1., 2. a) Kas palīdz uzturēt tuvas attiecības ar Jehovu? b) Kādu labumu mēs gūsim, pārdomājot Bībelē lasāmo informāciju par to, kā cilvēki ir atsaukušies uz Dieva pārmācību?

”MAN paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu to Kungu.” (Ps. 73:28.) Šajos vārdos psalmu sacerētājs izteica savu paļāvību uz Dievu. Kas viņu pamudināja izdarīt šādu secinājumu? Redzēdams, cik mierīgi dzīvo bezdievji, psalmu dziesminieks sākumā izjuta rūgtumu. ”Veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas,” viņš paziņoja. (Ps. 73:2, 3, 13, 21.) Bet tad viņš ”ienāca Dieva svētnīcā” (LB-2012), un tā bija vieta, kur viņš spēja labot savu domāšanu, lai saglabātu tuvas attiecības ar Dievu. (Ps. 73:16—18.) No pieredzētā šis dievbijīgais cilvēks iemācījās kaut ko svarīgu: tuvas attiecības ar Jehovu palīdz uzturēt tas, ka esam Dieva tautā, uzklausām padomus un liekam tos lietā. (Ps. 73:24, LB-2012.)

² Arī mēs vēlamies, lai mums būtu ciešas attiecības ar patieso un dzīvo Dievu. Tas ir iespējams vienīgi tad, ja ļaujam viņa padomam un pārmācībai mūs veidot tā, ka mēs kļūstam par viņam tīkamiem cilvēkiem. Senatnē Dievs savā žēlsirdībā ļāva atsevišķiem cilvēkiem un veselām tautām atsaukties uz viņa pārmācību. Tas, kā viņi to uztvēra, ir aprakstīts Bībelē ”mūsu pamācīšanai” un ”par brīdinājumu mums, kas dzīvojam laikmetu beigās”. (Rom. 15:4; 1. Kor. 10:11.) Pārdomājot šos aprakstus, mēs labāk iepazīsim Jehovu un uzzināsim, kā mums nāk par labu tas, ka viņš mūs veido.

3. Kā Jehovas vara pār cilvēkiem ir tēlaini aprakstīta Jesajas 64:8 un Jeremijas 18:1—6? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Jesajas grāmatas 64. nodaļas 8. pantā tēlaini aprakstīta  Jehovas vara pār cilvēkiem un tautām: ”Ak Kungs, Tu esi taču mūsu Tēvs! Mēs esam māls, bet Tu mūsu izveidotājs, mēs visi esam tavu roku darbs.” Podniekam ir visas tiesības izveidot mālu par tādu trauku, par kādu viņš vēlas. Māls to nevar ietekmēt. Tieši tāpat ir ar cilvēkiem un Dievu. Cilvēki nevar pamatoti apstrīdēt Dieva rīcību, gluži tāpat kā māls nevar strīdēties ar podnieku, kurš ar savām rokām to veido. (Nolasīt Jeremijas 18:1—6.)

4. Vai Dievs veido cilvēkus un tautas, neņemot vērā to gribu? Paskaidrojiet.

⁴ Tas, kā Jehova veidoja attiecības ar senajiem izraēliešiem, liecina par viņa spēju rīkoties tā, kā podnieks darbojas ar mālu. Tomēr ir arī kāda būtiska atšķirība. Podnieks no māla pikas izgatavo jebkādu trauku, kādu vien vēlas. Vai Jehova veido cilvēkus un tautas pēc savas patikas, dažus padarot labus, bet citus — sliktus? No Bībeles var redzēt, ka tā nav. Jehova cilvēkus ir apveltījis ar dārgu dāvanu — gribas brīvību. Savu varu viņš neizmanto tā, ka šī dāvana zaudētu jēgu. Cilvēkiem pašiem jāizvēlas, lai viņu Radītājs Jehova viņus veido. (Nolasīt Jeremijas 18:7—10.)

