1., 2. Kādu uzdevumu Jehova deva Mozum, un ko viņš Mozum apsolīja?

VAI varat iztēloties, kā jūs justos, ja jums būtu jādodas pie pasaules varenākā valdnieka, lai runātu Jehovas tautas vārdā? Visticamāk, jūs būtu uztraukušies un baiļotos, ka neesat piemēroti šim uzdevumam. Kā sagatavoties sarunai? Kas jūsu vārdiem varētu piešķirt tādu spēku, lai būtu redzams, ka jūs pārstāvat visvareno Dievu?

² Mozus bija nokļuvis tieši tādā situācijā. Šim vīram, kas bija ”lēnprātīgāks nekā visi citi cilvēki virs zemes”, Jehova lika doties pie Ēģiptes faraona, lai tas atbrīvotu Dieva kalpus no verdzības. (4. Moz. 12:3.) Tālākā notikumu gaita atklāja, ka faraons bija augstprātīgs cilvēks, kura rīcībā atspoguļojās klaja necieņa. (2. Moz. 5:1, 2.) Un tomēr Jehova gribēja, lai Mozus pieprasītu, ka faraons atbrīvo vairākus miljonus vergu un ļauj tiem aiziet no Ēģiptes. Var saprast, kāpēc Mozus vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?” Mozus droši vien domāja, ka nav piemērots, lai runātu ar faraonu, un ka viņam tas neizdosies. Taču Jehova viņu iedrošināja, apsolīdams, ka Mozus nebūs viens: ”Es būšu ar tevi.” (2. Moz. 3:9—12.)

3., 4. a) Kas uztrauca Mozu? b) Kāpēc reizēm mēs varam justies līdzīgi tam, kā jutās Mozus?

³ Kas uztrauca Mozu? Acīmredzot viņš baidījās, ka faraons nevēlēsies pieņemt un uzklausīt Dieva Jehovas pārstāvi. Turklāt viņš nebija pārliecināts, vai izraēlieši ticēs, ka Jehova viņam ir licis izvest tautu no Ēģiptes. Tāpēc Mozus Jehovam  teica: ”Viņi man neticēs un neklausīs mani, bet sacīs: ”Tas Kungs tev nemaz nav parādījies.”” (2. Moz. 3:15—18; 4:1.)

⁴ No Jehovas atbildes Mozum un notikumiem, kas risinājās pēc tam, mēs visi varam gūt vērtīgu pamācību. Tiesa, varbūt mums nekad nebūs jāstājas ietekmīgu varas pārstāvju priekšā. Bet vai kādreiz nav gadījies, ka mums ir grūti stāstīt par Dievu un viņa valstību pat vienkāršiem cilvēkiem? Ja tā ir, mums būs noderīgi pārdomāt, ko pieredzēja Mozus.

5. Ko Jehova lika Mozum ņemt rokā, un kā tas Mozum palīdzēja pārvarēt bailes? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁵ Kad Mozus bija pastāstījis par savām bažām, ka viņa teikto cilvēki neuztvers nopietni, Dievs viņu sagatavoja gaidāmajiem pārbaudījumiem. 2. Mozus grāmatā mēs lasām: ”Tas Kungs [Mozum] sacīja: ”Kas tev rokā?” Un viņš teica: ”Zizlis.” Un Viņš tam sacīja: ”Nomet to zemē.” Un viņš to nometa zemē. Tad tas kļuva par čūsku. Bet Mozus bēga no tās. Un tas Kungs sacīja Mozum: ”Izstiep savu roku un satver to aiz astes!” Un viņš izstiepa savu roku un satvēra to, un tā atkal kļuva par zizli viņa delnā. ”Tā tie tev ticēs, ka tev parādījies tas Kungs.”” (2. Moz. 4:2—5.) Tā Dievs parūpējās, lai Mozum rokā būtu kaut kas tāds, kas pierādītu, ka viņš runā Dieva vārdā. Citiem tas varēja likties tikai parasts zizlis, taču Dieva spēkā tas atdzīvojās. Šis brīnums pārliecinoši apstiprinātu, ka Mozu ir pilnvarojis Jehova, un liktu Mozus vārdiem izskanēt ārkārtīgi iespaidīgi. Jehova Mozum teica: ”Šo zizli ņem savā rokā, ar to tu darīsi zīmes.” (2. Moz. 4:17.) Ar šo Dieva pilnvarojuma apliecinājumu rokās Mozus varēja doties gan pie saviem tautiešiem, gan pie faraona, lai ar pārliecību pārstāvētu to priekšā patieso Dievu. (2. Moz. 4:29—31; 7:8—13.)

