2009. gada decembrī Krievijas Augstākā tiesa apstiprināja zemākas instances tiesas spriedumu, kura sekas bija Taganrogas Jehovas liecinieku vietējās reliģiskās organizācijas likvidēšana, viņu valstības zāles konfiskācija un 34 Jehovas liecinieku publikāciju atzīšana par ekstrēmistiskām. Ziņojums par šiem satraucošajiem notikumiem bija ievietots Jehovas liecinieku oficiālajā interneta vietnē kopā ar fotoattēliem, kuros bija redzami Jehovas liecinieki, ko skāra šis lēmums, viņu vidū arī bērni.

Pēc dažiem mēnešiem Jehovas liecinieku administratīvais centrs Krievijā saņēma paciņu un vēstuli no kādas Jehovas liecinieku ģimenes Kvīnslendā (Austrālija), kura bija redzējusi ziņojumu par Augstākās tiesas lēmumu. Vēstulē bija teikts: ”Dārgie brāļi! Mūsu bērnus, Kodiju un Larisu, dziļi ietekmēja ticība, kāda ir viņu draugiem Krievijā, un pārbaudījumi, kādi tiem jāpieredz. Kodijs un Larisa uzrakstīja kartītes un vēstules, un mēs sagatavojām nelielu paciņu ar dāvanām, ko mēs vēlētos nosūtīt bērniem Taganrogā, lai viņi zinātu, ka tālās zemēs dzīvo citi bērni, kas arī uzticīgi kalpo Jehovam un domā par viņiem. Mūsu bērni viņus visus sirsnīgi apskauj un sūta savas mīlestības apliecinājumus.”

Kad bērni Taganrogā saņēma dāvanas, viņi sagatavoja ilustrētas pateicības vēstules ģimenei Austrālijā. Aizkustināts par uzmundrinājumu ”no bērnu.. mutes”, kāds Jehovas liecinieku Krievijas filiāles darbinieks Kodijam un Larisai rakstīja: ”Jūs noteikti varat iedomāties, cik nepatīkami gan pieaugušajiem, gan bērniem ir tas, ja viņus soda par kaut ko tādu, ko viņi nemaz nav darījuši. Mūsu brāļi un māsas Taganrogā nav izdarījuši neko sliktu, bet viņu valstības zāle ir atņemta. Tas viņus ļoti apbēdina. Viņiem būs uzmundrinoši zināt, ka otrā zemeslodes pusē kāds par viņiem domā. Paldies par jūsu sirsnību un dāsnumu!” (Ps. 8:3.)

Ir patīkami apzināties, ka mēs piederam pie pasaules mēroga brāļu saimes, un mīlestība, kas mūs saista, mums palīdz tikt galā ar pārbaudījumiem un dzīves grūtībām. Kamēr tiesu zālēs spriež par to, vai Jehovas liecinieku literatūra veicina naidu, mūsu bērni apliecina rūpes par citu labklājību, pārvar nacionālās un kultūras barjeras un apstiprina, ka ir patiesi Jēzus vārdi: ”Pēc tā visi sapratīs, ka jūs esat mani mācekļi — ja jūsu starpā būs mīlestība.” (Jāņa 13:35.)