Kalposim Dievam, kas dod brīvību

”Tā ir mīlestība pret Dievu, ka pildām viņa likumus, un viņa likumi nav apgrūtinoši.” (1. JĀŅA 5:3.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

Kā Sātans mēģina panākt, lai Dieva likumi šķistu apgrūtinoši?

Kāpēc mums jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties sabiedrību?

Kas mums palīdz saglabāt uzticību Dievam, kurš dod brīvību?

1. Kāda ir Jehovas attieksme pret brīvību, un kā to apstiprina piemērs ar Ādamu un Ievu?

JEHOVA ir vienīgā persona, kurai pieder absolūta brīvība. Viņš nekad neizmanto savu brīvību ļaunprātīgi un neuzmana katru soli, ko sper viņa kalpi, it kā tiem nebūtu tiesību būt brīviem. Jehova saviem kalpiem ir piešķīris gribas brīvību, lai tie paši varētu izvēlēties, ko darīt, un īstenot savas ieceres, kas nav pretrunā ar viņa gribu. Piemēram, Ādamam un Ievai Dievs bija noteicis tikai vienu ierobežojumu — viņi nedrīkstēja ēst no ”laba un ļauna atzīšanas koka”. (1. Moz. 2:17.) Cik pārsteidzoši liela brīvība viņiem bija piešķirta, lai viņi varētu pildīt sava Radītāja gribu!

2. Kāpēc pirmie cilvēki zaudēja brīvību, ko viņiem bija devis Dievs?

² Kāpēc Dievs pirmajiem cilvēkiem deva tādu brīvību? Viņš tos bija radījis pēc sava tēla un apveltījis ar sirdsapziņu, tāpēc bija pamats gaidīt, ka mīlestība pret savu Radītāju tos vadīs pa pareizo ceļu. (1. Moz. 1:27; Rom. 2:15.) Diemžēl Ādams un Ieva nenovērtēja sava Dzīvības devēja labestību un viņiem piešķirto brīvību. Viņi izvēlējās aizliegto brīvību, ko piedāvāja Sātans, — morālu neatkarību. Taču pirmie cilvēki neieguva lielāku brīvību, gluži otrādi, viņi paši un viņu pēcnācēji, kas piedzima vēlāk, nonāca grēka varā, un sekas bija ļoti bēdīgas. (Rom. 5:12.)

3., 4. Kā Sātans cenšas ietekmēt mūsu viedokli par Jehovas likumiem?

³ Ja Sātanam izdevās panākt, ka divi pilnīgi cilvēki, kā arī daudzas garīgas būtnes atsakās pakļauties Dieva augstākajai varai, tad viņš var pievilt arī mūs. Paņēmieni, ko viņš izmanto, nav mainījušies. Viņa mērķis ir panākt, lai mēs maldīgi sāktu domāt,  ka Dieva likumi ir apgrūtinoši un ka tie laupa mums prieku dzīvē. (1. Jāņa 5:3.) Šāds domāšanas veids, ja bieži ar to saskaramies, var mūs spēcīgi ietekmēt. ”Mani stipri iespaidoja slikta sabiedrība, it īpaši tāpēc, ka man bija bail ar savu viedokli atšķirties no vienaudžiem,” saka 24 gadus veca māsa, kas bija rīkojusies netikumīgi. Varbūt arī jums ir nācies pieredzēt līdzīgu apkārtējo cilvēku ietekmi.

⁴ Ir skumji, ka reizēm šāda negatīva ietekme var būt sastopama pat kristiešu draudzē. ”Es pazinu dažus jauniešus, kas draudzējās ar neticīgajiem,” stāsta kāds gados jauns Jehovas liecinieks. ”Bet ar laiku es aptvēru, ka ar katru kopā pavadīto brīdi pats kļūstu viņiem arvien līdzīgāks. Mans garīgums jūtami cieta. Sapulcēs man bija garlaicīgi, un sludināt es gāju tikai retu reizi. Bet tas man kļuva par signālu, ka no šādiem draugiem ir jāatsakās, un to es arī izdarīju.” Vai jūs apzināties, cik ļoti jūs var ietekmēt cilvēki, ar kuriem jūs kopā pavadāt laiku? Apskatīsim kādu piemēru no Bībeles. (Rom. 15:4.)

VIŅŠ ZAGA ĻAUŽU SIRDIS

5., 6. Kā Absaloms apmānīja ļaudis, un vai viņa plāns īstenojās?

