Andžela *, neprecēta kristiete, kurai ir pāri 30 gadiem, ir nedaudz satraukta. Viņa gaida kuru katru brīdi ierodamies draudzes vecākos. Ko šie brāļi grib viņai teikt? Tiesa, Andžela nav bijusi dažās sapulcēs, taču viņa bija ārkārtīgi pārgurusi darbā, visu dienu rūpējoties par veciem cilvēkiem. Turklāt Andžela smagi pārdzīvo par savu mammu, kurai ir nopietnas veselības problēmas.

Kā jūs stiprinātu šo ”iztvīkušo un novārgušo”, ja būtu viens no vecākajiem, kam ir paredzēts apciemot Andželu? (Jer. 31:25.) Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāpārdomā, kā sagatavoties šādiem apmeklējumiem.

Laiku pa laiku mēs visi jūtamies noguruši laicīgā darba vai teokrātisku pienākumu dēļ. Piemēram, pravieti Daniēlu ”pārņēma nogurums”, kad viņam bija dots redzējums, kuru viņš nespēja saprast. (Dan. 8:27.) Vēlāk Daniēls saņēma palīdzību, kad Jehova pie viņa sūtīja eņģeli Gabriēlu, kas pravietim deva paskaidrojumus un apliecināja, ka Jehova ir dzirdējis viņa lūgšanas un ka Dieva acīs Daniēls joprojām ir ”it īpaši iemīļots vīrs”. (Dan. 9:21—23.) Vēl pēc kāda laika, kad Daniēls bija zaudējis spēkus, cits eņģelis viņu stiprināja ar līdzīgiem, rūpīgi izraudzītiem vārdiem. (Dan. 10:19.)

Pirms tam, kad draudzes vecākie apciemo kādu nomāktu vai nogurušu ticības biedru, viņiem ir jāvelta laiks, lai pārdomātu, kādi ir šī ticības biedra apstākļi. Ar kādām grūtībām viņš cīnās? Cik lielā mērā šīs problēmas izsmeļ viņa spēkus? Kādas labas īpašības piemīt šim brālim vai māsai? ”Es vienmēr koncentrējos uz brāļu stiprajām pusēm,” stāsta Ričards, kas ir  draudzes vecākais jau vairāk nekā 20 gadus. ”Ja pirms apciemojuma rūpīgi pārdomāju, kādi ir viņu apstākļi, ir daudz vieglāk izdomāt, kas viņus varētu uzmundrināt, ņemot vērā konkrētās vajadzības,” viņš piebilst. Ja ir paredzēts apmeklēt ticības biedru kopā ar otru draudzes vecāko, ir noderīgi pirms tam kopīgi apspriest, ar kādiem apstākļiem šim kristietim ir jāsastopas.

Jūs droši vien piekritīsiet, ka daudziem ir grūti atklāti stāstīt par sevi. Ko darīt, redzot, ka ticības biedram, ko esat apciemojuši, ir neērti dalīties ar jums savos pārdzīvojumos? Kā ”salauzt ledu” šādā situācijā? Ļoti daudz var panākt ar sirsnīgu smaidu un pāris laipniem vārdiem. Maikls, kāds brālis, kas vairāk nekā 40 gadu ir draudzes vecākais, bieži apmeklējumu iesāk ar šādiem vārdiem: ”Vai zini: viens no patīkamākajiem draudzes vecāko uzdevumiem ir apciemot brāļus un māsas un tuvāk viņus iepazīt. Tāpēc es tiešām ar lielu nepacietību gaidīju mūsu tikšanos.”

Varbūt jūs izlemsiet, ka jau apmeklējuma sākumā ir vietā vērsties kopīgā lūgšanā pie Jehovas. Apustulis Pāvils, kura piemēram mēs varam sekot, savās lūgšanās uzsvēra brāļu ticību, mīlestību un izturību. (1. Tes. 1:2, 3.) Ja draudzes vecākais lūgšanā piemin, cik augstu vērtē ticības biedra labās īpašības, gan viņam pašam, gan kristietim, pie kura viņš ir ieradies, būs vieglāk noskaņot sirdi konstruktīvai sarunai. Turklāt lūgšanā izteiktie vārdi var sniegt mierinājumu. ”Reizēm mēs visi piemirstam par labajiem darbiem, ko paveicam kalpošanā,” atzīmē kāds pieredzējis draudzes vecākais, vārdā Rejs. ”Tāpēc tad, ja kāds mums to atgādina, tas veldzē mūsu sirdi.”

