”No kā man baiļoties?”
”No kā man baiļoties?”
”Kad pret mani ceļas karš, — arī tad es esmu pilns paļāvības.” (PS. 27:3.)
KAS, SASKAŅĀ AR ŠIEM PANTIEM, MUMS VAR PALĪDZĒT SMELTIES DROSMI?
1. Uz kādiem jautājumiem sniedz atbildes 27. psalms?
KĀPĒC valstības sludināšana vēršas plašumā, kaut gan apstākļi pasaulē pasliktinās? Kāpēc, par spīti ekonomiskajām grūtībām, ar kurām daudzi no mums sastopas, mēs esam gatavi veltīt savu laiku un spēkus sludināšanai? Kā mēs spējam saglabāt drosmi, neraugoties uz to, ka daudzus mūsdienās māc bažas par nākotni? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Dieva iedvesmotais 27. psalms, ko sacerēja ķēniņš Dāvids.
2. Kā bailes var iespaidot cilvēku, taču par ko mēs varam būt droši?
2 Dāvids 27. psalmu sāk ar vārdiem: ”Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?” (Ps. 27:1.) Bailes cilvēkam var atņemt tik daudz spēka, ka viņš vairs neko nespēj izdarīt. Taču tiem, kas bīstas Jehovu, nav iemeslu satraukties. (1. Pēt. 3:14.) Ikviens, kam Jehova ir dzīves patvērums, ”paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes”. (Sal. Pam. 1:33; 3:25.) Kāpēc tā var teikt?
”TAS KUNGS IR MANS GAIŠUMS UN MANA PESTĪŠANA”
3. Kādā ziņā Jehova ir mūsu gaišums, un kas mums ir jādara?
3 Tēlainais izteiciens ”tas Kungs ir mans gaišums” pievērš uzmanību faktam, ka Jehova mūs atbrīvo no neziņas un garīgas tumsas. (Ps. 27:1.) Burtiska gaisma ļauj ieraudzīt uz ceļa šķērsli, taču šķērslis neizgaist tāpēc, ka to apspīd gaisma. Lai tiktu garām šķērslim, mums pašiem jārīkojas atbilstoši tam, ko esam pamanījuši. Līdzīgi ir ar garīgo gaismu: Jehova mums atklāj mūsdienu notikumu īsto nozīmi. Viņš mūs brīdina no briesmām, kas ir raksturīgas šim laikmetam. Jehova mums ir devis Bībeles principus, kas vienmēr palīdz, ja vien mēs tos izmantojam dzīvē. Ja mēs rīkosimies saskaņā ar to, ko uzzinām no Bībeles, mēs būsim ”gudrāki par [mūsu] ienaidniekiem” un ”labāk izmācīti nekā visi [mūsu] skolotāji”. (Ps. 119:98, 99, 130.)
4. a) Kāpēc Dāvids ar pārliecību varēja teikt: ”Tas Kungs ir.. mana pestīšana.”? b) Kad Jehova īpašā veidā kļūs par mūsu glābšanu?
4 Vārdi, ko Dāvids rakstīja 27. psalma 1. pantā, liecina, ka viņš atsauca prātā gadījumus, kad Jehova viņu bija izglābis un pasargājis. Piemēram, Jehova bija izglābis Dāvidu ”no lauvas un no lāča ķetnām”. Jehova viņam palīdzēja arī pieveikt milzi Goliātu. Vēlāk ķēniņš Sauls divreiz mēģināja nogalināt Dāvidu, metot viņam ar šķēpu, taču abas reizes Jehova Dāvidu izglāba. (1. Sam. 17:37, 49, 50; 18:11, 12; 19:10.) Nav brīnums, ka Dāvids ar pārliecību teica: ”Tas Kungs ir.. mana pestīšana.” Jehova arī nākotnē glābs savus kalpus, tāpat kā viņš izglāba Dāvidu. Viņš kļūs par glābšanu saviem kalpiem gaidāmā ”lielā posta” laikā. (Atkl. 7:14; 2. Pēt. 2:9.)
