1. Kāpēc ir būtiski, kā mēs izturamies pret cilvēkiem sludināšanā? Miniet piemēru. (Sk. attēlu raksta sākumā.)

PIRMS dažiem gadiem Fidži kāds laulāts pāris sludināšanā izplatīja ielūgumus uz Kristus nāves atceres vakaru. Kamēr šie kristieši sarunājās ar kādu sievieti, kas bija iznākusi ārā no savas mājas, sāka līt lietus. Mūsu brālis iedeva sievietei lietussargu, bet pats ar sievu palika stāvam zem otra. Vēlāk dzīvesbiedri bija ļoti priecīgi, redzot, ka šī sieviete ir atnākusi uz Atceres vakaru. Viņa atzina, ka tikpat kā neko neatceras no tā, ko sludinātāji viņai bija stāstījuši. Tomēr sievieti tik ļoti aizkustināja, kā šie kristieši pret viņu izturējās, ka viņa izlēma doties uz Atceres vakaru. Šādu iznākumu lielā mērā veicināja tas, ka mūsu ticības biedri centās rīkoties saskaņā ar principu, kas daudziem ir pazīstams kā zelta likums.

2. Kas ir zelta likums, un kā mēs varam rīkoties saskaņā ar to?

² Kas ir zelta likums? Šādi tiek saukts norādījums, ko reiz saviem klausītājiem deva Jēzus: ”Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki dara jums, to dariet viņiem.” (Mat. 7:12.) Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar šo padomu? Vispirms mums jāapdomā šāds jautājums: ”Kādu rīcību es otra cilvēka vietā gribētu sagaidīt no citiem?” Pēc tam mums iespēju robežās jācenšas rīkoties tā,  kā konkrētajam cilvēkam ir vislabāk. (1. Kor. 10:24.)

3., 4. a) Kāpēc var teikt, ka pēc zelta likuma ir jāvadās ne tikai attiecībās ar ticības biedriem, bet arī ar citiem cilvēkiem? b) Kādus jautājumus mēs aplūkosim šajā rakstā?

³ Parasti mēs cenšamies vadīties pēc zelta likuma, veidojot attiecības ar ticības biedriem. Tomēr Jēzus nenorādīja, ka šādi mums būtu jāizturas tikai pret brāļiem un māsām. Jēzus minēja zelta likumu, kad viņš runāja par to, kā mums jāizturas pret cilvēkiem kopumā un pat pret saviem ienaidniekiem. (Nolasīt Lūkas 6:27, 28, 31, 35.) Ja jau pat attiecībās ar ienaidniekiem mums ir jāliek lietā zelta likums, cik gan daudz būtiskāk ir to darīt, sludinot cilvēkiem, no kuriem lielai daļai, iespējams, ir ”pareiza attieksme, lai iegūtu mūžīgu dzīvi”! (Ap. d. 13:48.)

⁴ Izskatīsim četrus jautājumus, kurus ir svarīgi turēt prātā, kad dodamies sludināt: kādiem cilvēkiem es sludinu? Kur es viņiem sludinu? Kad vislabāk viņiem sludināt? Kā man viņiem sludināt? Pārdomas par šiem jautājumiem mums palīdzēs rēķināties ar to, kā jūtas cilvēki, kam mēs sludinām, un attiecīgi pielāgot sludināšanas paņēmienus. (1. Kor. 9:19—23.)

5. Kādus jautājumus ir ieteicams pārdomāt?

⁵ Katram cilvēkam, ko mēs uzrunājam sludināšanā, ir savi apstākļi un dzīves pieredze, kā arī problēmas, ar kurām viņš sastopas. (2. Laiku 6:29.) Stāstot cilvēkam labo vēsti, pārdomāsim šādus jautājumus: ”Ja mēs būtu mainītās lomās, kādu attieksmi pret sevi es gribētu sagaidīt no sludinātāja? Vai man patiktu, ja viņš mani uztvertu tikai kā kārtējo sludināšanā sastapto cilvēku? Vai arī es gribētu, lai viņš raudzītos uz mani kā uz cilvēku ar saviem uzskatiem?” Domājot par to, mēs spēsim paturēt prātā, cik svarīgi ir izturēties ar patiesu interesi pret katru mājas iemītnieku.

6., 7. Kā mums būtu jārīkojas, ja cilvēks, kam mēs sludinām, šķiet ķildīgs?

