Paļausimies uz Jehovu — Dievu, kas ”liek mainīties laikiem”
Paļausimies uz Jehovu — Dievu, kas ”liek mainīties laikiem”
”Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus.” (DAN. 2:21.)
KĀ JŪS ATBILDĒTU?
Kā radītā pasaule un piepildījušies pravietojumi apstiprina, ka Jehova ir Dievs, kas īsteno savus nodomus noteiktā laikā?
Uz ko mūs mudina apziņa, ka Jehova ir Dievs, kas ”liek mainīties laikiem”?
Kāpēc var teikt, ka Jehova īsteno savus nodomus neatkarīgi no tā, kas risinās pasaulē un kādus plānus kaļ cilvēki?
1., 2. Kāpēc var teikt, ka Jehova pilnībā izprot, kas ir laiks?
JAU krietni pirms tam, kad Dievs Jehova radīja cilvēkus, viņš padarīja iespējamu mērīt laika ritumu. Ceturtajā radīšanas dienā Dievs teica: ”Lai top spīdekļi debess izplatījumā; tie lai atšķir dienu no nakts un lai ir par zīmēm, kas sadala laiku dienās un gados.” (1. Moz. 1:14, 19, 26.) Kā Jehova bija nolēmis, tā arī notika.
2 Zinātnieki joprojām līdz galam nespēj izskaidrot laika dabu. ”Laiks ir viens no lielākajiem noslēpumiem,” teikts kādā enciklopēdijā. ”Neviens to nespēj precīzi izskaidrot.” Turpretī Jehova pilnībā izprot, kas ir laiks. Galu galā viņš ir visa Radītājs. Viņš ”radīja debesis” un ”veidoja zemi”. Turklāt Jehova ir arī tas, kas ”no iesākuma pasludināja gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis”. (Jes. 45:18; 46:10.) Lai stiprinātu savu paļāvību uz Jehovu un viņa Rakstiem, Bībeli, pārdomāsim, kā radītā pasaule un piepildījušies pravietojumi apstiprina, ka Jehova ir Dievs, kas vienmēr īsteno savus nodomus noteiktā laikā.
RADĪTĀ PASAULE STIPRINA TICĪBU JEHOVAM
3. Kādi piemēri liecina, ka radītajā pasaulē iedibinātie procesi noris stingri noteiktos ciklos?
3 Radītajā pasaulē gan mikroskopiskos, gan makroskopiskos mērogos visi procesi precīzi noris noteiktos ciklos. Vispirms padomāsim par atomiem un to svārstībām. Atompulksteņi, kuru darbības pamatā ir atomu svārstības, ir tik precīzi, ka to novirze ir tikai viena sekunde 80 miljonos gadu. Arī zvaigžņu un planētu kustība ir pakļauta stingrām likumsakarībām, tāpēc cilvēki jau kopš seniem laikiem šos debesu spīdekļus ir izmantojuši par orientieriem navigācijā un gadalaiku robežu noteikšanā. Jehovam, kas ir gan atomu, gan zvaigžņu Radītājs, neapšaubāmi piemīt ”liels spēks un vara”, un viņam pienākas slava. (Nolasīt Jesajas 40:26.)
4. Kā dzīvajā dabā vērojamie cikli un likumsakarības liecina par Dieva gudrību?
4 Stingras likumsakarības un cikli ir vērojami arī dzīvajā dabā. Augu un dzīvnieku dzīves ciklus nosaka bioloģiskais pulkstenis. Daudziem putniem ir migrācijas instinkts, kas noteiktā laikā tiem liek doties pārlidojumā. (Jer. 8:7.) Arī cilvēks ir pakļauts bioloģiskajam pulkstenim, kas nosaka 24 stundu diennakts ciklu. Ja cilvēks, ceļojot ar lidmašīnu, ir šķērsojis vairākas laika joslas, viņa diennakts ritms ir izjaukts un ir vajadzīgas varbūt pat vairākas dienas, līdz organisms pierod pie laika maiņas. Nav šaubu, ka radītajā pasaulē vērojamās likumsakarības liecina par Jehovas lielo spēku un gudrību. (Nolasīt Psalmu 104:24.) Jehovas gudrība un spēks ir bezgalīgi, tāpēc mēs varam būt droši, ka viņš spēj īstenot savu gribu.
