Sargieties no Velna slazdiem!

”[Atbrīvojieties] no Velna slazda.” (2. TIM. 2:26.)

KĀ JŪS ATBILDĒTU?

Kāda pašpārbaude mums ir jāveic, ja mums ir nosliece kritiski vērtēt citus?

Kā pārdomas par notikumiem ar Pilātu un apustuli Pēteri mums var palīdzēt cīņā ar bailēm un apkārtējo spiedienu?

Kā nepieļaut, ka mūs nomāktu pārmērīga vainas apziņa?

1., 2. Par kādiem Sātana slazdiem būs runa šajā rakstā?

VELNS cenšas nemanāmi piezagties Jehovas kalpiem. Taču, atšķirībā no medniekiem, kas nogalina savu medījumu, Sātans ne vienmēr grib uzreiz nonāvēt savu upuri. Viņa galvenais mērķis ir savus upurus ”dzīvus notvert” un panākt, lai tie pildītu viņa gribu. (Nolasīt 2. Timotejam 2:24—26.)

² Lai noķertu dzīvnieku dzīvu, ķērājs mēdz izmantot dažādus slazdus un lamatas. Dažreiz viņš mēģina izvilināt dzīvnieku atklātā vietā, kur viņš tam var uzmest cilpu. Citreiz ķērājs paslēpj slazdu, lai dzīvnieks tajā iekļūtu pilnīgi negaidīti, kad ir iedarbojies slazda mehānisms. Arī Velns izmanto līdzīgus slazdus, lai Dieva kalpus ”dzīvus notvertu”. Ja mēs nevēlamies, ka Sātans mūs notvertu, mums ir jāsaglabā modrība un jāņem vērā brīdinošas pazīmes, lai mēs spētu saskatīt viņa izliktās lamatas. Šajā rakstā būs pievērsta uzmanība tam, kā mēs varam sargāties no trim Sātana slazdiem, kurus viņš laika gaitā ir diezgan veiksmīgi izmantojis. Mēs aplūkosim, kā par slazdu var kļūt 1) neapdomāti vārdi, 2) bailes un apkārtējo ietekme un 3) pārmērīga vainas apziņa. Nākamajā rakstā būs pievērsta uzmanība vēl diviem Sātana slazdiem.

APDZĒSĪSIM NEAPDOMĀTU VĀRDU LIESMAS

3., 4. Kādas sekas var būt tam, ja mēs nekontrolējam savu mēli? Paskaidrojiet ar piemēru.

³ Reizēm mednieki aizdedzina zāli vai krūmus, lai iztramdītu dzīvniekus no slēptuves un noķertu tos, kad tie mēģina aizbēgt. Sātans vēlas ”aizdedzināt” kristiešu draudzi. Ja viņam izdodas draudzē radīt liesmas, viņš var panākt, ka tās locekļi atstāj draudzi un kļūst par viņa upuriem. Kā varētu notikt, ka mēs neapzināti palīdzētu Sātanam to panākt un tā paši iekļūtu viņa slazdā?

 ⁴ Māceklis Jēkabs salīdzināja mēli ar uguni. (Nolasīt Jēkaba 3:6—8.) Ja mēs nekontrolējam mēli, mēs, tēlaini izsakoties, varam izraisīt draudzē ugunsgrēku. Iztēlosimies, piemēram, šādu situāciju: draudzes sapulcē ir izskanējis paziņojums par māsu, kas ir sākusi vispārējās pionieres kalpošanu. Pēc sapulces divas sludinātājas sāk apspriest šo paziņojumu. Viena pauž prieku par to, ka šī māsa ir kļuvusi par pionieri, un vēl jaunajai pionierei panākumus kalpošanā. Turpretī otra sludinātāja apšauba jaunās pionieres motīvus un izsaka pieņēmumu, ka šī māsa tikai grib draudzē būt uzmanības centrā. Kuru no šīm divām sludinātājām jūs gribētu redzēt savu draugu vidū? Nav grūti pateikt, kura no šīm māsām ar savu mēli visdrīzāk varētu izraisīt draudzē ugunsgrēku.

