1., 2. Vai jums patīk pieņemt lēmumus, un ko jūs domājat par lēmumiem, ko esat pieņēmuši?

KATRU dienu mums ir jāpieņem daudzi lēmumi. Kā jūs parasti jūtaties, kad jāizšķiras, kā rīkoties? Ir cilvēki, kas visu vēlas izlemt paši. Viņi uzstāj uz savām tiesībām pašiem pieņemt lēmumus, un viņiem nav pieņemama pat doma, ka citi varētu kaut ko izlemt viņu vietā. Bet ir arī tādi cilvēki, kas jūtas nedroši, tiklīdz viņiem jāizlemj kaut kas nopietnāks par ikdienišķiem jautājumiem. Varbūt viņi pat meklē vadību dažādās rokasgrāmatās un griežas pie konsultantiem, tērējot lielas naudas summas, lai saņemtu padomus, kas viņiem šķiet vajadzīgi.

² Daudzi no mums mēģina rast vidusceļu starp abām šīm galējībām. Mēs saprotam, ka ir lietas, kas nav mūsu ziņā un ko mēs nevaram ietekmēt; bet mēs arī apzināmies, ka daudzās dzīves jomās mēs varam pieņemt lēmumus, ko paši atzīstam par labiem. (Gal. 6:5.) Tomēr mēs droši vien piekritīsim, ka ne visi mūsu lēmumi izrādās gudri un veiksmīgi.

3. Kādi norādījumi mums palīdz pieņemt lēmumus, bet kāpēc to izdarīt ne vienmēr ir viegli?

³ Jehovas kalpi ir pateicīgi, ka viņš ir sagādājis skaidrus norādījumus par daudzām svarīgām situācijām dzīvē. Mēs zinām, ka tad, ja sekosim šiem norādījumiem, mēs spēsim pieņemt lēmumus, kas būs patīkami Jehovam un nāks par labu mums pašiem. Taču mēs varam nokļūt arī tādās situācijās, par kurām Dieva Rakstos nekas konkrēts nav teikts. Kā tad izlemt, kā rīkoties? Piemēram, ir skaidrs, ka nav pareizi zagt. (Efes. 4:28.) Bet kas īsti ir zagšana? Vai to nosaka paņemtā priekšmeta vērtība, nolūks, ar kādu tas paņemts, vai kaut kas cits? Kā izlemt, ko darīt jautājumos, kurus daži uzskata par  ”pelēko zonu”? Pēc kā mēs varam vadīties?

4. Kādu padomu mēs droši vien esam dzirdējuši, kad mums ir bijis jāpieņem kāds lēmums?

⁴ Kad esam nonākuši svarīga lēmuma priekšā, kāds ticības biedrs mums var ieteikt rīkoties apdomīgi. Tas, protams, ir labs padoms. Bībelē ir lasāms brīdinājums nebūt pārsteidzīgiem: ”Ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks.” (Sal. Pam. 21:5.) Mums jāatvēl laiks pārdomām, viss rūpīgi jāapsver, jābūt līdzsvarotiem un jārīkojas prātīgi. (Rom. 12:3; 1. Pēt. 4:7.)

5. Kāpēc mums no dabas nepiemīt nevainojams saprātīgums?

⁵ Ir jāatzīst, ka nevienam no mums nav iedzimts nevainojams saprātīgums. Mēs visi esam piedzimuši grēcīgi un nepilnīgi, un mums ir daudz trūkumu. (Ps. 51:7; Rom. 3:23.) Turklāt daudzi no mums kādreiz bija starp tiem, kuru prātu Sātans bija ”padarījis aklu”; mēs nepazinām ne Jehovu, ne viņa taisnīgos likumus. (2. Kor. 4:4; Tit. 3:3.) Līdz ar to, ja mēs balstītu savus lēmumus tikai uz to, ko paši uzskatām par labu un saprātīgu, mēs varētu piemānīt paši sevi, lai vai cik rūpīgi būtu visu pārdomājuši. (Sal. Pam. 14:12.)

