mazināties. (Jer. 17:9; Efes. 2:2.) Lai tas nenotiktu, mums regulāri jāpārbauda sava sirds. Kā mēs to varam darīt?

7. Pēc kā var spriest, kāda patiesībā ir mūsu sirds?

7 Mūsu iekšējā būtība nav acīm saskatāma, tāpat kā mēs nevaram saskatīt, kāda kokam ir serde. Tomēr, kā savā Kalna runā atzīmēja Jēzus, tāpat kā pēc koka augļiem var spriest, vai koks ir labs vai izpuvis, pēc mūsu darbiem var spriest, kāda patiesībā ir mūsu sirds. (Mat. 7:17—20.) Padomāsim par konkrētu aspektu, kurā skaidri izpaužas mūsu sirds nostāja.

KĀ PĀRBAUDĪT SIRDI

8. Kā, saskaņā ar Mateja 6:33, mēs varam noskaidrot, kādi mēs esam sirds dziļumos?

8 Kalna runā Jēzus saviem klausītājiem jau bija norādījis, kas viņiem ir jādara, lai apliecinātu, ka viņi vēlas kalpot Jehovam no visas sirds: ”Tiecieties vispirms pēc valstības un pēc Dieva taisnības, un tas viss jums tiks dots.” (Mat. 6:33.) Pēc tā, kam mēs dzīvē veltām galveno uzmanību, ir redzams, kādi mēs esam sirds dziļumos — ko mēs vēlamies, par ko domājam un ko plānojam. Rūpīgi izvērtējot savas prioritātes, mēs varam pārbaudīt, vai mēs tiešām kalpojam Dievam no visas sirds.

9. Kādu aicinājumu Jēzus izteica dažiem vīriešiem, un par ko liecināja viņu reakcija?

9 Padomāsim par kādu notikumu, kas atgadījās kādu laiku pēc tam, kad Jēzus savus mācekļus bija aicinājis ”tiekties vispirms pēc valstības”. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka pēc tā, kas cilvēka dzīvē ieņem galveno vietu, var spriest par viņa sirds stāvokli. Lūka savā evaņģēlijā raksta, ka Jēzus ”stingri apņēmās doties uz Jeruzālemi”, kaut gan viņš labi zināja, kas viņu tur gaida. Jēzum un viņa apustuļiem ”ejot pa ceļu”, viņi satika dažus vīriešus, kuriem Jēzus izteica aicinājumu: ”Seko man!” Šie cilvēki gribēja pieņemt Jēzus aicinājumu, tomēr katrs no viņiem vispirms vēlējās izdarīt kaut ko citu. Viens vīrietis Jēzum atbildēja: ”Ļauj man vispirms aiziet un apglabāt tēvu!” Otrs solīja: ”Es tev sekošu, Kungs, tikai ļauj man vispirms atvadīties no mājiniekiem!” (Lūk. 9:51, 57—61.) Cik gan ļoti Jēzus stingrā apņēmība pildīt Dieva gribu atšķīrās no šo vīriešu neizlēmības! Pašu vēlmes viņiem bija svarīgākas par valstību, un tas liecināja, ka viņi nav gatavi kalpot Dievam no visas sirds.

10. a) Kā mēs esam atsaukušies uz Jēzus aicinājumu? b) Kādu ilustrāciju minēja Jēzus?

10 Atšķirībā no minētajiem vīriešiem, mēs esam pieņēmuši Jēzus aicinājumu kļūt par viņa sekotājiem un dienu no dienas kalpojam Jehovam. Tā mēs apliecinām, ka mūsu sirdī ir dziļa mīlestība pret Jehovu. Tomēr pat tad, ja mēs aktīvi darbojamies valstības labā, mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu sirds ir pakļauta zināmām briesmām. No Jēzus vārdiem, ko viņš sacīja vienam no vīriešiem, kuru bija aicinājis kļūt par savu sekotāju, mēs varam secināt, par kādām briesmām ir runa: ”Neviens, kas ir uzlicis roku uz arkla un skatās atpakaļ, nav derīgs Dieva valstībai.” (Lūk. 9:62.) Ko mēs varam mācīties no šīs Jēzus ilustrācijas?

VAI MĒS ”PIEĶERAMIES TAM, KAS LABS”?

11. Kāpēc darbs, kas bija uzticēts arājam, netika pienācīgi paveikts?

11 Lai labāk saprastu, ko Jēzus vēlējās paskaidrot, mēģināsim atdzīvināt savā iztēlē šo ainu un izvērsīsim to, papildinot ar dažām detaļām. Arājs dzen laukā vagas. Darot savu darbu, viņš nespēj aizgainīt domas par mājām, kur viņš varētu pavadīt laiku ar ģimeni, draugiem, baudīt garšīgu maltīti, klausīties mūziku, smieties un mierīgi atpūsties ēnā. Zemkopis ilgojas pēc tā visa. Pēc kāda laika šīs ilgas kļūst tik spēcīgas, ka viņš pagriežas un paskatās atpakaļ. Kaut gan vēl ir atlicis ļoti daudz darba, lai lauks būtu gatavs sējai, arāja uzmanība ir novērsta no viņa uzdevuma un darbs netiek pienācīgi paveikts. Viņa saimnieks, protams, ir vīlies, redzot, ka viņam pietrūkst neatlaidības, lai kārtīgi pabeigtu savu darbu.

