1. Ko Pāvils domāja par tiem, kas no sirds kalpo Jehovam?

APUSTULIS Pāvils atcerējās tos, kas bija neatlaidīgi pūlējušies labās vēsts dēļ. Pāvils rakstīja: ”Mūsu Dieva un Tēva priekšā pastāvīgi atceramies jūsu ticības darbu, mīlestības pilnās pūles un izturību, ko jums dod cerība uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.” (1. Tes. 1:3.) Arī Jehova pats atceras darbu, ko ar mīlestību ir veikuši viņa uzticīgie kalpi, vienalga, vai apstākļi tiem ļauj darīt daudz vai maz. (Ebr. 6:10.)

2. Par ko ir runa šajā rakstā?

² Daudzi mūsu ticības biedri — gan mūsdienās, gan pagātnē — ir daudz ko upurējuši, lai kalpotu Jehovam pilnu slodzi. Padomāsim par dažiem no viņiem, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Tāpat pievērsīsim uzmanību vairākām pilnas slodzes kalpošanas jomām, kas ir pieejamas mūsdienās, un noskaidrosim, kā mēs varam atcerēties brāļus un māsas, kas ir bijuši gatavi uzsākt īpašu kalpošanu.

3., 4. a) Kādos kalpošanas veidos daži piedalījās pirmajā gadsimtā? b) Kā tika gādāts par viņu materiālajām vajadzībām?

³ Neilgi pēc savas kristīšanās Jēzus iesāka darbu, kam ar laiku bija jātiek veiktam pasaules mērogā. (Lūk. 3:21—23; 4:14, 15, 43.) Pēc Jēzus nāves sludināšana vērsās plašumā viņa apustuļu  vadībā. (Ap. d. 5:42; 6:7.) Daži kristieši bija evaņģēlisti un misionāri Palestīnā; viens no viņiem bija Filips. (Ap. d. 8:5, 40; 21:8.) Pāvils un citi mēroja lielākus attālumus. (Ap. d. 13:2—4; 14:26; 2. Kor. 1:19.) Bija arī tādi, piemēram, Silvāns (Sīla), Marks un Lūka, kas sarakstīja Bībeles grāmatas vai veica sekretāru pienākumus. (1. Pēt. 5:12.) Ar šiem uzticamajiem brāļiem sadarbojās daudzas kristietes. (Ap. d. 18:26; Rom. 16:1, 2.) Ir aizraujoši Grieķu rakstos lasīt par viņu pieredzēto, un šie notikumi liecina, ka Jehova ar labvēlību atceras savus kalpus.

⁴ Kā toreiz tika gādāts par pilnas slodzes kalpotāju materiālajām vajadzībām? Reizēm citi kristieši parādīja viņiem viesmīlību un piedāvāja kādu palīdzību, tomēr viņi no tiem neko neprasīja. (1. Kor. 9:11—15.) Gan atsevišķi cilvēki, gan veselas draudzes labprāt sniedza atbalstu šiem Dieva kalpiem. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:14, 15; Filipiešiem 4:15—18.) Pāvils un tie, kas ceļoja kopā ar viņu, bija gatavi arī strādāt, lai sevi uzturētu.

5. Ko par iespēju kalpot pilnu slodzi domā kāds laulāts pāris?

⁵ Arī mūsdienās daudzi aktīvi darbojas dažādās pilnas slodzes kalpošanas jomās. (Sk. ”Pilnas slodzes kalpošanas veidi”.) Ko viņi domā par to, kādu ceļu dzīvē ir izraudzījušies? To jūs varat viņiem pajautāt, un viņu atbildes jūs noteikti stiprinās. Kāds brālis, kas ir bijis vispārējais pionieris, speciālais pionieris, misionārs un kalpojis Bētelē citā zemē, stāsta: ”Pēc manām domām, sākt pilnas slodzes kalpošanu bija viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Astoņpadsmit gadu vecumā man nebija viegli izšķirties starp piedāvājumiem mācīties augstskolā, pilnas slodzes darbu un kalpošanu par pionieri. No pieredzes es esmu mācījies, ka Jehova neaizmirst upurus, ko nesam, lai kalpotu viņam pilnu slodzi. Man ir bijusi iespēja izmantot spējas un dotības, ar kurām Jehova mani ir apveltījis, tādā veidā, kā es to nekad nebūtu varējis, ja būtu izvēlējies pasaulīgu karjeru.” Viņa sieva atzīst: ”Ikviens uzdevums ir sekmējis manu izaugsmi. Mēs atkal un atkal esam izjutuši, kā Jehova mūs sargā un vada, un tas nekad nebūtu noticis, ja mēs būtu palikuši savā šaurajā komforta zonā. Es katru dienu pateicos Jehovam par to, ka varam viņam kalpot pilnu slodzi.” Vai arī jūs vēlētos šādi raudzīties uz savu dzīvi?