PRAVIETOJUMI, KAS ĪSTENOJUŠIES PAREDZĒTAJĀ LAIKĀ, STIPRINA PAĻĀVĪBU UZ DIEVU
5. a) Kāds ir vienīgais veids, kā mēs varam uzzināt, kas nākotnē gaida cilvēci? b) Kāpēc Jehova var darīt zināmu, kas un kad norisināsies nākotnē?
5 Vērojot dabu, mēs varam daudz uzzināt par Jehovas ”neredzamajām īpašībām”, tomēr šādi mēs nevaram noskaidrot atbildi uz tādiem nozīmīgiem jautājumiem kā, piemēram, kas ir gaidāms nākotnē. (Rom. 1:20.) Lai izprastu šādus jautājumus, mums ir jāizpēta informācija, ko Dievs ir atklājis savos Rakstos, Bībelē. Šajā grāmatā mēs varam atrast daudzus pravietojumus, kas vienmēr ir īstenojušies paredzētajā laikā. Jehova mums var atklāt, kas notiks nākotnē, jo viņš spēj to precīzi paredzēt. Turklāt Dievs Jehova var ietekmēt notikumu gaitu tā, ka tie attīstās saskaņā ar viņa nodomu un risinās viņa izvēlētajā laikā.
6. Kas liecina, ka Jehova vēlas, lai mēs saprastu, kā piepildās Bībeles pravietojumi?
6 Jehova vēlas, lai viņa kalpi saprastu Bībeles pravietojumus. Protams, Dieva izpratne par laiku ir daudz plašāka nekā mūsējā, tomēr, kad viņš dara zināmu kāda notikuma norises laiku, viņš to pavēstī tādiem vārdiem, ko mēs spējam saprast. (Nolasīt Psalmu 90:4.) Piemēram, Atklāsmes grāmatā, kur ir stāstīts par ”četriem eņģeļiem, kas bija sagatavoti tai stundai, dienai, mēnesim un gadam”, ir izmantotas mums saprotamas laika vienības. (Atkl. 9:14, 15.) Pārdomas par pravietojumiem, kas ir piepildījušies precīzi paredzētajā laikā, stiprina mūsu pārliecību, ka Jehova tiešām ir Dievs, kas ”liek mainīties laikiem”, un ka mēs varam uzticēties viņa Rakstiem. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem.
7. Kā Jeremijas pravietojumi par Jeruzālemi un Jūdeju apliecina, ka Jehova savus nodomus vienmēr īsteno paredzētajā laikā?
7 Vispirms padomāsim, kas notika septītajā gadsimtā pirms mūsu ēras. ”Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā” Jehova ar pravieša Jeremijas starpniecību pavēstīja, kas sagaida Jūdejas iedzīvotājus. (Jer. 25:1.) Jehova darīja zināmu, ka babilonieši iznīcinās Jeruzālemi un aizvedīs Jūdejas iedzīvotājus gūstā uz Babilonu, kur viņiem būs jākalpo ”Bābeles ķēniņam septiņdesmit gadus”. Tā arī notika: 607. gadā babilonieši izpostīja Jeruzālemi un aizveda Jūdejas iedzīvotājus uz Babilonu. Bet kam bija jānotiek pēc 70 gadiem? Jeremija pravietoja: ”Tā saka tas Kungs: ”Kad septiņdesmit gadi Bābelē būs pilnīgi pagājuši, tad Es atkal par jums gādāšu un izpildīšu savu apsolījumu, ka Es jūs atvedīšu atpakaļ šinī vietā.”” (Jer. 25:11, 12; 29:10.) Šis pravietojums īstenojās tieši paredzētajā laikā — 537. gadā mēdieši un persieši atbrīvoja ebrejus no Babilonas gūsta un ļāva tiem atgriezties dzimtenē.