5. Kāda pašpārbaude mums būtu jāveic, lai izvairītos no neapdomīgiem vārdiem?

⁵ Kā mēs varam izvairīties no neapdomīgiem vārdiem, kas varētu iedegt liesmas? Jēzus sacīja: ”Ar ko sirds pilna, to mute runā.” (Mat. 12:34.) Pirmām kārtām mums jāpārbauda, kas ir mūsu sirdī. Vai mēs cenšamies nepieļaut, ka mūsu sirdī attīstītos negatīvas izjūtas, kas varētu mūs pamudināt izteikt vārdus, kuri citus grauj? Piemēram, kā mēs reaģējam, pamanot, ka draudzē kāds brālis tiecas pēc jauniem pienākumiem? Vai mēs ticam, ka brālis rīkojas, vistīrāko motīvu mudināts, vai arī mums ir aizdomas, ka viņu virza savtīgas intereses? Ja mums ir nosliece skeptiski vērtēt ticības biedru rīcību, ir labi paturēt prātā, ka Sātans bija tas, kurš apšaubīja Dieva uzticīgā kalpa Ījaba motīvus. (Īj. 1:9—11.) Neraudzīsimies uz brāli ar aizdomām, bet labāk analizēsim, kāpēc mums pret viņu ir izveidojusies kritiska attieksme. Vai mūsu viedoklis par viņu tiešām ir pamatots? Vai arī mums trūkst mīlestības un mūsu sirdi ir saindējis neiejūtīgais gars, kas ir tik raksturīgs šajās pēdējās dienās? (2. Tim. 3:1—4.)

6., 7. a) Kādu iemeslu dēļ mums var izveidoties kritiska attieksme pret citiem? b) Kā mums ir jārīkojas, ja kāds mūs nekrietni apvaino?

⁶ Padomāsim vēl par dažiem iemesliem, kāpēc mums var izveidoties kritiska attieksme pret citiem. Var gadīties, ka mēs vēlamies pievērst lielāku uzmanību saviem sasniegumiem. Negatīvi izsakoties par citiem, iespējams, mēs mēģinām izcelt paši sevi. Vai arī mēs meklējam aizbildinājumus, kāpēc nedarām kaut ko tādu, kas no mums tiek gaidīts. Vienalga, vai mūs virza lepnums, skaudība vai pašapziņas trūkums, kritiska attieksme pret citiem rada lielu postu.

⁷ Varbūt mēs uzskatām, ka mums ir pamats runāt par kādu kritiski. Iespējams, mūs ir sāpinājuši šī cilvēka neapdomīgie  vārdi, taču pat tādā gadījumā mēs nedrīkstam atdarīt ar to pašu. Tā mēs tikai pielietu eļļu ugunī un rīkotos pēc Velna, nevis Dieva prāta. (2. Tim. 2:26.) Mums ir jāseko Jēzus priekšzīmei. Kad Jēzu nekrietni apvainoja, ”viņš neatbildēja ar to pašu”, bet gan ”nodeva sevi tā rokās, kurš spriež taisnīgi”. (1. Pēt. 2:21—23.) Jēzus bija pārliecināts, ka Jehova visu savā laikā nokārtos pēc sava prāta. Arī mums ir jāpaļaujas uz Jehovu, tāpat kā to darīja Jēzus. Ja mēs ar saviem vārdiem cenšamies dziedēt citus, mēs palīdzam saglabāt draudzē ”miera saiti”. (Nolasīt Efesiešiem 4:1—3.)

NEPADOSIMIES BAILĒM UN APKĀRTĒJO IETEKMEI

8., 9. Kāpēc Pilāts notiesāja Jēzu?

⁸ Dzīvnieks, kas iekrīt lamatās, vairs nevar brīvi pārvietoties. Tāpat arī cilvēks, kas padodas bailēm un citu ietekmei, vismaz kaut kādā mērā vairs nav savas dzīves noteicējs. (Nolasīt Salamana Pamācības 29:25.) Padomāsim, ko mēs varam mācīties no gadījumiem ar diviem ļoti atšķirīgiem vīriešiem, kuri padevās apkārtējo spiedienam un ļāvās bailēm.