TURĒSIM PRĀTĀ, KĀ JEHOVA MUMS IR PALĪDZĒJIS
5., 6. a) Kā atmiņas par agrāk pieredzēto mums var vairot drosmi? b) Kā jūs ietekmē pārdomas par gadījumiem, kad Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem?
5 Svarīgam aspektam, kas palīdz vairot drosmi, ir pievērsta uzmanība 27. psalma 2. un 3. pantā. (Nolasīt.) Dāvids bija pieredzējis, kā Jehova viņu glābj, un viņš turēja prātā šos notikumus. (1. Sam. 17:34—37.) Atmiņas par agrāk pieredzēto Jehovas atbalstu Dāvidam iedvesa drosmi pat vissmagākajos pārbaudījumos. Vai arī jūs smeļaties drosmi, pārdomājot savu līdzšinējo pieredzi? Varbūt, piemēram, jūs esat dedzīgi lūguši, lai Jehova jums palīdz tikt galā ar kādu sāpīgu problēmu, un pēc tam pieredzējuši, kā viņš jums dod gudrību tās risināšanai vai spēku to izturēt? Varbūt jums nāk prātā, kā Jehova ir palīdzējis pārvarēt kādas grūtības, kas jums ir traucējušas kalpot viņam ar prieku? Vai varbūt jums ir gadījies pieredzēt, kā plaši atveras durvis rosīgai darbībai? (1. Kor. 16:9.) Kā jūs ietekmē pārdomas par šādiem gadījumiem? Vai gan šīs atmiņas nenostiprina pārliecību, ka Jehova var palīdzēt pārvarēt arī daudz nopietnākus šķēršļus un pārbaudījumus? (Rom. 5:3—5.)
6 Bet ko darīt, ja kādai ietekmīgai varai rodas nolūks iznīcināt Jehovas liecinieku organizāciju? Šāds nodoms varas pārstāvjiem ne reizi vien jau ir bijis, tomēr viņu mērķis nav īstenojies. Ja mēs turēsim prātā, kā Jehova ir palīdzējis saviem kalpiem pagātnē, mums būs drosme stāties pretī jebkādām grūtībām, kas mūs var sagaidīt nākotnē. (Dan. 3:28.)
AUGSTU VĒRTĒSIM IESPĒJU PIELŪGT JEHOVU
7., 8. a) Ko, saskaņā ar 27. psalma 4. pantu, Dāvids lūdza Jehovam? b) Kas ir Jehovas garīgais templis, un kā mēs varam viņam kalpot šajā templī?
7 Lai mēs spētu rīkoties drosmīgi, ir ļoti būtiski augstu vērtēt iespēju pielūgt Jehovu. (Nolasīt Psalmu 27:4.) Dāvida laikā ”Kunga nams” bija saiešanas telts. Dāvids parūpējās, lai tiktu veikti priekšdarbi Jehovas tempļa būvniecībai un viņa dēls Salamans varētu uzbūvēt šo iespaidīgo templi. Daudzus gadsimtus vēlāk Jēzus atklāja, ka Jehovam pieņemama pielūgsme vairs nebūs atkarīga no tā, vai cilvēks apmeklē vienu varenu celtni, ko Dievs ir svētījis. (Jāņa 4:21—23.) Kā izriet no apustuļa Pāvila vēstules ebrejiem, no 8. līdz 10. nodaļai, mūsu ēras 29. gadā Jēzus kristīšanas laikā, kad viņš apliecināja gatavību pildīt Jehovas gribu, sāka darboties izcils garīgs templis. (Ebr. 10:10.) Šis garīgais templis ir Jehovas izveidotā kārtība, kas mums ļauj viņam tuvoties, pamatojoties uz ticību Jēzus upurim. Kā mēs varam pielūgt Jehovu garīgajā templī? Mēs to varam darīt, lūdzot Jehovu ”ar patiesu sirdi pilnīgā ticībā”; bez svārstīšanās atklāti vēstot par savu cerību; būdami vērīgi cits pret citu un pamudinādami un uzmundrinādami cits citu, kad sanākam kopā draudzes sapulcēs un pielūdzam Jehovu ģimenes lokā. (Ebr. 10:22—25.) Mīlestība pret patieso pielūgsmi mums dod spēku pildīt Jehovas gribu šajās pēdējās dienās, kad ir iestājušies grūti laiki.
