Jehovas tauta ir labprātīga Ekvadorā

ITĀLIJĀ kāds jauns brālis, vārdā Bruno, izjuta lielu spiedienu: viņš tikko bija pabeidzis vidusskolu ar vislabākajām atzīmēm klasē, un tagad radi un skolotāji viņu mudināja mācīties tālāk un iegūt augstāko izglītību. Tomēr pirms dažiem gadiem, kad Bruno atdeva sevi Jehovam, viņš bija apsolījis, ka pirmajā vietā dzīvē viņam būs Dieva griba. Kādu lēmumu jaunietis pieņēma? Bruno stāsta: ”Es lūgšanā Jehovam sacīju, ka vēlos dzīvot saskaņā ar savu svinīgo solījumu un ka viņa griba man ir galvenais. Taču es godīgi piebildu, ka nevēlos, lai mana dzīve būtu garlaicīga, bet gan gribētu, lai es varētu veikt dažādus aizraujošus uzdevumus kalpošanā.”

 Pēc dažiem gadiem Bruno pārcēlās uz Dienvidamerikas valsti Ekvadoru. Viņš atzīst: ”Jehova man ir devis daudz vairāk, nekā es biju lūdzis.” Bruno bija pārsteigts, Ekvadorā sastopot daudzus jauniešus, kas, tāpat kā viņš, bija ieradušies šajā zemē, lai paplašinātu kalpošanu.

JAUNIEŠI, KAS IR ”PĀRBAUDĪJUŠI” JEHOVU

Līdzīgi tūkstošiem citu jauniešu visā pasaulē, Bruno ir atsaucies uz Jehovas aicinājumu: ”Pārbaudiet.. Mani.. vai Es arī neatvēršu debess logus un nelikšu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums!” (Mal. 3:10.) Mīlestība pret Dievu šos jauniešus ir pamudinājusi ”pārbaudīt” Jehovu — viņi ir izlēmuši ieguldīt savu laiku, spēkus un līdzekļus kalpošanā zemē, kur ir liela vajadzība pēc valstības sludinātājiem.

Ieradušies jaunajā norīkojuma vietā, šie jaunieši drīz vien ir pārliecinājušies, ka ”pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz”. (Mat. 9:37.) Piemēram, Jaklīna no Vācijas vēstulē Ekvadoras filiālei ar sajūsmu rakstīja: ”Es kalpoju Ekvadorā tikai nedaudz ilgāk par diviem gadiem, taču es jau 13 cilvēkiem mācu Bībeli, un četri no viņiem regulāri apmeklē draudzes sapulces. Vai tas nav lieliski?” Šantāla no Kanādas stāsta: ”2008. gadā es pārcēlos uz kādu Ekvadoras piekrastes apgabalu, kur tolaik bija tikai viena draudze. Tagad tur ir trīs draudzes un vairāk nekā 30 pionieri. Neko nevar salīdzināt ar prieku, ko sniedz iespēja savām acīm redzēt, kā tik daudzi cilvēki garīgi aug!” Šantāla turpina: ”Nesen es pārcēlos uz kādu pilsētu, kas atrodas Andu kalnos aptuveni 2750 metrus virs  jūras līmeņa. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 75 tūkstoši cilvēku, taču tajā ir tikai viena draudze. Tā ir tik auglīga teritorija! Man ārkārtīgi patīk šeit sludināt.”

GRŪTĪBAS, KAS JĀPĀRVAR

Lai kalpotu svešā zemē, protams, ir jāpārvar dažādi šķēršļi. Gadās, ka jaunieši saskaras ar grūtībām jau pirms tam, kad ir pārcēlušies uz ārzemēm. Keila no ASV atceras: ”Dažiem ticības biedriem nemaz nepatika mana ideja, un tas mani apbēdināja. Kaut gan viņi man vēlēja labu, viņi nespēja saprast, kāpēc es gribu braukt uz ārzemēm un kalpot tur par pionieri. Brīžiem es sāku šaubīties, vai lēmums, ko grasos pieņemt, ir pareizs.” Galu galā Keila tomēr izlēma pārcelties. Viņa skaidro: ”Pēc tam, kad es daudzkārt biju griezusies pie Jehovas lūgšanās un kārtīgi izrunājusies ar garīgi nobriedušiem brāļiem un māsām, es sapratu, ka Jehova svētī labprātīgu garu.”