⁹ Romiešu vietvaldis Poncijs Pilāts saprata, ka Jēzus ir nevainīgs cilvēks, un, pēc visa spriežot, nevēlējās nodarīt viņam ļaunu. Pilāts pat sacīja, ka Jēzus ”nav izdarījis neko tādu, par ko būtu pelnījis nāvi”. Un tomēr Pilāts notiesāja Jēzu uz nāvi. Kāpēc viņš tā rīkojās? Iemesls bija pūļa spiediens, kam Pilāts nespēja pretoties. (Lūk. 23:15, 21—25.) ”Ja tu atlaidīsi šo cilvēku, tu neesi imperatora draugs!” ļaudis kliedza, cenšoties panākt savu. (Jāņa 19:12.) Pilāts, iespējams, baidījās, ka tad, ja viņš nostātos Jēzus pusē, viņš zaudētu savu amatu vai varbūt pat dzīvību. Tāpēc Pilāts padevās spiedienam un iznākumā rīkojās pēc Sātana gribas.

10. Kāpēc Pēteris noliedza, ka pazīst Kristu?

¹⁰ Apustulis Pēteris bija viens no tuvākajiem Jēzus līdzgaitniekiem. Pēteris citu priekšā bija apliecinājis, ka Jēzus ir Mesija. (Mat. 16:16.) Kad daudzi mācekļi, nespēdami saprast Jēzus vārdus, atstāja viņu, Pēteris turpināja uzticīgi sekot Jēzum. (Jāņa 6:66—69.) Un vēlāk, kad pretinieki ieradās arestēt Jēzu, Pēteris aizstāvēja viņu ar zobenu. (Jāņa 18:10, 11.) Tomēr nepagāja ilgs laiks, kad Pēteris ļāvās bailēm un noliedza, ka pazīst Jēzu Kristu. Uz neilgu laiku šis apustulis iekrita lamatās — viņš bija padevies bailēm no cilvēkiem, tāpēc viņam pietrūka drosmes, lai rīkotos pareizi. (Mat. 26:74, 75.)

11. Ar kādu spiedienu kristiešiem dažkārt ir jāsastopas?

¹¹ Mēs nedrīkstam pieļaut, ka apkārtējo ietekmē mēs darītu kaut ko tādu, kas nav patīkams Dievam. Darba devēji vai citi cilvēki varbūt mēģina panākt, lai mēs rīkotos negodīgi vai netikumīgi. Jauniešiem skolā ir jāpretojas vienaudžu mudinājumiem norakstīt eksāmenos, skatīties pornogrāfiju, smēķēt, lietot narkotikas, alkoholu un iesaistīties seksuālās attiecībās. Kas kristiešiem var palīdzēt nepadoties bailēm un apkārtējo spiedienam un neiekrist šajās lamatās?

12. Ko mēs varam mācīties, domājot par Pilātu un Pēteri?

¹² Padomāsim, ko mēs varam mācīties no tā, kas Bībelē ir stāstīts par Pilātu un Pēteri. Pilātam par Kristu bija ļoti maz informācijas, tomēr viņš zināja, ka Jēzus ir nevainīgs un ka viņš nav parasts cilvēks. Taču Pilātam trūka pazemības un mīlestības pret patieso Dievu, tāpēc Velns itin viegli varēja notvert Pilātu savās lamatās. Pēterim savukārt bija gan precīzas zināšanas par Dievu, gan arī mīlestība pret viņu. Tomēr brīžiem Pēteris bija pārāk pašpārliecināts, viņu pārņēma bailes un viņš padevās spiedienam. Pirms Jēzus tika arestēts, Pēteris bija lielījies: ”Pat ja visi pārējie tevi pamestu, es gan ne!” (Marka 14:29.) Pēteris  būtu bijis labāk sagatavots gaidāmajiem pārbaudījumiem, ja viņam būtu bijusi tāda pati paļāvība uz Dievu, kāda bija psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?” (Ps. 118:6.) Kad pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus ar apustuļiem bija Ģetzemanes dārzā, viņš paņēma sev līdzi Pēteri un vēl divus apustuļus un iegāja dziļāk dārzā. Kaut gan Jēzus bija viņus lūdzis palikt nomodā, Pēteris un viņa biedri nespēja saglabāt modrību un aizmiga. Jēzus viņus atmodināja un teica: ”Esiet modri un lūdziet Dievu, lai nekristu kārdinājumā!” (Marka 14:38.) Tomēr Pēteris vēlreiz aizmiga un vēlāk padevās bailēm no cilvēkiem un apstākļu spiedienam.