8 Visā pasaulē Jehovas kalpi cenšas ieguldīt vairāk pūļu kalpošanā, viņi mācās svešvalodas un pārceļas uz zemēm, kur ir lielāka vajadzība pēc valstības sludinātājiem. Ar saviem darbiem šie kristieši pierāda, ka, līdzīgi psalmu sacerētājam, viņi izlūdzas no Jehovas vienu: iespēju ”skatīt tā Kunga jaukumu” un kalpot viņam, lai arī kas notiktu. (Nolasīt Psalmu 27:6.)
PAĻAUSIMIES UZ DIEVA ATBALSTU
9., 10. Kādu pārliecību mēs varam gūt, domājot par 27. psalma 10. pantu?
9 Nešaubīgi paļaudamies, ka Jehova viņam palīdzēs, Dāvids rakstīja: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” (Ps. 27:10.) No 1. Samuēla grāmatas 22. nodaļas mēs varam secināt, ka Dāvida tēvs un māte viņu nepameta. Taču mūsdienās daudziem ir bijis jāpieredz, ka ģimene no viņiem pilnībā novēršas. Tomēr daudzi no šiem cilvēkiem ir atraduši atbalstu un aizsardzību kristiešu draudzē.
10 Ja reiz Jehova ir gatavs atbalstīt savus kalpus brīžos, kad citi viņus atstāj, vai gan viņš tiem nepalīdzēs jebkādos citos pārbaudījumos? Piemēram, vai gan mēs nevaram paļauties uz Jehovas palīdzību, ja mūs māc raizes, kā uzturēt ģimeni? (Ebr. 13:5, 6.) Jehova zina, kādi apstākļi ir jāpieredz viņa kalpiem un kādas ir viņu vajadzības.
11. Kā citus var iespaidot mūsu paļāvība uz Jehovu? Miniet piemēru.
11 Padomāsim, ko pieredzēja Viktorija, kāda sieviete, kas Libērijā bija sākusi mācīties Bībeli. Vīrietis, ar kuru viņa dzīvoja kopā, atstāja Viktoriju un viņas trīs bērnus. Kaut gan Viktorijai nebija darba un nebija, kur dzīvot, viņa turpināja garīgi augt un pēc kāda laika kristījās. Kādu dienu viņas trīspadsmitgadīgā meita atrada maku, kas bija pilns ar naudu. Lai izvairītos no kārdinājuma to paturēt, Viktorija ar meitu pat neizskaitīja, cik daudz naudas ir makā. Viņas nekavējoties meklēja kareivi, kas bija pazaudējis maku. Kad maka īpašnieks bija atrasts, viņš Viktorijai un viņas meitai sacīja, ka tad, ja visi cilvēki būtu tik godīgi kā Jehovas liecinieki, pasaule būtu labāka un tajā valdītu lielāks miers. Viktorija no Bībeles parādīja kareivim, ka Jehova ir apsolījis izveidot jaunu pasauli. Vīrieti tik dziļi iespaidoja Viktorijas nesatricināmā ticība un godīgums, ka viņš iedeva viņai ievērojamu summu no naudas, ko tikko bija atguvis. Nešaubīgā paļāvība uz Jehovas spēju gādāt par saviem kalpiem Jehovas lieciniekiem palīdz būt godīgiem, un ar savu godīgumu viņi ir pazīstami visā pasaulē.
