Drosmīgi stāsimies pretī mūsdienu grūtībām
”Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.” (PS. 46:2.)
1., 2. Kādas grūtības daudzi pieredz, un kas būtu jādara visiem Dieva kalpiem?
MĒS dzīvojam grūtā laikā. Daudzviet notiek dabas katastrofas un citas nelaimes. Zemestrīces, cunami, ugunsgrēki, plūdi, vulkānu izvirdumi, tornado, taifūni un viesuļvētras posta neskaitāmu cilvēku dzīvi. Raizes un bēdas nereti rada arī sarežģījumi ģimenē un personiskas dabas problēmas. ”Laiks un apstākļi” mums visiem nenoliedzami var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. (Sal. Māc. 9:11.)
2 Kopumā Dieva kalpi veiksmīgi pārvar grūtības. Tomēr mēs vēlamies sagatavoties jebkādiem pārbaudījumiem, kas mūs varētu skart nākotnē, tuvojoties šī laikmeta nobeigumam. Kā mēs varam tikt galā ar problēmām un nepieļaut, ka tās mums laupītu spēkus? Kas mums var palīdzēt drosmīgi stāties pretī grūtībām?
MĀCĪSIMIES NO TIEM, KAS IR SAGLABĀJUŠI DROSMI
3. Kā, saskaņā ar Romiešiem 15:4, mēs varam rast mierinājumu grūtībās?
3 Kaut gan mūsdienās cilvēki sastopas ar grūtībām biežāk nekā jebkad agrāk, problēmas cilvēces vēsturē nav nekas jauns. Padomāsim, ko mēs varam mācīties no dažiem Dieva kalpiem, kas senatnē veiksmīgi pārvarēja problēmas un nezaudēja drosmi. (Rom. 15:4.)
4. Kādas grūtības bija jāiztur Dāvidam, un kas viņam palīdzēja tikt tām pāri?
4 Vispirms padomāsim par Dāvidu. Viņš bija piedzīvojis daudz grūtību — ķēniņa dusmas, ienaidnieku uzbrukumus, nodevību no tuvu cilvēku puses, viņš bija pieredzējis, kā aizved gūstā viņa sievas, un viņam nebija sveši smagi emocionāli pārdzīvojumi. (1. Sam. 18: 8, 9; 30:1—5; 2. Sam. 17:1—3; 24:15, 17; Ps. 38:5—9.) Lasot, kas Bībelē ir stāstīts par Dāvida dzīvi, mēs skaidri redzam, cik dziļas sāpes viņam sagādāja šie notikumi. Tomēr pārbaudījumi nesagrāva Dāvida garīgumu. Pilns ticības, viņš teica: ”Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?” (Ps. 27:1; nolasīt Psalmu 27:5, 10.)
5. Kas Ābrahāmam un Sārai palīdzēja tikt galā ar dzīves grūtībām?
5 Ābrahāms un Sāra lielāko mūža daļu dzīvoja teltīs, būdami ienācēji svešās zemēs. Dzīve viņiem ne vienmēr bija viegla. Reizēm viņiem draudēja bads un apkārtējo tautu uzbrukumi, taču viņi pārvarēja grūtības. (1. Moz. 12:10; 14:14—16.) Kā viņi tika galā ar pārbaudījumiem? Dieva Rakstos ir teikts, ka Ābrahāms ”gaidīja pilsētu ar īstiem pamatiem, kuras veidotājs un cēlējs ir Dievs”. (Ebr. 11:8—10.) Ābrahāms un Sāra galvenokārt domāja par to, kas viņus gaida nākotnē, nevis pieļāva, ka viņus nomāktu dzīves grūtības.