13. Kas ir nepieciešams, lai mēs spētu pretoties spiedienam un citu ietekmē nerīkotos nepareizi?

¹³ Pārdomājot notikumus ar Pilātu un Pēteri, mēs varam secināt, ka tad, ja mēs vēlamies pretoties apkārtējo spiedienam, ir nepieciešamas precīzas zināšanas par Dievu, pazemība, mums jāvairās no pašpārliecinātības, jāattīsta mīlestība pret Dievu un jābīstas viņš, nevis jābaidās no cilvēkiem. Ja mūsu ticība balstīsies uz precīzām zināšanām, mēs ar pārliecību un drosmi varēsim aizstāvēt savus uzskatus. Tas mums palīdzēs pretoties sliktai ietekmei un pārvarēt bailes no cilvēkiem. Protams, mēs nekad nedrīkstam pārvērtēt savus spēkus. Mums ir pazemīgi jāatzīst, ka mums ir nepieciešams Dieva spēks, lai mēs spētu pretoties pasaules spiedienam. Mums ir jālūdz, lai Jehova mūs atbalsta ar savu garu, un jāļauj izpausties mīlestībai pret Jehovu, kura mūs rosina cildināt viņa vārdu un rīkoties saskaņā ar viņa normām. Turklāt mums ir jāsagatavojas pārbaudījumiem, pirms esam ar tiem saskārušies. Piemēram, tad, ja mēs kopā ar bērniem lūgsim Jehovam atbalstu un sagatavosim viņus dažādām situācijām, kas var rasties skolā, viņi spēs pretoties vienaudžu spiedienam, kad skolasbiedri viņus mēģinās pamudināt uz nepareizu rīcību. * (2. Kor. 13:7.)

VAIRĪSIMIES NO PĀRMĒRĪGAS VAINAS APZIŅAS SLAZDA

14. Ko Sātans grib, lai mēs domātu, atceroties savas agrākās kļūdas?

¹⁴ Dažkārt dzīvnieku medīšanai tiek izmantots smags bluķis vai akmens, kas ir pakārts virs zvēru takas. Kad neuzmanīgs dzīvnieks aizķer uz takas noslēpto auklu vai virvi, akmens vai bluķis krīt lejā un notriec upuri. Pārmērīga vainas sajūta var kļūt it kā par smagu bluķi, kas satriec. Domas par kādu pagātnē pieļautu kļūdu var tik ļoti nomākt, ka cilvēks jūtas ”pagalam sasists”. (Nolasīt Psalmu 38:4—6, 9.) Sātans grib, lai mēs domātu, ka neesam Jehovas žēlsirdības cienīgi un neesam spējīgi atbilst viņa prasībām.

15., 16. Kā ir iespējams izvairīties no pārmērīgas vainas apziņas lamatām?

¹⁵ Kā izvairīties no šīm lamatām, kas satriec? Ja mēs esam izdarījuši nopietnu grēku, mums bez kavēšanās ir jārīkojas, lai atjaunotu labas attiecības ar Jehovu. Šādā situācijā kristietim ir jāvēršas pēc palīdzības pie draudzes vecākajiem. (Jēk. 5:14—16.) Ir jādara viss iespējamais, lai labotu nodarīto. (2. Kor. 7:11.) Ja kristietis saņem pārmācību, viņam nav jānolaiž rokas, jo pārmācība ir Jehovas mīlestības apliecinājums. (Ebr. 12:6.) Apņemieties turpmāk neatkārtot iepriekš pieļauto grēku un pārliecinieties, ka jūs nedarāt neko no tā, kas jūs noveda pie nepareizās rīcības. Kad jūs esat nožēlojuši savu grēku un atgriezušies, varat būt droši, ka Jēzus Kristus izpirkuma upuris apklāj jūsu kļūdas. (1. Jāņa 4:9, 14.)

