1. Kā mums var palīdzēt 3. Mozus grāmata?

TREŠAJĀ Mozus grāmatā svētums ir pieminēts biežāk nekā pārējās Bībeles grāmatās. Tā kā no visiem patiesajiem Jehovas kalpiem tiek prasīts, lai viņi būtu svēti, ir noderīgi padziļināt savu izpratni un vairot atzinību par šo Bībeles grāmatu, jo tā mums palīdzēs būt svētiem.

2. Ar ko ir iezīmīga 3. Mozus grāmata?

² 3. Mozus grāmata ir daļa no ”visiem Rakstiem”, kas ir noderīgi mācībai. (2. Tim. 3:16.) Jehovas vārds katrā šīs grāmatas nodaļā oriģināltekstā caurmērā parādās desmit reizes. Izpratne par 3. Mozus grāmatu stiprinās mūsu apņēmību vairīties no jebkā, kas varētu sagādāt negodu Dieva vārdam. (3. Moz. 22:32.) Šīs grāmatas oriģināltekstā bieži lasāmie vārdi ”Es esmu Jehova” atgādina, cik būtiski ir paklausīt Dievam. Šajā un nākamajā rakstā būs pievērsta uzmanība vairākiem garīgiem dārgumiem no 3. Mozus grāmatas, ko Dievs mums ir dāvājis, lai palīdzētu veikt svētu kalpošanu.

3., 4. Ko attēlo Ārona un viņa dēlu mazgāšanās? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

³ Nolasīt 3. Mozus 8:5, 6. Jehova par izraēliešu augsto priesteri izraudzījās Āronu un Ārona dēlus iecēla par priesteriem.  Ārons attēlo Jēzu Kristu, bet Ārona dēli — Jēzus svaidītos sekotājus. Vai Ārona mazgāšana liecina, ka arī Jēzum bija jāattīrās? Nē, Jēzum tas nebija nepieciešams, jo viņš bija bezgrēcīgs un ”neaptraipīts”. (Ebr. 7:26; 9:14.) Tomēr tas, ka Āronam bija jāmazgājas, norāda uz Jēzus tīro un taisnīgo stāvokli. Bet uz ko norāda fakts, ka jāmazgājas bija arī Ārona dēliem?

⁴ Ārona dēlu mazgāšanās pravietiski attēloja to kristiešu attīrīšanos, kas ir izraudzīti par priesteriem debesīs. Vai svaidīto kristīšanās ir saistīta ar Ārona dēlu attīrīšanos? Nē, kristīšanās nenomazgā cilvēka grēkus. Kristīšanās simbolizē to, ka cilvēks bez nosacījumiem ir atdevis sevi Dievam Jehovam. Svaidītie tiek attīrīti ar ”Dieva vārdiem”, un tas nozīmē, ka viņiem no visas sirds ir jādzīvo saskaņā ar Kristus mācībām. (Efes. 5:25—27.) Tā viņi tiek darīti svēti un attīrīti. Bet ko var teikt par ”citām avīm”? (Jāņa 10:16.)

5. Kāpēc var teikt, ka citas avis tiek attīrītas ar Dieva vārdiem?

⁵ Ārona dēli nesimbolizēja ”lielo pulku” Jēzus citu avju. (Atkl. 7:9.) Vai par šiem kristiešiem var teikt, ka viņi tiek darīti svēti un attīrīti ar Dieva vārdiem? Jā, tā tiešām ir. Kad kristieši, kam ir cerība dzīvot uz zemes, Bībelē lasa, cik liela nozīme un spēks ir Jēzus izlietajām asinīm, viņi paļaujas uz tajā rakstīto un kalpo Dievam ”dienu un nakti”. (Atkl. 7:13—15.) Svaidīto kristiešu un citu avju attīrīšana norit nepārtraukti, un tas ir redzams tajā, ka viņi ”dzīvo krietni”. (1. Pēt. 2:12.) Cik gan patīkami Jehovam ir vērot garīgo tīrību un vienotību, kāda valda starp svaidītajiem un citām avīm, kas uzklausa savu ganu, Jēzu, un tam uzticīgi seko!

