1. Kāda ir dažu cilvēku attieksme pret ārzemniekiem, bet kāpēc šādai attieksmei nav pamata?

KĀ BIJA minēts iepriekšējā rakstā, reizēm cilvēki par ārzemniekiem un iebraucējiem runā nievājoši vai pat ar klaju nicinājumu. Uzskats, ka cittautieši ir zemāki nekā pārējie valsts iedzīvotāji, liecina par necieņu, kā arī par faktu nezināšanu. Brošūrā The Races of Mankind (Cilvēces rases) norādīts: ”Visu rasu cilvēki ir brāļi — tieši tā, kā sacīts Bībelē.” Brāļi bieži vien ir ļoti atšķirīgi, tomēr viņi ir un paliek brāļi.

2., 3. Kāda ir Jehovas attieksme pret cittautiešiem?

² Protams, lai kur mēs dzīvotu, mūsu vidū ir svešinieki. Tā tas bija arī ar senajiem izraēliešiem, kuriem, pamatojoties uz bauslības līgumu, bija īpašas attiecības ar Dievu Jehovu. Cittautiešiem nebija tikpat plašu tiesību kā izraēliešiem, bet no izraēliešiem tika prasīts izturēties pret viņiem ar cieņu un taisnīgi. Mums tas ir lielisks piemērs. Patieso kristiešu starpā nebūtu pieļaujams favorītisms un aizspriedumi. Apustulis Pēteris sacīja: ”Dievs neņem vērā cilvēka stāvokli, bet katrā tautā viņam ir patīkams ikviens, kas viņu bīstas un rīkojas taisnīgi.” (Ap. d. 10:34, 35.)

³ Senajā Izraēlā svešinieki dzīvoja plecu pie pleca ar izraēliešiem. Tas bija saskaņā ar Jehovas nostāju, ko daudzus gadus vēlāk izteica apustulis Pāvils, kurš par Jehovu jautāja: ”Vai Dievs ir tikai jūdu Dievs? Vai ne arī cittautiešu? Jā, arī cittautiešu.” (Rom. 3:29; Joēla 3:5.)

4. Kāpēc var teikt, ka ”Dieva Izraēlā” nav svešzemnieku?

⁴ Stājoties spēkā jaunajam līgumam, par tautu, ar ko Dievam bija īpašas attiecības, izraēliešu  vietā kļuva svaidīto kristiešu draudze. Tāpēc tā ir saukta par ”Dieva Izraēlu”. (Gal. 6:16.) Kā paskaidroja Pāvils, šajā jaunajā tautā ”vairs nav ne grieķa, ne jūda, nedz apgraizīšanas, nedz neapgraizīšanas, ne svešzemnieka, ne skita, nedz verga, nedz brīvā, bet gan viss un visā ir Kristus”. (Kol. 3:11.) Šādā nozīmē kristiešu draudzē vispār nevajadzēja būt svešzemniekiem.

5., 6. a) Kāds jautājums var rasties par to, kas teikts Jesajas 61:5, 6? b) Kas ir Jesajas minētie ”tā Kunga priesteri” un ”svešzemnieki”? c) Kas abām šīm grupām ir kopīgs?

⁵ Tomēr kāds varētu atsaukties uz Jesajas grāmatas 61. nodaļu, kur lasāms pravietojums, kas piepildās kristiešu draudzē. Šīs nodaļas 6. pantā runāts par ”tā Kunga priesteriem”, savukārt 5. pantā ir minēti ”svešzemnieki”, kas darbosies kopā ar šiem ”priesteriem”. Kā tas būtu jāsaprot?