¹⁶ Dažus kristiešus neatstāj vainas apziņa par grēkiem, kas jau ir piedoti. Ja arī jūs nespējat atbrīvoties no šādām izjūtām,  atcerieties, ka Jehova bija gatavs piedot Pēterim un citiem apustuļiem, kaut gan viņi atstāja Jehovas mīļoto Dēlu brīdī, kad Jēzum atbalsts bija nepieciešams tik ļoti kā nekad agrāk. Jehova piedeva vīrietim, kas bija izslēgts no Korintas draudzes par šokējošu netikumību, taču vēlāk bija nožēlojis savu grēku. (1. Kor. 5:1—5; 2. Kor. 2:6—8.) Dieva Rakstos ir stāstīts par cilvēkiem, kas bija vainojami ļoti smagos grēkos, tomēr nožēloja izdarīto, un Dievs viņiem piedeva. (2. Laiku 33:2, 10—13; 1. Kor. 6:9—11.)

17. Ko mums var dot ticība izpirkuma upurim?

¹⁷ Jehova piedos un vairs nepieminēs mūsu grēkus, ja vien mēs no sirds tos nožēlosim un paļausimies uz viņa žēlsirdību. Nekad nedomāsim, ka Jēzus izpirkuma upuris nevar apklāt mūsu grēkus. Ja mēs tā sāktu uzskatīt, Sātans mūs būtu notvēris vienā no saviem slazdiem. Lai arī viņš mūs cenšas pārliecināt par pretējo, izpirkums apklāj visu to cilvēku grēkus, kuri ir nožēlojuši savus pārkāpumus. (Sal. Pam. 24:16.) Ticība izpirkuma upurim var noņemt no mūsu pleciem vainas apziņas nastu un dot spēku, kas nepieciešams, lai kalpotu Dievam ar visu savu sirdi, prātu un dvēseli. (Mat. 22:37.)

MUMS IR ZINĀMI SĀTANA PAŅĒMIENI

18. Kā mēs varam izvairīties no Sātana slazdiem?

¹⁸ Sātanam ir vienalga, kuras lamatas izmantot, galvenais, lai mēs tajās iekristu. Tā kā mums ir zināmi Sātana paņēmieni, mēs varam nepieļaut, ka viņš mūs piekrāptu. (2. Kor. 2:10, 11.) Sātans mūs nenotvers savos slazdos, ja mēs lūgsim Dievam gudrību cīņā ar pārbaudījumiem. ”Ja kādam no jums trūkst gudrības,” rakstīja Jēkabs, ”lai viņš to neatlaidīgi lūdz Dievam, kas nepārmezdams dāsni dod visiem, un tā viņam tiks dota.” (Jēk. 1:5.) Mums ir jārīkojas saskaņā ar savām lūgšanām, un to mēs varam darīt, regulāri studējot Bībeli un izmantojot uzzināto dzīvē. Uz Bībeli balstītās publikācijas, ko mums sagādā uzticamais un gudrais kalps, ļauj pamanīt Sātana lamatas un palīdz no tām izvairīties.

19., 20. Kāpēc mums ir jāienīst tas, kas ir ļauns?

¹⁹ Lūdzot Jehovu un studējot Bībeli, mēs mācāmies mīlēt to, kas ir labs. Taču tikpat svarīgi ir arī veidot savā sirdī naidu pret to, kas ir ļauns. (Ps. 97:10.) Pārdomājot, kādas ir sekas, ja cilvēks ļaujas savtīgām vēlmēm, mums ir vieglāk tām pretoties. (Jēk. 1:14, 15.) Ja mēs mācāmies ienīst to, kas ir ļauns, un mīlēt to, kas ir labs, Sātana izliktās ”ēsmas” mūs atbaidīs, nevis vilinās.

²⁰ Cik gan mēs esam pateicīgi, ka Dievs mums sniedz atbalstu, lai Sātans mūs nevarētu piekrāpt! Ar sava gara, Svēto Rakstu un organizācijas palīdzību Jehova ”paglābj mūs no ļaunā”. (Mat. 6:13.) Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību vēl diviem Sātana slazdiem, kuros viņš cenšas notvert Dieva kalpus.

[Zemsvītras piezīme]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Neapdomīgi vārdi var iedegt draudzē problēmu liesmas

[Attēls 24. lpp.]

Jūs varat atbrīvoties no pārmērīgas vainas apziņas nastas