⁵ Bībelē ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas nelabvēlīgi ietekmēja citus. Viens no tiem bija ķēniņa Dāvida dēls Absaloms. Absaloms bija ļoti izskatīgs vīrietis. Diemžēl pakāpeniski viņš, līdzīgi Sātanam, pieļāva, ka viņu pārņem spēcīga godkāre — viņš sāka tīkot pēc sava tēva troņa, uz ko viņam nebija tiesību. * Absaloms ar viltu mēģināja kļūt par valdnieku, tēlodams dziļas rūpes par izraēliešiem un apgalvodams, ka ķēniņa galmā nevienam nerūp ļaužu liktenis. Tāpat kā Sātans Ēdenes dārzā, Absaloms uzdevās par labvēli, bet vienlaikus neģēlīgi apmeloja savu tēvu. (2. Sam. 15:1—5.)

⁶ Vai Absalomam izdevās īstenot savu viltīgo plānu? Kaut kādā mērā tā var teikt, jo Bībelē rakstīts: ”Absaloms zaga Israēla vīru sirdis.” (2. Sam. 15:6.) Tomēr beigu beigās Absaloma augstprātība ieveda viņu postā. Bēdīgais iznākums bija tāds, ka gāja bojā viņš pats un tūkstošiem cilvēku, kas viņam bija noticējuši. (2. Sam. 18:7, 14—17.)

7. Ko var mācīties no stāstījuma par Absalomu? (Sk. attēlu 14. lpp.)

⁷ Kāpēc šos izraēliešus bija tik viegli apmānīt? Iespējams, viņi tīkoja iegūt to, ko Absaloms viņiem solīja. Var arī būt, ka viņus maldināja Absaloma ārējais izskats. Lai nu kā, viens ir skaidrs: šiem cilvēkiem pietrūka uzticības Jehovam un viņa ieceltajam ķēniņam. Arī mūsdienās Sātanam ir savi ”Absalomi”, ar kuru palīdzību viņš mēģina zagt Jehovas kalpu sirdis. ”Jehovas likumi ir pārāk stingri,” šādi cilvēki varbūt apgalvo. ”Paskatieties uz tiem, kas nekalpo Jehovam: viņi gan māk priecāties par dzīvi!” Vai jūs saskatīsiet, ka patiesībā tie ir nekrietni meli, un paliksiet uzticīgi Dievam? Vai jūs sapratīsiet, ka tikai Jehovas ”pilnīgais.. likums”, Kristus likums, var dot īstu brīvību? (Jēk. 1:25.) Ja tā ir, tad augstu vērtējiet šo likumu un neļaujieties kārdinājumam aplami izmantot savu kristīgo brīvību. (Nolasīt 1. Pētera 2:16.)

8. Kā piemēri no dzīves apliecina, ka Jehovas likumu pārkāpšana nedod laimi?

⁸ It sevišķi no Sātana uzbrukumiem jāpiesargās jauniešiem. Kāds brālis, kam  tagad ir pāri 30, par saviem pusaudža gadiem saka: ”Toreiz es uz Jehovas morāles normām raudzījos kā uz ierobežojumu, nevis aizsardzību.” Iznākumā viņš rīkojās netikumīgi, taču tas viņu nepadarīja laimīgu. ”Dziļa vainas apziņa un sirdsapziņas pārmetumi mani mocīja vēl daudzus gadus,” viņš atceras. Kāda māsa par laiku, kad viņa bija pusaudzes vecumā, rakstīja: ”Kad esi rīkojies amorāli, paliek nomāktības un tukšuma sajūta. Pat tagad, 19 gadus vēlāk, mani mēdz mocīt sliktas atmiņas.” Cita māsa atzīst: ”Doma par to, ka ar savu rīcību esmu sāpinājusi cilvēkus, kas man ir ļoti dārgi, mani iztukšoja psiholoģiski, garīgi un emocionāli. Ir briesmīgi dzīvot ar apziņu, ka Jehova nav pret tevi labvēlīgs.” Sātans nevēlas, lai mēs domātu par šādām grēka sekām.

9. a) Kādi jautājumi palīdz pārbaudīt, kāda ir mūsu attieksme pret Jehovu, viņa likumiem un principiem? b) Kāpēc ir svarīgi labi iepazīt Dievu?

⁹ Cik skumji, ka daudziem jauniešiem kristiešu draudzē — un arī tiem, kas gados jau ir vecāki, — ir nācies no savas rūgtās pieredzes pārliecināties, ka grēcīgas baudas bieži maksā ļoti dārgi! (Gal. 6:7, 8.) Padomāsim: vai es skaidri apzinos, ka Sātana vilinošie piedāvājumi nav nekas cits kā nekrietna krāpšana? Vai es uzskatu Jehovu par savu tuvāko draugu, kas man vienmēr saka patiesību un vēl tikai labāko? Vai es esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš man nekad neliegs neko, kas tiešām ir labs un var darīt mani laimīgu? (Nolasīt Jesajas 48:17, 18.) Lai uz šiem jautājumiem no visas sirds atbildētu  apstiprinoši, nepietiek ar virspusējām zināšanām par Jehovu. Ir nepieciešams labi viņu iepazīt un saprast, ka Bībeles likumi un principi atspoguļo viņa mīlestību, nevis vēlēšanos mūs iegrožot. (Ps. 25:14.)