⁶ Neviens nevēlas, lai citi viņu uzskatītu par negatīvi noskaņotu cilvēku. Padomāsim par šādu piemēru — kristieši no sirds pūlas rīkoties saskaņā ar Bībeles norādījumu: ”Jūsu runa lai vienmēr ir patīkama.” (Kol. 4:6.) Tomēr nepilnības dēļ mēs dažkārt pasakām kaut ko tādu, ko vēlāk nākas nožēlot. (Jēk. 3:2.) Ja mums gadās kādam pateikt kaut ko nelaipnu — varbūt tāpēc, ka mums ir bijusi smaga diena —, mēs negribētu, lai mūs automātiski sāktu uzskatīt par nepieklājīgiem un neiejūtīgiem cilvēkiem. Mēs cerētu, ka cilvēks, pret kuru esam bijuši skarbi, būs saprotošs. Vai arī mēs varētu būt tikpat saprotoši pret citiem?

⁷ Ja sludināšanā mēs satiekam ķildīgu cilvēku, būtu labi nesteigties ar secinājumiem. Varbūt viņš izjūt spriedzi darbā vai skolā? Varbūt viņam ir nopietnas problēmas ar veselību? Daudzos gadījumos tie, kas sākumā ir bijuši neapmierināti, galu galā ir labvēlīgi atsaukušies uz Bībeles vēsti, jo Jehovas kalpi pret viņiem ir izturējušies ar lēnprātību un cieņu. (Sal. Pam. 15:1; 1. Pēt. 3:15.)

8. Kāpēc ir svarīgi sludināt vēsti par valstību ”visdažādākajiem cilvēkiem”?

⁸ Sludināšanā mēs satiekam visdažādākos cilvēkus. Pēdējos gados Sargtorņa rubrikā ”Bībele maina cilvēku dzīvi” ir publicēti daudzi dzīvesstāsti. Daļa no cilvēkiem, par kuriem var lasīt šajos rakstos, agrāk ir bijuši zagļi, dzērāji, bandīti un narkomāni. Citi ir bijuši politiķi, garīdznieki vai pilnībā ir veltījuši savu dzīvi darbam. Dažiem ir bijis amorāls dzīvesveids. Tomēr visi šie cilvēki ir uzklausījuši labo vēsti, piekrituši mācīties Bībeli, mainījuši savu dzīvi un pieņēmuši patiesību. Nebūtu  pareizi par kādu cilvēku nospriest, ka viņš nekādā ziņā nepieņems vēsti par valstību. (Nolasīt 1. Korintiešiem 6:9—11.) Mēs apzināmies, ka uz labo vēsti var atsaukties ”visdažādākie cilvēki”. (1. Kor. 9:22.)

9. Kāpēc mums jārespektē citu cilvēku viedoklis par to, kā mums jāizturas viņu dzīvesvietā?

⁹ Parasti mēs cilvēkiem sludinām viņu mājās. (Mat. 10:11—13.) Mēs paši vēlamies, lai citi respektētu mūsu viedokli par to, ko viņi drīkst darīt mūsu dzīvesvietā, un ar cieņu izturētos pret mūsu īpašumu. Mājas mums nenoliedzami nozīmē daudz. Mēs gribam, lai mājas būtu vieta, kur mēs jūtamies droši un netraucēti. Ir svarīgi, lai pret apkārtējiem cilvēkiem mums būtu tāda pati cieņa, kādu mēs vēlamies sagaidīt pret sevi. Tāpēc, kad sludinām pa mājām, ir būtiski domāt par to, kā mēs izturamies svešu cilvēku dzīvesvietā. (Ap. d. 5:42.)

10. Kā mums jārīkojas, lai sludināšanā neaizkaitinātu cilvēkus?

¹⁰ Mūsdienās, kad noziedzība ir kļuvusi plaši izplatīta, daudzi cilvēki uz svešiniekiem raugās ar aizdomām. (2. Tim. 3:1—5.) Mēs nedrīkstam ar savu rīcību šīs aizdomas vairot. Piemēram, iztēlosimies, ka mēs pienākam pie kādas mājas un piezvanām pie durvīm. Ja neviens neatsaucas, mums varbūt rodas kārdinājums ielūkoties pa logu vai apiet apkārt mājai, lai pārliecinātos, vai kaut kur tuvumā nav saimnieka. Bet vai šāda rīcība mājas iemītniekus nevarētu sadusmot? Ko varētu nodomāt kaimiņi? Mēs, protams, vēlamies sludināt rūpīgi un plaši. (Ap. d. 10:42.) Mēs esam apņēmības pilni stāstīt citiem brīnišķīgu vēsti, un mēs darām to ar vislabākajiem motīviem. (Rom. 1:14, 15.) Tomēr mums ir jāuzmanās, lai mēs nedarītu neko tādu, kas aizkaitinātu cilvēkus mūsu sludināšanas teritorijā. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Mēs nevienam nekādā veidā nekļūstam par klupšanas akmeni, lai par mūsu kalpošanu nevarētu teikt neko sliktu.” (2. Kor. 6:3.) Ja mēs respektējam cilvēku tiesības noteikt, kā mums būtu jāizturas viņu dzīvesvietā, mūsu rīcība kādu var piesaistīt patiesībai. (Nolasīt 1. Pētera 2:12.)

