Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Tuvosimies Jehovam

Tuvosimies Jehovam

”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” (JĒK. 4:8.)

1., 2. a) Kā Sātans cenšas maldināt cilvēkus? b) Kas mums var palīdzēt tuvoties Dievam?

RADĪDAMS cilvēkus, Dievs Jehova piešķīra tiem iekšēju nepieciešamību tuvoties viņam. Bet Sātans vēlas, lai mēs domātu tāpat kā viņš — proti, ka Jehova mums nav vajadzīgs. Šādus melus Sātans ir izplatījis jau kopš tā laika, kad viņš Ēdenes dārzā panāca, ka tiem notic Ieva. (1. Moz. 3:4—6.) Vēstures gaitā daudzi cilvēki ir uzskatījuši, ka viņi var iztikt bez Dieva.

2 Taču mēs varam izvairīties no Sātana lamatām, jo ”mums ir zināmi viņa paņēmieni”. (2. Kor. 2:11.) Sātans cenšas panākt, lai mēs pieņemtu nesaprātīgus lēmumus, kas mūs attālinātu no Jehovas. Bet, kā bija aplūkots iepriekšējā rakstā, mēs varam izdarīt gudru izvēli jautājumos, kas skar darbu, atpūtu un attiecības ar ģimenes locekļiem. Šajā rakstā ir apskatīts, kā līdzsvarota attieksme pret modernajām tehnoloģijām, veselību un naudu un sapratne par to, ar ko būtu pareizi lepoties un ar ko ne, mums var palīdzēt ”tuvoties Dievam”. (Jēk. 4:8.)

MODERNĀS TEHNOLOĢIJAS

3. Paskaidrojiet, kā izpaužas pareiza un nepareiza elektronisko ierīču izmantošana!

3 Visā pasaulē plaši tiek izmantotas dažādas mūsdienīgas elektroniskās ierīces. Pareizi lietotas, tās var būt ļoti noderīgas, turpretī, izmantotas nepareizi, tās mūs var attālināt no mūsu debesu Tēva. Viens piemērs ir datori. Šis žurnāls ir sarakstīts un iespiests ar datortehnikas palīdzību. Dators sniedz iespēju ātri atrast informāciju, sazināties ar citiem un reizēm arī patīkami atpūsties. Tomēr pastāv risks pārlieku aizrauties ar datortehnoloģijām. Tirgotāji veikli pārliecina cilvēkus, ka tiem ir nepieciešami paši jaunākie modeļi. Kāds jauns vīrietis tik ļoti kāroja iegūt savā īpašumā konkrētu planšetdatora modeli, ka slepus pārdeva vienu no savām nierēm, lai varētu to iegādāties. Cik tuvredzīga rīcība!

4. Kā kāds kristietis pārvarēja tieksmi pārlieku daudz laika veltīt datoram?

 4 Vēl traģiskāk ir tas, ja cilvēks upurē draudzību ar Jehovu, nepareizi izmantojot elektroniskās ierīces vai veltot tām pārāk daudz laika. ”Es zinu, ka Bībelē ir teikts, lai mēs ”pēc iespējas labāk izmantotu laiku” un atvēlētu to garīgiem jautājumiem,” saka Džons * — kristietis, kam ir ap 30 gadiem. ”Taču, ja ir runa par datoriem, es pats sev esmu ļaunākais ienaidnieks.” Džons bieži vien līdz vēlai naktij darbojās internetā. ”Jo lielāks nogurums mani māca, jo grūtāk man bija pārtraukt tērzēt un skatīties īsus video — un to saturs ne vienmēr bija pieņemams,” viņš atceras. Lai atbrīvotos no šī sliktā ieraduma, Džons izdarīja tā, lai tad, kad pienāktu laiks iet gulēt, dators pats izslēgtos. (Nolasīt Efesiešiem 5:15, 16.)

Vecāki, palīdziet saviem bērniem gudri izmantot modernās tehnoloģijas

5., 6. a) Kāds ir vecāku pienākums? b) Ko vecāki var darīt, lai viņu bērni uzturētos labā sabiedrībā?