Daudziem īsts izaicinājums ir jaunas valodas apguve. Šivona no Īrijas atceras: ”Es ļoti pārdzīvoju, ka nespēju brīvi izteikties. Man bija jāattīsta pacietība, cītīgi jāmācās valoda un jāmāk pasmieties par savām kļūdām.” Anna no Igaunijas dalās savā pieredzē: ”Bija jāpierod pie tropu svelmes, smiltīm un putekļiem, kā arī jāiztiek bez siltas dušas, taču tas bija tīrais nieks salīdzinājumā ar grūtībām, ko man sagādāja spāņu valoda. Reizēm man likās, ka es padošos. Man bija jāmācās koncentrēties uz saviem sasniegumiem, nevis kļūdām.”

Svešā zemē ir jārēķinās arī ar faktu, ka būs jāpārvar ilgas pēc mājām. Džonatans no ASV atzīst: ”Neilgi pēc pārcelšanās uz Ekvadoru mani sāka mākt ilgas pēc draugiem un ģimenes. Tomēr tad es nolēmu lielāku uzmanību veltīt Bībeles studēšanai un kalpošanai, un tas man palīdzēja pārvarēt nomāktību. Nepagāja ilgs laiks, kad aizraujošie gadījumi, ko es pieredzēju sludināšanā, un jaunie draugi, ko es ieguvu draudzē, man palīdzēja atgūt prieku.”

Grūtības svešumā mēdz sagādāt arī dzīves apstākļi, kas, visticamāk, stipri atšķiras no pierastajiem. Bo no Kanādas stāsta: ”Savā dzimtajā zemē mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka cilvēkiem tiek nodrošinātas tādas ērtības kā elektrība un ūdensvads, taču šeit tā nebūt nav vienmēr.” Daudzās attīstības zemēs ir jāsaskaras ar nabadzību  un analfabētismu, turklāt ceļošana no vienas vietas uz otru parasti ir visai neērta. Inesei no Austrijas šādus apstākļus palīdz izturēt tas, ka viņa galveno uzmanību pievērš vietējo iedzīvotāju labajām īpašībām. ”Viņi ir tik viesmīlīgi, laipni, izpalīdzīgi un pazemīgi,” stāsta Inese. ”Un pats galvenais — viņiem ir dedzīga vēlme uzzināt kaut ko vairāk par Dievu.”

JEHOVA LIEK PĀRPILNĪBĀ NOLĪT SVĒTĪBĀM

Visi šie jaunieši, kas kalpo Ekvadorā un ir bijuši gatavi kaut ko upurēt, ir pārliecinājušies, ka Jehova ir devis ”neizmērojami vairāk par jebko”, ko viņi ir gaidījuši. (Efes. 3:20.) Viņi ir izjutuši, kā Jehova ir licis svētībai ”pārpilnībā nolīt” pār viņiem. (Mal. 3:10.) Lūk, ko viņi stāsta.

Bruno: ”Es sāku kalpot Ekvadorā, interesantajā Amazones baseina reģionā. Vēlāk, kad tika paplašināta Ekvadoras filiāle, man bija iespēja piedalīties celtniecībā. Tagad es strādāju Bētelē. Pirms vairākiem gadiem Itālijā es izlēmu, ka galvenais dzīvē man būs kalpošana Jehovam, un viņš tik tiešām ir piepildījis manu vēlēšanos — dzīvot gandarījuma pilnu dzīvi, kurā es varu veikt dažādus uzdevumus kalpošanā viņam.”