LŪGSIM GUDRU UN PAKLAUSĪGU SIRDI

10. Kāpēc mums jācenšas līdzināties jaunajam ķēniņam Salamanam?

¹⁰ Kad Salamans bija jauns, viņš pazemīgi lūdza Dievu: ”Es vēl esmu jauns zēns, kas nezina, kā iziet un kā ienākt.” Pēc tam viņš lūdza, lai Jehova viņam dāvā gudru sirdi un ”gaišu sirdsprātu”. (1. Ķēn. 3:7—9, 12.) Jehova atsaucās uz šo neliekuļoto lūgumu, un viņš atbildēs arī mums, vienalga, vai esam jauni vai ne. Protams, Jehova mums nepiešķirs brīnumainu sapratni un gudrību. Bet viņš mūs var apveltīt ar gudrību, ja cītīgi iedziļināsimies viņa vārdos, lūgsim svēto garu un izmantosim visu, kas garīgā ziņā tiek piedāvāts kristiešu draudzē. (Jēk. 1:5.) Šādi Jehova pat savus gados jaunos kalpus dara gudrākus par visiem tiem, kas neņem vērā viņa padomus, arī šīs pasaules ”gudrajiem un mācītajiem”. (Lūk. 10:21; nolasīt Psalmu 119:98—100.)

11.—13. a) Ko vērtīgu var mācīties no Psalma 26:4, Salamana Pamācībām 13:20 un 1. Korintiešiem 15:33? b) Uz kādām situācijām jūs attiecinātu šos Bībeles principus?

¹¹ To, cik vērtīgi ir iedziļināties Bībelē un pārdomāt lasīto, lai tuvu iepazītu Jehovu, labi parāda Bībeles panti, kam tagad pievērsīsim uzmanību. Katrā no tiem ir ietverts kāds būtisks princips, kas skar draugu izvēli. ”Es nesēžu pie bezgožiem un nepinos ar viltniekiem.” (Ps. 26:4.) ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Sal. Pam. 13:20.) ”Slikta sabiedrība sabojā labus ieradumus.” (1. Kor. 15:33.)

¹² Ko var mācīties no šiem pantiem? Pirmkārt, Jehova vēlas, lai mēs būtu uzmanīgi sabiedrības izvēlē. Viņa mērķis ir pasargāt mūs morālā un garīgā ziņā. Otrkārt, cilvēki, ar ko esam kopā, mūs ietekmē — vai nu labvēlīgi, vai nelabvēlīgi. Tas ir objektīvs fakts. Tikko minētie panti parāda arī to, ka Jehova uzrunā mūsu sirdi. Kas par to liecina? Nevienā no šiem pantiem nav lasāms strikts likums, piemēram: ”Tu nedrīksti...” Tajos ir skaidri formulētas neapstrīdamas atziņas. Jehova it kā saka: ”Lūk, tādi ir fakti. Kā jūs rīkosieties? Kas ir jūsu sirdī?”

¹³ Visbeidzot, trīs minētie panti satur pamatpatiesības, kas nenoveco un ir ļoti plaši izmantojamas. Piemēram, ir vērts padomāt: kā es varu izvairīties no ”viltniekiem”, kas slēpj savu patieso seju? Kādās situācijās es tādus varētu satikt? (Sal. Pam. 3:32; 6:12, LB-65r.) Kas ir ”zinīgie”, ko Jehova uzskata par labu sabiedrību? Kas ir ”neprašas”, no kuriem man būtu jāvairās? (Ps. 111:10; 112:1; Sal. Pam. 1:7.) Kādus ”labus ieradumus” varētu sabojāt neveiksmīga sabiedrības izvēle? Vai slikta sabiedrība ir sastopama tikai pasaulē? (2. Pēt. 2:1—3.) Kā jūs atbildētu uz šiem jautājumiem?

14. Kā varētu padarīt saturīgāku ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei?

¹⁴ Mēs apskatījām vairākus Bībeles pantus, bet to pašu var darīt arī ar citiem pantiem, kuros atklājas Dieva viedoklis par jautājumiem, kas skar jūs vai jūsu ģimeni. * Vecāki, apspriediet šādus jautājumus ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei! To darot, paturiet prātā, ka jūsu mērķis ir palīdzēt visiem ģimenes locekļiem labāk izprast, kā Dieva likumos un principos  parādās viņa mīlestība pret mums. (Ps. 119:72.) Kopīgi to pārrunājot, ģimenes locekļi var tuvoties Jehovam un cits citam.