8., 9. Kā Daniēla pravietojumi par Mesijas parādīšanos un debesu valstības nodibināšanu liecina, ka Jehova ir Dievs, kas īsteno savus nodomus noteiktā laikā?
8 Aptuveni divus gadus pirms tam, kad ebreji atstāja Babilonu, Daniēls, Dieva iedvesmots, savā grāmatā uzrakstīja pravietojumu, kas skāra Dieva tautu. Saskaņā ar šo pravietojumu, Mesijam bija jāparādās 483 gadus pēc tam, kad būs izskanējusi pavēle par Jeruzālemes atjaunošanu. Mēdijas un Persijas valdnieks izdeva šādu pavēli 455. gadā p.m.ē. Tieši pēc 483 gadiem, proti, mūsu ēras 29. gadā, Jēzus no Nācaretes kristīšanās laikā tika svaidīts ar svēto garu un tā kļuva par Mesiju. * (Neh. 2:1, 5—8; Dan. 9:24, 25; Lūk. 3:1, 2, 21, 22.)
9 Tagad padomāsim, kas Bībelē ir pravietots par Dieva valstību. Bībeles pravietojumi norāda, ka mesiāniskajai valstībai debesīs bija jātiek nodibinātai 1914. gadā. Bībelē ir aprakstīta Jēzus klātbūtnes ”zīme” un ir norādīts, ka šajā laikā Sātans tiek izraidīts no debesīm un tāpēc uz zemes iestājas īpaši grūti laiki. (Mat. 24:3—14; Atkl. 12:9, 12.) Turklāt Bībele palīdz saprast, kad tieši bija jābeidzas ”tautām atvēlētajiem laikiem” un debesīs jāsāk valdīt valstībai. Tas notika 1914. gadā. (Lūk. 21:24; Dan. 4:7—14.) *
10. Par kādiem nākotnē gaidāmiem notikumiem mēs varam nešaubīties, ka tie risināsies tieši Dieva noteiktajā laikā?
10 Nākotnē mūs gaida Jēzus pravietotais ”lielais posts”. Pēc tam sāksies viņa tūkstoš gadu valdīšana. Nav nekāda pamata šaubīties, ka šie notikumi risināsies tieši Dieva izvēlētajā laikā. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, Jehova tiem jau bija noteicis ”dienu un stundu”. (Mat. 24:21, 36; Atkl. 20:6.)
PĒC IESPĒJAS LABĀK IZMANTOSIM LAIKU
11. Kā mūs būtu jāietekmē apziņai, ka mēs dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”?
11 Kā mūs būtu jāietekmē apziņai, ka valstība jau valda un ka mēs dzīvojam ”pēdējā beigu laikā”? (Dan. 12:4.) Mūsdienās daudzi redz, ka pasaules problēmas saasinās, tomēr nesaprot būtisku faktu: ar šiem notikumiem piepildās Bībeles pravietojumi par pēdējām dienām. Daži uzskata, ka pašreizējā sistēma kādu dienu sabruks, savukārt citi domā, ka cilvēkiem izdosies sasniegt ”mieru un drošību”. (1. Tes. 5:3.) Bet kā ir ar mums? Ja mēs apzināmies, ka dzīvojam Sātana pasaules pēdējo dienu beigu posmā, mēs izmantosim atlikušo laiku, lai kalpotu Jehovam un palīdzētu citiem iepazīt viņu. (2. Tim. 3:1.) Mums ir jāpieņem gudri lēmumi, lai izmantotu laiku pēc iespējas labāk. (Nolasīt Efesiešiem 5:15—17.)