6. Kas mums palīdz attīstīt ”saprāta garu”?

⁶ Atšķirībā no mums, kam ir daudz trūkumu, mūsu debesu Tēvs Jehova ir pilnīgs it visā. (5. Moz. 32:4.) Par laimi, viņš mums ir devis iespēju atjaunot savu prātu un attīstīt ”saprāta garu”. (Nolasīt 2. Timotejam 1:7.) Kristiešu rīcībā būtu jāizpaužas saprātīgumam un spriestspējai. Mums jāvalda pār savām domām un jūtām un jācenšas līdzināties Jehovam — tam, kā viņš domā, ko jūt un ko dara.

7., 8. Pastāstiet gadījumu, kas liecina, ka arī grūtā situācijā ir iespējams pieņemt saprātīgu lēmumu!

⁷ Minēsim kādu piemēru. Dažās imigrantu kopienās ir pieņemts sūtīt jaundzimušos bērnus atpakaļ uz dzimteni pie radiniekiem, lai bērna vecāki varētu palikt ārzemēs, strādāt un pelnīt naudu. * Kāda sieviete, kurai svešā zemē piedzima dēls, ap to pašu laiku sāka mācīties Bībeli un garīgi augt. Draugi un radinieki centās pierunāt viņu un viņas vīru sūtīt mazuli mājup pie vecvecākiem. Taču sieva, mācoties Bībeli, bija sapratusi, ka viņai pašai jāaudzina savs bērns, jo Dievs vecākiem ir uzdevis to darīt. (Ps. 127:3; Efes. 6:4.) Vai viņai būtu jāseko paražai, ko daudzi uzskatīja par saprātīgu? Vai arī viņai būtu jārīkojas saskaņā ar Bībeles mācībām, kaut arī tas nozīmētu finansiālu risku un nievājošu attieksmi no dažu cilvēku puses? Ko jūs darītu viņas vietā?

⁸ Jaunajai sievietei bija grūti izturēt apkārtējo spiedienu, tāpēc viņa dedzīgās lūgšanās stāstīja par visu Jehovam un meklēja viņa vadību. Runājot par šo situāciju ar māsu, kas viņai mācīja Bībeli, un citiem draudzes locekļiem, viņa sāka saprast, kā uz to raugās Jehova. Viņa pārdomāja arī to, kādas emocionālas traumas var gūt bērni, kas laikā, kad veidojas to personība, nav kopā ar vecākiem. Apsvērusi visu no Bībeles viedokļa, šī sieviete secināja, ka nebūtu pareizi sūtīt bērnu prom. Arī viņas vīrs ievēroja, kādu atbalstu bija gatavi sniegt draudzes  locekļi un cik priecīgs un veselīgs izskatījās bērniņš. Viņš piekrita mācīties Bībeli un sāka nākt uz draudzes sapulcēm kopā ar sievu.

9., 10. Ko nozīmē rīkoties ar ”saprāta garu”, un kā tas ir iespējams?

⁹ Tas ir tikai viens gadījums, bet tas parāda, ka rīkoties ar ”saprāta garu” nenozīmē vienkārši darīt to, ko mēs paši vai kāds cits uzskatām par saprātīgu vai izdevīgu. Mūsu nepilnīgo prātu un sirdi var salīdzināt ar pulksteni, kas vai nu steidzas, vai atpaliek. Vadoties pēc šāda pulksteņa, mēs varam nonākt nepatikšanās. (Jer. 17:9.) Mums jālabo savs prāts un sirds pēc Dieva uzticamajiem principiem. (Nolasīt Jesajas 55:8, 9.)

¹⁰ Bībelē ir lasāms pamatots mudinājums: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Sal. Pam. 3:5, 6.) Pievērsiet uzmanību vārdiem ”nepaļaujies uz savu prāta gudrību”. Tiem seko padoms ”domāt uz to Kungu”. Jehovam piemīt nevainojams ”saprāta gars”. Tātad vienmēr, kad mums jāpieņem kāds lēmums, mums no Bībeles jāuzzina, kāds ir Dieva viedoklis. Pēc tam mums jāpieņem lēmums, pamatojoties uz to. Tā mēs liksim lietā ”saprāta garu” un atspoguļosim Jehovas domāšanu.