5. Kā Jehova izpauž savu varu, ja cilvēki neļauj viņam sevi veidot?

⁵ Kas notiek, ja cilvēki stūrgalvīgi nevēlas, lai Jehova kā podnieks viņus veidotu? Kā Dievs tādā gadījumā īsteno savu varu? Padomāsim, kas notiek ar mālu, kad podnieks to vairs nevar izmantot tā, kā ir nodomājis. Viņš tad var darināt no tā kādu citu trauku vai vienkārši izmest to ārā. Ja no māla nesanāk izveidot iecerēto, parasti vainīgs ir podnieks, taču tā nekad nav ar Dievu. (5. Moz. 32:4.) Ja cilvēks nepakļaujas tam, kā viņu veido Dievs, tā vienmēr ir viņa paša vaina. Jehova savu varu pār cilvēkiem īsteno, mainot savu izturēšanos pret viņiem atkarībā no tā, kā viņi atsaucas uz veidošanu. Ja cilvēka reakcija ir pozitīva, veidošanas iznākums ir labs. Piemēram, svaidītie kristieši ir ”žēlastības trauki”, kas ir izveidoti par ”traukiem godājamiem mērķiem”. Savukārt tie, kas stūrgalvīgi pretojas Dievam, kļūst par ”iznīcināšanai sagatavotiem dusmu traukiem”. (Rom. 9:19—23.)

6., 7. Kā atšķīrās ķēniņu Dāvida un Saula reakcija uz Jehovas padomu?

 ⁶ Viens veids, kā Jehova veido cilvēkus, ir padoms un pārmācība. To, kā Jehova īsteno varu pār tiem, ko viņš veido, var redzēt, pārdomājot notikumus ar pirmajiem diviem izraēliešu ķēniņiem — Saulu un Dāvidu. Kad ķēniņš Dāvids pārkāpa laulību ar Batsebu, viņa rīcības bēdīgās sekas izjuta gan viņš pats, gan citi. Lai arī Dāvids bija ķēniņš, tas viņu nepasargāja no stingras pārmācības. Dievs sūtīja pie Dāvida pravieti Nātānu ar nopietnu vēsti. (2. Sam. 12:1—12.) Kā Dāvids to uztvēra? Viņu pārņēma sirdssāpes un dziļa nožēla. Iznākums bija tāds, ka Dievs parādīja Dāvidam žēlsirdību. (Nolasīt 2. Samuēla 12:13.)

 ⁷ Turpretī ķēniņš Sauls, kas valdīja pirms Dāvida, nebija gatavs pieņemt padomu. Ar pravieša Samuēla starpniecību Jehova Saulam bija devis nepārprotamu pavēli: iznīcināt visus amalekiešus un viņu mājlopus. Taču Sauls nepaklausīja šai pavēlei. Viņš pasaudzēja ķēniņu Agagu un labākos lopus. Kāpēc Sauls tā rīkojās? Vismaz daļēji viņa nolūks bija pagodināt sevi. (1. Sam. 15:1—3, 7—9, 12.) Kad Saulam tika aizrādīts, viņam būtu vajadzējis mīkstināt savu sirdi un ļaut, lai Dievs viņu veido, bet Sauls negribēja pieņemt palīdzību. Viņš sāka attaisnoties,  apgalvodams, ka nav izdarījis neko nepareizu, jo mājlopus varot izmantot upurim, un noraidīja Samuēla doto padomu. Jehova atmeta Saulu, ko pirms tam bija izraudzījis par ķēniņu, un Saula labās attiecības ar patieso Dievu bija zudušas uz visiem laikiem. (Nolasīt 1. Samuēla 15:13—15, 20—23.)

8. Ko var mācīties no tā, kā Izraēla tauta atsaucās uz Jehovas vadību?

⁸ Jehova dod iespēju ne tikai cilvēkiem, bet arī veselām tautām pieņemt viņa vadību. 1513. gadā p.m.ē. izraēlieši, kas bija atbrīvoti no verdzības Ēģiptē, noslēdza līgumu ar Dievu. Izraēlieši bija Dieva izredzētā tauta, un viņš to veidoja, kā podnieks uz ripas veido mālu. Taču ļaudis nemitējās darīt to, kas bija ļauns Jehovas acīs, un pat pielūdza apkārtējo tautu dievus. Jehova daudzkārt sūtīja pie viņiem praviešus, lai viņi attaptos, bet izraēlieši neklausījās. (Jer. 35:12—15.) Izraēlieši bija bargi jāpārmāca viņu stūrgalvības dēļ. Desmit cilšu ziemeļu valsti kā iznīcināšanai sagatavotu trauku iekaroja asīrieši, savukārt divu cilšu dienvidu valsts krita babiloniešu rokās. Tie bija ļoti pamācoši notikumi. Jehova ir gatavs mūs veidot, bet tas mums nāks par labu vienīgi tad, ja ļausim sevi veidot.

9., 10. Kā nīnivieši atsaucās uz Dieva brīdinājumu?