12. Ko mēs varam mācīties no tā, ko Jēzus sacīja par Noasa dienām?
12 Tā kā pasaulē ir daudz kā tāda, kas novērš mūsu uzmanību no svarīgākā, ne vienmēr ir viegli ”pēc iespējas labāk izmantot laiku”. Jēzus norādīja: ”Kādas bija Noasa dienas, tāda būs arī Cilvēka dēla klātbūtne.” Kādas bija Noasa dienas? Dievs Noasam bija darījis zināmu, ka tā laika pasaulei pienāks gals un ka ļaunie cilvēki ies bojā plūdos, kas nāks pār visu zemeslodi. Būdams ”taisnības sludinātājs”, Noass uzticīgi paziņoja Dieva vēsti saviem laikabiedriem. (Mat. 24:37; 2. Pēt. 2:5.) Bet cilvēki ”ēda un dzēra, ņēma sievas un izgāja pie vīra.., un tie nesāka domāt, līdz plūdi nāca un aizrāva tos visus”. Tāpēc Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Esiet gatavi.., jo Cilvēka dēls nāks stundā, kad jūs negaidāt.” (Mat. 24:38, 39, 44.) Mums ir jālīdzinās Noasam, nevis viņa laikabiedriem. Kas mums var palīdzēt būt gataviem?
13., 14. Kas mums jāpatur prātā par Jehovu, lai mums būtu vieglāk uzticīgi viņam kalpot, kamēr gaidām, kad nāks Cilvēka dēls?
13 Kaut gan Cilvēka dēls nāks stundā, kad mēs negaidām, mums ir jāpatur prātā, ka Jehova vienmēr īsteno savus nodomus tajā laikā, kad viņš to ir nolēmis. Neatkarīgi no tā, kas notiek pasaulē un kādus plānus kaļ cilvēki, Jehova var izlemt, kad risināsies konkrēti notikumi un kādas tiem būs sekas. (Nolasīt Daniēla 2:21.) Salamana Pamācību grāmatas 21. nodaļas 1. pantā ir teikts: ”Ķēniņa sirds ir tā Kunga rokā tāpat kā ūdens strauti, un Viņš liek tai noliekties turp, kurp Viņš grib.”
14 Jehova spēj kontrolēt notikumu gaitu un laiku, lai īstenotu savu gribu. Daudzi nozīmīgi pasaules notikumu pavērsieni ir piepildījuši Bībeles pravietojumus, un īpaši to var teikt par to, kā paveras iespējas sludināt labo vēsti. Padomāsim, piemēram, par Padomju Savienības sabrukumu. Tik vērienīgas un straujas politiskas pārmaiņas gandrīz visiem bija negaidīts pārsteigums. Taču tagad, pēc šīm krasajām pārmaiņām, labā vēsts tiek sludināta daudzās zemēs, kurās agrāk mūsu darbība bija aizliegta. Tāpēc centīsimies pēc iespējas labāk izmantot laiku, lai uzticīgi kalpotu Dievam, kas ”liek mainīties laikiem”.
APLIECINĀSIM PAĻĀVĪBU, KA JEHOVA ĪSTENO SAVUS NODOMUS ĪSTAJĀ LAIKĀ
15. Kā mēs varam apliecināt paļāvību uz Jehovu, ja runa ir par organizatoriskām izmaiņām?
15 Lai šajās pēdējās dienās turpinātu sludināt vēsti par Dieva valstību, mums ir jātic, ka Jehova īsteno savus nodomus īstajā laikā. Tā kā apstākļi pasaulē mainās, dažkārt mums ir kaut kas jāmaina tajā, kādus paņēmienus mēs izmantojam mācekļu gatavošanā. Laiku pa laikam Jehovas organizācija ievieš kādas izmaiņas, lai palīdzētu mums efektīvāk sludināt. Mēs apliecinām savu paļāvību uz Dievu, ja, uzticīgi darbojoties Dieva Dēla, ”draudzes galvas”, pakļautībā, rīkojamies saskaņā ar jaunajiem norādījumiem. (Efes. 5:23.)
