1., 2. a) Kas mums ir vajadzīgs, lai nesalūztu pārbaudījumos? b) Kā varētu paskaidrot, kas ir ticība?

KALPOŠANA Jehovam mums sagādā prieku. Tomēr mums jāsaskaras ar grūtībām, kādas mēdz būt visiem cilvēkiem, un reizēm mums ”jācieš taisnības dēļ”. (1. Pēt. 3:14; 5:8, 9; 1. Kor. 10:13.) Lai pārbaudījumos nesalūztu, mums ir vajadzīga ticība un drosme.

² Kas ir ticība? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Ticība ir pamatotas cerētā gaidas, skaidrs neredzamā pierādījums.” (Ebr. 11:1.) Grieķu vārds, kas tulkots ”pamatotas gaidas”, regulāri tika lietots darījumu dokumentos, un tas izteica domu par īpašumtiesību garantēšanu. Līdzīgi ir ar ticību Dievam: tiem, kas tic, ka Dievs pildīs savus solījumus, ir garantija, ka viņi saņems cerēto. Ticība mūs pilda ar pārliecību, ka mēs noteikti pieredzēsim Bībeles solījumu piepildīšanos, uz ko ceram, un mēs nešaubāmies par garīgajām realitātēm, kaut arī tās ir neredzamas.

3., 4. a) Kas ir drosme? b) Kāda ir viena iespēja vairot ticību un drosmi?

³ Drosme ir garīgs, emocionāls un morāls spēks runāt un rīkoties bez bailēm šķēršļu un briesmu priekšā. Drosmīgs cilvēks ir stiprs, pārliecināts un bezbailīgs. (Marka 6:49, 50; 2. Tim. 1:7.)

⁴ Ticība un drosme ir vērtīgas īpašības. Bet varētu būt tā, ka mēs saredzam nepieciešamību stiprināt savu ticību un nepavisam nejūtamies drosmīgi. Bībelē ir minēti neskaitāmi cilvēki, no kuriem var mācīties šīs īpašības. Pārdomājot dažus no šiem piemēriem, mēs varam vairot savu ticību un drosmi.

5. Kas Jozuam bija vajadzīgs, lai viņš spētu sekmīgi pildīt savu uzdevumu?

⁵ Domās pārcelsimies trīsarpus tūkstoš gadu tālā pagātnē. Ir pagājuši četrdesmit gadi, kopš vairāki  miljoni izraēliešu ar Jehovas vareno roku tika atbrīvoti no Ēģiptes jūga. Viņus vada pravietis Mozus. Būdams 120 gadus vecs, Mozus no tālienes noraugās uz Apsolīto zemi un tad mirst Nebo kalnā. Viņa vietā stājas Jozua, kas ir ”pilns gudrības gara”. (5. Moz. 34:1—9.) Izraēliešiem drīz ir jāpārņem savā īpašumā Kanaāna. Lai sekmīgi viņus vadītu, Jozuam būs vajadzīga gudrība, ko var dot Dievs. Viņam būs jāparāda ticība Jehovam, kā arī jābūt drosmīgam un stipram. (5. Moz. 31:22, 23.)

6. a) Kāds mudinājums ir ietverts Jozuas 23:6? b) Ko var mācīties no vārdiem, kas lasāmi Apustuļu darbos 4:18—20 un 5:29?

⁶ Gudrība, drosme un ticība, ar kādu Jozua vadīja ilgo Kanaānas iekarošanu, noteikti stiprināja izraēliešus. Taču ar bezbailību kaujā bija par maz — viņiem bija nepieciešama arī drosme darīt to, uz ko viņus mudināja Jozua. Mūža nogalē, teikdams atvadu vārdus, Jozua tajos iekļāva šādu aicinājumu: ”Esiet visai nelokāmi, ievērodami un arī izpildīdami visu to, kas ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, ka jūs no tā nenovēršaties ne pa labi, ne pa kreisi.” (Joz. 23:6.) Arī mums ir vajadzīga drosme, lai vienmēr paklausītu Jehovam. Tas attiecas arī uz situācijām, kad cilvēki no mums prasa rīkoties pretēji Dieva gribai. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:18—20; 5:29.) Ja ar lūgšanām paļausimies uz Jehovu, viņš mums piešķirs šādu drosmi.

