Vai jūs atceraties?
Vai jūs uzmanīgi lasījāt pēdējos Sargtorņa numurus? Pārbaudiet, vai jūs varat atbildēt uz šiem jautājumiem.
Ko sevī ietver bibliomantija, un kādai ir jābūt kristiešu attieksmei pret to?
Cilvēks, kas praktizē bibliomantiju, uz labu laimi atver Bībeli, cerot, ka pirmais pants, kas iekritīs acīs, sniegs nepieciešamo vadību. Patiesie kristieši nemeklē zīmes. Viņi rūpīgi iedziļinās Bībelē, lai iegūtu precīzas zināšanas un lai varētu vadīties pēc Dieva normām. (15. decembris, 3. lappuse.)
Kas ir ”pasaule”, kura ies bojā?
”Pasaule”, kas ies bojā, ir zemes iedzīvotāji, kas neņem vērā Dieva gribu. (1. Jāņa 2:17.) Nedz zeme, nedz dievbijīgie cilvēki neies bojā. (Janvāris—marts, 5.—7. lappuse.)
Kā Ābels joprojām runā ar mums, kaut arī ir miris? (Ebr. 11:4.)
Ābels runā ar mums, ja mēs mācāmies no viņa ticības un cenšamies tai sekot. Viņa dzīvē ticība izpaudās tik spilgti, ka tā joprojām ir dzīvs paraugs. (Janvāris—marts, 12. lappuse.)
Kādām jomām mums jāpievērš uzmanība, lai nekas mūs neattālinātu no Dieva?
Dažas no tām ir darbs, atpūtas un izklaides izvēle, pieķeršanās ģimenes loceklim, kas ir izslēgts no draudzes, moderno tehnoloģiju izmantošana, raizes par veselību, nepareiza attieksme pret naudu un tas, ka pārlieku augstu vērtējam savu viedokli vai stāvokli. (15. janvāris, 12.—21. lappuse.)
Kur dzīvos augšāmceltie?
Ierobežots skaits — 144 tūkstoši — tiks piecelti dzīvei debesīs. Bet lielākā daļa cilvēku tiks celti augšā dzīvei uz zemes, kur viņi varēs dzīvot mūžīgi. (Aprīlis—jūnijs, 6. lappuse.)
Ko nozīmēja tas, ka izraēliešiem bija ”neapgraizīta sirds”? (Jer. 9:25.)
Viņi bija kļuvuši ietiepīgi un nepakļāvīgi, un viņiem bija jāatbrīvojas no tā, kas darīja viņu sirdi neatsaucīgu, — no domām, vēlmēm un motīviem, kas nebija pieņemami Dievam. (Jer. 5:23, 24.) (15. marts, 9., 10. lappuse.)
Kas pieder pie Dieva organizācijas zemes daļas?
Pie tās pieder Vadošā padome, filiāļu komitejas, ceļojošie pārraugi, draudžu vecākie, draudzes un sludinātāji. (15. aprīlis, 29. lappuse.)
Vai izraēlieši sodīja noziedzniekus, pakarot tos pie staba?
Nē, atšķirībā no daudzām tautām senatnē, izraēlieši tā nerīkojās. Vismaz tajā laikā, kad tika sarakstīti Ebreju raksti, cilvēki, kas bija noziegušies, vispirms tika nonāvēti, piemēram, nomētāti akmeņiem. (3. Moz. 20:2, 27.) Tikai pēc tam līķi mēdza pakārt pie staba par brīdinājumu citiem. (15. maijs, 13. lappuse.)