11. Kā var iemācīties pieņemt gudrus lēmumus?

¹¹ Iemācīties pieņemt gudrus lēmumus un tos īstenot nebūt nav viegli. Sevišķi grūti tas var būt tiem, kas tikai nesen ir iepazinuši patiesību un vēl tikai sāk tiekties pretī garīgam briedumam. Tomēr arī šādiem cilvēkiem, kas garīgā ziņā, Bībeles vārdiem runājot, vēl ir ”mazi bērni”, patiesa izaugsme ir iespējama. Padomāsim, kā bērns iemācās staigāt un nekrist. Parasti tas notiek, kad viņš vienu pēc otra sper daudzus mazus solīšus. Pārnestā nozīmē to pašu var teikt par cilvēku, kas mācās pieņemt gudrus lēmumus. Atcerēsimies, ka  apustulis Pāvils aprakstīja ”pieaugušos” kā tos, kas, ”likdami lietā savu spriestspēju, to ir ievingrinājuši atšķirt labu no ļauna”. Vārdi ”likdami lietā” un ”ievingrinājuši” norāda uz pastāvīgām, ilgstošām pūlēm — un tādas savā izaugsmē ir jāiegulda visiem, kas ir jauni patiesībā. (Nolasīt Ebrejiem 5:13, 14.)

12. Miniet piemēru, kā var attīstīt prasmi pieņemt gudrus lēmumus!

¹² Kā jau minējām, ik dienas mums jāpieņem daudzi lēmumi — gan svarīgi, gan mazāk svarīgi. Pēc kāda pētījuma datiem, vairāk nekā 40 procentus savu darbību mēs nevis rūpīgi apdomājam, bet vienkārši veicam pēc ieraduma. Piemēram, katru rītu mums droši vien jāizlemj, kādas drēbes vilkt mugurā. Iespējams, mēs to uzskatām par nenozīmīgu lēmumu un veicam izvēli bez īpašas domāšanas, vēl jo vairāk tad, ja steidzamies. Tomēr ir svarīgi padomāt, vai apģērbs, ko valkājam, ir piemērots Jehovas kalpam. (2. Kor. 6:3, 4.) Iegādājoties drēbes, mēs varbūt domājam par stilu un modes tendencēm, bet kā ir ar tādiem faktoriem kā pieticība un cena? Izdarot pareizo izvēli šādos jautājumos, mēs vingrinām savu spriestspēju, kas palīdzēs pieņemt pareizos lēmumus nopietnākās situācijās. (Lūk. 16:10; 1. Kor. 10:31.)

13. Kas ir nepieciešams, lai īstenotu pieņemtos lēmumus?

¹³ Visiem ir zināms, ka viens ir pieņemt pareizu lēmumu, bet pavisam kas cits — vēlāk turēties pie tā. Piemēram, ir cilvēki, kam neizdodas atmest smēķēšanu, jo viņiem nav pietiekamas motivācijas. Lai ietu pa izraudzīto ceļu, ir vajadzīga apņēmība. Daži uzskata, ka gribasspēku var salīdzināt ar muskuļiem: jo vairāk tos izmanto un vingrina, jo spēcīgāki tie kļūst, savukārt tad, ja muskuļus nodarbina reti, tie atslābst. Kā ir iespējams vairot un stiprināt vēlēšanos neatkāpties no pieņemtajiem lēmumiem un tos īstenot? Mums var palīdzēt tas, ka vēršamies pie Jehovas. (Nolasīt Filipiešiem 2:13.)

14. Kāpēc Pāvilam bija spēks darīt to, kas viņam bija jādara?

¹⁴ Pāvils to zināja no savas pieredzes. Reiz viņš atzina: ”Vēlēšanās darīt labu man ir, bet spēt es to nespēju.” Viņš zināja, ko viņš vēlas darīt un kas viņam ir jādara, taču reizēm kaut kas viņam traucēja attiecīgi rīkoties. Viņš norādīja: ”Mans iekšējais cilvēks rod prieku Dieva bauslībā, bet savos locekļos es jūtu citu likumu, kas karo ar mana prāta likumu un sagūsta mani, pakļaujot grēka likumam, kas ir manos locekļos.” Vai situācija bija bezcerīga? Nē, tā nebija. Tālāk Pāvils rakstīja: ”Es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu!” (Rom. 7:18, 22—25.) Citā vēstulē viņš paskaidroja: ”Es visu spēju viņā, kas man dod spēku.” (Filip. 4:13.)