7. Kā Jozuam bija jārīkojas, lai viņš būtu drosmīgs un lai viņam viss izdotos?

⁷ Lai mums būtu drosme pildīt Dieva gribu, ir jāpēta viņa Raksti un jārīkojas saskaņā ar tajos teikto. Tieši tādu padomu Jozua saņēma, kad viņš stājās Mozus vietā: ”Esi stiprs un drošsirdīgs, stingri izšķīries jo nopietni ievērot visus bauslības norādījumus, ko mans kalps Mozus tev ir uzlicis par pienākumu.. Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu tā, kā tas tur ir uzrakstīts; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (Joz. 1:7, 8.) Jozua sekoja šim norādījumam, un viņa ceļi ”labi izdevās”. Ja rīkosimies tāpat, mūsu drosme pieaugs un mēs gūsim labākus panākumus kalpošanā Dievam.

8. No kurienes ir ņemts 2013. gada pants, un kā, jūsuprāt, šie vārdi jums var palīdzēt?

⁸ Jozuu, bez šaubām, ļoti stiprināja Jehovas tālākie vārdi: ”Esi stiprs un drošs! nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.” (Joz. 1:9.) Jehova ir arī ar mums. Tāpēc ”nebīsimies un nebaiļosimies”, lai kādi pārbaudījumi mums būtu jāpieredz. Sevišķi zīmīgs ir rosinājums: ”Esi stiprs un drošs! ..Jehova, tavs Dievs, ir.. ar tevi.” (NW.) Šie vārdi no Jozuas grāmatas 1. nodaļas 9. panta ir izraudzīti par 2013. gada pantu. Turpmākajos mēnešos mūs katrā ziņā stiprinās pārdomas par tiem, tāpat kā par daudzajiem Bībelē atrodamajiem ticības un drosmes piemēriem.

9. Kā izpaudās Rahābas ticība un drosme?

⁹ Kad Jozua nosūtīja uz Kanaānu divus izlūkus, netikle Rahāba tos paslēpa un deva maldinošus norādījumus to ienaidniekiem. Tā kā Rahābas rīcībā izpaudās ticība un drosme, viņa pati un viņas ģimene tika pasaudzēta, kad Jērikas pilsēta krita izraēliešu rokās. (Ebr. 11:30, 31; Jēk. 2:25.) Protams, lai Jehova būtu apmierināts, Rahābai bija jāatsakās no sava amorālā dzīvesveida. Arī starp tiem, kas ir kļuvuši par kristiešiem, ir tādi, kuriem ir bijusi vajadzīga ticība, drosme un morālais spēks līdzīgu izmaiņu veikšanai.

10. Kādos apstākļos Rute nostājās patiesās pielūgsmes pusē, un kādas svētības viņa saņēma?

¹⁰ Pēc Jozuas nāves moābiete Rute drosmīgi nostājās patiesās pielūgsmes pusē. Viņa bija atraitne, kuras vīrs bija bijis izraēlietis, tāpēc viņa, jādomā, kaut ko zināja par Jehovu. Viņas vīramāte Naomija, kas arī bija atraitne, bija dzīvojusi Moābā, bet tad nolēma pārcelties atpakaļ uz Betlēmi Izraēlā. Pa ceļam uz turieni Naomija skubināja Ruti atgriezties pie savas tautas, taču moābiete atbildēja: ”Nespied mani tevi atstāt un no tevis aiziet..; tava tauta būs mana tauta, un tavs Dievs būs mans Dievs.” (Rut. 1:16.) Tie nebija tukši vārdi. Vēlāk Naomijas radinieks Boāss apprecēja Ruti, kurai piedzima dēls, un viņa kļuva par Dāvida un Jēzus priekšteci. Jehova tiešām svētī rīcību, kuras pamatā ir ticība un drosme. (Rut. 2:12; 4:17—22; Mat. 1:1—6.)

11. Kā izpaudās Jojadas un Jošebas drosme, un kas ar to tika panākts?

¹¹ Mūsu drosme un ticība aug, kad redzam, ka Dievs ir ar tiem, kuriem svarīgāka par savām interesēm ir Dieva griba un tas, kas notiek ar ticības biedriem. Tādi cilvēki bija augstais priesteris Jojada un viņa sieva Jošeba. Pēc ķēniņa Ahasjas nāves viņa māte Atalja nogalināja tos, kas piederēja pie ķēniņa ģimenes, izņemot Joasu, un sagrāba troni. Jojada un Jošeba bija paslēpuši Ahasjas dēlu Joasu, kaut arī tas bija bīstami, un slēpa viņu sešus gadus. Septītajā gadā Jojada lika pasludināt Joasu par ķēniņu un nogalināt Atalju. (2. Ķēn. 11:1—16.) Vēlāk Jojada palīdzēja ķēniņam Joasam veikt remontdarbus templī. Kad Jojada 130 gadu vecumā nomira, viņš tika apglabāts pie ķēniņiem, jo ”viņš bija labu darījis ir Israēlam, ir Dievam, ir Viņa namam”. (2. Laiku 24:15, 16.) Turklāt Jojadas un viņa sievas drosmīgā rīcība ļāva saglabāt valdnieku dzimtu no Dāvida līdz Mesijam.