15. Kā var noteikt, vai mums izdodas veidot gudru un paklausīgu sirdi?

¹⁵ Kā var noteikt, vai mums izdodas veidot gudru un paklausīgu sirdi? Viena iespēja ir salīdzināt savu domāšanu ar to, kā domāja dievbijīgi cilvēki senatnē, piemēram, ķēniņš Dāvids, kas rakstīja: ”Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” (Ps. 40:9.) Arī 119. psalma sarakstītājs atzina: ”Kā es Tavu mācību mīlu! — visu dienu par to vien domāju!” (Ps. 119:97, Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Šāda mīlestība nerodas tāpat vien. Tās pamatā ir nopietna Bībeles pētīšana, lūgšanas, pārdomas, kā arī personīgā pieredze — paša izjustās neskaitāmās svētības, ko dod Dieva likumu ievērošana. (Ps. 34:9.)

CĪNĪSIMIES PAR SAVU KRISTĪGO BRĪVĪBU

16. Kas mums jāapzinās, ja gribam uzvarēt cīņā par patiesu brīvību?

¹⁶ Vēstures gaitā valstis ir nežēlīgi karojušas savā starpā brīvības vārdā. Cik daudz vairāk mums būtu jābūt gataviem cīnīties garīgā ziņā par savu kristīgo brīvību! Mums jāapzinās, ka mūsu ienaidnieki nav tikai Sātans, pasaule un tās indīgais gars. Mums ir jācīnās arī ar savām nepilnībām, piemēram, ar savu ļaunprātīgi lokano sirdi. (Jer. 17:9; Efes. 2:3.) Taču ar Jehovas palīdzību šajā cīņā ir iespējams uzvarēt. Vēl vairāk — katrai uzvarai, lielai vai mazai, ir vismaz divējāda pozitīva ietekme. Pirmkārt, tā mēs iepriecinām Jehovas sirdi. (Sal. Pam. 27:11.) Otrkārt, izjūtot, kā Dieva ”pilnīgais brīvības likums” mūs atbrīvo, mēs vairojam savu apņēmību palikt uz ”šaurā.. ceļa”, kas ved uz mūžīgu dzīvi. Ar laiku mēs iegūsim vēl lielāku brīvību, kāda nākotnē gaida visus, kas ir uzticīgi Jehovam. (Jēk. 1:25; Mat. 7:13, 14.)

17. Kāpēc mums nebūtu jānolaiž rokas savu nepilnību dēļ, un kādu palīdzību Jehova piedāvā?

¹⁷ Protams, reizēm mēs visi kļūdāmies. (Sal. Māc. 7:20.) Kad tā notiek, mums nevajadzētu justies bezvērtīgiem vai pārlieku nomāktiem. Ja gadās paklupt, ir jāceļas un jāiet tālāk, kaut arī tas varbūt nozīmē lūgt palīdzību draudzes vecākajiem. Šo brāļu ”ticībā teiktā lūgšana”, kā atzīmēja Jēkabs, ”izdziedinās savārgušo, un Jehova liks viņam atspirgt. Un, ja viņš ir izdarījis grēkus, viņš saņems piedošanu.” (Jēk. 5:15.) Nekad neaizmirsīsim, ka Dievs tiešām ir žēlsirdīgs un ka viņš mūs ir aicinājis draudzē, jo ir saskatījis mūsu potenciālu. (Nolasīt Psalmu 103:8, 9.) Kamēr mūsu sirdsprāts būs nedalīts un pievērsts vienīgi Jehovam, viņš mūs nekādā ziņā neatstās. (1. Laiku 28:9.)

18. Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar Jēzus lūgšanu, kas lasāma Jāņa 17:15?

¹⁸ Lūgdams Dievu pēdējā vakarā, ko viņš pavadīja kopā ar saviem 11 uzticīgajiem apustuļiem, Jēzus teica šos neaizmirstamos vārdus par viņiem: ”Es tevi lūdzu.. pasargāt viņus no ļaunā.” (Jāņa 17:15.) Jēzus domāja ne tikai par apustuļiem, bet par visiem saviem sekotājiem. Mēs varam nešaubīties, ka Jehova atbildēs uz Jēzus lūgšanu un pasargās mūs šajos grūtajos laikos. Jehova ir kā vairogs ”visiem, kas dzīvo krietni, ..Viņš Saviem uzticīgajiem ceļu sargā”. (Sal. Pam. 2:7, 8, VDP.) Būt uzticīgiem Dievam ne vienmēr ir viegli, bet tas ir vienīgais ceļš uz mūžīgu dzīvi un patiesu brīvību. (Rom. 8:21.) Neļausim nevienam mūs novērst no tā!

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 14. lpp.]

Kā var pazīt mūsdienu ”Absalomus” un sargāties no viņiem?