5 Vecāki, jums nav jākontrolē katrs savu bērnu solis, taču jums ir jāuzmana, kā viņi izmanto datoru. Nepieļaujiet, ka viņi internetā skatītos amorālas vai spiritiskas ainas, spēlētu vardarbīgas spēles vai sazinātos ar sliktiem cilvēkiem. Ja jūs bērniem ļautu darīt, ko vien viņi vēlas, lai tikai viņi jums netraucē, viņi varētu nodomāt: ”Ja jau tētis un mamma par to neuztraucas, tad jau tas nav nekas slikts.” Vecāku pienākums ir sargāt savus bērnus — arī pusaudžus — no jebkā, kas viņus var attālināt no Jehovas. Pat dzīvnieki sargā savus bērnus no briesmām. Tikai iztēlojieties, ko darītu lāču māte, ja kāds apdraudētu viņas mazuļus! (Salīdzināt Hozejas 13:8.)

6 Palīdziet saviem bērniem, lai viņi uzturētos labā sabiedrībā — būtu kopā ar dažāda gadagājuma priekšzīmīgiem kristiešiem. Un atcerieties, ka jūsu bērniem vajag, lai jūs pavadītu laiku ar viņiem. Tāpēc atvēliet laiku, lai kopā ar viņiem smietos, spēlētos, darītu dažādus darbus un ”tuvotos Dievam”. *

VESELĪBA

7. Kāpēc mēs vēlamies būt veseli?

7 ”Kā tu jūties?” Šis vienkāršais jautājums atklāj skumju realitāti. Tā kā pirmie cilvēki pieļāva, ka Sātans viņus attālina no Jehovas, mēs visi esam pakļauti slimībām. Sātans ir priecīgs, ka mēs slimojam, jo tad, kad mēs esam saslimuši, mums ir grūtāk kalpot Jehovam. Un tad, ja mēs nomirtu, mēs vispār nevarētu viņam kalpot. (Ps. 115:17.) Tāpēc ir dabiski, ka mēs vēlamies darīt to, kas ir mūsu spēkos, lai saglabātu labu veselību. * Tāpat mums nedrīkstētu būt vienaldzīga mūsu ticības biedru veselība un pašsajūta.

8., 9. a) Kā mēs varam nekrist galējībās, ja ir runa par veselību? b) Kā mums nāk par labu tas, ka mēs saglabājam prieku?

 8 Bet ir svarīgi nekrist galējībās. Daži kristieši reklamē noteiktas diētas, ārstēšanas veidus un izstrādājumus ar lielāku dedzību, nekā viņi sludina labo vēsti par Dieva valstību. Viņi no visas sirds var uzskatīt, ka palīdz citiem. Tomēr pirms un pēc sapulcēm valstības zālē, kā arī tad, kad apmeklējam kongresus, nebūtu pareizi reklamēt kādus ārstēšanas un skaistumkopšanas līdzekļus un paņēmienus. Kāpēc tā nevajadzētu rīkoties?

9 Sapulcēs mēs tiekamies, lai apspriestu garīgus jautājumus un vairotu prieku, kas ir Dieva svētā gara auglis. (Gal. 5:22.) Ja mēs šādās reizēs lūgti vai nelūgti piedāvātu citiem medicīnisku informāciju vai izstrādājumus, mēs novērstu uzmanību no garīgiem jautājumiem un laupītu citiem prieku. (Rom. 14:17.) Lēmumi par veselības uzturēšanu katram jāpieņem pašam. Turklāt neviens nespēj ieteikt risinājumu itin visu slimību gadījumos. Pat visizcilākie ārsti noveco, slimo un galu galā mirst. Un pārliecīgas rūpes par veselību nevar pagarināt mūsu mūžu. (Lūk. 12:25.) Turpretī ”priecīga sirds dziedina vainas”. (Sal. Pam. 17:22.)

10. a) Kas cilvēku padara skaistu Jehovas acīs? b) Kā mēs varam iegūt nevainojamu veselību?