6. Kāpēc mums regulāri jāpārbauda sevi?

⁶ Mūsdienās Jehovas kalpi var daudz ko mācīties no tā, ka izraēliešu priesteriem bija jābūt fiziski tīriem. Mūsu Bībeles skolnieki bieži ievēro, cik tīras ir mūsu pielūgsmes vietas un cik kārtīgi un glīti mēs ģērbjamies. Turklāt priesteriem izvirzītā prasība ievērot tīrību mums palīdz apzināties, ka ikvienam, kas kāpj Jehovas pielūgsmes kalnā, ir jābūt ”skaidrai sirdij”. (Nolasīt Psalmu 24:3, 4; Jes. 2:2, 3.) Lai piedalītos svētajā kalpošanā, no mums tiek gaidīta ne tikai fiziska tīrība, bet arī prāta un sirds tīrība. Tāpēc mums ir regulāri jāpārbauda sevi, un pēc šādas pašpārbaudes dažiem ir krasi jāmaina sava rīcība, lai viņi būtu svēti. (2. Kor. 13:5.) Piemēram, tad, ja kristietis apzināti skatās pornogrāfiju, viņam ir jāpadomā: ”Vai es esmu svēts?” Pēc tam viņam ir jāvēršas pēc palīdzības, lai atbrīvotos no šī nekrietnā paraduma. (Jēk. 5:14.)

7. Kādu priekšzīmi, kas sasaucas ar 3. Mozus 8:22—24 lasāmo aprakstu, ir atstājis Jēzus?

⁷ Kad Izraēlā tika iesvētīti priesteri, augstā priestera Ārona un viņa dēlu labā auss, kā arī labās rokas un kājas īkšķis tika apziesti ar auna asinīm. (Nolasīt 3. Mozus 8:22—24.) Šāda rīcība simboliski norādīja, ka priesteri ir gatavi paklausīgi pildīt savus pienākumus. Arī Augstais priesteris Jēzus ir atstājis nevainojamu priekšzīmi svaidītajiem kristiešiem un citām avīm. Viņš vienmēr ieklausījās tajā, kāda ir Dieva vadība. Viņš lika lietā savas rokas, lai pildītu Jehovas gribu, un nekad neļāva savām kājām novirzīties no svētā dzīves ceļa. (Jāņa 4:31—34.)

8. Kā ir jārīkojas visiem Jehovas kalpiem?

 ⁸ Gan svaidītajiem kristiešiem, gan Jēzus citām avīm ir jāseko sava Augstā priestera uzticības piemēram. Visiem Jehovas kalpiem ir jāklausa Dieva Rakstos lasāmajiem norādījumiem un tādā veidā jāvairās no tā, ka viņi apbēdinātu Dieva svēto garu. (Efes. 4:30.) Viņiem ”jāstaigā taisni ceļi ar savām kājām”. (Ebr. 12:13.)

9. Ko stāstīja trīs brāļi, kas gadiem ilgi ir cieši sadarbojušies ar Vadošās padomes locekļiem, un kā viņu teiktais jums palīdz palikt svētiem?

⁹ Padomāsim, ko ir teikuši trīs mūsu brāļi, kuriem ir cerība dzīvot uz zemes un kuri vairākus gadu desmitus ir cieši sadarbojušies ar Vadošās padomes locekļiem. Viens no šiem kristiešiem izteicās: ”Kaut gan strādāt kopā ar šiem brāļiem tiešām ir liels gods, cieši sadarbojoties ar viņiem, laiku pa laikam var pamanīt, ka arī viņiem ir savas nepilnības. Tomēr viens no maniem mērķiem gadu gaitā ir bijis būt paklausīgam tiem, kam ir uzticēta atbildība.” Otrs brālis stāstīja: ”Tādi Bībeles panti kā 2. Korintiešiem 10:5, kur pieminēta paklausība Kristum, man ir palīdzējuši paklausīt brāļiem, kam uzticēta atbildība Dieva organizācijā, un sadarboties ar viņiem. Runa ir par paklausību, kas nāk no sirds dziļumiem.” Trešais brālis sacīja: ”Mīlēt to, ko mīl Jehova, un ienīst to, ko ienīst viņš, kā arī pastāvīgi meklēt viņa vadību un darīt to, kas viņam patīk, nozīmē paklausīt Jehovas organizācijas norādījumiem un tiem, ar kuru starpniecību viņš īsteno savu nodomu par dzīvi uz zemes.” Šo brāli iedvesmoja piemērs, ko ir rādījis Neitans Nors, kurš kļuva par Vadošās padomes locekli. Kad 1925. gadā Sargtornī tika publicēts raksts ”Tautas piedzimšana”, viņš labprāt pieņēma jaunos skaidrojumus, kaut gan daļa brāļu tos apšaubīja. Šāda padevība dziļi iespaidoja minēto brāli. Pārdomas par šo trīs brāļu sacīto mums palīdz ar savu paklausību apliecināt, ka esam svēti.

