1., 2. a) Kādas dāvanas Dievs deva Ādamam? b) Kāpēc Dievs deva Ādamam sievu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

JEHOVA radīja zemi ar noteiktu nolūku. Viņš to veidoja, lai ”tā būtu apdzīvota”. (Jes. 45:18.) Pirmais Dieva radītais cilvēks, Ādams, bija pilnīgs, un Dievs viņam piešķīra brīnišķīgu mājvietu — Ēdenes dārzu. Ādams varēja priecāties par staltajiem kokiem, kas tur auga, par strautu čaloņu un dzīvnieku draiskošanos. Tomēr kaut kā svarīga viņam vēl trūka. Jehova uz to norādīja, sacīdams: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.” Tad Dievs lika pār Ādamu nākt ciešam miegam, paņēma vienu no viņa ribām un šo ”sānkaulu.. izveidoja par sievieti”. Cik gan laimīgs pēc atmošanās bija Ādams! ”Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!” viņš izsaucās. (1. Moz. 2:18—23.)

² Sieviete, ko Dievs bija devis Ādamam, bija radīta viņam par nevainojamu palīgu. Viņa bija apveltīta ar īpašu spēju dzemdēt bērnus. Ādams pat ”nosauca savas sievas vārdu Ieva, jo viņa kļuva visu dzīvo māte”. (1. Moz. 3:20; zemsv. piez.) Dievs bija sarūpējis pirmajiem diviem cilvēkiem lielisku dāvanu — viņi varēja dot dzīvību citiem pilnīgiem cilvēkiem. Tā visa zeme pakāpeniski varēja kļūt par paradīzi,  kur dzīvotu pilnīgi cilvēki, kam būtu vara pār citām dzīvām būtnēm. (1. Moz. 1:27, 28.)

3. a) Kas Ādamam un Ievai bija jādara, lai Dievs viņus svētītu, bet kā risinājās notikumi? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

³ Lai saņemtu svētības, kas viņiem bija paredzētas, Ādamam un Ievai bija jāklausa Jehovam un jāatzīst viņa vara. (1. Moz. 2:15—17.) Vienīgi tādā gadījumā viņi darbotos saskaņā ar Dieva nodomu. Diemžēl Ādams un Ieva pakļāvās ”senās čūskas”, Sātana, ietekmei un grēkoja pret Dievu. (Atkl. 12:9; 1. Moz. 3:1—6.) Kā šī dumpja sekas skar sievietes? Ko dievbijīgas sievietes ir paveikušas pagātnē? Kāpēc kristietes mūsdienās var saukt par ”lielu pulku”? (Ps. 68:12.)

4. No kā tika prasīta atbildība par pirmo cilvēku grēku?

⁴ Kad Dievs Ādamu sauca pie atbildības par sacelšanos, Ādams neveikli meklēja aizbildinājumus: ”Sieva, ko Tu man devi, lai viņa būtu ar mani, tā man deva no tā koka, un es ēdu.” (1. Moz. 3:12.) Ādams ne tikai neuzņēmās atbildību par savu grēku, bet arī mēģināja vainot sievieti, ko viņam bija devis Dievs, kā arī pašu Dievu! Grēkojuši bija abi — gan Ādams, gan Ieva —, bet atbildība par viņu pārkāpumu tika prasīta no Ādama. Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja, ka ”viena cilvēka [Ādama] dēļ pasaulē ir ienācis grēks un līdz ar grēku — nāve”. (Rom. 5:12.)

5. Kas ir pierādīts ar to, ka Dievs kādu laiku ir ļāvis pastāvēt no viņa neatkarīgai varai?

⁵ Pirmajiem diviem cilvēkiem tika iegalvots, ka viņiem nav vajadzīga Jehovas valdīšana. Līdz ar to radās svarīgs jautājums: kam pieder tiesības valdīt? Lai uz mūžīgiem laikiem atbildētu uz šo jautājumu, Dievs kādu laiku ļāva pastāvēt no viņa neatkarīgai varai. Viņš zināja, ka pieredze parādīs: no viņa neatkarīga valdīšana cietīs neveiksmi. Gadsimtu gaitā šāda valdīšana cilvēku sabiedrību ir ievedusi vienā nelaimē pēc otras. Tikai pagājušajā gadsimtā vien karos gāja bojā apmēram 100 miljoni cilvēku, starp kuriem bija miljoniem nevainīgu vīriešu, sieviešu un bērnu. Tātad pierādījumu, ka ”savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu”, jau tagad netrūkst, un to kļūst arvien vairāk. (Jer. 10:23.) Apzinoties šo faktu, mēs atzīstam Jehovu par savu valdnieku. (Nolasīt Salamana Pamācības 3:5, 6.)