6. Kāda ir Jehovas attieksme pret to, ko kalpošanā paveic viņa kalpi?

⁶ Protams, ne visiem apstākļi pašreiz ļauj kalpot pilnu slodzi. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova atzinīgi vērtē arī šo kristiešu pūles, ko viņi no visas sirds iegulda kalpošanā. Padomāsim par tiem, ko Pāvils pieminēja vēstulē Filemonam, 1.—3. pantā, un par visiem, kas piederēja pie draudzes Kolosās. (Nolasīt.) Pāvils augstu viņus vērtēja, un tāda pati bija Jehovas attieksme. Arī jūsu kalpošana mūsu debesu Tēvam ir ļoti dārga. Bet kā mēs varam atbalstīt tos, kas patlaban kalpo pilnu slodzi?

7., 8. Ar ko ir saistīta pionieru kalpošana, un kā citi draudzes locekļi viņiem var palīdzēt?

⁷ Tāpat kā evaņģēlisti pirmajā gadsimtā, dedzīgi pionieri ir liels uzmundrinājuma avots draudzēm mūsdienās. Daudzi cenšas sludināt 70 stundas mēnesī. Kā mēs viņiem varam palīdzēt?

⁸ Kāda pioniere, vārdā Šārija, norāda: ”Pionieri sludina katru dienu un rada stipru cilvēku iespaidu. Tomēr arī viņiem ir vajadzīgs uzmundrinājums.” (Rom. 1:11, 12.) Lūk, ko par savas draudzes pionieriem saka cita māsa, kas pati vairākus  gadus ir kalpojusi par pionieri: ”Viņi pastāvīgi iegulda pūles kalpošanā. Ja citi, dodoties sludināt, piedāvā viņiem vietu savā automašīnā, uzaicina viņus uz pusdienām, iedod nelielu naudas summu degvielai vai kādā citā veidā materiāli atbalsta, pionieri ir pateicīgi, jo tas liecina, ka citi par viņiem domā.”

9., 10. Kā daži ir palīdzējuši pionieriem savā draudzē?

⁹ Vai jūs vēlētos palīdzēt pionieriem kalpošanā? ”Mums ir vajadzīgs lielāks atbalsts darbdienās,” atzīst kāda pioniere, vārdā Bobija. Cita pioniere no tās pašas draudzes viņu papildina: ”Arī pēcpusdienās nav viegli sarunāt, ar ko sludināt.” Kāda māsa, kas pašreiz kalpo Bruklinas Bētelē, stāsta par laiku, kad viņa bija pioniere: ”Reiz kāda māsa, kurai bija automašīna, man sacīja: ”Vienmēr, kad tu paliec bez pārinieces, tu vari zvanīt man, un es iešu ar tevi sludināt!” Bez viņas es nebūtu spējusi turpināt savu kalpošanu.” Savukārt Šārija dalās savos novērojumos: ”Pēc sludināšanas neprecēti pionieri bieži paliek vieni. Laiku pa laikam būtu labi uzaicināt neprecētus brāļus un māsas piedalīties savā ģimenes vakarā Jehovas pielūgsmei vai citos pasākumos — tas viņus noteikti stiprinās.”

¹⁰ Kāda māsa, kas jau gandrīz 50 gadus kalpo pilnu slodzi, atceras laiku, kad viņa kopā ar citām neprecētām māsām kalpoja par pionieri: ”Draudzes vecākie ik pēc pāris mēnešiem apciemoja pionierus. Viņi interesējās par mūsu veselību, par to, kā mums iet darbā, un noskaidroja, vai nav kaut kas tāds, kas mūs uztrauc. Un tie nebija tikai vārdi. Viņi ieradās mūsu dzīvoklī, lai pārliecinātos, vai mums nav vajadzīga palīdzība.” Šāda attieksme liek atcerēties, cik ļoti Pāvils bija pateicīgs par palīdzību, ko viņam Efesā bija sniedzis kāds ģimenes cilvēks. (2. Tim. 1:18.)

