1., 2. a) Kādu lēmumu Mozus pieņēma 40 gadu vecumā? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kāpēc Mozus bija gatavs ciest nežēlīgu izturēšanos kopā ar izraēliešiem?

MOZUS zināja, ko var piedāvāt Ēģipte. Viņš redzēja bagātnieku greznos namus, un arī pats viņš uzauga faraona galmā. Mozum ”tika mācīta visa ēģiptiešu gudrība”, kas acīmredzot sevī ietvēra astronomiju, matemātiku, citas zinātnes un mākslu. (Ap. d. 7:22.) Viņš varēja iegūt bagātību, varu un stāvokli, par kādu vienkāršie ēģiptieši varēja tikai sapņot.

² Tomēr 40 gadu vecumā Mozus pieņēma lēmumu, kas droši vien izbrīnīja faraona ģimeni, kurā viņš bija uzaudzis. Turklāt dzīve, ko viņš izvēlējās, pat nebija parasta ēģiptieša dzīve — tā bija dzīve starp vergiem. Mozus tā rīkojās savas ticības dēļ. (Nolasīt Ebrejiem 11:24—26.) Ticībā Mozus redzēja vairāk nekā tikai acīm saskatāmo pasauli. Mozus domāja par garīgiem jautājumiem un ticēja ”tam, kurš ir neredzams,” — Jehovam — un tam, ka viņa solījumi piepildīsies. (Ebr. 11:27.)

3. Uz kādiem trim jautājumiem atbildēts šajā rakstā?

³ Arī mums jāspēj saskatīt vairāk par to, kas paveras mūsu acīm. Mums jābūt ”no tiem, kas tic”. (Ebr. 10:38, 39.) Pārdomājot, kas par Mozu ir stāstīts Vēstulē ebrejiem, 11. nodaļā, no 24. līdz 26. pantam, mēs varēsim nostiprināt savu ticību. Apskatot šos pantus, meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:  kā ticība pamudināja Mozu noraidīt miesas vēlmes? Kā ticība viņam palīdzēja augstu vērtēt savus pienākumus kalpošanā, kad viņam bija jācieš negods? Un kā Mozus ”cieši raudzījās uz atalgojumu”?

4. Kā Mozus raudzījās uz ”grēcīgām baudām”?

⁴ Ticība Mozum ļāva saprast, ka ”grēcīgās baudas” ir īslaicīgas. Citi varbūt sprieda, ka Ēģipte ar visu savu elkdievību un spiritismu ir kļuvusi par spēcīgu lielvaru, bet Jehovas kalpi ir tikai vergi. Taču Mozus zināja, ka Jehova var mainīt situāciju. Kaut arī tiem, kas domāja tikai par savām iegribām, šķietami klājās labi, Mozus bija pārliecināts, ka bezdievīgie ies bojā. Tāpēc viņu nevilināja ”īslaicīgas grēcīgas baudas”.

5. Kas palīdz nepadoties ”īslaicīgu grēcīgu baudu” vilinājumam?

⁵ Kā nepadoties ”īslaicīgu grēcīgu baudu” vilinājumam? Paturēsim prātā, ka grēcīgas baudas ir pārejošas. Ar ticības acīm mēs varam saskatīt, ka ”pasaule un tās iekāres ies bojā”. (1. Jāņa 2:15—17.) Pārdomāsim, kāda nākotne gaida cilvēkus, kas nenožēlo savus grēkus. Viņi ir uz ”slidena ceļa” un ”izbailēs dabūs galu”. (Ps. 73:18, 19.) Ja rodas kārdinājums rīkoties grēcīgi, domāsim par to, kādu nākotni mēs sev vēlamies.

6. a) Kāpēc Mozus ”atteicās saukties par faraona meitas dēlu”? b) Kāpēc var teikt, ka Mozus pieņēma pareizu lēmumu?

⁶ Ticība palīdzēja Mozum izvēlēties arī savu ceļu dzīvē. Bībelē teikts: ”Ticībā Mozus, kad bija pieaudzis, atteicās saukties par faraona meitas dēlu.” (Ebr. 11:24.) Mozus neuzskatīja, ka viņš var kalpot Dievam, būdams faraona galmā, un pēc tam izmantot savu bagātību un stāvokli, lai palīdzētu citiem izraēliešiem. Mozus stipri mīlēja Jehovu, tāpēc bija apņēmības pilns kalpot viņam no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku. (5. Moz. 6:5.) Mozus lēmums pasargāja viņu no daudzām ciešanām. Liela daļa Ēģiptes dārgumu, no kuriem viņš bija atteicies, drīz tika izlaupīti — un tos ieguva tieši izraēlieši! (2. Moz. 12:35, 36.) Faraons tika pazemots un gāja bojā. (Ps. 136:15.) Turpretī Mozus palika dzīvs, un Dievs ar viņa starpniecību parūpējās, lai visa tauta nokļūtu drošībā. Viņa dzīvei bija patiesa jēga.