10. Cik būtiski ir paklausīt Dieva likumam par asinīm?

¹⁰ Nolasīt 3. Mozus 17:10. Jehova izraēliešiem bija pavēlējis neēst nekādas asinis. Arī kristiešiem ir dots norādījums atturēties no asinīm — vienalga, vai tās būtu dzīvnieku vai cilvēku asinis. (Ap. d. 15:28, 29.) Tikai doma vien, ka Dievs varētu ”celt savu vaigu” pret mums un izdeldēt mūs no savas draudzes vidus, liek mums nodrebēt. Mēs mīlam Jehovu un vēlamies viņam paklausīt. Arī tad, ja mūsu dzīvībai draud briesmas, mēs esam apņēmušies nepiekāpties lūgumiem un prasībām, ko izsaka cilvēki, kuri nepazīst Jehovu un negrasās viņam paklausīt. Tiesa, mums jārēķinās ar faktu, ka citi mūs izsmies, jo esam apņēmušies atturēties no asinīm, tomēr mēs izvēlamies paklausību Dievam. (Jūd. 17, 18.) Kas mums dos spēku stingri apņemties neēst asinis un nepiekrist asins pārliešanai? (5. Moz. 12:23.)

11. Kāpēc var teikt, ka tas, kas katru gadu tika darīts Salīdzināšanas dienā, nebija tikai rituāls?

¹¹ Pārdomājot, kā senajā Izraēlā augstais priesteris katru gadu izmantoja dzīvnieku asinis Salīdzināšanas dienā, mēs varam labāk izprast, kāds ir Dieva viedoklis par asinīm. Asinis drīkstēja lietot tikai īpašam mērķim. Tās drīkstēja izmantot, lai cilvēki, kas vēlējās saņemt Jehovas piedošanu, varētu iegūt grēku izlīdzināšanu. Vērša un āža asinis bija jāslaka virs līguma šķirsta vāka  un tā priekšā. (3. Moz. 16:14, 15, 19.) Līdz ar to Jehovam bija pamats piedot izraēliešu grēkus. Turklāt Jehova bija noteicis, ka ikkatram, kas nogalina dzīvnieku ēšanai, tā asinis ir jāizlej un jāaprauš ar zemi, ”jo tā ir ar ikvienas miesas dvēseli — viņas asinis ir viņas dvēsele”. (3. Moz. 17:11—14.) Vai tie bija tikai nenozīmīgi rituāli? Nekādā gadījumā! Tas, kā asinis bija jāizmanto Salīdzināšanas dienā, un norādījums tās izliet zemē ir saskaņā ar pavēli, ko Jehova saistībā ar asinīm jau iepriekš bija devis Noasam un viņa pēcnācējiem. (1. Moz. 9:3—6.) Dievs Jehova bija aizliedzis lietot asinis dzīvības uzturēšanai. Kā tas attiecas uz kristiešiem?

12. Kā vēstulē ebreju kristiešiem Pāvils asinis saistīja ar piedošanu?

¹² Kad apustulis Pāvils ebreju kristiešiem rakstīja par asiņu spēju attīrīt, viņš paskaidroja: ”Pēc bauslības gandrīz viss tiek attīrīts ar asinīm, un bez asins izliešanas nav piedošanas.” (Ebr. 9:22.) Kā norādīja Pāvils, kaut arī dzīvnieku upuriem bija zināma vērtība, tomēr ar tiem izraēliešiem vienīgi tika atgādināts, ka viņi ir grēcīgi un ka viņiem ir nepieciešams kaut kas vairāk, lai viņu grēki tiktu pilnībā atņemti. Bauslība bija ”gaidāmo labo lietu ēna, nevis pašas šīs lietas”. (Ebr. 10:1—4.) Kā bija iespējams panākt grēku piedošanu?

13. Ko jums nozīmē tas, ka Jēzus nodeva savu izlieto asiņu vērtību Jehovam?

¹³ Nolasīt Efesiešiem 1:7. Jēzus Kristus bija gatavs ”atdot sevi” par mums un mirt upura nāvē, un viņa nāve ir ārkārtīgi nozīmīga ikvienam, kas mīl Jēzu un viņa Tēvu. (Gal. 2:20.) Tomēr tikai tas, ko Jēzus paveica pēc savas nāves un augšāmcelšanas, sniedza mums īstu atbrīvošanu, padarot iespējamu mūsu grēku piedošanu. Jēzus piepildīja to, uz ko Mozus bauslības laikā norādīja Salīdzināšanas diena. Šajā dienā augstais priesteris ar upurēto dzīvnieku asinīm iegāja saiešanas telts un vēlāk Salamana tempļa vissvētākajā vietā un nodeva tās Dievam, it kā stādamies paša  Dieva priekšā. (3. Moz. 16:11—15.) Jēzus iegāja pašās debesīs ar savu izlieto cilvēka asiņu vērtību un nodeva to Jehovam. (Ebr. 9:6, 7, 11—14, 24—28.) Cik gan pateicīgi mēs esam, ka mūsu grēki ir piedoti un sirdsapziņa ir attīrīta, jo mēs ticam Jēzus asiņu vērtībai!