11. Ko sevī ietver speciālo pionieru kalpošana?

¹¹ Ir draudzes, kurās kalpo arī speciālie pionieri. Daudzi no šiem brāļiem un māsām cenšas veltīt sludināšanai 130 stundas mēnesī. Tā kā viņi daudz laika pavada, sludinot un darbojoties draudzē, algotu darbu viņi nestrādā vai atvēl tam tikai ierobežotu laiku. Filiāle speciālajiem  pionieriem katru mēnesi izmaksā nelielu pabalstu, lai viņi galveno uzmanību varētu pievērst kalpošanai.

12. Kā vecākie un citi draudzes locekļi var palīdzēt speciālajiem pionieriem?

¹² Kā mēs varam palīdzēt speciālajiem pionieriem? Kāds vecākais, kas kalpo filiālē un labi pazīst daudzus no viņiem, stāsta: ”Vecākajiem jārunā ar viņiem, jānoskaidro, kādi ir viņu apstākļi, un tad jāizlemj, kā viņiem palīdzēt. Daži liecinieki uzskata, ka speciālajiem pionieriem viss jau ir, jo viņi saņem pabalstu, taču patiesībā brāļi un māsas no draudzes var daudz ko izdarīt viņu labā.” Tāpat kā vispārējiem pionieriem, speciālajiem pionieriem ir vajadzīgs kāds, ar ko sadarboties sludināšanā. Varbūt jūs to varat?

13., 14. a) Kas mums jāatceras par rajona pārraugiem? b) Ko jūs varētu darīt, lai palīdzētu tiem, kas apmeklē draudzes?

¹³ Rajona pārraugi un viņu sievas bieži tiek uzskatīti par garīgi stipriem kristiešiem, kas spēj uzmundrināt citus. Tā tas tiešām ir, tomēr arī viņiem pašiem ir vajadzīgs uzmundrinājums, un viņi ir ļoti pateicīgi, ja brāļi un māsas ir gatavi ar viņiem sadarboties sludināšanā un reizēm uzaicina uz kādu atpūtas pasākumu. Tāpat var gadīties, ka viņi nonāk slimnīcā un viņiem ir vajadzīga operācija vai cita ārstēšana. Tādās situācijās brāļi un māsas var sniegt lielu atspaidu, rūpējoties par viņu vajadzībām un apliecinot personisku interesi. ”Mīļais ārsts Lūka”, kas ir sarakstījis Apustuļu darbu grāmatu, noteikti gādāja par Pāvilu un pārējiem ceļabiedriem. (Kol. 4:14; Ap. d. 20:5—21:18.)

¹⁴ Ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām ir vajadzīgi labi draugi, un viņi tos vērtē ļoti augstu. Kāds rajona pārraugs rakstīja: ”Draugi vienmēr pamana, kad man ir nepieciešams uzmundrinājums. Viņi ar izpratni uzdod jautājumus, un tad man ir vieglāk pastāstīt, kas mani uztrauc. Jau tas vien, ka viņi uzmanīgi klausās, man ļoti palīdz.” Rajona pārraugi un viņu sievas ir pateicīgi par personisko interesi, ko viņiem parāda brāļi un māsas.

15., 16. Kādu darbu veic tie, kas kalpo Bētelēs un kongresu namos, un kā mēs varam viņus atbalstīt?

¹⁵ Lielu ieguldījumu valstības darbā savas filiāles pārraudzītajā teritorijā sniedz brāļi un māsas, kas kalpo Bētelēs un kongresu namos. Kā jūs varat apliecināt, ka atceraties Bēteles darbiniekus, ja jūsu draudzē vai rajonā tādi ir?

¹⁶ Brāļi un māsas, kas nesen ir sākuši kalpot Bētelē, var ilgoties pēc mājām, jo ir atstājuši ģimeni un tuvus draugus. Tāpēc viņi ir ļoti pateicīgi, ja citi Bēteles darbinieki un draudzes locekļi viņus sirsnīgi pieņem savā lokā. (Marka 10:29, 30.) Parasti darba grafiks viņiem ļauj apmeklēt draudzes sapulces un katru nedēļu sludināt, taču reizēm viņiem jāveic papildu pienākumi Bētelē. Būtu labi, ja draudzes locekļi to uztvertu ar sapratni un apliecinātu, ka viņi augstu vērtē tos, kas kalpo Bētelē, un viņu darbu. (Nolasīt 1. Tesalonikiešiem 2:9.)

17., 18. Kādās kalpošanas jomās darbojas tie, kas ir nosūtīti uz svešu zemi?