7. a) Kāpēc mums jāraugās tālāk par tuvāko nākotni, kā izriet no Mateja 6:19—21? b) Pastāstiet gadījumu, kas parāda atšķirību starp materiālām un garīgām bagātībām!

⁷ Kā ticība var palīdzēt jauniešiem, kas kalpo Jehovam, izvēlēties savu ceļu dzīvē? Ir gudri plānot nākotni. Bet vai ticība Dieva solījumiem jūs pamudinās ”krāt mantu” īslaicīgai vai mūžīgai nākotnei? (Nolasīt Mateja 6:19—21.) Šādas izvēles priekšā bija kāda talantīga baletdejotāja, vārdā Sofija. Baleta trupas daudzviet Amerikas Savienotajās Valstīs bija gatavas apmaksāt viņas izglītību un izteica darba piedāvājumus, par kādiem daudzi tikai sapņotu. ”Bija ļoti patīkami just, ka mani apbrīno,” viņa atzīst. ”Patiesībā es jutos pārāka par citiem dejotājiem. Tomēr es nebiju laimīga.” Tad Sofija noskatījās filmu Jaunieši jautā: ”Pēc kā man dzīvē tiekties?”. ”Es sapratu, ka pasaule man ir devusi panākumus un skatītāju mīlestību, bet maksa par to ir tāda, ka es vairs nevaru no visas sirds pielūgt Jehovu,” viņa saka. ”Es dedzīgi lūdzu Jehovu, un drīzumā es pametu dejotājas karjeru.” Ko viņa tagad domā par savu lēmumu? Sofija stāsta: ”Man nepietrūkst manas vecās dzīves. Es esmu ļoti laimīga. Mēs ar vīru esam pionieri. Mēs neesam slaveni un neesam arī bagāti, taču mums ir Jehova, Bībeles skolnieki un garīgi mērķi. Es neko nenožēloju.”

8. Kāds Bībeles padoms jauniešiem var palīdzēt izlemt, pēc kā dzīvē tiekties?

 ⁸ Jehova zina, kas mums nāk par labu. Mozus sacīja: ”Ko tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties to Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt, un tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli, turēt visus tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu.” (5. Moz. 10:12, 13.) Jaunieši, izvēlieties tādu ceļu dzīvē, lai jūs varētu mīlēt Jehovu un kalpot viņam ”ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli”. Šāda rīcība jums pašiem nāks ”par labu”.

9. Kāpēc Mozum, visticamāk, nebija viegli izpildīt savu uzdevumu?

⁹ Mozus ”svaidītā negodu uzskatīja par lielāku bagātību nekā Ēģiptes dārgumus”. (Ebr. 11:26.) Mozus bija ”svaidītais” tādā nozīmē, ka Jehova viņu bija sūtījis izvest izraēliešus no Ēģiptes. Izpildīt šo uzdevumu nebija viegli, to pat varēja nosaukt par ”negodu”, un Mozus to labi zināja. Kāds izraēlietis viņam agrāk bija nievājoši jautājis: ”Kas tevi ir iecēlis mums par pavēlnieku un tiesnesi?” (2. Moz. 2:13, 14.) Vēlāk Mozus pats vaicāja Jehovam: ”Kā tad faraons lai paklausa man?” (2. Moz. 6:12.) Lai sagatavotos gaidāmajām grūtībām un saprastu, kā rīkoties, Mozus pastāstīja Jehovam par savām bailēm un bažām. Kā Jehova Mozum palīdzēja veikt viņa grūto uzdevumu?

10. Kā Jehova palīdzēja Mozum pildīt viņa uzdevumu?

¹⁰ Pirmkārt, Jehova apliecināja Mozum: ”Es būšu ar tevi.” (2. Moz. 3:12.) Otrkārt, Jehova iedrošināja Mozu, izskaidrodams viņam vienu sava vārda nozīmes šķautni: ”ES BŪŠU, KAS ES BŪŠU.” * (2. Moz. 3:14, Bībeles 1825. gada izdevums.) Treškārt, viņš piešķīra Mozum brīnumainas spējas, kas pierādīja, ka Mozu ir sūtījis Dievs. (2. Moz. 4:2—5.) Ceturtkārt, Jehova parūpējās, lai Mozus varētu izpildīt savu uzdevumu, sūtīdams viņam palīgā Āronu, kas runāja Mozus vārdā. (2. Moz. 4:14—16.) Sava mūža beigās Mozus bija pilnīgi pārliecināts, ka Dievs neliedz atbalstu saviem kalpiem, lai tie spētu izpildīt jebkuru uzdevumu, ko viņš tiem uztic. Tāpēc Mozus bez šaubīšanās sacīja Jozuam, kas stājās viņa vietā: ”Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu, un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!” (5. Moz. 31:8.)