11. Kāpēc mēs esam pateicīgi, ja citi ciena mūsu laiku?

¹¹ Kristieši parasti ir ļoti aizņemti. Lai tiktu galā ar saviem pienākumiem, mums ir jānosaka, kas ir galvenais, un rūpīgi jāplāno laiks. (Efes. 5:16; Filip. 1:10.) Nav patīkami, ja kaut kas izjauc mūsu plānus. Tāpēc mēs esam pateicīgi, ja citi ciena mūsu laiku — ja viņi ir saprotoši, izvēloties brīdi, kad pie mums vērsties, un negaida, ka veltīsim viņiem pārmērīgi daudz laika. Kā mēs, turot prātā zelta likumu, varam ar cieņu izturēties pret cilvēkiem, kam sludinām?

12. Kā mēs varam noteikt, kad ir piemērotākais laiks sludināt mūsu teritorijā?

¹² Mums ir jācenšas saprast, kad ir pats piemērotākais laiks, lai sludinātu. Kad mūsu teritorijā cilvēki visbiežāk ir mājās? Kad ir vislielākās izredzes sagaidīt, ka viņi būs atsaucīgi? Centīsimies pielāgoties un apmeklēt cilvēkus piemērotā laikā. Daudzās zemēs labākais laiks sludināšanai pa mājām ir vēla pēcpusdiena un pievakare. Ja tā ir arī jūsu sludināšanas teritorijā, varbūt ir iespējams ieplānot reizēm sludināt pa mājām šajā laikā? (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:24.) Jehova noteikti mūs svētīs par gatavību nest upurus un sludināt tajā laikā, kas cilvēkiem ir visērtākais.

13. Kā mēs varam parādīt cieņu cilvēkiem, kam mēs sludinām?

¹³ Kā vēl mēs varam parādīt cilvēkiem  cieņu? Ja esam sastapuši atsaucīgu cilvēku, sniegsim viņam labu liecību, tomēr neaizkavēsimies pie viņa pārāk ilgi. Varbūt cilvēks ir ieplānojis darīt kaut ko tādu, ko viņš uzskata par svarīgu. Ja sarunas biedrs bilst, ka ir aizņemts, sacīsim, ka runāsim īsi, un tā arī darīsim. (Mat. 5:37.) Sarunas beigās painteresēsimies, kad viņam būtu ērti atkal tikties ar mums. Daži sludinātāji šādos gadījumos mājas iemītniekam saka: ”Es labprāt iegrieztos pie jums vēlreiz. Sakiet, vai jūs gribētu, lai iepriekš es jums piezvanītu vai atsūtītu īsziņu?” Ja mēs plānojam savu laiku, pielāgojoties tiem, kam mēs sludinām, mēs līdzināmies Pāvilam, kas ”meklēja nevis savu, bet daudzu labumu, lai viņi tiktu izglābti”. (1. Kor. 10:33.)

14.—16. a) Kāpēc ir svarīgi uzreiz paskaidrot mājas iemītniekam sava apciemojuma mērķi? Miniet piemēru. b) Kāda pieeja, pēc kāda ceļojošā pārrauga novērojuma, ir iedarbīga sludināšanā?

¹⁴ Iztēlojieties, ka jums kādu dienu piezvana svešs cilvēks un jautā, kādi ēdieni jums vislabāk garšo. Jūs nevarat saprast, kas šis zvanītājs tāds ir un ko viņš īstenībā grib. Pieklājības pēc jūs uzreiz nepārtraucat sarunu, tomēr pēc brīža jūs, visticamāk, darīsiet zināmu, ka nevēlaties to turpināt. Bet var gadīties arī tā: jums kāds piezvana, nosauc savu vārdu un paskaidro, ka viņš ir veselīga uztura konsultants, kas vēlas jums pastāstīt vērtīgu informāciju. Iespējams, pret šo cilvēku jums būs labvēlīgāka attieksme. Parasti mums patīk, ka cilvēki  atklāti un laipni paskaidro, kāpēc viņi pie mums vēršas. Kā mēs sludināšanā varam izturēties pret cilvēkiem ar tādu pašu cieņu?