10 Mums jāpievērš uzmanība arī savam ārējam izskatam. Bet mums nav visiem spēkiem jācenšas dzēst gadu atstātās pēdas. Tās var liecināt par briedumu, iekšēju skaistumu un raisīt cieņu. Piemēram, Bībelē ir teikts: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Sal. Pam. 16:31.) Tieši tā uz mums raugās Jehova, un mums jācenšas raudzīties uz sevi tā, kā to dara viņš. (Nolasīt 1. Pētera 3:3, 4.) Vai būtu gudri nevajadzīgi riskēt, pakļaujot sevi potenciāli bīstamām ķirurģiskām vai kādām citām procedūrām tikai tāpēc, lai vairotu savu fizisko pievilcību? Patiesa skaistuma avots ir ”tā Kunga prieks”, un šāds skaistums staro no cilvēka neatkarīgi no viņa vecuma un veselības stāvokļa. (Neh. 8:10.) Vienīgi jaunajā pasaulē mums būs nevainojama veselība un mēs atgūsim jaunības skaistumu. (Īj. 33:25; Jes. 33:24.) Līdz tam laikam mums ir jāpieņem gudri lēmumi un jāsaglabā stipra ticība. Tas mums palīdzēs palikt tuvu Jehovam, priecāties par dzīvi un nepieļaut, ka rūpes par veselību mums kļūtu par pašu svarīgāko dzīvē. (1. Tim. 4:8.)

NAUDA

11. Kā nauda var kļūt par iemeslu tam, ka cilvēks attālinās no Jehovas?

11 Nauda nav ļaunums, un nav arī nepareizi censties to godīgi nopelnīt. (Sal. Māc. 7:12; Lūk. 19:12, 13.) Taču mantkārība mūs neizbēgami attālina no Jehovas. (1. Tim. 6:9, 10.) ”Šī laikmeta raizes” jeb pārliecīgas rūpes par to, kā sagādāt dzīvei nepieciešamo, var nomākt mūsu garīgumu. To pašu var panākt ”bagātības maldinošais spēks” — aplamais uzskats, ka bagātība dāvā ilgstošu laimi un drošību. (Mat. 13:22.) Jēzus skaidri norādīja, ka neviens nevar sekmīgi kalpot kā Dievam, tā bagātībai. (Mat. 6:24.)

12. Kādus nepareizus lēmumus kristietis var pieņemt, vēlēdamies ātri nopelnīt, un kā no tā izvairīties?

12 Nepareiza attieksme pret naudu var novest pie nepareizas rīcības. (Sal. Pam. 28:20.) Solījumi par ātru un vieglu peļņu dažus ir pamudinājuši pirkt loterijas biļetes, iesaistīties finanšu piramīdu shēmās vai pat iesaistīt tajās citus draudzes locekļus. Vēl citi ir noticējuši, ka, ieguldot savus līdzekļus kādā darījumā, viņi varēs nopelnīt milzu naudu. Nepadodieties alkatībai un neļaujiet sevi piekrāpt. Lieciet lietā spriestspēju. Ja kāds piedāvājums izklausās pārāk labs, lai būtu patiess, tas droši vien tā arī ir.

13. Kā Jehovas viedoklis par naudu atšķiras no tā, kāds ir izplatīts pasaulē?

 13 Ja mēs pirmām kārtām tiecamies ”pēc valstības un pēc Dieva taisnības”, Dievs Jehova svētīs mūsu pūles sagādāt dzīvei nepieciešamo. (Mat. 6:33; Efes. 4:28.) Viņš nevēlas, lai mēs snauduļotu draudzes sapulcēs tāpēc, ka būtu pārstrādājušies, vai sēdētu valstības zālē, raizēdamies par naudu. Bet daudzi cilvēki pasaulē ir pārliecināti, ka, vienīgi nododoties naudas pelnīšanai, viņi var nodrošināt sev finansiālā ziņā stabilu nākotni un vieglāku dzīvi. Viņi bieži mudina savus bērnus tiekties pēc tādiem pašiem materiālistiskiem mērķiem. Jēzus paskaidroja, ka šāda domāšana ir nesaprātīga. (Nolasīt Lūkas 12:15—21.) Viņa stāstītais piemērs mums var atgādināt par Gehazi, kas domāja, ka var ļauties alkatībai un joprojām saglabāt labas attiecības ar Jehovu. (2. Ķēn. 5:20—27.)