11. Kāpēc Mozus augstu vērtēja savu uzdevumu?

¹¹ Jehovas atbalsts Mozum palīdzēja augstu vērtēt savu sarežģīto uzdevumu, ko viņš uzskatīja par ”lielāku bagātību nekā Ēģiptes dārgumus”. Vai gan kalpošanu faraonam varēja salīdzināt ar kalpošanu Visvarenajam Dievam? Un vai gan valdnieka dēla stāvokli Ēģiptē varēja salīdzināt ar iespēju būt Jehovas svaidītajam? Mozus tika atalgots par savu attieksmi. Viņam izveidojās ļoti tuvas attiecības ar Jehovu, kurš viņam ļāva veikt ”apbrīnojamus lielus darbus”, kad viņš veda izraēliešus uz Apsolīto zemi. (5. Moz. 34:10—12.)

12. Kādi uzdevumi, ko mums ir uzticējis Jehova, būtu augstu jāvērtē?

¹² Arī mums ir uzticēts svarīgs darbs. Ar sava Dēla starpniecību Jehova mums ir uzdevis pildīt kalpošanu, tāpat kā viņš to bija uzdevis apustulim Pāvilam un  citiem. (Nolasīt 1. Timotejam 1:12—14.) Mums visiem ir godpilna iespēja darīt citiem zināmu labo vēsti. (Mat. 24:14; 28:19, 20.) Daudzi sludina pilnu slodzi, savukārt garīgi nobrieduši brāļi pilda draudzes vecāko un kalpotāju pienākumus. Taču neticīgie ģimenes locekļi un citi cilvēki varbūt neuzskata šos pienākumus par godājamiem vai pat nosoda jūsu pašaizliedzību. (Mat. 10:34—37.) Ja viņiem izdotos ietekmēt jūsu domāšanu, jūs varētu sākt šaubīties, cik vērtīgi ir jūsu upuri un vai jūs spēsiet izpildīt to, kas jums uzdots. Kā jums šādā situācijā var palīdzēt ticība?

13. Kā Jehova mums palīdz pildīt teokrātiskus uzdevumus?

¹³ Ar paļāvību lūdziet Jehovam atbalstu. Stāstiet viņam par to, kas jūs biedē un satrauc. Jehova ir tas, kurš jums ir uzticējis pienākumus, un viņš jums palīdzēs tos izpildīt. Viņš to darīs tieši tāpat, kā viņš palīdzēja Mozum. Pirmkārt, Jehova apliecina: ”Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar savas taisnības labo roku!” (Jes. 41:10.) Otrkārt, viņš atgādina, ka viņa solījumi ir uzticami: ”Kā Es esmu noteicis, tā Es tam likšu arī notikt, kā Es esmu lēmis, tā Es to arī izpildīšu.” (Jes. 46:11.) Treškārt, Jehova ir gatavs piešķirt ”neparastu spēku”, lai jūs spētu paveikt savu kalpošanu. (2. Kor. 4:7.) Ceturtkārt, lai jūs nepagurtu, mūsu gādīgais Tēvs ir izveidojis pasaules mēroga brāļu saimi, kurā viņa kalpi ”uzmundrina un stiprina cits citu”. (1. Tes. 5:11.) Izjūtot, kā Jehova jums palīdz pildīt savus uzdevumus, jūs pieredzēsiet, ka jūsu ticība viņam nostiprinās, un pārliecināsieties, ka pienākumi kalpošanā ir vērtīgāki par jebkādu bagātību.

14. Kāpēc Mozus bija pārliecināts, ka viņš saņems balvu?

¹⁴ Mozus ”cieši raudzījās uz atalgojumu”. (Ebr. 11:26.) Viņa skatījumu uz dzīvi noteica tas, ko viņš zināja par nākotni, kaut arī šīs zināšanas bija ierobežotas. Tāpat kā viņa priekštecis Ābrahāms, Mozus bija pārliecināts, ka Jehova var piecelt no nāves mirušos. (Lūk. 20:37, 38; Ebr. 11:17—19.) Mozus domāja par nākotnē gaidāmajām svētībām un tāpēc neuzskatīja 40 bēgļa gaitās un 40 tuksnesī pavadītos gadus par izniekotu dzīvi. Lai gan  viņš visos sīkumos nezināja, kā piepildīsies Dieva solījumi, ar ticības acīm viņš skatīja neredzamo balvu.

15., 16. a) Kāpēc mums jāpārdomā gaidāmā balva? b) Kādas svētības, ko sagādās valstība, jūs īpaši gaidāt?