12. Kā daži kristieši mūsdienās var sākt līdzināties arājam no Jēzus ilustrācijas?

12 Padomāsim, kā kaut kas līdzīgs varētu notikt mūsdienās. Ar arāju var salīdzināt jebkuru kristieti, ar kuru šķietami viss ir kārtībā, bet kuru sirds velk nepareizā virzienā. Piemēram, iztēlosimies brāli, kas regulāri apmeklē sapulces un cītīgi sludina, tomēr viņš nespēj pārstāt domāt par dažām lietām, ko piedāvā šī pasaule, un dziļi sirdī alkst pēc tām. Pēc vairākiem gadiem, ko brālis ir pavadījis, kalpojot Jehovam, šīs alkas kļūst tik spēcīgas, ka viņš it kā pagriežas un ”skatās atpakaļ”. Kaut gan vēl aizvien ir ļoti daudz darba, kas jāpaveic valstības labā, šis kristietis vairs cieši neturas ”pie dzīvības vārda” un viņa garīgā darbība cieš. (Filip. 2:16.) ”Pļaujas Kungs” Jehova ir apbēdināts, redzot šādu izturības trūkumu. (Lūk. 10:2.)

13. Ko nozīmē kalpot Dievam no visas sirds?

13 Ir skaidri redzams, ko mēs varam mācīties. Protams, ir ļoti labi, ja mēs regulāri apmeklējam sapulces un sludinām, tomēr ar to vien nepietiek, lai varētu teikt, ka mēs kalpojam Jehovam no visas sirds. (2. Laiku 25:1, 2, 27.) Ja sirds dziļumos kristietis turpina mīlēt kaut ko no pasaules piedāvātā, pastāv briesmas, ka viņš var sabojāt attiecības ar Jehovu. (Lūk. 17:32.) Tikai tad, ja mums ”derdzas tas, kas ļauns,” un ja mēs ”pieķeramies tam, kas labs”, mēs būsim ”derīgi Dieva valstībai”. (Rom. 12:9; Lūk. 9:62.) Tāpēc mums visiem ir jāpārliecinās, ka nekas no tā, ko piedāvā Sātana pasaule, — lai arī cik pievilcīgs tas liktos — netraucē mums kalpot Jehovam no visas sirds. (2. Kor. 11:14; nolasīt Filipiešiem 3:13, 14.)

NEZAUDĒSIM MODRĪBU!

14., 15. a) Kā Sātans cenšas ietekmēt mūsu sirdi? b) Ar piemēru paskaidrojiet, kāpēc Sātana izmantotais paņēmiens ir tik bīstams!

14 Mīlestība pret Jehovu mūs savulaik pamudināja atdot sevi viņam. Daudzi no mums jau gadiem ilgi uzticīgi kalpo Jehovam, pierādīdami, ka ir apņēmības pilni vienmēr kalpot viņam no visas sirds. Tomēr Sātans vēl aizvien cenšas iespaidot mūsu sirdi. (Efes. 6:12.) Viņš, protams, zina, ka mēs nenovērsīsimies no Jehovas pēkšņi. Tāpēc viņš viltīgi izmanto ”šo laikmetu”, lai pakāpeniski mazinātu mūsu dedzību. (Nolasīt Marka 4:18, 19.) Kāpēc šis Sātana paņēmiens ir tik iedarbīgs?

15 Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, iztēlojieties, ka jūs lasāt grāmatu 100 vatu spuldzītes gaismā, bet te piepeši spuldzīte izdeg. Tā kā jūs esat palikuši tumsā, jums uzreiz ir skaidrs, kas ir atgadījies, un jūs ieskrūvējat izdegušās spuldzītes vietā jaunu. Istaba atkal kļūst gaiša. Nākamajā vakarā jūs atkal lasāt tās pašas lampas gaismā, taču, jums nezinot, kāds jauno 100 vatu spuldzīti ir nomainījis ar 95 vatu spuldzīti. Vai jūs to ievērosiet? Maz ticams. Un kas notiks tad, ja nākamajā dienā kāds lampā ieskrūvēs 90 vatu spuldzīti? Droši vien jūs nepamanīsiet arī to. Lampas gaisma kļūst blāvāka tik nemanāmi, ka jūs to neievērojat. Līdzīgi arī Sātana pasaule pakāpeniski var slāpēt mūsu dedzību kalpošanā. Ja tā notiek, var teikt, ka Sātanam ir izdevies mūsu ”100 vatu” dedzību padarīt ”blāvāku”. Ja kristietis zaudē modrību, viņš var pat nepamanīt šo pakāpenisko pārmaiņu. (Mat. 24:42; 1. Pēt. 5:8.)