Tāpat kā savulaik Pāvils, jūs varat sniegt ticības biedram ”garīgu dāvanu”, stiprinot viņu ar domām no Bībeles, un varbūt pat pietiek tikai ar vienu Bībeles pantu. (Rom. 1:11.) Piemēram, brālim, kas jūtas nomākts un nederīgs, draudzes vecākais varētu nolasīt pantu, kurā psalmu sacerētājs salīdzināja sevi ar sakaltušu un sačokurojušos  ādas trauku. Neraugoties uz sāpīgajiem pārdzīvojumiem, psalmu sacerētājs rakstīja: ”Es neaizmirstu Tavus likumus.” (Ps. 119:83, 176.) Īsi paskaidrojis izteicienu ”ādas vīna trauks dūmos”, draudzes vecākais var paust pārliecību, ka brālis nav aizmirsis Dieva likumus un norādījumus.

Savukārt māsu, kas ir attālinājusies no draudzes vai zaudējusi dedzību kalpošanā, varbūt varētu stiprināt līdzība par pazudušo drahmu. (Lūk. 15:8—10.) Pazudusī monēta varēja būt daļa no skaistas kaklarotas, kas bija veidota no daudzām sudraba monētām. Pārrunājot ar māsu šo līdzību, jūs viņai, iespējams, palīdzēsiet apzināties, ka viņa kristiešu draudzē ir ļoti vērtīga. Pēc tam jūs varat uzsvērt, cik svarīga viņas dzīve ir Jehovam, kas kā gans rūpējas par savām aitiņām.

Mūsu brāļiem un māsām parasti patīk izteikties par Bībeli. Tāpēc nerunājiet tikai paši! Kad ir nolasīts ticības biedra situācijai atbilstošs Bībeles pants, jūs varētu lūgt, lai viņš izsaka savas domas par konkrētu frāzi vai vārdu šajā pantā. Piemēram, pēc tam, kad ir izlasīts 2. vēstules korintiešiem 4. nodaļas 16. pants, vecākais varētu pavaicāt: ”Vai tu esi izjutis, kā Jehova tev palīdz ”atjaunoties”?” Ar šādiem jautājumiem var panākt, ka izvēršas saruna, kas sniedz īstu ”savstarpēju uzmundrinājumu”. (Rom. 1:12.)

Ticības biedru var stiprināt, arī atgādinot par kādu Bībelē minētu cilvēku, kas ir pieredzējis kaut ko līdzīgu. Nomāktus kristiešus, iespējams, varētu uzmundrināt pārdomas par tādiem cilvēkiem kā Anna un Epafrodits, kuri bija ļoti dārgi Dieva acīs, kaut gan brīžiem jutās noskumuši. (1. Sam. 1:9—11, 20; Filip. 2:25—30.) Ja vien situācija ir piemērota, kāpēc gan nepārrunāt dažādus uzmundrinošus piemērus no Bībeles?

Lai apliecinātu, ka brāļi un māsas jums tiešām ir svarīgi, aplieciniet neviltotu interesi par viņiem arī pēc apmeklējuma. (Ap. d. 15:36.) Dažkārt draudzes vecākie jau apmeklējuma beigās ar attiecīgo kristieti vienojas, kad viņi kopā dosies sludināt. Pieredzējis draudzes vecākais, Bernards, pēc kāda laika, kad satiek brāli vai māsu, ko ir apmeklējis, vaicā: ”Kā veicas? Vai tas palīdzēja?”, taktiski cenšoties izdibināt, vai ticības biedram izdodas izmantot dzīvē viņa doto padomu. Personiski interesējoties par ticības biedriem, jūs noskaidrosiet, vai ir vēl kaut kas tāds, ko jūs varētu darīt, lai viņus atbalstītu.

Tagad vairāk nekā jebkad agrāk mūsu brāļiem un māsām ir svarīgi sajust, ka par viņiem rūpējas, viņus saprot un mīl. (1. Tes. 5:11.) Tāpēc, pirms apmeklējat kādu kristieti, noteikti veltiet laiku, lai rūpīgi pārdomātu, kāda ir viņa situācija un apstākļi. Lūdziet Jehovas atbalstu! Izraugieties piemērotus Bībeles pantus, kurus varētu izmantot. Tad jūs atradīsiet īstos vārdus, lai stiprinātu ”iztvīkušo un novārgušo”!