6. Kāda daudzās zemēs ir attieksme pret sievietēm?

⁶ Pasaulē, pār ko valda Sātans, ar sliktu attieksmi ir jāsastopas kā vīriešiem, tā sievietēm. (Sal. Māc. 8:9; 1. Jāņa 5:19.) Bieži vien tieši sievietes kļūst par nežēlīgas izturēšanās upuriem. Aptaujas liecina, ka ap 30 procentiem sieviešu visā pasaulē ir pieredzējušas fizisku vai seksuālu vardarbību no vīrieša, ar kuru dzīvo kopā. Dažās sabiedrībās pret zēniem ir labvēlīgāka attieksme, jo pastāv uzskats, ka viņi turpinās dzimtu, kā arī vecumdienās rūpēsies par vecākiem un vecvecākiem. Ir zemes, kur meitenes tiek uzskatītas par nevēlamiem bērniem un aborts daudz biežāk tiek izdarīts tieši tad, ja ir gaidāma meitene, nevis zēns.

7. Kādu sākumu Dievs nodrošināja vīrieša un sievietes dzīvei?

⁷ Nežēlība pret sievietēm, protams, nav patīkama Dievam. Viņš pats izturas pret sievietēm taisnīgi un ar cieņu. Jehovas attieksmi labi ilustrē fakts, ka Ieva tika radīta pilnīga un ar tādām īpašībām, kas viņu padarīja nevis par verdzeni, bet par brīnišķīgu papildinājumu Ādamam. Tas ir viens iemesls, kāpēc  sestās radīšanas dienas beigās Dievs ”pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Moz. 1:31.) Itin viss, ko Jehova bija radījis, bija ”ļoti labs”. Viņš bija parūpējies, lai vīrieša un sievietes dzīve sāktos nevainojami.

8. a) Kā rīkojas lielākā daļa cilvēku? b) Pret ko Dievs ir bijis labvēlīgs visā vēstures gaitā?

⁸ Pēc dumpja Ēdenē cilvēki sāka rīkoties arvien ļaunāk, un pēdējā gadsimta laikā situācija ir kļuvusi sliktāka nekā jebkad iepriekš. Bībelē bija paredzēts, ka ”pēdējās dienās” bezdievīga rīcība vērsīsies plašumā. Tā ir kļuvusi tik izplatīta, ka ir iestājušies patiešām ”grūti laiki”. (2. Tim. 3:1—5.) Taču Kungs Jehova visā cilvēces vēstures gaitā ir bijis labvēlīgs pret tiem, kas ir meklējuši viņā drošību, paklausījuši viņa likumiem un pakļāvušies viņa varai. (Nolasīt Psalmu 71:5.)

9. Cik cilvēku palika dzīvi plūdos, un kāpēc tā notika?

⁹ Kad Dievs Noasa laikā plūdos iznīcināja seno pasauli, ko bija pārņēmusi varmācība, dzīvi palika tikai nedaudzi cilvēki. Ja toreiz vēl bija dzīvi Noasa brāļi un māsas, arī viņi gāja bojā plūdu ūdeņos. (1. Moz. 5:30.) Bet plūdos izdzīvoja tikpat daudz sieviešu kā vīriešu. Tie, kas izglābās, bija Noass, viņa sieva, viņa trīs dēli un to sievas. Viņi tika pasargāti tāpēc, ka bijās Dievu un pildīja Dieva gribu. Pašreizējie pasaules iedzīvotāju miljardi ir cēlušies no šiem astoņiem cilvēkiem, ar kuriem bija Jehova. (1. Moz. 7:7; 1. Pēt. 3:20.)

10. Kāpēc Dievs ar labvēlību raudzījās uz dievbijīgajām uzticīgo patriarhu sievām?

¹⁰ Daudzus gadus vēlāk Dievs ar labvēlību raudzījās uz dievbijīgajām uzticīgo patriarhu sievām. Tā noteikti nebūtu bijis, ja viņām būtu bijis paradums sūdzēties par dzīvi. (Jūd. 16.) Ir grūti iztēloties, ka Ābrahāma sieva Sāra, kas pret viņu izturējās ar cieņu, būtu sākusi nopietni sūdzēties, kad ģimene atstāja ērto dzīvi Ūrā un pārcēlās uz svešu zemi, kur kļuva par pagaidu iedzīvotājiem, kas mitinājās teltīs. Sāra, gluži otrādi, ”klausīja Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu”. (1. Pēt. 3:6.) Arī Rebeka kļuva par lielisku sievu, un viņu var nosaukt par Jehovas dāvanu viņas vīram. Nav brīnums, ka Īzāks, kad bija apprecējis Rebeku, ”to mīlēja” un ”atguva mieru pēc savas mātes nāves”. (1. Moz. 24:68.) Mēs esam ļoti priecīgi, ka arī tagad mūsu vidū ir dievbijīgas sievietes, kas līdzinās Sārai un Rebekai.