LŪGSIM JEHOVU

16. Kā mēs varam pasargāt sevi, lai nekļūtu par Sātana paņēmienu upuriem?

16 Kā mēs varam pasargāt sevi, lai nekļūtu par Sātana viltīgo paņēmienu upuriem un turpinātu kalpot Jehovam no visas sirds? (2. Kor. 2:11.) Mums ir jāvēršas pie Jehovas lūgšanās. Pāvils kristiešus aicināja ”stāties pretī Velna viltībām”. Pēc tam viņš ticības biedrus mudināja: ”Lūdziet Dievu katrā piemērotā brīdī, vērsdamies pie viņa ar dažādām lūgšanām un karstiem lūgumiem.” (Efes. 6:11, 18; 1. Pēt. 4:7.)

17. Ko mēs varam mācīties no Jēzus lūgšanām?

17 Lai stātos pretī Sātana ietekmei, mums jāseko Jēzum, kura dedzīgā vēlēšanās kalpot Jehovam no visas sirds atspoguļojās viņa neatlaidīgajās lūgšanās. Piemēram, pievērsiet uzmanību, kā lūgšanu, ko Jēzus teica naktī pirms savas nāves, aprakstīja Lūka: ”Lielās dvēseles mokās viņš lūdza Dievu vēl jo kvēlāk.” (Lūk. 22:44.) Jēzus jau arī agrāk bija dedzīgi lūdzis Jehovu, bet šajā situācijā, kad viņu gaidīja vissmagākais pārbaudījums, kādu viņš pieredzēja uz zemes, Jēzus lūdza ”vēl jo kvēlāk”, un Jehova, bez šaubām, atbildēja uz viņa lūgšanu. Kā redzams no šī gadījuma, ir reizes, kad būtiski ir teikt īpaši kvēlas lūgšanas. Jo smagāki ir mūsu pārbaudījumi un jo viltīgākiem paņēmieniem Sātans mūs mēģina ietekmēt, jo kvēlāk mums ir jālūdz Jehovam aizsardzība.

18. a) Kāds jautājums mums jāpārdomā, un kāpēc? b) Kādi faktori ietekmē mūsu sirdi, un kā mums tāpēc jārīkojas? (Sk. 16. lpp.)

18 Kā mums nāk par labu dedzīgas lūgšanas? Pāvils rakstīja: ”It visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi.” (Filip. 4:6, 7.) Lai mēs varētu no visas sirds kalpot Jehovam, mums ir bieži jāvēršas pie viņa karstās lūgšanās. (Lūk. 6:12.) Tāpēc padomāsim: cik dedzīgi un cik bieži es lūdzu Jehovu? (Mat. 7:7; Rom. 12:12.) Atbilde uz šo jautājumu lielā mērā atklāj, cik dziļa mūsu sirdī ir vēlme kalpot Dievam.

19. Kā mums jārīkojas, lai mēs arī turpmāk kalpotu Jehovam no visas sirds?

19 Kā mēs noskaidrojām, par mūsu sirds stāvokli lielā mērā var spriest pēc mūsu prioritātēm. Mums jāuzmanās, lai tas, ko piedāvā šī pasaule, un Sātans ar saviem viltīgajiem paņēmieniem nemazinātu mūsu apņēmību kalpot Jehovam no visas sirds. (Nolasīt Lūkas 21:19, 34—36.) Tāpēc karsti lūgsim Jehovu tāpat kā Dāvids: ”Saliedē manu sirdi!” (Ps. 86:11, Vecās Derības poēzijas grāmatas.)

[Jautājumi studēšanai]

[Papildmateriāls 16. lpp.]

TRĪS FAKTORI, KAS IETEKMĒ SIRDI

Tāpat kā mēs gādājam par savas sirds veselību tiešā nozīmē, mums ir jārūpējas arī par savu simbolisko sirdi. Pievērsīsim uzmanību trīs svarīgiem faktoriem, kas ietekmē mūsu sirdi.

1. Uzturs. Lai rūpētos par sirds veselību, cilvēkam ir jāuzņem pienācīgs daudzums veselīga uztura. Savukārt mūsu simboliskajai sirdij ir nepieciešams pietiekams daudzums garīgā uztura, ko mēs varam uzņemt, regulāri iedziļinoties Bībelē, pārdomājot uzzināto un apmeklējot sapulces. (Ps. 1:1, 2; Sal. Pam. 15:28; Ebr. 10:24, 25.)

2. Vingrināšana. Mūsu sirds veselībai nāk par labu, ja mēs laiku pa laikam nodarbojamies ar fiziskiem vingrinājumiem, kas liek tai sisties straujāk. Tāpat mums arī ”jāvingrina” sava simboliskā sirds, dedzīgi piedaloties sludināšanā un, ja iespējams, laiku pa laikam darot kalpošanā vairāk nekā parasti. (Lūk. 13:24; Filip. 3:12.)

3. Vide. Bezdievīgā pasaule, kurā mēs dzīvojam un strādājam, rada lielu stresu un kaitē gan mūsu fiziskajai, gan simboliskajai sirdij. Tomēr mēs varam mazināt šo nelabvēlīgo ietekmi, ja pēc iespējas vairāk laika pavadām kopā ar ticības biedriem, kas mīl gan mūs, gan Dievu. (Ps. 119:63; Sal. Pam. 13:20.)