⁹ Arī Asīrijas galvaspilsētas Nīnives iedzīvotājiem Jehova deva iespēju atsaukties uz brīdinājumu. Viņš sacīja Jonam: ”Celies un dodies uz lielo pilsētu Ninivi;  norāj to un paziņo tai, ka tās ļaunie darbi jau nonākuši mana vaiga priekšā!” Nīnive bija atzīta par bojāejai lemtu pilsētu. (Jon. 1:1, 2; 3:1—4.)

¹⁰ Tomēr, kad Jona pasludināja vēsti par gaidāmo nelaimi, ”Ninives ļaudīs radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un liels un mazs uzvilka mugurā maisus”. Viņu ķēniņš ”uzcēlās no sava troņa, novilka savu purpuru, ietērpa savu miesu maisa drānās, sajozās un apsēdās pelnos”. Nīnivieši ļāva Jehovam sevi veidot un nožēloja grēkus, tāpēc Jehova nolēma viņus saudzēt. (Jon. 3:5—10.)

11. Ko spilgti apliecina Jehovas izturēšanās pret izraēliešiem un nīniviešiem?

¹¹ Tas, ka izraēlieši bija Dieva izredzētā tauta, nepasargāja viņus no pārmācības. Nīnivieši, gluži otrādi, nebija noslēguši līgumu ar Dievu. Tomēr Jehova lika pasludināt viņiem spriedumu, bet pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka viņi ir kā padevīgs māls Dieva rokās, parādīja viņiem žēlsirdību. Cik spilgti abi šie piemēri apliecina, ka mūsu Dievs Jehova ”neviena vaigu neuzlūko”! (5. Moz. 10:17.)

12., 13. a) Kāpēc Dievs reizēm ir gatavs rīkoties citādi, nekā ir iecerējis? b) Ko gadījumā ar Saulu un gadījumā ar nīniviešiem nozīmēja tas, ka Jehovam ”kļuva žēl”?

¹² Tas, kā Dievs mūs veido, liecina, ka viņš ir saprātīgs un gatavs pielāgoties. Īpaši skaidri tas izpaužas situācijās, kad Jehova, balstoties uz savu nekļūdīgo spriedumu par cilvēkiem, nolemj rīkoties, bet tad pārdomā, jo saskata attieksmes maiņu. Bībelē minēts, ka Jehova par pirmo izraēliešu ķēniņu teica: ”Man ir žēl, ka Es esmu iecēlis Saulu ķēniņa kārtā.” (1. Sam. 15:11.) Kad Nīnives iedzīvotāji nožēloja grēkus un novērsās no saviem ļaunajiem ceļiem, tad Dievam, kā sacīts Bībelē, ”kļuva žēl tā ļaunuma, ko Viņš bija teicies viņiem nodarīt, un Viņš viņiem to nenodarīja”. (Jon. 3:10.)

¹³ Ebreju valodas vārds, kas tulkots ”kļuva žēl”, apraksta attieksmes vai nolūka maiņu. Jehovas attieksme pret Saulu mainījās — sākumā viņš to iecēla par ķēniņu, bet pēc tam atmeta. Šīs pārmaiņas notika nevis tāpēc, ka Jehova būtu kļūdījies, izraudzīdamies Saulu, bet tāpēc, ka Saula rīcībā izpaudās ticības trūkums un nepaklausība. Tāpat Dievam ”kļuva žēl” nīniviešu, proti, viņš mainīja savu nolūku, ko ar tiem darīt. Ir mierinoši apzināties, ka Jehova, mūsu veidotājs, ir saprātīgs un gatavs pielāgoties, iecietīgs un žēlsirdīgs un ka viņš labprāt rīkojas citādi, nekā ir iecerējis, ja cilvēks, kas ir kļūdījies, veic izmaiņas uz labo pusi.

14. a) Kā Jehova veido cilvēkus mūsdienās? b) Kādai jābūt mūsu attieksmei pret to, ka Dievs mūs veido?

¹⁴ Mūsdienās Jehova cilvēkus veido galvenokārt ar savu Rakstu, Bībeles, un savas organizācijas palīdzību. (2. Tim. 3:16, 17.) Mums vienmēr jāpieņem padomi un pārmācība, ko saņemam šādā veidā. Lai cik ilgi mēs jau būtu kristīti un lai kādi būtu mūsu uzdevumi kalpošanā, mums pastāvīgi jāatsaucas uz Jehovas padomiem, lai tie mūs veidotu par ”traukiem godājamiem mērķiem”.

15., 16. a) Kādas negatīvas emocijas var rasties, ja pārmācība ir saistīta ar kalpošanas pienākumu zaudēšanu? Paskaidrojiet ar piemēru. b) Kas palīdz pārvarēt negatīvās emocijas, ko rada pārmācība?