11. Kā izpaudās divu ebreju vecmāšu drosme?

¹¹ Izraēliešu verdzības gados Ēģiptē viņu skaits ievērojami pieauga, un faraons izdeva rīkojumu, ka visi ebreju zēni uzreiz pēc dzimšanas ir jānogalina. Taču ebrejietes Sifra un Pua, kas acīmredzot bija Ēģiptes galvenās vecmātes, bijās Jehovu un drosmīgi nepakļāvās valdnieka pavēlei. Tāpēc Jehova atalgoja vecmātes un viņām ”darīja labu”. (2. Moz. 1:15—20.)

12. Ar ko izcēlās Debora un Jaēla?

¹² Izraēliešu soģu laikā viena no sievietēm, pret kuru Jehova bija labvēlīgs, bija praviete Debora. Viņa iedrošināja soģi Baraku un deva savu ieguldījumu tajā, ka izraēlieši atbrīvojās no apspiedēju jūga. Turklāt Debora paredzēja, ka gods par uzvaru pār kanaāniešiem nepienāksies Barakam, jo Dievs nodos kanaāniešu karaspēka virspavēlnieku Siseru ”kādas sievietes rokā”. Tieši tā arī notika — Siseru nogalināja Jaēla, kas nebija izraēliete. (Soģu 4:4—9, 17—22.)

13. Kas Bībelē stāstīts par Abigailu?

 ¹³ Vēl viena sieviete, kurai pievērsīsim uzmanību, bija Abigaila, kas dzīvoja 11. gadsimtā p.m.ē. Viņa bija gudra sieviete, turpretī viņas vīrs Nābals bija varmācīgs, ļaunuma apsēsts niekkalbis. (1. Sam. 25:2, 3, 25.) Dāvids un viņa vīri kādu laiku sargāja Nābala īpašumu, bet, kad viņi lūdza atļauju iestiprināties, Nābals viņus ”rupji izbāra” un neko neiedeva. Tas tik ļoti sadusmoja Dāvidu, ka viņš grasījās nogalināt Nābalu un tā vīrus. To dzirdējusi, Abigaila paņēma ēdienu un dzērienu un nogādāja to Dāvidam un viņa vīriem, šādi novērsdama asinsizliešanu. (1. Sam. 25:8—18.) Vēlāk Dāvids viņai sacīja: ”Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir man pretī sūtījis!” (1. Sam. 25:32.) Pēc Nābala nāves Dāvids apprecēja Abigailu. (1. Sam. 25:37—42.)

14. Kādā darbā piedalījās Šaluma meitas, un kādā ziņā kristietes mūsdienās dara kaut ko līdzīgu?

¹⁴ Daudzi vīrieši, sievietes un bērni gāja bojā 607. gadā p.m.ē., kad Jeruzālemi un tās templi nopostīja babiloniešu karaspēks. 455. gadā p.m.ē. Nehemijas vadībā pilsētas mūri tika atjaunoti. Starp tiem, kas palīdzēja labot mūrus, bija Jeruzālemes pusapriņķa priekšnieka Šaluma meitas. (Neh. 3:12.) Viņas labprāt veica šo necilo darbu. Mūsdienās mēs augstu vērtējam daudzās kristietes, kas ar prieku dažādos veidos atbalsta teokrātiskos būvdarbus.

15. Kā Dievs pagodināja Mariju?

¹⁵ Mūsu ēras pirmajā gadsimtā un neilgi pirms tam Jehova bagātīgi svētīja vairākas sievietes. Viena no tām bija kāda jaunava, vārdā Marija. Būdama saderināta ar Jāzepu, viņa brīnumainā kārtā svētā gara spēkā ieņēma bērnu. Kāpēc Dievs viņu izraudzījās par Jēzus māti? Viņai noteikti piemita garīgas īpašības, kādas bija vajadzīgas, lai audzinātu pilnīgu dēlu. Marija bija māte izcilākajam cilvēkam, kāds jebkad dzīvojis uz zemes, — tas bija milzīgs gods! (Mat. 1:18—25.)

16. Kāds gadījums parāda, kāda bija Jēzus attieksme pret sievietēm?

¹⁶ Jēzus ļoti laipni izturējās pret sievietēm. Piemēram, reiz kāda sieviete, kurai jau divpadsmit gadus bija asiņošana, no aizmugures pienāca klāt Jēzum ļaužu pūlī un aizskāra viņa drēbes. Jēzus nesāka viņai neko pārmest, bet laipni sacīja: ”Mana meita, tava ticība tevi ir izdziedinājusi. Ej ar mieru! Esi vesela, un lai slimība tevi vairs nemoka!” (Marka 5:25—34.)