14., 15. Kāpēc ir svarīgi izprast Jehovas likumu par asinīm un tam paklausīt?

¹⁴ Vai šīs domas jums ir palīdzējušas saprast, kāpēc Jehova ir aizliedzis ēst asinis? (3. Moz. 17:10.) Vai jūs saprotat, kāpēc Dievs asinis uzskata par svētām? Būtībā asinis viņa acīs ir pielīdzināmas dzīvībai. (1. Moz. 9:4.) Vai jūs piekrītat, ka mūsu viedoklim par asinīm ir jābūt tādam pašam, kāds ir Dieva viedoklis, un ka mums ir jāpaklausa viņa pavēlei atturēties no tām? Nodibināt mieru ar Dievu mēs varam vienīgi uz Jēzus izpirkuma upura pamata un tikai tad, ja apzināmies, ka mūsu Radītājs asinis uzskata par kaut ko ļoti īpašu. (Kol. 1:19, 20.)

¹⁵ Ikviens no mums negaidīti var nonākt situācijā, kurā tiek pārbaudīta mūsu paklausība Dieva likumam par asinīm. Var arī gadīties, ka kādam no mūsu ģimenes locekļiem vai draugiem pēkšņi ir jāizlemj — piekrist asins pārliešanai vai ne. Šādos smagos apstākļos ir jāpieņem arī lēmumi par asins frakcijām un medicīniskām procedūrām. Tāpēc ir ļoti būtiski laikus izpētīt informāciju par šīm tēmām un sagatavoties iespējamai ārkārtas situācijai. Ja mēs šādi rīkosimies un lūgsim Dievam atbalstu, mums būs vieglāk ieņemt stingru nostāju un nepārkāpt Bībeles principus jautājumā par asins izmantošanu. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies apbēdināt Jehovu, piekrītot kaut kam tādam, kas viņa Rakstos ir nosodīts! Daudzi mediķi un citi asins pārliešanas aizstāvji mudina cilvēkus ziedot asinis, jo cer, ka tā būs iespējams glābt dzīvību. Tomēr Jehovas svētā tauta atzīst, ka Radītājam ir tiesības noteikt, kā ir jāizmanto asinis. Dievs asinis uzskata par svētām. Mums jāapņemas paklausīt viņa likumam par asinīm. Ar savu svēto rīcību mēs viņam pierādām, ka augstu vērtējam Jēzus asinis, kas glābj dzīvību, — vienīgi šīs asinis dod iespēju iegūt grēku piedošanu un mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:16.)

16. Kāpēc Jehovas tautai ir jābūt svētai?

¹⁶ Kad Dievs izglāba izraēliešus no Ēģiptes verdzības, viņš teica: ”Es esmu tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai jūs piederētu Dievam un lai jūs būtu svēti, jo Es esmu svēts.” (3. Moz. 11:45.) No izraēliešiem tika gaidīts, ka viņi būs svēti, jo Jehova ir svēts. Tā kā mēs esam Jehovas liecinieki, arī mums ir jābūt svētiem. Šis fakts nepārprotami ir uzsvērts 3. Mozus grāmatā.

17. Uz ko jūs pamudina pārdomas par 3. Mozus grāmatu?

¹⁷ Mums neapšaubāmi ir bijis ļoti noderīgi pārdomāt vairākas nianses no 3. Mozus grāmatas. Visticamāk, tagad mēs vēl augstāk vērtējam šo Dieva iedvesmoto Bībeles grāmatu. Iedziļinoties svarīgajos faktos, kas ir atklāti 3. Mozus grāmatā, mēs noteikti esam labāk izpratuši, kāpēc mums ir jābūt svētiem. Kādas vēl garīgas atziņas var smelties no šīs grāmatas? Ko vēl no tās mēs varam mācīties par to, ko sevī ietver svēta kalpošana Jehovam? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas nākamajā rakstā.