1. Kādas tēmas Dieva kalpi regulāri apspriež, un kādu labumu tas mums dod?

VAI, gatavojoties kārtējai Sargtorņa sapulcei, jums kādreiz nav ienākusi prātā doma, ka šo tēmu mēs esam pētījuši jau agrāk? Visi, kas ir kristiešu draudzē jau ilgāku laiku, ir pamanījuši, ka daži jautājumi tiek apskatīti atkārtoti. Materiāli par Dieva valstību, izpirkumu, mācekļu gatavošanu un tādām īpašībām kā mīlestība un ticība regulāri tiek iekļauti mūsu garīgajā ”ēdienkartē”. Atkārtojot šīs tēmas, mēs varam palikt stipri ticībā un ”kļūt par vārda darītājiem un ne tikai klausītājiem”. (Jēk. 1:22.)

2. a) Kas ir Dieva ”liecības”? b) Kā Dieva likumi atšķiras no cilvēku izdotiem likumiem?

² Ebreju lietvārds, kas tulkots ”liecība”, bieži attiecas uz pamācībām, kas tiek dotas atkārtoti, proti, uz atgādinājumiem, kā arī uz likumiem, pavēlēm un norādījumiem, ko Dievs dod savai tautai. Atšķirībā no cilvēku izdotiem likumiem, kas bieži ir jālabo un jāatjauno, Jehovas likumi un norādījumi vienmēr ir uzticami. Lai gan daži no tiem ir doti, ņemot vērā konkrētu laiku vai situāciju, tie nekad netop kļūdaini vai neaktuāli. Psalmu sacerētājs rakstīja: ”Tavu liecību taisnība ir mūžīga.” (Ps. 119:144.)

3., 4. a) Ko sevī reizēm ietver Jehovas atgādinājumi? b) Ko izraēlieši iegūtu, ja ņemtu vērā šos atgādinājumus?

³ Droši vien jūs zināt, ka Jehovas atgādinājumi reizēm ietver sevī brīdinošas vēstis. Izraēliešu tauta regulāri saņēma brīdinājumus, ko izteica Dieva pravieši. Piemēram, neilgi pirms tam, kad izraēliešiem bija jāieiet Apsolītajā zemē, Mozus viņus brīdināja: ”Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņu priekšā mezdamies uz vaiga pie zemes!  Tad tā Kunga dusmas pret jums iedegtos.” (5. Moz. 11:16, 17.) Bībelē var lasīt, ka Dievs daudzkārt deva savai tautai vērtīgus atgādinājumus.

⁴ Daudzos citos gadījumos Jehova aicināja izraēliešus viņu bīties, klausīt viņa pavēlēm un svētīt viņa vārdu. (5. Moz. 4:29—31; 5:28, 29.) Ja viņi ņemtu vērā šos atgādinājumus, viņus gaidīja daudzas svētības. (3. Moz. 26:3—6; 5. Moz. 28:1—4.)

5. Kāpēc Jehova cīnījās ķēniņa Hiskijas labā?

⁵ Visas izraēliešu nemierīgās vēstures gaitā Dievs turēja savu solījumu. Kad Jūdejā iebruka asīriešu valdnieks Sanheribs un draudēja gāzt ķēniņu Hiskiju, Jehova iejaucās notikumos, sūtīdams eņģeli. Vienā naktī Dieva eņģelis nonāvēja ”visus varonīgos karavīrus” asīriešu karaspēkā, un pazemotais Sanheribs bija spiests atgriezties mājās. (2. Laiku 32:21; 2. Ķēn. 19:35.) Kāpēc Dievs cīnījās ķēniņa Hiskijas labā? Tas notika tāpēc, ka Hiskija ”cieši pieķērās tam Kungam, viņš no Dieva nenovērsās un sargāja.. baušļus”. (2. Ķēn. 18:1, 5, 6.)

6. Kā ķēniņš Josija apliecināja paļāvību uz Jehovu?

⁶ Vēl viens cilvēks, kas paklausīja Jehovas pavēlēm, bija ķēniņš Josija. Jau astoņu gadu vecumā ”viņš darīja to, kas bija taisns tā Kunga acīs.. un nenovērsās.. nedz pa labi, nedz pa kreisi”. (2. Laiku 34:1, 2.) Josija apliecināja paļāvību uz Jehovu, attīrīdams zemi no elkiem un atjaunodams patiesā Dieva pielūgsmi. Šāda rīcība nesa svētības ne tikai pašam Josijam, bet arī visai tautai. (Nolasīt 2. Laiku 34:31—33.)