15. Cik svarīgi ir rīkoties izlēmīgi?

¹⁵ Ir skaidrs, ka ir izlēmīgi jārīkojas, lai patiktu Dievam. Atcerēsimies, ko Elija teica Baala pielūdzējiem un no Jehovas atkritušajiem izraēliešiem Karmela kalnā: ”Cik ilgi jūs klibosit uz abām pusēm? Ja tas Kungs ir Dievs, tad sekojiet Viņam. Bet ja Baāls ir Dievs, tad sekojiet tam!” (1. Ķēn. 18:21.) Izraēlieši zināja, kas viņiem jādara, bet viņi ”kliboja” neizlēmībā. Pilnīgi pretēju priekšzīmi daudzus gadus agrāk bija rādījis Jozua,  kas izraēliešiem sacīja: ”Ja jums nepatiks tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit.. Bet Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” (Joz. 24:15.) Kāds bija viņa stingrās nostājas iznākums? Jozua un tie, kas palika kopā ar viņu, varēja apmesties uz dzīvi Apsolītajā zemē — ”zemē, kur piens un medus tek”. (Joz. 5:6.)

16., 17. Ar piemēru paskaidrojiet, kāds ir ieguvums, ja mūsu lēmumi ir saskaņā ar Dieva gribu!

¹⁶ Lūk, kādā situācijā nonāca kāds nesen kristīts brālis, kam ir sieva un trīs mazi bērni. Kāds darbabiedrs vērsās pie viņa ar priekšlikumu abiem kopā pāriet darbā uz citu uzņēmumu, kur viņi saņemtu lielāku algu un dažādas piemaksas. Mūsu brālis pārdomāja šo jautājumu un lūdza Dievu. Savu pašreizējo darbu, kas nebija īpaši labi apmaksāts, viņš savā laikā bija izraudzījies, lai viņam nebūtu jāstrādā nedēļas nogalēs un viņš varētu kopā ar ģimeni apmeklēt sapulces un sludināt. Viņš saprata, ka jaunajā darbā viņa grafiks vismaz sākumā nebūs tik brīvs. Kā viņa vietā rīkotos jūs?

¹⁷ Izvērtējis, kādu ieguvumu viņam dos garīga darbība un kādu — lielāki ienākumi, brālis noraidīja darba piedāvājumu. Vai viņam nācās nožēlot savu lēmumu? Nē, gluži otrādi — viņš uzskatīja, ka garīgās svētības viņam un viņa ģimenei ir daudz svarīgākas nekā labāk atalgots darbs. Abi ar sievu viņi bija bezgala priecīgi, kad viņu vecākā meita desmit gadu vecumā sacīja, ka viņa mīl savus vecākus, mīl brāļus un māsas un ļoti mīl Jehovu. Viņa paziņoja, ka grib kalpot Jehovam un kristīties. Meitu, bez šaubām, bija spēcīgi ietekmējis tēva labais piemērs — tas, ka Jehovas pielūgsme viņam bija galvenais dzīvē.

18. Kāpēc ir svarīgi diendienā pieņemt gudrus lēmumus?

¹⁸ Lielākais Mozus, Jēzus Kristus, jau daudzus gadu desmitus ved patiesos Jehovas kalpus cauri Sātana pasaules tuksnesim. Jēzus ir arī lielākais Jozua, un viņš jau ir gatavs darīt galu šai ļaunajai pasaulei un ievest savus sekotājus apsolītajā taisnīgajā jaunajā pasaulē. (2. Pēt. 3:13.) Tāpēc tagad nav īstais brīdis atgriezties pie vecās domāšanas, vecajiem paradumiem, vērtībām un mērķiem. Patlaban ir jācenšas vēl skaidrāk saprast, kāda ir Dieva griba. (Rom. 12:2; 2. Kor. 13:5.) Lai mūsu lēmumi, ko pieņemam diendienā, liecina, ka esam tādi cilvēki, kas ir cienīgi mūžīgi saņemt Dieva svētības! (Nolasīt Ebrejiem 10:38, 39.)