12. Ko mēs apliecinām, ja, par spīti materiālām grūtībām, turpinām kalpot Jehovam? Paskaidrojiet ar piemēru.
12 Iztēlosimies, kā jutās Tomass, kāds nekristīts sludinātājs no Sjerraleones. Viņš bija sācis strādāt par skolotāju kādā vidusskolā, bet gandrīz gadu nesaņēma algu, jo nebija nokārtoti visi nepieciešamie dokumenti. Beidzamā prasība, kas Tomasam bija izvirzīta, lai viņš varētu saņemt aizturēto algu, bija darba intervija, uz kuru viņam bija jāierodas pie skolas administrācijas pārstāvja, kas bija priesteris. Šis vīrietis Tomasam sacīja, ka Jehovas liecinieku uzskati šajā skolā nav pieņemami. Priesteris uzstāja, ka tad, ja Tomass vēlas strādāt skolā, viņam ir jāatsakās no saviem uz Bībeli balstītajiem uzskatiem. Tomass aizgāja no darba un zaudēja algu, kas viņam pienācās par gandrīz gada garumā paveikto darbu, taču viņš atrada citu darbu — sāka labot radioaparatūru un mobilos telefonus. Šis un neskaitāmi citi piemēri parāda, ka bailes no trūkuma var spēcīgi ietekmēt cilvēkus, kas nepazīst Jehovu, taču mūs šādas bailes nenomoka, jo mēs paļaujamies uz savu Radītāju, kas ir gatavs mūs aizsargāt.
13. Kāpēc nabadzīgajās valstīs mūsu ticības biedri ļoti aktīvi sludina?
13 Nabadzīgajās zemēs bieži vien valstības sludinātāji ir īpaši aktīvi. Kāpēc tā notiek? Kāda filiāle raksta: ”Daudziem cilvēkiem, kas sāk mācīties Bībeli, nav darba, un tāpēc viņiem ir vairāk brīva laika, ko var veltīt studēšanai. Savukārt brāļiem un māsām atliek vairāk laika sludināšanai. Cilvēki — un it īpaši tie, kas dzīvo visdramatiskākajos apstākļos, — nav jāpārliecina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās. Viņi to redz paši savām acīm.” Kāds misionārs, kas 12 gadus kalpo kādā zemē, kur sludinātājiem vidēji ir vairāk nekā trīs Bībeles skolnieki, raksta: ”Tā kā lielākā daļa sludinātāju dzīvo ļoti vienkārši un nav daudz kā tāda, kas novērstu viņu uzmanību no kalpošanas, viņiem ir vairāk laika sludināšanai un mācekļu gatavošanai.”
14. Kādā veidā Jehova pasargā lielo pulku?
14 Jehova saviem kalpiem kopumā ir apsolījis palīdzību, aizsardzību un glābšanu kā tiešā, tā garīgā ziņā, un mēs varam uz viņu paļauties. (Ps. 37:28; 91:1—3.) Pulks, kas izies cauri ”lielajam postam”, tiešām būs liels. (Atkl. 7:9, 14.) Dievs pasargās šo lielo pulku, neļaujot nevienam iznīcināt viņa kalpus, kamēr rit pēdējās dienas. Jehovas tauta saņems visu nepieciešamo, lai varētu izturēt grūtības un saglabāt draudzību ar viņu. Lielā posta pēdējā posmā Jehova aizsargās savus kalpus, glābjot viņu dzīvības.
”MĀCI MAN, KUNGS, TAVU CEĻU”
15., 16. Ko mēs gūstam, ja rīkojamies saskaņā ar apmācību, ko saņemam no Dieva? Miniet piemēru.