6. a) Kam būtu jābūt mūsu rokās, kad sludinām, un kāpēc tas ir svarīgi? b) Paskaidrojiet, kādā ziņā ”Dieva vārds ir dzīvs” un kādā ziņā — ”spēcīgs”!

⁶ Šo pašu jautājumu: ”Kas tev rokā?” — var uzdot arī mums, kad mēs dodamies sludināt Bībeles vēsti. Bieži vien mums rokās ir Bībele, lai varētu to likt lietā sarunās ar cilvēkiem. Kaut gan dažu acīs Bībele nav nekas vairāk par parastu grāmatu, patiesībā tie ir Dieva iedvesmoti Raksti, ar kuru starpniecību Jehova mums dara zināmus savus nodomus. (2. Pēt. 1:21.) Tajā ir ietverti Dieva solījumi, kas īstenosies, valdot viņa valstībai. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs.” (Nolasīt Ebrejiem 4:12.) Jehovas solījumi ir dzīvi, jo Jehova pastāvīgi rīkojas, lai tos īstenotu, un tie katrā ziņā piepildīsies. (Jes. 46:10; 55:11.) Kad cilvēks šo faktu par Jehovas vārdiem ir sapratis, tas, ko viņš izlasa Bībelē, var ļoti spēcīgi ietekmēt viņa dzīvi.

7. Kā mēs varam ”pareizi izmantot patiesības vārdu”?

⁷ Jehova mums ir devis savus rakstītos vārdus, kuri ir dzīvi un ar kuru palīdzību mēs varam pierādīt, ka mūsu sludinātā vēsts ir uzticama un nāk no Dieva. Pēc tam, kad Pāvils bija uzrakstījis vēstuli ebrejiem, viņš rakstīja Timotejam, kristietim, kuram palīdzēja tiekties pēc garīga brieduma. Savā vēstulē Pāvils Timoteju mudināja censties ”pareizi izmantot patiesības vārdu”. (2. Tim. 2:15.) Kā mēs varam rīkoties saskaņā ar Pāvila padomu? Mēs to varam darīt, lasot priekšā saviem klausītājiem rūpīgi izraudzītus Bībeles pantus, kas varētu aizkustināt viņu sirdi. Šajā ziņā ļoti noderīgi ir bukleti, kas tika laisti klajā 2013. gadā.

8. Ko kāds kalpošanas pārraugs rakstīja par jaunajiem bukletiem?

⁸ Tā kā visi jaunie bukleti ir veidoti pēc viena parauga, kad esam iemācījušies izmantot  vienu no tiem, mēs pratīsim izmantot tos visus. Vai ar tiem ir viegli sludināt? Kāds kalpošanas pārraugs no Havaju salām (ASV) rakstīja: ”Mēs pat nevarējām iedomāties, cik noderīgi šie jaunie bukleti izrādīsies sludināšanā — gan pa mājām, gan sabiedriskās vietās.” Šis brālis ir ievērojis, ka bukleti ir sarakstīti tā, lai rosinātu cilvēkus izteikties, un bieži pēc tam izvēršas interesantas sarunas. Viņaprāt, uzsākt ar šiem bukletiem sarunas tik viegli ir tāpēc, ka to pirmajā lappusē ir jautājumi, kuriem seko atbilžu varianti. Cilvēkam nav jābaidās, ka viņš atbildēs nepareizi.

9., 10. a) Kā jaunie bukleti mums palīdz izmantot Bībeli? b) Kurus bukletus jums vislabāk ir izdevies izmantot sludināšanā, un kāpēc?

