1., 2. a) Ko Dievs radīja pirmo, un ko šī būtne darīja? b) Kas liecina, ka Dieva radītie eņģeļi ir labi organizēti?

JEHOVA, Visuma Radītājs, visu dara organizēti. Pirmais, ko viņš radīja, bija viņa vienīgais Dēls — garīga būtne, kas tiek saukta par ”Vārdu”, jo Dēls ir galvenais Dieva pārstāvis. Vārds ir kalpojis Jehovam neaptverami ilgu laiku, kā izriet no Bībelē teiktā: ”Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva.” Par viņu ir arī rakstīts: ”Viss ir radies ar viņa starpniecību, un bez viņa nav radies itin nekas.” Nedaudz vairāk kā pirms 2000 gadiem Dievs sūtīja Vārdu uz zemi, kur tas kļuva par pilnīgu cilvēku, Jēzu Kristu, un uzticīgi pildīja sava Tēva gribu. (Jāņa 1:1—3, 14.)

² Pirms kļūšanas par cilvēku Dieva Dēls bija viņa uzticīgais palīgs. (Sal. Pam. 8:30.) Ar Dēla starpniecību Jehova radīja miljoniem citu garīgu būtņu debesīs. (Kol. 1:16.) Tie bija eņģeļi, par kuriem Bībelē kādā vietā rakstīts: ”Tūkstošu tūkstoši kalpoja viņam [Jehovam], un desmit tūkstoš reizes desmit tūkstoši stāvēja pakalpot gatavi viņa priekšā.” (Dan. 7:10.) Daudzās Dieva radītās garīgās būtnes ir labi organizētas — tās pat ir dēvētas par viņa ”kara pulkiem”. (Ps. 103:21.)

3. Cik daudz ir zvaigžņu un planētu, un kā tās ir sakārtotas?

³ Ko var teikt par materiālo pasauli, piemēram, par  neskaitāmajām zvaigznēm un planētām? Kādā ASV laikrakstā bija lasāms par nesen veiktu pētījumu, kurā secināts, ka pastāv ”300 sekstiljoni zvaigžņu, tas ir, trīsreiz vairāk, nekā zinātnieki uzskatīja līdz šim” (Houston Chronicle). Laikrakstā paskaidrots: ”Šis skaitlis ir trijnieks ar 23 nullēm. Tas ir trīs triljoni reižu 100 miljardi.” Zvaigznes ir sakārtotas galaktikās, un katrā no šīm galaktikām ir miljardi vai pat triljoni zvaigžņu, kā arī daudzas planētas. Vairākums galaktiku savukārt ir sakārtotas kopās un vēl lielākās superkopās.

4. Kāpēc ir loģiski secināt, ka Dieva kalpiem uz zemes jābūt organizētiem?

⁴ Tāpat kā taisnīgās garīgās būtnes debesīs ir labi organizētas, arī materiālās debesis ir nevainojami sakārtotas. (Jes. 40:26.) Tāpēc ir loģiski secināt, ka Jehova organizē savus kalpus uz zemes. Viņš vēlas, lai šie cilvēki darbotos saskaņā ar noteiktu kārtību, un tas ir ļoti būtiski, jo viņiem ir uzticēts svarīgs un apjomīgs darbs. Jehovas kalpi gan senos laikos, gan mūsdienās ar savu uzticību ir pārliecinoši pierādījuši, ka Jehova ir ar viņiem un ka viņš ir ”nevis nekārtības, bet miera Dievs”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 14:33, 40.)

5. Kā radās šķēršļi tam, ka cilvēki mierīgi piepilda zemi?

⁵ Kad Jehova bija radījis pirmos cilvēkus, viņš tiem sacīja: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Moz. 1:28.) Bija paredzēts, ka cilvēku ģimene augs, apdzīvos zemi un paplašinās paradīzi, līdz tā aptvers visu zemeslodi. Šīs ieceres mierīgu īstenošanos uz laiku pārtrauca Ādama un Ievas nepaklausība. (1. Moz. 3:1—6.) Vēlāk ”Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu”. Iznākums bija tāds, ka ”zeme bija Dieva priekšā izvirtusi un pilna varas darbu”. Tāpēc Dievs nolēma izraisīt pasaules mēroga plūdus, kuros ietu bojā bezdievīgie. (1. Moz. 6:5, 11—13, 17.)