12. Kā izpaudās Ebedmeleha drosme?

¹² Ebedmelehs, kas kalpoja ķēniņa Cedekijas galmā, riskēja ar dzīvību Jeremijas dēļ. Ķēniņš bija nodevis Jeremiju Jūdejas augstākajiem pārvaldniekiem, kas šo pravieti nepatiesi apsūdzēja musināšanā un iemeta viņu dubļiem pilnā ūdens tvertnē, kur viņu gaidīja nāve. (Jer. 38:4—6.) Par spīti briesmām, ar kādām tas bija saistīts, ņemot vērā ietekmīgu cilvēku naidu pret Jeremiju, Ebedmelehs vērsās pie Cedekijas ar lūgumu pravieša labā. Cedekija atsaucās uz šo lūgumu un lika 30 vīriem iet līdzi Ebedmeleham, lai atbrīvotu Jeremiju. Pēc tam Dievs ar Jeremijas starpniecību apliecināja Ebedmeleham, ka tas neies bojā aplenkuma laikā, kurā Jeruzālemi turēja babilonieši. (Jer. 39:15—18.) Dievam tīkama drosme tiek atalgota.

13. Kā trīs ebreji apliecināja drosmi, un kā viņu pieredzētais var nākt par labu mums?

 ¹³ Septītajā gadsimtā p.m.ē. trīs ebreji, kas kalpoja Jehovam, pārliecinājās, ka Dievs neatstāj bez ievērības ticību un drosmi. Ķēniņš Nebukadnecars reiz sapulcināja augstas Babilonijas amatpersonas un pieprasīja, lai visi pielūgtu milzīgu zelta tēlu. Ikvienam, kas atteiktos to darīt, viņš piedraudēja ar nāvi ugunīgā ceplī. Trīs ebreji ar cieņu pavēstīja Nebukadnecaram: ”Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa, un Viņš mūs izglābs no tavas rokas, ak ķēniņ. Bet ja Viņš to arī nedarītu, tad tev būs zināt, ak ķēniņ, ka mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.” (Dan. 3:16—18.) Nākamajos pantos ir aprakstīta trīs ebreju brīnumainā izglābšana. (Dan. 3:19—30.) Lai gan mums, visticamāk, nedraudēs nāve ugunīgā ceplī, mūsu uzticība Dievam var tikt pārbaudīta, bet mēs varam nešaubīties, ka Dievs mūs svētīs par ticību un drosmi.

14. Kā kļuva redzama Daniēla drosme, un kāds bija iznākums?

¹⁴ Ticība un drosme kļuva redzama Daniēla rīcībā, kad viņa ienaidnieki panāca, ka ķēniņš Dārijs izdod rīkojumu, pēc kura ”ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie [ķēniņa], ir iemetams lauvu bedrē”. Tiklīdz Daniēls uzzināja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš ”gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi vērsti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis”. (Dan. 6:6—10.) Drosmīgais Daniēls nonāca lauvu bedrē — taču Jehova viņu izglāba. (Dan. 6:16—23.)

15. a) Kas liecina par Akila un Priskillas ticību un drosmi? b) Ko nozīmē Jāņa 13:34 lasāmie Jēzus vārdi, un kā daudzi kristieši ir pauduši šādu mīlestību?

¹⁵ Akils un Priskilla apstākļos, par kuriem Bībelē nav stāstīts, ”riskēja ar savu dzīvību” Pāvila dēļ. (Ap. d. 18:2; Rom. 16:3, 4.) Viņi drosmīgi rīkojās saskaņā ar Jēzus vārdiem: ”Es jums dodu jaunu likumu: mīliet cits citu. Kā es jūs esmu mīlējis, tā arī jūs mīliet cits citu.” (Jāņa 13:34.) Mozus bauslībā bija prasīts mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu. (3. Moz. 19:18.) Bet Jēzus minētais likums bija ”jauns”, jo viņš runāja par mīlestību, kas pamudina atdot dzīvību citu labā, kā to izdarīja viņš pats. Daudzi kristieši ir pauduši mīlestību,  bezbailīgi ”riskējot ar savu dzīvību”, lai pasargātu ticības biedrus no nežēlīgas izturēšanās vai nāves. (Nolasīt 1. Jāņa 3:16.)