⁹ Visos bukletos ir atrodami rūpīgi izraudzīti Bībeles panti, kurus mēs varam izlasīt cilvēkiem priekšā. Padomāsim, kā mēs varam izmantot sludināšanā, piemēram, bukletu Vai ciešanas kādreiz beigsies?. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks no piedāvāto atbilžu variantiem izvēlas ”jā”, ”nē” vai ”varbūt”, atvērsim nākamo lappusi un vienkārši teiksim: ”Lūk, kas rakstīts Bībelē.” Pēc tam nolasīsim Atklāsmes 21:3, 4.

¹⁰ Līdzīgi rīkosimies arī tad, kad sludinām ar bukletu Ko jūs domājat par Bībeli?. Vienalga, kuru no atbilžu variantiem cilvēks izvēlas, atvērsim bukletu un teiksim: ”Bībelē ir norādīts, ka ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti”.” Pēc tam varam piebilst: ”Tomēr šajā pantā ir ietvertas arī citas būtiskas domas.” Tad atvērsim savu Bībeli un nolasīsim 2. Timotejam 3:16, 17.

11., 12. a) Kā izmantot bukletus, lai sludināšana sniegtu lielāku gandarījumu? b) Kā ar bukletu palīdzību var sagatavoties atkārtotiem apmeklējumiem?

¹¹ Vērojot, cik liela ir cilvēka interese, mēs varēsim izlemt, cik daudz no bukleta lasīt priekšā un pārrunāt ar mājas iemītnieku. Jebkurā gadījumā mums būs gandarījums, ja mums izdosies ne tikai iedot cilvēkam bukletu, bet arī izlasīt kādu fragmentu no Svētajiem Rakstiem — pat tad, ja pirmajā apmeklējumā izlasīsim tikai vienu vai divus pantus. Vēlāk mēs varēsim atgriezties un turpināt sarunu.

¹² Katra bukleta beigās ir lasāms jautājums pārdomām un norādīti Bībeles panti, kurus var apspriest, kad apmeklēsim cilvēku atkārtoti. Bukletā Ko jūs gaidāt no nākotnes? ir uzdots jautājums: ”Kā  Dievs izmainīs apstākļus pasaulē uz labo pusi?” Pēc tam ir norādīti šādi Bībeles panti: Mateja 6:9, 10 un Daniēla 2:44. Savukārt bukletā Vai mirušie var atkal dzīvot? jautājums pārdomām ir: ”Kāpēc mēs novecojam un mirstam?” Bībeles panti, kuros var meklēt atbildes, ir šādi: 1. Mozus 3:17—19 un Romiešiem 5:12.

13. Kā ar bukletu palīdzību mēs varam sākt Bībeles nodarbības?

¹³ Liksim lietā bukletus, lai sāktu Bībeles nodarbības. Ja cilvēks ar savu mobilo ierīci nolasa divdimensiju svītrkodu bukleta pēdējā lappusē, viņš var piekļūt mūsu interneta vietnei, kurā ir atrodama informācija, kas viņu varbūt pamudinās mācīties Bībeli. Bukletos ir arī pievērsta uzmanība brošūrai Laba vēsts no Dieva un norādīta konkrēta tās nodaļa. Piemēram, bukletā Kas patiesībā valda pār pasauli? cilvēki tiek aicināti izlasīt šīs brošūras 5. nodaļu, bet bukletā Kas vajadzīgs, lai ģimene būtu laimīga? — 9. nodaļu. Izmantojot bukletus tā, kā tie ir paredzēti, mums veidosies labs paradums gan pirmajā apmeklējuma reizē, gan atkārtotu apmeklējumu laikā nolasīt klausītājiem priekšā Bībeles pantus. Varbūt tas mums palīdzēs uzsākt Bībeles nodarbības. Bet ko vēl mēs varam darīt, lai kalpošanā prasmīgi liktu lietā ”Dieva vārdu”?

14., 15. Kā mēs kalpošanā varam līdzināties Pāvilam?