6., 7. a) Kāpēc Noass ”atrada žēlastību” Jehovas acīs? (Sk. attēlu raksta sākumā.) b) Kas Noasa laikā notika ar visiem bezdievīgajiem cilvēkiem?

⁶ Taču Noass ”atrada žēlastību Dieva acīs”, jo viņš ”bija taisns un nevainojams vīrs savā paaudzē”. Tā kā Noass ”staigāja ar Dievu”, Jehova viņam uzdeva būvēt milzīgu šķirstu. (1. Moz. 6:8, 9, 14—16.) Šķirsts bija veidots tā, lai tajā varētu paglābties cilvēki un dzīvnieki. Noass paklausīgi ”darīja visu, kā tas Kungs to bija sacījis,” un ar savas ģimenes palīdzību veiksmīgi pabeidza šķirsta būvēšanu. Kad cilvēki un dzīvnieki bija iegājuši iekšā, Jehova ”aizslēdza šķirstu”. (1. Moz. 7:5, 16.)

⁷ 2370. gadā p.m.ē., kad sākās plūdi, Jehova ”izdeldēja visu radību, kas bija zemes virsū”, bet dievbijīgo Noasu un tā ģimeni viņš pasargāja šķirstā. (1. Moz. 7:23.) Visi cilvēki, kas tagad dzīvo uz zemes, ir Noasa, viņa dēlu un to sievu pēcnācēji. Bet visi neticīgie cilvēki, kas neiegāja šķirstā, gāja bojā, jo viņi nebija gribējuši uzklausīt ”taisnības sludinātāju” Noasu. (2. Pēt. 2:5.)

8. Kāds labas organizētības piemērs bija vērojams, kad Dievs deva izraēliešiem norādījumu ieiet Apsolītajā zemē?

 ⁸ Vairāk nekā astoņsimt gadu pēc plūdiem Dievs apvienoja izraēliešus organizētā tautā. Visām viņu dzīves jomām bija jābūt labi organizētām, un it īpaši tas attiecās uz Dieva pielūgsmi. Piemēram, izraēliešu vidū bija ne tikai daudzi priesteri un levīti, bet arī ”sievas.., kas kalpoja pie [saiešanas] telts ieejas”. (2. Moz. 38:8.) Tomēr, kad Dievs Jehova deva izraēliešiem norādījumu ieiet Kanaānā, tā paaudze izrādījās neuzticīga, un viņš paziņoja tautai: ”Jums nebūs ieiet tanī zemē, par kuru Es esmu pacēlis savu roku, lai jūs tanī varētu dzīvot, bet vienīgi tikai Kālebam, Jefunnas dēlam, un Jozuam, Nūna dēlam.” Tikai šie divi vīri bija atgriezušies no Apsolītās zemes izlūkošanas ar labām ziņām. (4. Moz. 14:30, 37, 38.) Vēlāk Mozus pēc Dieva norādījuma iecēla Jozuu par savu pēcteci. (4. Moz. 27:18—23.) Kad Jozuam drīz bija jāieved izraēlieši Kanaāna zemē, Dievs viņu iedrošināja: ”Esi stiprs un drošs! nebīsties un nebaiļojies! Jo tas Kungs, tavs Dievs, ir visur ar tevi, kurp vien tu iesi.” (Joz. 1:9.)

9. Kāda bija Rahābas attieksme pret Jehovu un viņa tautu?

⁹ Dievs Jehova patiešām bija ar Jozuu visur, kur tas devās. Piemēram, par to liecina notikumi, kas risinājās, kad izraēlieši bija apmetušies netālu no kanaāniešu pilsētas Jērikas. 1473. gadā p.m.ē. Jozua sūtīja divus vīrus izlūkot Jēriku, kur tie satika netikli Rahābu. Viņa tos paslēpa uz sava nama jumta, lai tos nenotvertu Jērikas ķēniņa sūtītie vīri. Rahāba izraēliešu izlūkiem sacīja: ”Es zinu, ka tas Kungs jums ir devis šo zemi.., jo mēs esam dzirdējuši, ka tas Kungs ir licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem jūsu priekšā.. un ko jūs esat darījuši viņpus Jardānas tiem diviem amoriešu ķēniņiem.”  Viņa piebilda: ”Tas Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesīs un pār zemi, kas ir apakšā zem tām.” (Joz. 2:9—11.) Tā kā Rahāba sadarbojās ar Jehovas tālaika organizāciju, Jehova parūpējās, lai viņa un viņas ģimene neietu bojā, kad izraēlieši iekaroja Jēriku. (Joz. 6:25.) Rahāba pauda ticību, godāja Jehovu un ar cieņu izturējās pret viņa tautu.