15 Lai saglabātu drosmi, mums pastāvīgi ir jāmācās Dieva ceļš. To var redzēt no Dāvida lūguma: ”Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaidnieku dēļ!” (Ps. 27:11.) Mēs apliecinām, ka rīkojamies saskaņā ar šo lūgšanu, ja pievēršam nopietnu uzmanību visiem uz Bībeli balstītajiem norādījumiem, ko saņemam no Jehovas organizācijas, un izmantojam uzzināto dzīvē. Daudzi kristieši, kas ir atbrīvojušies no nevajadzīgiem parādiem, var pastāstīt, kā vērtīgais padoms vienkāršot dzīvi viņiem pēdējos gados ir palīdzējis ekonomiskās krīzes laikā. Tā vietā, lai smagi strādātu, cenšoties samaksāt par lietām, kuras viņi vairs nevar atļauties, šie kristieši var paplašināt kalpošanu. Mums visiem ir būtiski pārdomāt: ”Vai arī tajos gadījumos, kad tas prasa upurus, es bez kavēšanās rīkojos saskaņā ar padomiem, ko izlasu Bībelē un uzticamā un gudrā kalpa izdotajās publikācijās?” (Mat. 24:45.)
16 Ja mēs ļaujam, ka Jehova mūs māca un vada pa līdzenu taku, mums nav iemesla bažām. ASV kāds pionieris pretendēja uz amatu, kas viņam un pārējiem ģimenes locekļiem ļautu turpināt pilnas slodzes kalpošanu. Taču viņa priekšnieks sacīja, ka viņš nekad nevarēs ieņemt šo amatu, jo viņam nav koledžas diploma. Ja arī jums gadītos pieredzēt kaut ko līdzīgu, vai jūs sāktu nožēlot, ka savulaik izlēmāt tiekties pēc pilnas slodzes kalpošanas, nevis augstākās izglītības? Pieminētā pioniera priekšnieks pēc divām nedēļām tika atlaists, un jaunais priekšnieks gribēja noskaidrot, kādi ir šī brāļa mērķi. Mūsu brālis paskaidroja, ka viņš un viņa sieva ir Jehovas liecinieku pilnas slodzes kalpotāji un ka viņš vēlas turpināt šo kalpošanu. Pirms viņš paspēja vēl kaut ko piebilst, priekšnieks teica: ”Man jau šķita, ka jūs neesat tāds kā citi. Kad mans tēvs bija piesaistīts pie slimības gultas, divas sievietes no jūsu ticības katru dienu viņu apciemoja un lasīja viņam priekšā Bībeli. Es toreiz sev apsolīju, ka tad, ja man kādreiz radīsies iespēja palīdzēt Jehovas lieciniekiem, es to darīšu.” Nākamajā rītā brālis varēja sākt strādāt darbu, kuru iepriekšējais priekšnieks viņam negribēja dot. Nav šaubu, ka tad, ja valstība mūsu dzīvē būs pirmajā vietā, Jehova turēs savu solījumu un gādās, lai mums būtu viss dzīvē nepieciešamais. (Mat. 6:33.)
MUMS NEPIECIEŠAMA TICĪBA UN CERĪBA
17. Kas mums palīdzēs kliedēt bažas par nākotnē gaidāmajiem notikumiem?
17 Dāvids savā psalmā tālāk uzsvēra, cik liela nozīme ir ticībai un cerībai: ”Es esmu pilns paļāvības, jo redzu tā Kunga laipnību dzīvo zemē.” (Ps. 27:13.) Kāda gan būtu mūsu dzīve, ja Dievs mums nebūtu devis cerību uz nākotni un ja mēs nekad nebūtu lasījuši un pārdomājuši 27. psalmu? Nepārstāsim ar paļāvību lūgt, lai Jehova mums šajās pēdējās dienās dod spēku pārvarēt grūtības un mūs pasargā gaidāmajos notikumos, kuru kulminācija būs Armagedons. (Nolasīt Psalmu 27:14.)
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 23. lpp.]
Dāvids smēlās spēkus, atceroties, kā Jehova viņu ir glābis agrāk
[Attēls 25. lpp.]
Vai jūs uz ekonomiskām grūtībām raugāties kā uz iespēju paplašināt kalpošanu?