Bo: ”Ekvadorā manas attiecības ar Jehovu ir kļuvušas daudz ciešākas, jo šeit es visu savu laiku varu veltīt garīgai darbībai. Tajā pašā laikā man šeit ir iespēja ceļot un redzēt daudzas brīnišķīgas vietas — tas ir kaut kas tāds, ko es vienmēr esmu gribējis darīt.”

Anna: ”Es biju domājusi, ka man, neprecētai māsai, nav reāli dzīvot tādu dzīvi kā misionāriem. Bet tagad es zinu, ka tas ir iespējams. Es esmu tik priecīga, ka, pateicoties Jehovas svētībām, man ir iespēja gatavot mācekļus, būvēt valstības zāles un iemantot jaunus draugus.”

Elke: ”Manā dzimtajā zemē, Austrijā, es bieži Jehovam lūdzu, kaut es vismaz vienam cilvēkam varētu mācīt Bībeli. Šeit es vadu 15 Bībeles nodarbības. Man ir liels gandarījums redzēt, ar kādu prieku Bībeles skolnieki apgūst zināšanas par Dievu.”

Džoels: ”Pārcelties uz svešu zemi, lai tur kalpotu Jehovam, ir ļoti aizraujoši. Jaunajos apstākļos tu mācies lielākā mērā paļauties uz Jehovu, un ir uzmundrinoši redzēt, kā viņš svētī tavas pūles. Kopš es aizbraucu no ASV un ierados šajā zemē, grupā, kurā es kalpoju, sludinātāju skaits ir pieaudzis no sešiem līdz 21 sludinātājam. Atceres vakaru apmeklēja 110 cilvēki.”

KO IZLEMSIET JŪS?

Jaunieši, vai apstākļi jums ļauj kalpot kādā zemē, kur ir lielāka vajadzība pēc valstības sludinātājiem? Protams, lai pieņemtu šādu nopietnu lēmumu, viss ir rūpīgi jāapsver. Taču pats svarīgākais: lai pārceltos uz svešu zemi, ir nepieciešama mīlestība pret Jehovu un savu tuvāko. Ja jums ir šāda mīlestība un iespēja pārcelties, dedzīgā lūgšanā stāstiet Jehovam par savu vēlmi kalpot svešā zemē. Pēc tam aprunājieties par savu ieceri ar saviem vecākiem un draudzes vecākajiem. Iespējams, jūs nonāksiet pie secinājuma, ka arī jūs varat sasniegt šo mērķi — kalpot kādā vietā, kur ir lielāka vajadzība pēc valstības sludinātājiem.

[Izceltais teksts 3. lpp.]

”Pēc tam, kad es daudzkārt biju griezusies pie Jehovas lūgšanās un kārtīgi izrunājusies ar garīgi nobriedušiem brāļiem un māsām, es sapratu, ka Jehova svētī labprātīgu garu.” (Keila no ASV)

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Kā sagatavoties kalpošanai ārzemēs

• Izveidojiet labus Bībeles studēšanas paradumus

• Izlasiet rakstu, kas publicēts 2011. gada augusta Valstības Kalpošanā, 4.—6. lpp.

• Aprunājieties ar kristiešiem, kas ir kalpojuši ārzemēs

• Izpētiet informāciju par attiecīgās zemes kultūru un vēsturi

• Apgūstiet attiecīgās svešvalodas pamatus

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Daži, kas kalpo ārzemēs, sevi uztur...

• ...dažus mēnešus gadā strādājot savā dzimtajā zemē

• ...izīrējot savu māju, dzīvokli vai uzticot kādam citam vadīt savu komercuzņēmumu

• ...strādājot ar interneta starpniecību

[Attēli 4., 5. lpp.]

1. Jaklīna no Vācijas

2. Bruno no Itālijas

3. Bo no Kanādas

4. Šivona no Īrijas

5. Džoels no ASV

6. Džonatans no ASV

7. Anna no Igaunijas

8. Elke no Austrijas

9. Šantāla no Kanādas

10. Inese no Austrijas