Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jūs atceraties?

Vai jūs uzmanīgi lasījāt pēdējos Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.

Vai Samsona mati bija viņa spēka avots?

Samsons bija nazīrietis, un viņa spēks slēpās nevis pašos matos, bet gan tajā, ko tie attēloja, — viņa īpašajās attiecībās ar Dievu. Šīs attiecības tika iedragātas, kad Delīla noorganizēja, lai kāds nocērp viņa matus. (15. aprīlis, 9. lappuse.)

Kādi trīs faktori var labvēlīgi ietekmēt mūsu simbolisko sirdi?

1. Uzturs. Lai rūpētos par sirds veselību, cilvēkam ir jāuzņem veselīgs uzturs, un arī mūsu simboliskajai sirdij ir nepieciešams pietiekams daudzums veselīga garīgā uztura. 2. Vingrināšana. Dedzīga līdzdalība sludināšanā var uzturēt mūsu simbolisko sirdi labā stāvoklī. 3. Vide. Mēs varam mazināt stresu, ja pavadām laiku kopā ar ticības biedriem, kas mīl mūs. (15. aprīlis, 16. lappuse.)

Kāpēc, sakot bēru runu, uz mirušo nebūtu jāattiecina 116. psalma 15. pants?

Šajā pantā ir teikts: ”Viņa svēto nāve ir dārga tā Kunga acīs.” Tas nozīmē, ka Dievam visu viņa uzticīgo kalpu nāve būtu pārāk dārga, lai viņš to pieļautu. Viņš nepieļaus, lai tiktu iznīcināti viņa kalpi kā grupa. (15. maijs, 22. lappuse.)

Kas bija kolportieri?

Līdz 1931. gadam par kolportieriem sauca tos, kas mūsdienās tiek saukti par pionieriem. (15. maijs, 31. lappuse.)

Kas ir Daniēla 2:44 minētās ”citas valstis”?

Vārdi ”citas valstis” attiecas uz tām valstīm, ko attēlo dažādās no vairākiem metāliem veidotā tēla daļas, par kuru runāja Daniēls, izskaidrodams pravietisku sapni. (15. jūnijs, 17. lappuse.)

Kad Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis kļuva par septīto Bībelē pravietoto pasaules mēroga lielvaru?

Šī apvienotā lielvara parādījās, kad Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis izveidoja īpaši ciešas saites. Tas notika Pirmā pasaules kara laikā. (15. jūnijs, 19. lappuse.)

Kas liecina, ka Bībele nav vienkārši laba grāmata, ko sarakstījuši cilvēki?

Bībelē ir ietverti neskaitāmi pravietojumi, kas ir piepildījušies. Tajā ir lasāmi precīzi vēsturiski apraksti, nevis mīti. Tai raksturīga zinātniska precizitāte un iekšēja saskaņa. Tā ir praktiska un noderīga. (Jūlijs—septembris, 4.—8. lappuse.)

Kā var zināt, kad babilonieši nopostīja seno Jeruzālemi?

Antīkie vēsturnieki sniedz atšķirīgas un pretrunīgas ziņas par Babilonijas valdniekiem un viņu valdīšanu. Tomēr vēsturnieki ir vienisprātis, ka Kīrs II iekaroja Babilonu 539. gadā p.m.ē., kas bija svarīgs atskaites punkts vēsturē. Ebreji tika atbrīvoti, un 537. gadā p.m.ē. viņi jau bija atgriezušies dzimtenē. Bībelē teikts, ka trimda ilga 70 gadus. No tā izriet, ka Jeruzāleme tika iznīcināta 607. gadā p.m.ē. (2. Laiku 36:21, 22; Jer. 29:10; Dan. 9:1, 2; jūlijs—septembris, 18.—23. lappuse.)