14., 15. Kāpēc nebūtu prātīgi paļauties, ka nauda var sniegt drošību? Miniet kādu piemēru.

14 Ir zināmi gadījumi, kad ērgļi ir noslīkuši tāpēc, ka nav izlaiduši no saviem nagiem zivi, kas tiem ir bijusi par smagu. Vai kaut kas līdzīgs var notikt ar kristiešiem? ”Parasti es esmu ļoti taupīgs,” stāsta kāds draudzes vecākais, vārdā Alekss. ”Ja es izleju no pudeles mazliet par daudz šampūna, es daļu ieleju atpakaļ.” Tomēr Alekss sāka prātot par vērtspapīru iegādi, domājot, ka tad viņš drīzumā varēs atstāt darbu un sākt kalpot par pionieri. Viņš aizvien cītīgāk pētīja dažādus piedāvājumus un informāciju par vērtspapīru tirgu. Par saviem ietaupījumiem un naudu, ko viņš bija aizņēmies no biržas brokeriem, viņš nopirka akcijas, kuru vērtībai, pēc analītiķu aplēsēm, bija strauji jāpieaug. Bet to vērtība pēkšņi kritās. ”Es biju apņēmies atgūt savu naudu,” Alekss atceras. ”Es uzskatīju, ka tad, ja es pagaidīšu, akciju vērtība celsies.”

15 Mēnešiem ilgi Alekss tikpat kā ne par ko citu nespēja domāt. Viņam bija grūti koncentrēties uz garīgiem jautājumiem, un viņu sāka mocīt bezmiegs. Taču akciju cena tā arī nekad vairs neatgriezās iepriekšējā līmenī. Alekss zaudēja visus ietaupījumus, un viņam nācās pārdot savu māju. ”Es sagādāju savai ģimenei daudz sāpju,” viņš atzīst. Bet viņš ieguva vērtīgu mācību. ”Tagad es zinu, ka ikviens, kas paļaujas uz Sātana pasaules kārtību, dziļi vilsies.” (Sal. Pam. 11:28.) Likt cerību uz saviem ietaupījumiem, ieguldījumiem vai spēju nopelnīt naudu šajā pasaulē ir tas pats, kas likt cerību uz ”šī laikmeta dievu” — Sātanu. (2. Kor. 4:4; 1. Tim. 6:17.) Tagad Alekss ir vienkāršojis savu dzīvi ”labās vēsts dēļ”. Tas visu ģimeni ir padarījis laimīgāku un ir palīdzējis visiem ģimenes locekļiem tuvoties Jehovam. (Nolasīt Marka 10:29, 30.)

LEPNUMS

16. Kā pienācīgs lepnums atšķiras no nepareiza?

16 Just lepnumu par to, kas ir pareizs, nav nekas slikts. Piemēram, mums vienmēr ir jābūt lepniem par to, ka esam Jehovas liecinieki. (Jer. 9:23.) Veselīga pašcieņa mums palīdz pieņemt gudrus lēmumus un neatkāpties no augstām morāles normām. Turpretī tad, ja mēs pārlieku augstu vērtējam savu viedokli vai stāvokli, mēs attālināmies no Jehovas. (Ps. 138:6; Rom. 12:3.)

Nedomājiet pārāk daudz par savu stāvokli draudzē, bet priecājieties par savu veikumu kalpošanā!

17., 18. a) Miniet pazemīgus un arī lepnus cilvēkus, par kuriem stāstīts Bībelē! b) Kā kāds brālis nepieļāva, ka lepnums viņu šķirtu no Jehovas?