¹⁴ Pāvils no sirds vēlējās izprast ”pēc iespējas vairāk cilvēku”, kurus sastapa sludināšanā. (Nolasīt 1. Korintiešiem 9:19—23.) Pāvils cerēja ”iemantot jūdus”, ”iemantot tos, kas pakļauti bauslībai”, ”iemantot tos, kas ir bez bauslības”, ”iemantot vājos”. Viņš vēlējās pielāgoties ”visdažādākajiem cilvēkiem, lai tā vai citādi kādu daļu izglābtu”. (Ap. d. 20:21.) Kā mēs varam sekot Pāvila priekšzīmei, kad gatavojamies sludināt ”visdažādākajiem cilvēkiem” savā apkaimē? (1. Tim. 2:3, 4.)

¹⁵ Katru mēnesi Valstības Kalpošanā ir publicēti ieteikumi, kā uzsākt sarunu par Bībeles tēmām. Mēģināsim tos izmantot. Bet tad, ja vietā, kur mēs sludinām, cilvēkiem ir svarīgas citas tēmas, sagatavosim tādus ievadus, kas viņus varētu ieinteresēt. Padomāsim par vidi, kurā mēs dzīvojam, par cilvēkiem, kas šeit dzīvo, un par to, kādi jautājumi viņus visvairāk nodarbina. Pēc tam apdomāsim, kāds Bībeles pants varētu sniegt atbildi uz viņu jautājumiem. Lūk, ko kāds rajona pārraugs stāsta par to, kā viņi ar sievu sludināšanā pievērš uzmanību Bībelei: ”Lielākajai daļai cilvēku nav nekas pretī, ka mēs nolasām vienu Bībeles pantu, ja vien runājam īsi un konkrēti. Ar atvērtu Bībeli rokās mēs vispirms apsveicināmies ar mājas iemītnieku, kā tas šeit ir pieņemts, un pēc tam nolasām pantu.” Izskatīsim dažus tematus, jautājumus un Bībeles pantus, kas daudziem sludināšanā ir bijuši ļoti noderīgi, un pārdomāsim, vai arī mums nebūtu vērts izmēģināt šādus ievadus.

16. Paskaidrojiet, kā sludināšanā var izmantot Jesajas grāmatas 14. nodaļas 7. pantu!

¹⁶ Ja jūs dzīvojat vietā, kur noziedzība un vardarbība ir izplatīta parādība, jūs sludināšanā mājas iemītniekam varētu vaicāt: ”Vai jūs varat iztēloties, ka laikrakstu pirmajās lappusēs parādītos ziņa: ”Ir miers visā zemē, visi atpūšas, visur skan gaviles!” Tieši tas ir apsolīts Bībelē, Jesajas grāmatas 14. nodaļas 7. pantā. Īstenībā Bībelē ir ietverti daudzi Dieva solījumi par to, ka drīzumā uz zemes valdīs miers.” Pēc tam pavaicāsim, vai mūsu sarunas biedrs vēlas, ka mēs viņam izlasītu priekšā kādu no šiem Bībeles solījumiem.

17. Kā jūs sludināšanā varētu ievadīt Mateja evaņģēlija 5. nodaļas 3. pantu?

¹⁷ Vai jūsu apkaimē daudzi ir iegrimuši  materiālismā? Vai varbūt daudziem ir grūti nopelnīt pietiekami, lai uzturētu ģimeni? Tādā gadījumā jūs sludināšanā sarunu varētu sākt ar vārdiem: ”Kā jūs domājat: vai cilvēkam ir vajadzīgs kaut kas vairāk par materiālām lietām, lai viņš justos laimīgs?” Kad sarunas biedrs ir izteicis savu viedokli, sakiet: ”Daudzi bagāti cilvēki tik un tā nejūtas gandarīti. Kas īsti ir vajadzīgs, lai mēs būtu laimīgi?” Pēc tam izlasiet Mateja 5:3 un piedāvājiet Bībeles nodarbības.