⁶ Mūsu sapratne ir tāda, ka ”tā Kunga priesteri” ir svaidītie kristieši, kam ir dalība ”pirmajā augšāmcelšanā” un kas ”būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar viņu tūkstoš gadus”. (Atkl. 20:6.) Daudziem citiem uzticīgiem kristiešiem ir cerība dzīvot uz zemes. Viņi cieši sadarbojas ar tiem, kas kalpos debesīs, bet viņus, tēlaini runājot, var saukt par svešzemniekiem. Šie kristieši labprāt atbalsta ”tā Kunga priesterus” un darbojas kopā ar tiem, būdami tiem it kā ”arāji” un ”vīna dārznieki”. Viņi palīdz nest garīgus augļus par godu Dievam, sludinot un mācot cilvēkiem patiesību. Gan svaidītie, gan ”citas avis” uzmeklē un pēc tam ar mīlestību māca godprātīgus cilvēkus, kas vēlas kalpot Dievam mūžīgi. (Jāņa 10:16.)

7. Kādā ziņā kristieši mūsdienās līdzinās Ābrahāmam un citiem dievbijīgiem cilvēkiem, kas dzīvoja senatnē?

⁷ Kā bija paskaidrots iepriekšējā rakstā, patiesie kristieši Sātana ļaunajā pasaulē ir kā svešzemnieki vai pagaidu iedzīvotāji. Šajā ziņā viņi līdzinās Ābrahāmam un citiem dievbijīgiem cilvēkiem, kuri dzīvoja senatnē  un par kuriem ir teikts, ka viņi bija ”svešinieki un pagaidu iedzīvotāji tajā zemē”. (Ebr. 11:13.) Lai kāda būtu mūsu nākotnes cerība, mums var būt tādas pašas attiecības ar Jehovu, kādas bija Ābrahāmam. Jēkabs norādīja: ””Ābrahāms noticēja Jehovam, un to viņam ieskaitīja par taisnību,” — un viņu nosauca par Jehovas draugu.” (Jēk. 2:23.)

8. Kāds solījums tika dots Ābrahāmam, un kāda bija viņa attieksme pret tā piepildīšanos?

⁸ Dievs apsolīja, ka ar Ābrahāma un viņa pēcnācēju starpniecību tiks svētītas visas ģimenes uz zemes, ne tikai viena tauta. (Nolasīt 1. Mozus 22:15—18.) Kaut arī šī Dieva solījuma piepildīšanās vēl bija tālā nākotnē, Ābrahāms saglabāja stipru paļāvību uz to. Lielāko savas dzīves daļu viņš kopā ar ģimeni klejoja no vienas vietas uz otru. Visu šo laiku Ābrahāms uzturēja savu draudzību ar Jehovu.

9., 10. a) Kā mēs varam sekot Ābrahāma priekšzīmei? b) Kādu aicinājumu mēs darām zināmu citiem?

⁹ Ābrahāms nezināja, cik ilgi viņam būs jāgaida, līdz viņa cerība īstenosies, bet viņa mīlestība pret Jehovu un dievbijība nemazinājās. Ābrahāms saglabāja savu skatienu skaidru un nemeklēja vietu, kur apmesties uz pastāvīgu dzīvi. (Ebr. 11:14, 15.) Mēs rīkojamies gudri, ja sekojam Ābrahāma priekšzīmei — dzīvojam vienkārši un neļaujamies pārmērīgām raizēm par to, kas mums pieder, par savu stāvokli sabiedrībā vai karjeru. Kāpēc lai mēs tiektos dzīvot ”kā visi” sistēmā, kas drīz ies bojā? Kāpēc pārāk pieķerties tam, kas pastāvēs tikai īsu brīdi? Tāpat kā Ābrahāmu, mūs gaida kaut kas daudz labāks. Mēs esam pacietīgi un labprāt esam gatavi gaidīt, kad mūsu cerība piepildīsies. (Nolasīt Romiešiem 8:25.)

¹⁰ Jehova joprojām aicina visu tautu cilvēkus saņemt svētības ar Ābrahāma pēcnācēju starpniecību. Svaidītie ”tā Kunga priesteri” līdz ar ”svešzemniekiem” — citām avīm — dara šo aicinājumu zināmu cilvēkiem visā pasaulē vairāk nekā 600 valodās.