¹⁷ Brāļi un māsas, kas pieņem norīkojumu kalpot svešā zemē, var saskarties ar ēdieniem, valodām, paradumiem un apstākļiem, kas ievērojami atšķiras no pierastajiem. Kāpēc viņi ir gatavi tādām izmaiņām savā dzīvē, kaut arī tās veikt nav viegli?

 ¹⁸ Daļa no viņiem ir misionāri, kas galvenokārt darbojas sludināšanā, liekot lietā saņemto īpašo apmācību, lai palīdzētu daudziem. Filiāle nodrošina misionāriem vienkāršu dzīvesvietu un pabalstu, kas ļauj parūpēties par pamatvajadzībām. Citi, kas ir nosūtīti uz svešu zemi, ir saņēmuši uzdevumu kalpot filiālē vai piedalīties filiāļu, tulkošanas biroju, kongresu namu un valstības zāļu būvniecībā. Viņiem tiek nodrošināts uzturs, vienkārša dzīvesvieta un citi pakalpojumi. Tāpat kā Bēteles darbinieki, viņi regulāri apmeklē sapulces un sludina, dodot vērtīgu ieguldījumu draudzes darbībā.

19. Kas jāpatur prātā, domājot par tiem, kas kalpo svešā zemē?

¹⁹ Kā mēs varam paturēt prātā šos pilnas slodzes kalpotājus? Mums jāatceras, ka vismaz sākumā viņiem droši vien nav viegli pierast pie dažiem vietējiem ēdieniem. To būtu labi neaizmirst, kad aicinām viņus ciemos; vispirms mēs varētu pavaicāt, kāds ēdiens viņiem būtu piemērots un ko viņi vēlētos nogaršot. Būsim pacietīgi, kamēr viņi apgūst svešu valodu un paražas. Iespējams, paies kāds laiks, pirms viņi sāks saprast visu, ko mēs sakām, bet mēs varam viņiem palīdzēt, ja laipni paskaidrojam, kā pareizi izrunāt kādu vārdu. Viņi vēlas mācīties!

20. Kā mēs varam atcerēties pilnas slodzes kalpotājus un viņu vecākus?

²⁰ Pilnas slodzes kalpotāji ar laiku noveco, un to pašu var teikt par viņu vecākiem. Ja vecāki ir Jehovas liecinieki, viņi droši vien no sirds vēlas, lai viņu bērni paliktu savā norīkojuma vietā. (3. Jāņa 4.) Protams, ja vecākiem ir vajadzīga aprūpe, pilnas slodzes kalpotāji dara visu, kas ir viņu spēkos, un ierodas palīdzēt vecākiem tik bieži, cik vien iespējams. Tomēr arī kristieši, kas dzīvo netālu no pilnas slodzes kalpotāju vecākiem, kuri ir gados, var sniegt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Ir jāpatur prātā, ka pilnas slodzes kalpotājiem ir nopietni pienākumi vissvarīgākajā darbā, kāds pasaulē jebkad ir veikts. (Mat. 28:19, 20.) Varbūt jūs vai jūsu draudze varētu kaut ko darīt, ja pilnas slodzes kalpotāju vecākiem ir vajadzīga palīdzība?

21. Kāda ir pilnas slodzes kalpotāju attieksme pret palīdzību un uzmundrinājumu, ko citi viņiem sniedz?

²¹ Tie, kas uzsāk pilnas slodzes kalpošanu, to dara nevis materiāla ieguvuma dēļ, bet tāpēc, ka vēlas kaut ko dot Jehovam un citiem. Viņi augstu vērtē palīdzību, ko citi viņiem sniedz. Kāda māsa, kas kalpo svešā zemē, sacīja vārdus, kuros atspoguļojas daudzu jūtas: ”Pat neliela kartīte ar pateicības vārdiem liecina, ka citi par tevi domā un ka viņiem ir vajadzīgs tas, ko tu dari.”

22. Ko jūs domājat par pilnas slodzes kalpošanu?

²² Iespēja kalpot Jehovam pilnu slodzi ir vislabākais dzīves ceļš. Tas ir saistīts ar grūtībām, taču ļauj daudz ko iemācīties un sniedz patiesu gandarījumu. Turklāt tas mūs sagatavo nebeidzamajai un priekpilnajai kalpošanai, kas gaida visus uzticīgos Jehovas kalpus Dieva valstības laikā. Tāpēc ”pastāvīgi atcerēsimies.. ticības darbu, mīlestības pilnās pūles”, kādas iegulda visi, kas kalpo Jehovam pilnu slodzi! (1. Tes. 1:3.)