7. Kas notika, kad izraēlieši neņēma vērā Jehovas atgādinājumus?

⁷ Diemžēl Dieva tauta ne vienmēr pilnībā paļāvās uz viņa atgādinājumiem. Gadsimtu gaitā izraēlieši svārstījās starp paklausību un nepaklausību. Kad viņu ticība atslāba, viņi bieži vien, runājot apustuļa Pāvila vārdiem, tika ”apkārt dzenāti līdzi katram mācības vējam”. (Efes. 4:13, 14.) Kad izraēlieši nepaļāvās uz Dieva atgādinājumiem, viņi plūca rūgtus augļus, kā jau tas bija paredzēts. (3. Moz. 26:23—25; Jer. 5:23—25.)

8. Ko mēs varam mācīties no notikumiem ar izraēliešiem?

⁸ Ko mēs varam mācīties no tā, kas notika  ar izraēliešiem? Tāpat kā tajos laikos, arī mūsdienās Dieva kalpi saņem padomus un pamācības. (2. Pēt. 1:12.) Dieva iedvesmotajos Rakstos mēs atrodam atgādinājumus katru reizi, kad tos lasām. Tā kā mums ir izvēles brīvība, mēs varam izlemt — paklausīt Jehovas norādījumiem vai darīt to, kas šķiet pareizs mums pašiem. (Sal. Pam. 14:12.) Apskatīsim vairākus iemeslus, kāpēc mēs varam paļauties uz Jehovas atgādinājumiem, un noskaidrosim, kādu labumu tie mums dod.

9. Kā Jehova izraēliešiem tuksnesī apliecināja, ka viņš ir ar tiem?

⁹ Kad izraēlieši devās ceļā, kas izvērtās par 40 gadu ilgiem klejojumiem ”briesmīgā tuksnesī”, Jehova nesniedza sīkus paskaidrojumus, kā viņš tos vadīs, aizsargās un apgādās. Taču viņš daudzkārt apliecināja, ka izraēlieši var paļauties uz viņu un viņa norādījumiem. Ar mākoņu stabu dienā un uguns stabu naktī rādīdams izraēliešiem ceļu nemīlīgajā apkārtnē, Jehova viņiem atgādināja, ka viņš ir ar tiem. (5. Moz. 1:19; 2. Moz. 40:36—38.) Turklāt viņš rūpējās par ļaužu pamatvajadzībām. ”Viņu drēbes nenoplīsa, un viņu kājas nepietūka” — viņi nekādā ziņā ”necieta trūkumu”. (Neh. 9:19—21.)

10. Kā Jehova mūsdienās vada savu tautu?

¹⁰ Mūsdienās Dieva kalpi ir uz taisnīgas jaunas pasaules sliekšņa. Vai mēs paļaujamies, ka Jehova sagādās visu nepieciešamo, lai mēs neietu bojā gaidāmajā ”lielajā postā”? (Mat. 24:21, 22; Ps. 119:40, 41.) Tiesa, Jehova nav sūtījis ne mākoņu, ne uguns stabu, kas mūs ievestu jaunajā pasaulē. Taču ar savas organizācijas starpniecību viņš mums palīdz saglabāt modrību. Piemēram, arvien vairāk tiek uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt savu garīgumu, personīgi lasot Bībeli, organizējot ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, kā arī regulāri apmeklējot sapulces un sludinot. Vai mēs esam iekārtojuši savu dzīvi tā, lai varētu sekot šiem norādījumiem? Ja to darīsim, mums veidosies tāda ticība, kāda ir vajadzīga, lai nokļūtu jaunajā pasaulē.

11. Kā izpaužas Dieva rūpes par mums?

¹¹ Norādījumi, ko esam saņēmuši, mums ne tikai palīdz palikt garīgā nomodā, bet ir noderīgi arī situācijās, ar kurām saskaramies ikdienā. Piemēram, mums tiek paskaidrots, kā saglabāt līdzsvarotu viedokli par materiālām vērtībām un kā paturēt savu aci skaidru, lai mazinātu raizes. Vērtīgi ir arī padomi par apģērbu un ārējo izskatu, par izklaides izvēli un par to, pēc kādas izglītības tiekties. Mums tiek atgādināts, ka ir jārūpējas par savas dzīvesvietas un automašīnas drošību, un doti ieteikumi, kā sagatavoties iespējamām ārkārtas situācijām. Visi šie padomi liecina, ka Dievam rūp, lai mums klātos labi.