10. Ko Jēzus sacīja sava laika jūdu reliģiskajiem vadītājiem, un kāpēc viņš to teica?

¹⁰ Jozuas vadībā izraēlieši iekaroja vienu pilsētu pēc otras un ieņēma Kanaāna zemi. Bet kas notika vēlāk? Gadsimtu gaitā izraēlieši bieži pārkāpa Dieva likumus. Kad Jehova sūtīja uz zemi savu Dēlu, viņu nepaklausība Dievam un tā pārstāvjiem bija sasniegusi tādu pakāpi, ka Jēzus nosauca Jeruzālemi par ”praviešu slepkavu”. (Nolasīt Mateja 23:37, 38.) Dievs atmeta jūdu reliģiskos vadītājus, jo tie nebija viņam uzticīgi. Jēzus viņiem sacīja: ”Dieva valstību jums atņems un dos tautai, kas nes tās augļus.” (Mat. 21:43.)

11., 12. a) Kas pierāda, ka pirmajā gadsimtā Jehovas svētības, ko bija zaudējusi jūdu tauta, sāka saņemt cita organizācija? b) Kas veidoja jauno organizāciju, pret kuru Dievs bija labvēlīgs?

¹¹ Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Jehova atteicās no neuzticīgās Izraēla tautas. Tomēr tas nenozīmēja, ka uz zemes vairs nebūs viņa uzticīgo kalpu organizācijas. Turpmāk Jehova svētīja dinamisku jaunu organizāciju, kurā galvenā nozīme bija Jēzum Kristum un viņa mācībām. Tās pirmsākumi meklējami 33. gada Vasarsvētku dienā. Toreiz ap 120 Jēzus mācekļi bija sapulcējušies kādā vietā Jeruzālemē, kad ”pēkšņi no debesīm atskanēja troksnis kā no stipras vēja brāzmas, un tas pārņēma visu namu”. Pēc tam ”viņiem parādījās it kā liesmu mēles, kas sadalījās un nolaidās uz katru no tiem, un tos visus piepildīja svētais gars. Tad viņi sāka runāt dažādās valodās, kādās gars viņiem deva spēju runāt.” (Ap. d. 2:1—4.) Šie pārsteidzošie notikumi neapstrīdami pierādīja, ka Jehova atbalsta jauno organizāciju, ko veidoja Kristus mācekļi.

¹² Tajā neaizmirstamajā dienā Jēzus sekotājiem ”pievienojās ap trīs tūkstošiem” cilvēku. Turklāt ”Jehova ik dienas viņiem piepulcēja tos, kas tika glābti”. (Ap. d. 2:41, 47.) Pirmā gadsimta sludinātāju darbībai bija tik labi augļi, ka ”Dieva vārds turpināja izplatīties, mācekļu skaits Jeruzālemē ļoti pieauga un pat daudzi priesteri pievērsās ticībai”. (Ap. d. 6:7.) Tā daudzi godprātīgi cilvēki uzklausīja patiesību, ko sludināja jaunās organizācijas locekļi. Vēlāk Jehova atkal apliecināja savu atbalstu, sākdams pievienot kristiešu draudzei arī cittautiešus. (Nolasīt Apustuļu darbus 10:44, 45.)