6. Kā mēs varam līdzināties Ījabam?
6 Īpaši smagas ciešanas pieredzēja Ījabs. Iztēlojieties, kā viņš jutās, kad, likās, dzīvē vairs nebija nekā laba. (Īj. 3:3, 11.) Turklāt situāciju vēl vairāk pasliktināja fakts, ka Ījabs īsti nesaprata, kāpēc viņu ir piemeklējušas tādas nelaimes. Tomēr viņš nepadevās. Viņš palika nevainojams Dieva priekšā un nezaudēja ticību Dievam. (Nolasīt Ījaba 27:5.) Cik gan tas ir brīnišķīgs piemērs, kam mēs varam sekot!
7. Ar kādām grūtībām Pāvils saskārās, kalpojot Dievam, un kas viņam deva spēku turpināt kalpošanu?
7 Padomāsim arī par apustuļa Pāvila priekšzīmi. Pāvils bija bijis ”briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās jūrā”. Viņš zināja, ko nozīmē būt ”badā un slāpēs”, kā arī ”aukstumā un bez pienācīga apģērba”. Tāpat Pāvils rakstīja, ka viņš ”dienu un nakti pavadīja atklātā jūrā” — acīmredzot viņš atsaucās uz kādu no gadījumiem, kad bija cietis kuģa katastrofā. (2. Kor. 11:23—27.) Bet pievērsiet uzmanību, kādu attieksmi Pāvils pauda pēc tam, kad gandrīz bija zaudējis dzīvību tāpēc, ka viņš kalpoja Dievam: ”Tas notika, lai mēs paļautos nevis uz sevi, bet uz Dievu, kas ceļ augšā mirušos. Viņš mūs izglāba no drošas nāves un vēl izglābs.” (2. Kor. 1:8—10.) Negadās bieži, ka cilvēkam ir jāpieredz tik daudz grūtību kā Pāvilam. Tomēr līdzīgas izjūtas ir pazīstamas ne vienam vien kristietim, tāpēc mēs varam smelties stiprinājumu, domājot par Pāvila drosmi.
NENOLAIDĪSIM ROKAS GRŪTĪBĀS
8. Kā mūs var ietekmēt mūsdienu problēmas? Paskaidrojiet ar piemēru.
8 Mūsdienās, kad problēmu kļūst arvien vairāk, daudziem rodas sajūta, ka tās nav iespējams izturēt. Reizēm tā var sajusties pat kristieši. Piemēram, Lani *, kāda māsa, kas agrāk kopā ar vīru Austrālijā kalpoja pilnu slodzi, stāsta, ka viņu kā zibens spēriens satrieca ziņa par saslimšanu ar krūts vēzi. Viņa atceras: ”Ārstēšanās laikā es ļoti novārgu, un man bija grūti saglabāt pašcieņu.” Turklāt Lani bija jārūpējas par vīru, kuram bija veikta mugurkaula operācija. Ko mēs darītu, nonākuši šādā situācijā?
9., 10. a) Ko mēs nedrīkstam ļaut Sātanam panākt? b) Ar kādu attieksmi mums būs vieglāk izturēt faktu, kas minēts Apustuļu darbos 14:22?
9 Mums ir jāpatur prātā, ka Sātans vēlas, lai grūtībās mūsu ticība atslābtu. Taču mēs nedrīkstam pieļaut, ka viņš panāktu savu un laupītu mums prieku. Salamana Pamācībās 24:10 ir teikts: ”Palaidies tik posta dienā — cauri tavs spēks!” (Vecās Derības poēzijas grāmatas.) Ja mēs pārdomāsim, kā Bībeles laikos ir rīkojušies Dieva kalpi, piemēram, tie, kas bija pieminēti šajā rakstā, mums būs drosme, lai cīnītos ar problēmām.
10 Ir svarīgi atcerēties, ka visas grūtības mēs nevaram novērst. Īstenībā mums ir jārēķinās ar faktu, ka problēmas būs. (2. Tim. 3:12.) Apustuļu darbos 14:22 ir teikts: ”Mums daudz kas jāpārcieš, lai tiktu Dieva valstībā.” Neļausimies nomāktībai, bet labāk raudzīsimies uz grūtībām kā uz iespēju apliecināt, ka mēs drosmīgi paļaujamies uz Jehovas spēju mums palīdzēt.