17. Kādi brīnumaini notikumi risinājās mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos?

¹⁷ Vairākas sievietes, kas bija Jēzus mācekles, kalpoja viņam un apustuļiem. (Lūk. 8:1—3.) Mūsu ēras 33. gada Vasarsvētkos ap 120 vīriešu un sieviešu brīnumainā veidā saņēma Dieva garu. (Nolasīt Apustuļu darbus 2:1—4.) Par to, ka šādi tiks izliets svētais gars, bija pravietots ar vārdiem: ”Es [Jehova] izliešu savu Garu pār visu miesu un radību un jūsu dēli un jūsu meitas pasludinās nākamas lietas.. Arī pār kalpiem un kalponēm Es izliešu.. Savu Garu.” (Joēla 3:1, 2.) Brīnumainie notikumi Vasarsvētku dienā liecināja, ka Dievs tagad atbalsta nevis no viņa atkritušo Izraēlu, bet ”Dieva Izraēlu”, ko veido gan vīrieši, gan sievietes. (Gal. 3:28; 6:15, 16.) Starp kristietēm, kas sludināja  pirmajā gadsimtā, bija evaņģēlista Filipa četras meitas. (Ap. d. 21:8, 9.)

18., 19. a) Kādu iespēju Dievs ir piešķīris gan vīriešiem, gan sievietēm? b) Kā psalmu sacerētājs aprakstīja sievietes, kas sludina labo vēsti?

¹⁸ 19. gadsimta beigu daļā bija vīrieši un sievietes, kas dedzīgi interesējās par Bībeles patiesību. Viņi lika pamatus darbam, kas patlaban tiek veikts, piepildoties Jēzus pravietiskajiem vārdiem: ”Labā vēsts par valstību tiks sludināta pa visu apdzīvoto zemi par liecību visām tautām, un tad nāks gals.” (Mat. 24:14.)

¹⁹ Nelielā Bībeles pētnieku grupiņa ir daudzkārt pieaugusi, un mūsdienās pasaulē ir 7,9 miljoni Jehovas liecinieku. 2013. gadā bez viņiem vēl vairāk nekā 11,3 miljoni cilvēku apliecināja interesi par Bībeli un mūsu darbību, apmeklējot ikgadējo Jēzus nāves Atceres vakaru. Lielākajā daļā zemju vairākums klātesošo šajā pasākumā ir sievietes. Arī no pilnas slodzes valstības sludinātājiem, kuru skaits visā pasaulē pārsniedz miljonu, lielākā daļa ir sievietes. Dievs sievietēm ir piešķīris iespēju piedalīties tajā, kā piepildās psalmu sacerētāja vārdi: ”Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks.” (Ps. 68:12.)

20. Kādas tēmas var izmantot, pētot Bībeli?

²⁰ Šī raksta apjoms neļauj pieminēt visas dievbijīgās sievietes, par kurām stāstīts Bībelē. Taču mēs varam lasīt par viņām Dieva Rakstos un mūsu literatūrā. Piemēram, mēs varam pārdomāt Rutes uzticību. (Rut. 1:16, 17.) Lasot Bībeles grāmatu, kas nosaukta ķēniņienes Esteres vārdā, un rakstus par viņu, mēs varam stiprināt savu ticību. Šādas informācijas izpēti mēs varam ieplānot ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei. Arī tie, kas dzīvo vieni, var izmantot tamlīdzīgas tēmas, personiski pētot Bībeli.

21. Kā dievbijīgas sievietes ir apliecinājušas uzticību Jehovam grūtībās?

²¹ Jehova, bez šaubām, svētī sludināšanu, ko veic kristietes, un atbalsta viņas grūtībās. Ar viņa palīdzību dievbijīgas sievietes ir saglabājušas uzticību viņam nacistu un komunistu valdīšanas laikā, kad daudzām par savu paklausību Dievam bija jācieš un daļa pat gāja bojā. (Ap. d. 5:29.) Mūsdienās, tāpat kā pagātnē, mūsu māsas un visi pārējie Dieva kalpi aizstāv Dieva varu. Tāpat kā par senajiem izraēliešiem, par mums var teikt, ka Jehova dara stipru mūsu labo roku un saka: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!” (Jes. 41:10—13.)

22. Kas mūs gaida nākotnē?

²² Tuvā nākotnē dievbijīgi vīrieši un sievietes pārveidos zemi par paradīzi un palīdzēs miljoniem augšāmcelto uzzināt Jehovas nodomus. Līdz tam laikam augstu vērtēsim iespēju vienprātībā viņam kalpot! (Cef. 3:9.)