13. Kāds darbs bija jāveic Dieva jaunajai organizācijai?

¹³ Nebija nekādu šaubu par to, kādu darbu Dievs ir uzdevis Kristus sekotājiem. Jēzus pats bija rādījis viņiem piemēru, jo drīz pēc savas kristīšanās viņš sāka sludināt par ”debesu valstību”. (Mat. 4:17.) Jēzus mācīja savus sekotājus darīt to pašu. Viņš tiem sacīja: ”Jūs būsiet mani liecinieki Jeruzālemē, visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašai zemes malai.” (Ap. d. 1:8.) Agrīnie Kristus sekotāji noteikti saprata, kas no viņiem tiek prasīts. Piemēram, Pisidijas Antiohijā Pāvils un Barnaba drosmīgi  paziņoja jūdiem, kas viņiem pretojās: ”Dieva vārdu vispirms vajadzēja stāstīt jums, bet, tā kā jūs to atmetat un neuzskatāt sevi par mūžīgas dzīves cienīgiem, tad, lūk, mēs vēršamies pie citām tautām. Jo Jehova mums ir devis šādu pavēli: ”Es tevi esmu iecēlis par gaismu tautām, lai tu būtu par glābšanu līdz pašai zemes malai.”” (Ap. d. 13:14, 45—47.) Kopš pirmā gadsimta Dieva organizācijas zemes daļa dara citiem zināmu, ka Dievs ir parūpējies par glābšanu.

14. Kas pirmajā gadsimtā notika ar Jeruzālemi, un kas šajos notikumos negāja bojā?

¹⁴ Ebreji kopumā nepieņēma labo vēsti, un viņus gaidīja posts, jo Jēzus bija brīdinājis savus mācekļus: ”Kad jūs ieraudzīsiet ap Jeruzālemi karaspēka nometnes, tad ziniet, ka tās iznīcība ir tuvu. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, tie, kas ir pilsētā, lai to atstāj un tie, kas ir laukos, lai neieiet pilsētā.” (Lūk. 21:20, 21.) Jēzus paredzējums piepildījās. Jūdu sacelšanās dēļ mūsu ēras 66. gadā romiešu karaspēks Cestija Galla vadībā aplenca Jeruzālemi. Tad karaspēks pēkšņi atkāpās no pilsētas, un Jēzus sekotājiem pavērās iespēja atstāt Jeruzālemi un Jūdeju. Kā raksta vēsturnieks Eisebijs, daudzi bēga pāri Jordānas upei uz Pellu Perejā. 70. gadā romiešu karaspēks Tita vadībā atgriezās un izpostīja Jeruzālemi. Taču uzticīgie kristieši palika dzīvi, jo bija paklausījuši Jēzus brīdinājumam.

15. Kādos apstākļos kristietība vērsās plašumā?

¹⁵ Lai gan pirmajā gadsimtā Kristus sekotāji pieredzēja grūtības, vajāšanas un citus ticības pārbaudījumus, kristietība vērsās plašumā. (Ap. d. 11:19—21; 19:1, 19, 20.) Agrīnajiem kristiešiem garīgā ziņā klājās labi, jo viņus svētīja Dievs. (Sal. Pam. 10:22.)

16. Kas visiem kristiešiem bija jādara, lai uzturētu savu garīgumu?

¹⁶ Ikvienam kristietim pašam bija jārūpējas par savu garīgumu. Ļoti svarīgi bija iedziļināties Rakstos, regulāri apmeklēt sapulces, kurās tika pielūgts Dievs, un dedzīgi sludināt valstību. Tas viss veicināja Jehovas tautas garīgo labklājību un vienotību, tāpat kā tas ir mūsdienās. Visi, kas piederēja pie labi organizētajām agrīnajām draudzēm, izjuta, cik labprāt viņiem ir gatavi palīdzēt pārraugi un draudzes kalpotāji. (Filip. 1:1; 1. Pēt. 5:1—4.) Lielu uzmundrinājumu, bez šaubām, varēja smelties arī tad, kad draudzes apmeklēja ceļojošie vecākie, piemēram, Pāvils. (Ap. d. 15:36, 40, 41.) Nav grūti saskatīt līdzību starp draudžu darbību mūsdienās un to, kā bija organizēti pirmā gadsimta kristieši. Cik pateicīgi mēs esam, ka Jehova organizēja savus kalpus toreiz un dara to arī tagad! *

17. Par ko runāts nākamajā rakstā?

¹⁷ Tagad rit pēdējās dienas un tuvojas Sātana pasaules gals, savukārt Jehovas lielās organizācijas zemes daļa arvien straujāk virzās uz priekšu. Vai jūs virzāties kopā ar to? Vai ir redzama jūsu garīgā izaugsme? Nākamajā rakstā paskaidrots, kā to panākt.