16., 17. Ar kādu ticības pārbaudījumu saskārās daļa agrīno Kristus sekotāju, un ko līdzīgu kristieši ir pieredzējuši nesenā pagātnē?

¹⁶ Tāpat kā Jēzus, agrīnie kristieši drosmīgi pielūdza tikai Jehovu. (Mat. 4:8—10.) Viņi nebija ar mieru kvēpināt vīraku par godu Romas imperatoram. (Sk. attēlu.) ”Tikai nedaudzi kristieši atteicās [no savas ticības],” rakstīja Denjels Menikss, ”lai gan arēnā viņu ērtībai parasti bija novietots altāris, uz kura dega uguns. Viss, ko ieslodzītajam vajadzēja izdarīt, bija uzkaisīt liesmām šķipsniņu vīraka — tad viņš varēja saņemt apliecību par veikto upuri un būt brīvs. Turklāt viņam tika rūpīgi paskaidrots, ka viņš nepielūdz imperatoru, bet gan tikai atzīst imperatora, Romas valsts galvas, dievišķo dabu. Un tomēr tikpat kā neviens kristietis neizmantoja šo iespēju nokļūt brīvībā.” (Those About to Die.)

¹⁷ Nesenā pagātnē nacistu koncentrācijas nometnēs ieslodzītajiem kristiešiem, kuriem arī draudēja nāve, ne reizi vien tika piedāvāta iespēja atgūt brīvību, ja viņi parakstītu paziņojumu, kurā atteiktos no Jehovas. Tādu, kas to parakstīja, bija pavisam maz. Vēl tuvākā pagātnē, kad Ruandā tika īstenots genocīds, hutu un tutsu tautības Jehovas liecinieki aizstāvēja cits citu. Šādos pārbaudījumos ir nepieciešama drosme un ticība.

18., 19. Kādi Bībelē minēti ticības un drosmes piemēri mums palīdz sludināšanā?

¹⁸ Mums pašreiz ir godpilna iespēja piedalīties visvērienīgākajā darbā, kāds jebkad ir bijis uzticēts Dieva kalpiem uz zemes, — valstības vēsts sludināšanā un mācekļu gatavošanā. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Cik gan pateicīgi mēs esam par Jēzus lielisko piemēru! Viņš ”apstaigāja pilsētas un ciemus, sludinādams un stāstīdams labo vēsti par Dieva valstību”. (Lūk. 8:1.) Lai sludinātu vēsti par valstību, mums, tāpat kā viņam, ir vajadzīga ticība un drosme. Ar Dieva palīdzību mēs varam būt tādi kā drosmīgais Noass, kas bija bezbailīgs ”taisnības sludinātājs” ”bezdievīgo cilvēku pasaulē”, kurai drīz bija jāiet bojā vispārējos plūdos. (2. Pēt. 2:4, 5.)

¹⁹ Sludināt palīdz arī lūgšanas. Kad Kristus sekotāji, kas pieredzēja vajāšanas, lūdza Dievu, lai viņiem būtu ”drosme runāt [Dieva] vārdu”, šis lūgums tika izpildīts. (Nolasīt Apustuļu darbus 4:29—31.) Ja jūs nejūtaties droši sludināšanā pa mājām, Jehova atbildēs uz jūsu lūgšanām piešķirt jums lielāku ticību un drosmi. (Nolasīt Psalmu 66:19, 20.) *

20. Kāds atbalsts Jehovas kalpiem ir pieejams?

²⁰ Šajā ļaunajā un problēmu pārņemtajā pasaulē, kurā mēs bieži sastopamies ar pārbaudījumiem, nav viegli dzīvot dievbijīgi. Taču mēs neesam vieni — ar mums ir Dievs. Mūs atbalsta arī viņa Dēls, draudzes galva. Turklāt mūsu pusē ir vairāk nekā septiņi miljoni Jehovas liecinieku visā pasaulē. Centīsimies arī turpmāk apliecināt savu ticību un sludināt labo vēsti, paturot prātā 2013. gada pantu: ”Esi stiprs un drošs! ..Jehova, tavs Dievs, ir.. ar tevi.” (Joz. 1:9, NW.)