12. a) Par ko Jēzus vairākkārt runāja ar saviem mācekļiem? b) Kāda pazemības izpausme Pēterim neizdzēšami iespiedās atmiņā, un kā tā var ietekmēt mūs?

¹² Pirmajā gadsimtā Dieva tauta regulāri saņēma atgādinājumus. Jēzus vairākkārt runāja ar saviem mācekļiem par to, cik svarīgi ir attīstīt pazemību. Taču viņš ne tikai pastāstīja mācekļiem, ko nozīmē būt pazemīgiem, bet arī mācīja tos ar savu piemēru. Pēdējā savas dzīves dienā, kad Jēzus vēl bija cilvēks uz zemes, viņš sapulcēja apustuļus, lai atzīmētu Pashu. Kamēr apustuļi ēda, Jēzus piecēlās  no vakariņām un nomazgāja tiem kājas — tas bija darbs, ko parasti veica kalps. (Jāņa 13:1—17.) Šī pazemības izpausme mācekļiem neizdzēšami iespiedās atmiņā. Aptuveni 30 gadus vēlāk apustulis Pēteris, kas bija klāt tajā reizē, deva ticības biedriem padomu par pazemību. (1. Pēt. 5:5.) Pārdomas par Jēzus rīcību mūs visus var pamudināt būt pazemīgiem savstarpējās attiecībās. (Filip. 2:5—8.)

13. Kādu jautājumu Jēzus bieži pārrunāja ar saviem mācekļiem?

¹³ Vēl viens jautājums, ko Jēzus bieži pārrunāja ar saviem mācekļiem, bija tas, cik svarīga ir stipra ticība. Pēc neveiksmīga mēģinājuma izdzīt dēmonu no kāda zēna mācekļi jautāja Jēzum: ”Kāpēc mums neizdevās to izdzīt?” Jēzus atbildēja: ”Tāpēc, ka jums ir maz ticības. Patiesi, es jums saku: ja jums būs tāda ticība kā sinepju sēkliņa, ..nekas jums nebūs neiespējams.” (Mat. 17:14—20.) Visā savas kalpošanas laikā Jēzus skaidroja mācekļiem, cik liela nozīme ir ticībai. (Nolasīt Mateja 21:18—22.) Vai mēs izmantojam iespējas stiprināt savu ticību, uzklausot vērtīgās pamācības, kādas var dzirdēt kongresos un kristiešu sapulcēs? Tajās mēs varam ne tikai patīkami pavadīt laiku, bet arī apliecināt savu paļāvību uz Jehovu.

14. Kāpēc ir svarīgi, lai mēs mācītos pašaizliedzīgi mīlēt citus?

¹⁴ Grieķu rakstos ir lasāmi neskaitāmi atgādinājumi mīlēt citam citu. Jēzus norādīja, ka otrs svarīgākais bauslis ir šāds: ”Mīli tuvāko kā sevi pašu.” (Mat. 22:39.) Savukārt Jēzus pusbrālis Jēkabs nosauca mīlestību par ”ķēnišķīgo likumu”. (Jēk. 2:8.) Arī apustulis Jānis rakstīja: ”Mīļie, es jums rakstu nevis jaunu likumu, bet vecu, kas jums ir bijis jau no sākuma.” (1. Jāņa 2:7, 8.) Ko Jānis sauca par veco likumu, un kas bija ”jaunais likums”? Viņš runāja par norādījumu mīlēt citus. Likums bija ”vecs” tādā ziņā, ka Jēzus to bija devis jau pirms vairākiem desmitiem gadu, ”no sākuma”. Bet tas bija arī ”jauns” tādā nozīmē, ka tas prasīja pašaizliedzīgu mīlestību, kāda mācekļiem būtu vajadzīga, sastopoties ar jauniem apstākļiem. Arī mēs, būdami Kristus mācekļi, augstu vērtējam brīdinājumus, kas mums palīdz izsargāties no savtīguma gara, kurš ir ļoti raksturīgs šai pasaulei un var apslāpēt mūsu mīlestību pret tuvāko.

15. Kāds bija Jēzus galvenais uzdevums, kad viņš dzīvoja uz zemes?

¹⁵ Jēzus no sirds rūpējās par cilvēkiem. Viņa mīlestība un gādība izpaudās, kad viņš dziedināja slimos un nespēcīgos un  piecēla no nāves mirušos. Tomēr Jēzus galvenais uzdevums nebija fiziski dziedināt apkārtējos. Daudz lielākā mērā viņš ietekmēja cilvēku dzīvi, tiem sludinādams un tos mācīdams. Kāpēc tā var apgalvot? Visi, ko Jēzus pirmajā gadsimtā izdziedināja un piecēla no nāves, ar laiku novecoja un nomira, turpretī tie, kas labvēlīgi uzklausīja viņa sludināto vēsti, ieguva cerību dzīvot mūžīgi. (Jāņa 11:25, 26.)