18. Kā mēs varētu likt lietā Jeremijas grāmatas 29. nodaļas 11. pantu, lai mierinātu cilvēkus?

¹⁸ Vai jūsu apkaimē cilvēki nesen ir pieredzējuši kādu traģēdiju? Šādā situācijā jūs sarunas sākumā varētu teikt: ”Esmu atnācis pie jums ar vēsti, kas var sniegt mierinājumu. (Nolasīt Jeremijas 29:11.) Vai ievērojāt, ka Dievs vēlas nodrošināt mums mieru un gādāt, lai mūsu cerības uz labāku nākotni piepildītos? Vai nav brīnišķīgi apzināties, ka viņš vēlas, lai mūsu dzīve būtu laimīga? Bet kā tas varētu piepildīties?” Pēc tam pievērsiet uzmanību piemērotai nodaļai no brošūras Laba vēsts no Dieva.

19. Paskaidrojiet, kā Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 6. un 7. pants var palīdzēt risināt sarunas ar reliģioziem cilvēkiem!

¹⁹ Vai jūsu dzīvesvietā daudzi cilvēki ir reliģiozi? Šādiem cilvēkiem varētu jautāt: ”Ja jūs uzrunātu eņģelis, vai jūs viņu uzklausītu? (Nolasīt Atklāsmes 14:6, 7.) Eņģelis aicināja bīties Dievu un pielūgt to, kurš ir radījis debesis un zemi. Vai jūs zināt, kā sauc Dievu, kas ir radījis debesis un zemi?” Pēc tam izlasiet Atklāsmes 4:11, kur ir teikts: ”Jehova, mūsu Dievs, tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo tu esi radījis visu un pēc tavas gribas viss ir tapis un ir radīts!” Sakiet, ka jūs labprāt pastāstītu kaut ko vairāk par Dievu Jehovu.

20. a) Kā, izmantojot Salamana Pamācību 30. nodaļas 4. pantu, mēs varam rosināt cilvēku domāt par to, kā sauc Dievu? b) Vai ir kāds pants, kas jums īpaši palīdz sludināšanā?

²⁰ Ar gados jaunu cilvēku jūs varētu sākt sarunu šādi: ”Es gribētu jums izlasīt Bībeles pantu, kas rosina domāt par kādu ļoti būtisku jautājumu. (Nolasīt Salamana Pamācības 30:4.) Tā kā nevienam cilvēkam šis apraksts neatbilst, var secināt, ka šeit ir runa par mūsu Radītāju. Kā mēs varam noskaidrot, kā viņu sauc? Es labprāt jums to parādītu Bībelē.”

21., 22. a) Kā rūpīgi izraudzīts Bībeles pants var izmainīt cilvēka dzīvi? b) Kā jūs esat apņēmušies rīkoties kalpošanā?

²¹ Mēs nezinām, kā cilvēki reaģēs, kad mēs viņiem izlasīsim kādu piemērotu pantu. Lūk, ko pieredzēja divi Jehovas liecinieki Austrālijā, kad piezvanīja pie kādām durvīm, ko atvēra jauna sieviete. Viens no kristiešiem viņai pavaicāja: ”Vai jūs zināt, kāds ir Dieva vārds?” Pēc tam viņš nolasīja 83. psalma 19. pantu (daudzos tulkojumos šajā pantā ir atrodams Jehovas vārds). ”Es biju satriekta!” atceras sieviete. ”Kad viņi bija aizgājuši, es aizbraucu uz grāmatveikalu, kas atrodas vairāk nekā 50 kilometrus no manām mājām, lai pārbaudītu citus Bībeles izdevumus, un pēc tam sameklēju Dieva vārdu kādā vārdnīcā. Pārliecinājusies, ka Dieva vārds ir Jehova, es nodomāju: ”Interesanti, ko vēl es nezinu.”” Neilgi pēc tam viņa kopā ar savu nākamo vīru sāka mācīties Bībeli, un pēc kāda laika viņi abi kristījās.

²² Dieva vārds maina to cilvēku dzīvi, kas lasa Bībeli un veido ticību Jehovas dzīvajiem solījumiem. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:13.) Nav nekā tāda, kas no mūsu sacītā varētu ietekmēt cilvēku sirdi spēcīgāk par Bībeles vēsti. Tāpēc vienmēr, kad vien rodas tāda izdevība, centīsimies izmantot Dieva vārdu. Tas ir dzīvs!