¹⁵ Var gadīties, ka mēs saņemam kādu norādījumu vai pamācību. Bet ir reizes, kad ir nepieciešama pārmācība, jo esam rīkojušies nepareizi. Šāda pārmācība,  iespējams, nozīmē, ka mums jāatsakās no dažiem kalpošanas pienākumiem. Lūk, kas notika ar Denisu *, kurš bija draudzes vecākais. Viņš izdarīja pārkāpumu, kura pamatā bija spriestspējas trūkums darījumu jautājumos, un viņam tika izteikts personisks aizrādījums. Kā Deniss jutās tajā vakarā, kad draudzei tika paziņots, ka viņš vairs nav vecākais? ”Man bija sajūta, ka esmu pilnīgs neveiksminieks,” viņš atceras. ”Iepriekšējo 30 gadu laikā es biju darbojies dažādās kalpošanas jomās. Es biju pionieris, biju kalpojis Bētelē, tad mani iecēla par draudzes kalpotāju un vēlāk par vecāko. Tikko es biju uzstājies ar savu pirmo runu apgabala kongresā. Un nu pēkšņi tam visam bija pienācis gals. Es ne vien izjutu kaunu un neērtību, bet man arī likās, ka es organizācijā vairs nevaru paveikt neko vērtīgu.”

¹⁶ Denisam, protams, kaut kas bija jāmaina un bija jāpārtrauc rīcība, kuras dēļ viņš saņēma pārmācību. Bet kas viņam palīdzēja pārvarēt negatīvās emocijas? Viņš stāsta: ”Es apņēmos uzturēt labus garīgus paradumus. Tikpat liela nozīme bija atbalstam, ko es saņēmu no kristīgās brāļu saimes, un uzmundrinājumam, ko smēlos mūsu publikācijās. 2009. gada 15. augusta Sargtorņa numurā publicētais raksts ”Vai jūs kādreiz kalpojāt lielākā mērā? Vai jūs to varat darīt atkal?” bija kā personiska vēstule — atbilde uz manām lūgšanām. Visvērtīgākais man bija šis padoms: ”Izmantojiet laiku, kad jums nav papildu pienākumu draudzē, lai stiprinātu savu garīgumu.”” Kādu labumu Denisam ir devusi saņemtā pārmācība? Tagad, kad ir pagājuši vairāki gadi, viņš saka: ”Jehova mani atkal ir svētījis ar iespēju būt draudzes kalpotājam.”

17. Kā izslēgšana no draudzes pārkāpējam var palīdzēt atjaunot attiecības ar Dievu? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁷ Vēl viens pārmācības veids, ko Jehova izmanto, ir izslēgšana no draudzes. Šis solis pasargā draudzi no sliktas ietekmes un var palīdzēt mainīties arī pašam pārkāpējam. (1. Kor. 5:6, 7, 11.) Roberts bija izslēgts no draudzes gandrīz 16 gadus, un visu šo laiku viņa vecāki un brāļi nelokāmi un uzticīgi sekoja Bībeles padomam nesaieties ar pārkāpējiem un tos pat nesveicināt. Pašreiz ir pagājuši jau vairāki gadi, kopš Roberts ir atgriezies draudzē, un viņa garīgā izaugsme turpinās. Uz jautājumu, kas viņu pamudināja atgriezties pie Jehovas un viņa tautas pēc tik ilga laika, Roberts atbildēja, ka viņu ietekmēja ģimenes locekļu nostāja. ”Ja radinieki būtu uzturējuši ar mani kaut vai nelielu kontaktu, piemēram, apjautājušies, kā man klājas, man ar to būtu pieticis. Tādā gadījumā mana vēlme atjaunot attiecības ar viņiem droši vien nebūtu bijis virzītājspēks, kas mani rosināja atgriezties pie Dieva.”

18. Kādam mālam mums jābūt izcilā veidotāja rokās?

¹⁸ Iespējams, mums nav vajadzīga tik barga pārmācība, taču arī mums jādomā par jautājumu: cik padevīgs māls mēs esam izcilā veidotāja rokās? Kā mēs reaģēsim, ja saņemsim pārmācību? Vai mēs būsim kā Dāvids vai kā Sauls? Jehova ir mūsu Tēvs. Nekad neaizmirsīsim: ”Ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” Tāpēc ”neatmetīsim tā Kunga . . piešķirto mācību un nesajutīsim nepatiku par Viņa uzlikto sodu”. (Sal. Pam. 3:11, 12.)