11. Ko mēs varam darīt, lai neļautu problēmām mūs pārmērīgi nomākt?
11 Mums ir jācenšas pirmām kārtām pievērst uzmanību labajam mūsu dzīvē. Dieva Rakstos ir teikts: ”Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.” (Sal. Pam. 15:13.) Zinātnieki, kas veic medicīniskus pētījumus, jau sen ir atzinuši, ka pozitīvām domām ir dziedinošs spēks. Daudzi pacienti, kam ir dotas cukura tabletes (placebo), pēc tablešu lietošanas ir sajutušies labāk, jo ir ticējuši, ka viņiem tiek dotas īstas zāles. Novērots ir arī nocebo efekts, kas ir pilnīgi pretējs placebo efektam. Dažiem cilvēkiem veselība ir pasliktinājusies, jo viņiem ir pateikts, ka zāles, ko viņi ir lietojuši, var izraisīt veselības problēmas. Ja mēs pastāvīgi domājam par problēmām, ko mēs nespējam mainīt, mēs ieslīgsim arvien lielākā nomāktībā. Taču ir labi zināt, ka Jehovas piedāvātā palīdzība nav tikai ”cukura tabletes”. Dažādās dzīves situācijās, arī nelaimes brīdī, Jehova mums sniedz reālu palīdzību: stiprinājumu, ko varam smelties viņa Rakstos un brāļu saimē, kā arī svētā gara atbalstu. Domājot par to, mēs varam gūt mierinājumu. Tā vietā, lai koncentrētos uz negatīviem notikumiem, spersim konkrētus soļus, lai risinātu katru atsevišķu problēmu, un pievērsīsim galveno uzmanību labajam mūsu dzīvē. (Sal. Pam. 17:22.)
12., 13. a) Kas Dieva kalpiem ir palīdzējis izturēt dabas katastrofu radītos pārbaudījumus? Paskaidrojiet ar piemēru. b) Kā smagos apstākļos kļūst redzams, kas ir vērtīgākais dzīvē?
12 Pēdējos gados vairākās zemēs ir notikušas briesmīgas dabas katastrofas. Ievērības cienīgs ir fakts, ka mūsu brāļi šajās zemēs ir parādījuši lielu izturību. Tas, protams, nav bijis viegli. 2010. gada sākumā Čīli piemeklēja spēcīga zemestrīce un cunami, kas izpostīja daudzu mūsu ticības biedru mājas un īpašumus. Daļa brāļu palika bez iztikas līdzekļiem. Par spīti nelabvēlīgajiem apstākļiem, brāļi un māsas turpināja aktīvi kalpot Jehovam. Samuēls, kura māja tika pilnībā sagrauta, stāsta: ”Pat šajos ārkārtējos apstākļos mēs ar sievu regulāri apmeklējām sapulces un sludinājām. Domāju, ka tieši tas mums palīdzēja neļauties izmisumam.” Šis laulātais pāris, tāpat kā daudzi citi, nepieļāva, ka katastrofa laupītu viņiem drosmi, un turpināja dedzīgi kalpot Jehovam.
13 2009. gada septembrī spēcīgas lietusgāzes Filipīnu pilsētā Manilā izraisīja plūdus, un iznākumā tika applūdināti vairāk nekā 80 procenti pilsētas teritorijas. Kāds bagāts vīrs, kas daudz zaudēja plūdos, izteicās: ”Plūdi nolīdzināja atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem — grūtības un ciešanas piemeklēja kā vienus, tā otrus.” Šie vārdi atsauc prātā gudro Jēzus padomu: ”Krājiet mantu debesīs, kur ne kodes, ne rūsa to nesaēd un kur zagļi nelaužas iekšā un nezog.” (Mat. 6:20.) Ja cilvēkam galvenais dzīvē ir materiālas vērtības, kuras vienā mirklī var zaudēt, viņš bieži vien piedzīvo vilšanos. Daudz gudrāk rīkojas tie, kam galvenais dzīvē ir attiecības ar Jehovu, kuras var saglabāt stipras, lai kas arī notiktu. (Nolasīt Ebrejiem 13:5, 6.)