11. Kādu domu, kas attiecās uz neizraēliešiem, pauda Salamans?

¹¹ Kad 1026. gadā p.m.ē. tika iesvētīts templis, Salamans saskaņā ar solījumu, ko Jehova bija izteicis Ābrahāmam, norādīja, ka visu tautu cilvēki kopīgi cildinās Jehovu. Izjustā lūgšanā viņš sacīja: ”Arī svešnieks, kas pats nav no manas tautas, no Israēla, ja tas nonāk tava vārda dēļ šurpu no tālas zemes, jo tie būs tad dzirdējuši par tavu lielo slavu, ir par tavu stipro roku, ir par tavu izstiepto elkoni, un ja tāds tad nonāktu un pielūgtu Tevi šinī namā, tad uzklausi ir viņu debesīs, savā dzīvojamā mājoklī, un dari Tu visu tā, kā Tevi svešnieks ir lūdzis, lai visas zemes tautas atzīst tavu vārdu, lai tie Tevi bītos gluži tāpat kā tava tauta Israēls.” (1. Ķēn. 8:41—43.)

12. Kāpēc daži varētu uzskatīt Jehovas lieciniekus par savādniekiem vai ”svešiniekiem”?

¹² Svešinieks ir cilvēks, kas uzturas svešā zemē, vai cilvēks, kas ir ienācējs kādā kopienā vai grupā. Šādu raksturojumu var attiecināt uz Jehovas lieciniekiem. Viņi uzticīgi pakļaujas debesu valdībai — Dieva valstībai, kuras priekšgalā ir Kristus. Tāpēc viņi saglabā pilnīgu neitralitāti politiskos jautājumos, kaut arī daži viņus uzskata par savādniekiem, kas neiederas mūsdienu sabiedrībā.

13. a) Kāpēc var teikt, ka priekšstats par to, kas ir svešinieks, mēdz būt ļoti subjektīvs? b) Vai Jehova sākotnēji bija iecerējis, lai cilvēki cits citam būtu svešinieki? Paskaidrojiet.

 ¹³ Svešiniekus bieži var pazīt pēc kaut kā tāda, kas raksturīgs viņu minoritātei. Tā var būt valoda, kurā viņi runā, viņu paražas, viņu ārējais izskats vai pat ģērbšanās stils. Tomēr tas, kas viņiem ir kopīgs ar visiem pārējiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu tautības, ir nozīmīgāks par jebkuru no šīm atšķirībām. Tātad patiesībā svešinieks vienkārši ir cilvēks, kuru par tādu uzskata tāpēc, ka viņš ar kaut ko atšķiras no citiem. Ja mēs iemācāmies skatīties dziļāk par šīm reālajām vai iedomātajām atšķirībām, vārds ”svešinieks” zaudē lielu daļu savas jēgas. Ja visi zemes iedzīvotāji būtu vienas valsts pilsoņi, tad no politiskā viedokļa neviens nebūtu svešzemnieks. Un Jehovas sākotnējais nodoms bija tāds, lai visi cilvēki būtu vienoti kā viena ģimene vienas varas — viņa varas — pakļautībā. Vai kaut kas tamlīdzīgs jau tagad varētu būt iespējams dažādu tautu cilvēkiem?

14., 15. Ko Jehovas liecinieki kā grupa ir sapratuši?

¹⁴ Ir patīkami, ka pasaulē, kurā valda savtīgums un nacionālisms, var atrast cilvēkus, kas spēj skatīties pāri nacionālajām robežām. Protams, pārvarēt aizspriedumus nav viegli. Televīzijas kompānijas CNN dibinātājs Teds Tērners par savu darbu ar talantīgiem cilvēkiem no dažādām valstīm stāstīja: ”Satikt šos cilvēkus bija neticama pieredze. Es iemācījos raudzīties uz cilvēkiem no citām zemēm nevis kā uz ārzemniekiem, bet kā uz mūsu pašu planētas pilsoņiem. Vārdu ”ārzemju” es sāku uzskatīt par nievājošu un ieviesu likumu, ka šo vārdu nedrīkst izmantot ne CNN ēterā, ne sarunās birojā. Tā vietā bija jālieto vārds ”starptautisks”.”