¹⁵ Daudzviet ir svarīgi uzreiz paskaidrot mājas iemītniekam sava apciemojuma mērķi. Informācija, kurā mēs vēlamies dalīties, bez šaubām, ir vērtīga. Tomēr padomāsim, kā cilvēks varētu justies, ja mēs, nemaz īsti nepaskaidrojot, kas mēs tādi esam, uzdotu, piemēram, šādu jautājumu: ”Kuru no visām pasaules problēmām jūs izvēlētos atrisināt, ja jums būtu tāda iespēja?” Šāds jautājums, protams, tiek uzdots ar mērķi noskaidrot, kādas tēmas cilvēkam ir aktuālas, un pēc tam pievērst viņa uzmanību Bībeles vēstij. Bet mūsu sarunas biedrs varētu nodomāt: ”Kas ir šis svešinieks, un kāpēc viņš man uzdod šādu jautājumu? Ko viņš no manis grib?” Mums ir jācenšas panākt, lai cilvēks justos brīvi. (Filip. 2:3, 4.) Kā to panākt?

¹⁶ Kāds ceļojošais pārraugs ir secinājis, ka iedarbīga var būt tālāk minētā pieeja. Sasveicinājies ar mājas iemītnieku, viņš šim cilvēkam pasniedz bukletu Vai vēlaties uzzināt atbildes? un saka: ”Šodien jūsu apkaimē mēs visiem cilvēkiem dodam šo bukletu. Tajā ir apskatīti seši jautājumi, kas nodarbina lielu sabiedrības daļu. Lūdzu, tas ir jūsu eksemplārs.” Šis brālis stāsta, ka lielākā daļa cilvēku jūtas brīvāk, kad ir uzzinājuši, kāds ir apciemojuma mērķis, un pēc tam bieži vien ir vieglāk turpināt sarunu. Tad ceļojošais pārraugs sarunas biedram vaicā: ”Vai jūs kādreiz esat domājis par kādu no šiem jautājumiem?” Ja cilvēks norāda uz kādu no bukletā minētajiem jautājumiem, mūsu brālis atver bukletu un kopā ar mājas iemītnieku pārrunā, kas par šo tēmu ir stāstīts Bībelē. Ja sarunas biedrs nevienu jautājumu nenosauc, ceļojošais pārraugs pats izvēlas kādu no jautājumiem un turpina sarunu, nenostādot cilvēku neērtā situācijā. Protams, sarunu ar cilvēku var iesākt daudzos un dažādos veidos. Dažās zemēs cilvēki, kuriem mēs sludinām, sagaida kaut ko vairāk, piemēram, tur ir pieņemts sekot noteiktiem paradumiem un tikai pēc tam paskaidrot sava nāciena mērķi. Galvenais ir pielāgot ievadu un sludināšanas paņēmienus tā, lai cilvēki mūsu teritorijā vēlētos mūs uzklausīt.

17. Kādi ir daži veidi, kā mēs varam rīkoties saskaņā ar zelta likumu?

¹⁷ Šajā rakstā mēs aplūkojām vairākus veidus, kā mēs sludinot varam rīkoties saskaņā ar zelta likumu. Mums jāpatur prātā, ka visi cilvēki ir atšķirīgi, un attiecīgi pret viņiem jāizturas. Ir jārespektē cilvēku tiesības noteikt, ko mēs drīkstam un ko nedrīkstam darīt viņu dzīvesvietā. Mums jācenšas sludināt tajā laikā, kad ir vislielākā iespēja sastapt cilvēkus mājās un kad viņi ir vislabvēlīgāk noskaņoti. Un mums ir jāuzsāk un jārisina sarunas par Bībeli tā, lai cilvēki mūsu teritorijā vēlētos mūs uzklausīt.

18. Kas labs tiek panākts, ja mēs sludināšanā pret citiem izturamies tā, kā mēs gribam, lai citi izturētos pret mums?

¹⁸ Ja mēs pret cilvēkiem sludināšanā izturamies tā, kā mēs vēlamies, lai citi izturētos pret mums, tiek panākts daudz kas labs. Izturoties pret cilvēkiem laipni un iejūtīgi, mēs ļaujam savai gaismai spīdēt, palīdzam citiem saskatīt, cik vērtīgi ir Bībeles principi, un sagādājam godu mūsu debesu Tēvam. (Mat. 5:16.) Iespējams, būs cilvēki, kas mūsu attieksmes dēļ pieņems patiesību. (1. Tim. 4:16.) Neatkarīgi no tā, vai cilvēki pieņem vēsti par valstību vai ne, apziņa, ka esam darījuši visu, lai pienācīgi izpildītu savu kalpošanu, mums sniedz gandarījumu. (2. Tim. 4:5.) Līdzināsimies apustulim Pāvilam, kas rakstīja: ”To visu es daru labās vēsts dēļ, lai varētu tajā dalīties ar citiem.” (1. Kor. 9:23.) Vienmēr sludināšanā vadīsimies pēc zelta likuma!