17 Bībelē ir stāstīts gan par lepniem, gan pazemīgiem cilvēkiem. Ķēniņš Dāvids pazemīgi meklēja Jehovas vadību, un Jehova viņu svētīja. (Ps. 131:1—3.) Savukārt lepnajiem ķēniņiem Nebukadnecaram un Belsacaram Jehova lika pieredzēt pazemojumu. (Dan. 4:27—34; 5:22—30.) Arī mūsdienās var rasties situācijas, kas pārbauda mūsu pazemību. Raiens, 32 gadus vecs draudzes kalpotājs, pārcēlās uz jaunu draudzi. ”Es  gaidīju, ka mani drīz vien iecels par vecāko,” Raiens stāsta, ”bet pagāja gads, un nekas nenotika.” Vai Raiens ļāvās dusmām un sarūgtinājumam, domājot, ka draudzes vecākie viņam nav parādījuši pienācīgu cieņu? Vai viņš pārstāja apmeklēt draudzes sapulces, ļaujot, ka lepnums viņu šķir no Jehovas un viņa tautas? Kā būtu rīkojušies jūs?

18 ”Es lasīju par nepiepildītām cerībām visu, ko vien mūsu literatūrā varēju atrast,” Raiens atceras. (Sal. Pam. 13:12.) ”Es sāku saprast, ka man jāattīsta pacietība un pazemība. Man bija jāļauj, lai Jehova mani māca.” Raiens pārstāja koncentrēties uz sevi un sāka vairāk domāt par to, kā kalpot citiem — gan ticības biedriem, gan cilvēkiem, ko viņš satika sludināšanā. Drīz vien viņš jau mācīja Bībeli vairākiem cilvēkiem, kas garīgi auga. ”Kad aptuveni pēc pusotra gada mani iecēla par draudzes vecāko, es jutos pārsteigts,” viņš saka. ”Es biju pārtraucis par to raizēties, jo biju pilnībā nodevies kalpošanai.” (Nolasīt Psalmu 37:3, 4.)

PALIECIET TUVU JEHOVAM

19., 20. a) Kā mums būtu jārīkojas, lai ikdienišķas lietas mūs neattālinātu no Jehovas? b) Kādi labi paraugi mums var palīdzēt palikt tuvu Jehovam?

19 Jomām, ko mēs pieminējām šajā un iepriekšējā rakstā, ir sava vieta mūsu dzīvē. Mēs jūtam lepnumu par to, ka esam Jehovas kalpi. Laimīga ģimenes dzīve un laba veselība pieder pie lielākajām Jehovas dāvanām. Mēs saprotam, ka maizes darbs un nauda mums var palīdzēt uzturēt sevi. Mēs zinām, cik atspirdzinoša var būt atpūta un kādu labumu dod tehnoloģiskās ierīces. Bet jebkas no tā visa, ja pievēršamies tam neīstajā laikā vai pārmērīgā mērā vai ļaujam tam nelabvēlīgi ietekmēt mūsu kalpošanu, mūs var arī attālināt no Jehovas.

Neļaujiet nekam jūs attālināt no Jehovas!

20 Sātans, bez šaubām, vēlētos, lai tā notiek. Tomēr jūs varat pasargāt sevi un savu ģimeni no šādas nelaimes! (Sal. Pam. 22:3.) Tuvojieties Jehovam un palieciet tuvu viņam. Šajā ziņā mēs varam mācīties no daudziem labiem paraugiem, par kuriem stāstīts Bībelē. Ēnohs un Noass ”staigāja ar Dievu”. (1. Moz. 5:22; 6:9.) Mozus ”palika nelokāms, it kā redzētu to, kurš ir neredzams”. (Ebr. 11:27.) Jēzus pastāvīgi izjuta Dieva atbalstu, jo vienmēr darīja to, kas patika viņa debesu Tēvam. (Jāņa 8:29.) Sekojiet šādiem paraugiem! ”Vienmēr priecājieties! Pastāvīgi lūdziet Dievu! Pateicieties par visu.” (1. Tes. 5:16—18.) Un neļaujiet nekam jūs attālināt no Jehovas!

^ 4. rk. Vārdi ir mainīti.

^ 6. rk. Sk. 2012. gada janvāra—marta Atmostieties! ”Kā sekmīgi izaudzināt bērnu?”.

^ 7. rk. Sk. 2011. gada aprīļa—jūnija Atmostieties! ”Pieci ieteikumi veselīgākai dzīvei”.