¹⁵ Jehovas lieciniekiem šajā jautājumā ir tādi pati attieksme kā Dievam, un viņi ir vienīgā tāda cilvēku grupa pasaulē. Mācoties raudzīties uz visu tāpat kā Jehova, viņi ir spējuši noārdīt nacionālās barjeras savā prātā un sirdī. Viņi neizturas pret citu tautību cilvēkiem ar neuzticību, aizdomām un klaju naidu, bet ir iemācījušies uzskatīt dažādām tautām piemītošās atšķirīgās īpašības un dotības par kaut ko skaistu. Vai jūs esat domājuši par to, cik tas ir liels sasniegums un kā tas ir ietekmējis jūsu attiecības ar citiem?

16., 17. Ko mums personīgi var nozīmēt tas, ka piepildīsies vārdi no Atklāsmes 16:16 un Daniēla 2:44?

¹⁶ Drīz visas patlaban pastāvošās valstis stāsies pretī Jēzum Kristum un viņa debesu karapulkiem pēdējā kaujā pret Dieva varu — kaujā, ko ”ebrejiski sauc par Armagedonu”. (Atkl. 16:14, 16; 19:11—16.) Vairāk nekā pirms 2500 gadiem pravietis Daniēls, Dieva iedvesmots, paredzēja, kas notiks ar cilvēku valdībām, kuras pretojas Dieva nodomam. Viņš rakstīja: ”Šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi, un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Dan. 2:44.)

¹⁷ Vai varat iztēloties, ko jums personīgi nozīmēs šo vārdu piepildīšanās? Cilvēku izveidotās valstu robežas, kas mūsdienās ikvienu cilvēku savā ziņā padara par svešinieku, vairs nepastāvēs. Tas, ar ko cilvēki vēl atšķirsies cits no cita, — viņu ārējais izskats vai viņiem raksturīgās fiziskās iezīmes — vienkārši liecinās par Dieva radības brīnišķīgo daudzveidību. Domājot par šo lielisko nākotni, mums būtu jāizjūt vēlēšanās arī turpmāk darīt visu iespējamo, lai slavētu un godātu mūsu Radītāju — Dievu Jehovu.

18. Kādi neseni notikumi apstiprina, ka jēdziens ”svešinieks” zaudē savu nozīmi?

¹⁸ Vai ticēt šādām globālām pārmaiņām ir nereālistiski? Nē, ir saprātīgi uzskatīt, ka tādas tiešām notiks. Jau tagad jēdziens ”svešinieks” lielā mērā ir zaudējis savu nozīmi Jehovas liecinieku vidū, jo viņi nepievērš īpašu uzmanību cits cita tautībai. Piemēram, nesen tika apvienotas vairākas nelielas Jehovas liecinieku filiāles, lai būtu iespējams vienkāršot to pārraudzību un efektīvāk sludināt labo vēsti par valstību. (Mat. 24:14.) Veicot šo apvienošanu, valstu robežas tika ignorētas, ciktāl tas juridiski bija iespējams. Tas ir vēl viens uzskatāms pierādījums, ka Jēzus Kristus, Jehovas ieceltais pilntiesīgais valdnieks, noārda cilvēku izveidotās robežas, un drīzumā viņš gūs galīgu uzvaru. (Atkl. 6:2.)

19. Ko ir padarījusi iespējamu tīrā patiesības valoda?

¹⁹ Kaut arī Jehovas liecinieki nāk no daudzām valstīm un runā dažādās valodās, viņus vieno tīrā patiesības valoda. Šo vienotības saiti nav iespējams saraut. (Nolasīt Cefanjas 3:9.) Jehovas liecinieki ir starptautiska ģimene, kas ir izveidojusies tagadējā ļaunajā pasaulē, taču nepieder pie tās. Šī vienotā ģimene ir tikai aizmetnis pasaulei, kas pastāvēs nākotnē, — pasaulei bez svešiniekiem. Tad visi cilvēki bez izņēmuma ar prieku atzīs, cik patiesi ir iepriekš pieminētajā brošūrā lasāmie vārdi: ”Visu rasu cilvēki ir brāļi — tieši tā, kā sacīts Bībelē.”