16. Cik plaši mūsdienās norisinās valstības sludināšana un mācekļu gatavošana?

¹⁶ Sludināšana, ko Jēzus aizsāka pirmajā gadsimtā, vēl plašākā mērogā turpinās mūsdienās. Jēzus saviem mācekļiem deva uzdevumu: ”Ejiet un gatavojiet par mācekļiem visu tautu cilvēkus.” (Mat. 28:19.) Viņa mācekļi tieši tā arī rīkojās — un to pašu var teikt par mums! Gandrīz astoņi miljoni Jehovas liecinieku dedzīgi sludina Dieva valstību vairāk nekā 230 zemēs un regulāri māca Bībeli miljoniem cilvēku. Šī sludināšana apstiprina, ka mēs dzīvojam pēdējās dienās.

17. Kādus padomus deva Pāvils un Pēteris?

¹⁷ Ir skaidri redzams, ka atgādinājumi palīdzēja agrīnajiem kristiešiem palikt stipriem ticībā. Timotejs noteikti jutās ļoti uzmundrināts, kad apustulis Pāvils, kas tajā laikā atradās ieslodzījumā Romā, viņam atgādināja: ”Ņem vērā no manis dzirdēto veselīgo vārdu paraugu.” (2. Tim. 1:13.) Apustulis Pēteris rosināja kristiešus attīstīt tādas īpašības kā izturību, brāļu mīlestību un savaldību un pēc tam piebilda: ”Es gribu vienmēr jums to visu atgādināt, lai gan jūs to jau zināt un esat nostiprinājušies patiesībā.” (2. Pēt. 1:5—8, 12.)

18. Kā pirmā gadsimta kristieši uztvēra atgādinājumus?

¹⁸ Pāvila un Pētera vēstulēs bija ietverts ”tas, ko agrāk [bija] runājuši svētie pravieši”. (2. Pēt. 3:2.) Vai mūsu brāļi pirmajā gadsimtā uztvēra šos norādījumus ar nepatiku? Nē, viņi apzinājās, ka tajos izpaužas Dieva mīlestība, kas viņiem palīdzēja ”augt mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus labvēlībā un zināšanās par viņu”. (2. Pēt. 3:18.)

19., 20. Kāpēc mums jāpaļaujas uz Jehovas atgādinājumiem, un kādu labumu tas var dot?

¹⁹ Arī mums ir visi iemesli paļauties uz Jehovas atgādinājumiem, kas atrodami viņa nekļūdīgajos Rakstos — Bībelē. (Nolasīt Jozuas 23:14.) Tās lappusēs ir stāstīts, kā Dievs gadu tūkstošu gaitā ir izturējies pret nepilnīgiem cilvēkiem. Šie vēsturiskie notikumi ir aprakstīti, lai mēs no tiem kaut ko mācītos. (Rom. 15:4; 1. Kor. 10:11.) Mēs esam vērojuši Bībeles pravietojumu piepildīšanos. Pravietojumus var salīdzināt ar atgādinājumiem, kas doti pirms pašiem notikumiem. Piemēram, miljoniem cilvēku ir pievienojušies tīrajai Jehovas pielūgsmei, kā tam saskaņā ar pravietojumu bija jānotiek ”laiku beigu posmā”. (Jes. 2:2, 3.) Arī apstākļu pasliktināšanās pasaulē atbilst tam, kas pravietots Bībelē. Un, kā jau bija minēts, plašā sludināšana, kas patlaban risinās, ir tiešs Jēzus vārdu piepildījums. (Mat. 24:14.)

²⁰ Mūsu Radītājs ar saviem darbiem ir pierādījis, ka viņam var uzticēties. Viņa atgādinājumi mums var sniegt lielu labumu, ja paļaujamies uz tiem. Tieši tā rīkojās Roselena, kas stāsta: ”Kad es iemācījos pilnībā paļauties uz Jehovu, es skaidrāk saskatīju, kā viņš savā mīlestībā mani uztur un stiprina ar savu roku.” Būsim apņēmības pilni arī mēs vienmēr ņemt vērā Jehovas atgādinājumus!