KĀPĒC MĒS VARAM BŪT DROSMĪGI
14. Kāpēc mēs spējam saglabāt drosmi?
14 Jēzus brīdināja, ka viņa klātbūtnes Lūk. 21:9.) Tā kā mēs varam paļauties gan uz Jēzus, mūsu ķēniņa, gan uz Visuma Radītāja atbalstu, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka spēsim saglabāt drosmi. Vēlēdamies stiprināt Timoteju, Pāvils rakstīja: ”Dievs taču mums nav devis mazdūšības garu, bet spēka, mīlestības un saprāta garu.” (2. Tim. 1:7.)
laikā cilvēki pieredzēs grūtības, tomēr viņš teica: ”Neizbīstieties!” (15. Kā daži Dieva kalpi ir apliecinājuši savu paļāvību uz Dievu, un kā mēs varam smelties tādu pašu drosmi, kāda bija viņiem?
15 Pievērsīsim uzmanību, kā vairāki Dieva kalpi ir apliecinājuši paļāvību uz Jehovas atbalstu. Dāvids teica: ”Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma.” (Ps. 28:7.) Pāvils apstiprināja, ka nešaubīgi paļaujas uz Dievu, sacīdams: ”Mēs pār to visu gūstam pilnīgu uzvaru, pateicoties tam, kas mūs ir iemīlējis.” (Rom. 8:37.) Arī Jēzus, zinādams par gaidāmajiem pārbaudījumiem, sacīja vārdus, kas viņa mācekļiem skaidri parādīja, cik ciešas ir viņa attiecības ar Dievu: ”Es neesmu viens, jo ar mani ir Tēvs.” (Jāņa 16:32.) Ko mēs varam secināt, pārdomājot, ko ir teikuši šie Dieva kalpi? Viņu vārdos atspoguļojas nesatricināma paļāvība uz Jehovu. Ja mēs veidojam tādu pašu paļāvību uz Dievu, mēs spēsim drosmīgi stāties pretī jebkādām grūtībām. (Nolasīt Psalmu 46:2—4.)
PIEŅEMSIM DIEVA SAGĀDĀTO PALĪDZĪBU
16. Kāpēc ir svarīgi iedziļināties Dieva Rakstos?
16 Drosme, kas raksturo kristiešus, nav pašpaļāvība. Kristieši ir drosmīgi tāpēc, ka ir iepazinuši Dievu un paļaujas uz viņu. Mēs mācāmies paļauties uz Jehovu, iedziļinoties viņa iedvesmotajos Rakstos, Bībelē. Kāda māsa, kas cīnās ar depresiju, stāsta, kas viņai palīdz: ”Es atkal un atkal lasu Bībeles fragmentus, kas mani īpaši uzmundrina.” Vai mēs paklausām norādījumam regulāri atvēlēt laiku Jehovas pielūgsmei ģimenes lokā? Ja mēs cītīgi studēsim Bībeli, mēs spēsim veidot tādu attieksmi, kāda bija psalmu sacerētājam, kas rakstīja: ”Cik Tava bauslība man ir mīļa! To es pārdomāju ik dienas.” (Ps. 119:97.)
17. a) Kas mums vēl ir sagādāts, lai mēs varētu saglabāt drosmi? b) Pastāstiet, kā jums ir palīdzējis kāds mūsu publikācijās lasāms dzīvesstāsts!