¹⁵ Vai arī jūs ”cieši raugāties uz atalgojumu”? Tāpat kā Mozus, mēs nezinām visu par Dieva solījumu piepildīšanos. Piemēram, mēs ”nezinām, kad pienāks noliktais laiks” un sāksies lielais posts. (Marka 13:32, 33.) Tomēr mēs par nākotnē gaidāmo paradīzi zinām daudz vairāk nekā Mozus. Kaut gan visas nianses mums nav zināmas, mums ir doti pietiekami daudzi Dieva solījumi par to, kāda būs dzīve Dieva valstības pakļautībā, lai mēs varētu ”cieši raudzīties” uz to. Ja spilgti iztēlosimies jauno pasauli, mēs tieksimies vispirms pēc valstības. To var paskaidrot ar piemēru. Vai jūs iegādātos māju, ja tikpat kā neko par to nezinātu? Protams, jūs to nedarītu. Tieši tāpat mēs negribētu veltīt savu dzīvi, lai tiektos pēc kaut kā tāda, par ko mums nav skaidra priekšstata. Mums ticībā skaidri jāsaskata, kāda būs dzīve, valdot Dieva valstībai.

¹⁶ Lai labāk iztēlotos Dieva valstības valdīšanu, ”cieši raugieties” uz savu dzīvi paradīzē. Lieciet lietā iztēli. Piemēram, lasot par Bībelē minētiem cilvēkiem, kas dzīvoja pirmskristietības laikos, padomājiet, ko jūs viņiem pavaicātu, kad viņi tiks piecelti no nāves. Iztēlojieties, ko viņi jums jautās par dzīvi pēdējās dienās. Pārdomājiet, cik aizraujoši būs satikt savus senčus, kas ir dzīvojuši pirms daudziem gadsimtiem, un pastāstīt viņiem par visu, ko Dievs viņu labā ir izdarījis. Iedomājieties, ar kādu sajūsmu jūs iepazīsiet savvaļas dzīvniekus, vērojot tos mierīgā un drošā vidē. Tuvojoties pilnībai, jūs katrā ziņā jutīsieties arvien tuvāki Jehovam.

17. Kā mums nāk par labu tas, ka skaidri iztēlojamies atalgojumu, kaut arī tas vēl nav redzams?

¹⁷ Skaidri iztēlojoties atalgojumu, kaut arī tas vēl nav redzams, mēs spēsim nepagurt, saglabāt prieku un pieņemt lēmumus ar apziņu, ka mums priekšā ir mūžīga un droša nākotne. Pāvils svaidītajiem kristiešiem rakstīja: ”Ja ceram uz to, ko neredzam, mēs to ar ilgām gaidām, būdami izturīgi.” (Rom. 8:25.) Šis princips attiecas uz visiem kristiešiem, kas cer dzīvot mūžīgi. Lai gan mēs vēl neesam saņēmuši savu balvu, mūsu ticība ir tik stipra, ka mēs pacietīgi gaidām atalgojumu. Tāpat kā Mozus, mēs neuzskatām kalpošanā Jehovam pavadītos gadus par veltīgi iztērētiem. Mēs esam pārliecināti, ka ”redzamais ir pārejošs, bet neredzamais — mūžīgs”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:16—18.)

18., 19. a) Kāpēc par ticību ir jācīnās? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

¹⁸ Ticībā mēs varam saskatīt ”skaidru neredzamā pierādījumu”. (Ebr. 11:1.) Miesīgi noskaņots cilvēks neapzinās, cik vērtīgi ir kalpot Jehovam. Šāda cilvēka acīs garīgi dārgumi ir ”muļķības”. (1. Kor. 2:14.) Mēs turpretī ceram pieredzēt mūžīgu dzīvi un ieraudzīt, kā notiks augšāmcelšana, — mēs paļaujamies uz to, ko pasaule neredz. Līdzīgi filozofiem, kas dzīvoja Pāvila laikā un nosauca viņu par aprobežotu ”pļāpu”, lielākā daļa cilvēku mūsdienās domā, ka cerība, par ko mēs sludinām, ir pilnīgas muļķības. (Ap. d. 17:18.)

¹⁹ Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kurā nav ticības, mums ir jācīnās par savu ticību. Lūgsim Jehovu, lai mums ”nezustu ticība”. (Lūk. 22:32.) Vienmēr paturēsim prātā, kādas sekas ir grēkam, cik liels gods ir kalpot Jehovam un cik brīnišķīga ir cerība uz mūžīgu dzīvi. Taču Mozus ticība viņam ļāva saskatīt vēl daudz ko vairāk. Nākamajā rakstā paskaidrots, kā Mozus ar ticības acīm skatīja ”to, kurš ir neredzams”. (Ebr. 11:27.)