16. Kāpēc mēs varam paļauties, ka Jehova mums palīdzēs īstajā laikā?
16 Jehova vēlas, lai mēs vērstos pie viņa lūgšanās pilnīgā paļāvībā, ka viņš mums sniegs nepieciešamo palīdzību īstajā laikā. (Ebr. 4:16.) Tas parāda, cik ļoti Jehova mūs mīl un gādā par katru no mums. (Mat. 6:8; 10:29—31.) Mēs apliecinām paļāvību uz Jehovu, regulāri vēršoties pie viņa pēc palīdzības un pēc tam rīkojoties saskaņā ar savām lūgšanām un viņa vadību. Turklāt mēs arī neaizmirstam lūgt par saviem ticības biedriem.
17., 18. a) Kas drīzumā gaida Jehovas ienaidniekus? b) No kādas domāšanas mums jāuzmanās?
17 Tagad noteikti nav laiks šaubīties neticībā; tagad ir laiks ”ticībā gūt spēku”. (Rom. 4:20.) Dieva ienaidnieki — Sātans un tie, kas pakļaujas viņa ietekmei, — cenšas apturēt darbu, ko Jēzus ir licis veikt saviem sekotājiem, arī mums. (Mat. 28:19, 20.) Kaut gan mums ir jāpieredz Sātana uzbrukumi, mēs paturam prātā, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs, kas ir visdažādāko cilvēku, bet it sevišķi ticīgo, Glābējs”. Viņš ”prot glābt dievbijīgos no pārbaudījumiem”. (1. Tim. 4:10; 2. Pēt. 2:9.)
18 Drīz Jehova darīs galu ļaunajai pasaules kārtībai. Mēs nezinām precīzi, kad un kā tas notiks, bet mēs skaidri zinām, ka īstajā laikā Kristus iznīcinās Dieva Jehovas ienaidniekus un Jehovas tiesības uz augstāko varu tiks apstiprinātas. Būtu ļoti bīstami, ja mēs aizmirstu, kādā laikā mēs dzīvojam. Mums jāuzmanās, lai mēs nekad nesāktu domāt, ka ”viss joprojām ir tieši tāpat kā no radīšanas sākuma”. (1. Tes. 5:1; 2. Pēt. 3:3, 4.)
GAIDĪSIM UZ DIEVU
19., 20. Kāpēc mums ir jāgaida uz Jehovu?
19 Radīdams cilvēkus, Dievs Jehova vēlējās, lai viņi varētu mūžīgi mācīties kaut ko jaunu par viņu un brīnišķīgo radīto pasauli. Salamana Mācītāja grāmatas 3. nodaļas 11. pantā ir teikts: ”Visu Dievs ir savā laikā jauki iekārtojis, pat arī mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs; žēl tikai, ka cilvēks nevar izprast Dieva darbu — ne tā iesākumu, nedz galu.”
20 Cik gan mēs esam priecīgi, ka Jehova nekad nav mainījis savu sākotnējo nodomu attiecībā uz cilvēkiem! (Mal. 3:6.) Dievs ”nemainās kā mainīgās ēnas”. (Jēk. 1:17.) Ēnas mainās, zemei rotējot, taču Jehova nav atkarīgs no laika rituma. Viņš ir ”mūžības Ķēniņš”. (1. Tim. 1:17.) Arī turpmāk gaidīsim ”uz Dievu, [mūsu] glābšanas nesēju”. (Mih. 7:7.) Klausīsim aicinājumam: ”Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis, jūs visi, kas cerat uz to Kungu!” (Ps. 31:25.)
[Zemsvītras piezīmes]
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 19. lpp.]
Daniēls ticēja, ka Dieva pravietojumi piepildīsies
[Attēls 21. lpp.]
Vai jūs izmantojat laiku, lai pildītu Jehovas gribu?