17 Turklāt mēs saņemam uz Bībeli balstītu literatūru, kurā ietvertā informācija stiprina mūsu paļāvību uz Jehovu. Daudziem brāļiem un māsām īpašu stiprinājumu ir snieguši mūsu žurnālos lasāmie dzīvesstāsti. Kāda māsa, kura dzīvo kādā Āzijas valstī un kurai ir bipolārie traucējumi, guva lielu uzmundrinājumu, lasot kāda brāļa dzīvesstāstu, kurš agrāk bija misionārs un kurš, tāpat kā viņa, cieš no bipolārajiem traucējumiem,
taču turpina uzticīgi kalpot Dievam. Šī māsa raksta: ”Šis dzīvesstāsts man palīdzēja labāk saprast savu slimību un deva man cerību.”18. Kāpēc mums pēc iespējas biežāk jālūdz Jehova?
18 Visdažādākajās situācijās mums var palīdzēt lūgšanas. Uzsverot lūgšanu nozīmi, apustulis Pāvils rakstīja: ”Ne par ko neraizējieties, bet it visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu Kristū Jēzū.” (Filip. 4:6, 7.) Vai mēs bieži lūdzam Jehovu, lai smeltos spēku un varētu izturēt grūtības? Alekss, kāds brālis, kas dzīvo Lielbritānijā un ilgu laiku ir cīnījies ar depresiju, izteicās: ”Mans glābiņš ir runāt ar Jehovu lūgšanās un uzklausīt viņu, kad lasu viņa Rakstus.”
19. Kā mums ir jāraugās uz sapulču apmeklēšanu?
19 Jehova ir parūpējies, lai mēs gūtu atbalstu arī draudzes sapulcēs. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc tā Kunga pagalmiem.” (Ps. 84:3.) Vai arī mēs jūtamies tāpat? Iepriekš minētā Lani stāsta, kā viņa raugās uz iespēju pulcēties kopā ar ticības biedriem: ”Ja runa ir par sapulču apmeklēšanu, manās acīs tas nav kaut kas tāds, ko es varu darīt vai nedarīt pēc pašas izvēles. Es zinu, ka man jābūt sapulcēs, ja es vēlos saņemt Jehovas palīdzību un izturēt grūtības.”
20. Kā mums palīdz sludināšana?
20 Spēku vairo arī aktīva sludināšana. (1. Tim. 4:16.) Kāda māsa no Austrālijas, kura saskārās ar ļoti daudziem pārbaudījumiem, stāsta: ”Man it nemaz negribējās sludināt, bet kāds draudzes vecākais mani uzaicināja doties kopā ar viņu kalpošanā. Es aizgāju. Acīmredzot Jehova man palīdzēja — ik reizi, kad es sludināju, es jutos priecīga.” (Sal. Pam. 16:20.) Daudzi ir pārliecinājušies, ka, palīdzot citiem veidot ticību Jehovam, viņi stiprina paši savu ticību. Kad palīdzam citiem, mēs nedomājam par savām problēmām un spējam pievērst uzmanību svarīgākajam. (Filip. 1:10, 11.)
21. Par ko mēs varam būt droši, saskaroties ar grūtībām?
21 Jehova mums devīgi sniedz atbalstu, lai mēs spētu drosmīgi cīnīties ar mūsdienu problēmām. Ja mēs pieņemsim visu viņa sagādāto palīdzību, pārdomāsim, kādu priekšzīmi ir rādījuši drosmīgi Dieva kalpi, un centīsimies sekot viņu piemēram, mēs noteikti spēsim tikt galā ar dažādiem pārbaudījumiem. Kaut gan, tuvojoties šī laikmeta galam, mēs varam saskarties ar daudzām grūtībām, mēs varam teikt tāpat kā Pāvils: ”Esam satriekti, bet ne zuduši pavisam. [..] ..mēs nenolaižam rokas.” (2. Kor. 4:9, 16.) Ar Jehovas atbalstu mēs spēsim drosmīgi stāties pretī visām mūsdienu problēmām. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:17, 18.)
^ 8. rk. Daži vārdi ir mainīti.