1., 2. Kā Jēzus savas augšāmcelšanas dienā stiprināja savus mācekļus?

VĒL joprojām ritēja Jēzus augšāmcelšanas diena. Divi viņa mācekļi bija ceļā uz ciemu, kas atradās kādus vienpadsmit kilometrus no Jeruzālemes. Viņi nezināja, ka Jēzus ir piecelts no nāves, tāpēc viņiem bija smaga sirds neseno notikumu dēļ. Piepeši parādījās Jēzus un sāka iet kopā ar viņiem. Jēzum izdevās nomierināt mācekļus. Kā viņš to izdarīja? ”Sākot ar Mozu un visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visu, kas par viņu teikts Rakstos.” (Lūk. 24:13—15, 27.) Tad mācekļu sirdis sāka degt, jo viņš tiem ”sīki izskaidroja Rakstus”. (Lūk. 24:32.)

² Tajā pašā vakarā abi mācekļi atgriezās Jeruzālemē. Uzmeklējuši apustuļus, viņi tiem pastāstīja par pieredzēto. Kamēr viņi runāja, viņiem visiem parādījās Jēzus. Taču apustuļus sagrāba bailes, un viņu sirdī radās šaubas. Kā Jēzus viņus stiprināja? Bībelē teikts: ”Viņš tiem palīdzēja pilnībā saprast Rakstus.” (Lūk. 24:45.)

3. Ar kādām grūtībām mēs varam sastapties, un kā mēs varam iegūt līdzsvarotu viedokli par savu kalpošanu?

³ Arī mums, tāpat kā šiem mācekļiem, reizēm varbūt ir smaga sirds. Iespējams, mēs neatlaidīgi pūlamies Kunga darbā, bet mūs pārņem nomāktība, jo neredzam šī darba  augļus. (1. Kor. 15:58.) Var gadīties, ka cilvēki, kam mēs mācām Bībeli, šķietami ir apstājušies savā garīgajā izaugsmē. Kāds no tiem, kam mēs palīdzam iepazīt Jehovu, varbūt pat novēršas no viņa. Kā iegūt līdzsvarotu viedokli par savu kalpošanu? Viens, ko mēs varam darīt, ir iegūt pēc iespējas dziļāku sapratni par Svētajos Rakstos atrodamajām Jēzus līdzībām. Apskatīsim trīs no šīm līdzībām un padomāsim, ko no tām var mācīties.

4. Ko nozīmē Jēzus līdzība par sējēju, kas guļ?

⁴ Nolasīt Marka 4:26—29. Ko nozīmē Jēzus līdzība par sējēju, kas guļ? Līdzībā minētais cilvēks attēlo valstības sludinātājus. Sēkla ir vēsts par Dieva valstību, kas tiek sludināta godprātīgiem cilvēkiem. Sējējs ”pa nakti.. guļ un dienā ceļas augšā”, kā tas parasti dzīvē notiek. Augšana turpinās kādu laiku — no sēšanas līdz pļaujai. Šajā laikposmā ”sēklas uzdīgst un izaug”. Augšana notiek ”pati no sevis” — pakāpeniski, soli pa solim. Arī garīgā izaugsme norisinās pamazām, soli pa solim. Kad šī izaugsme ir tāda, ka cilvēks izjūt vēlēšanos kalpot Dievam, viņš ”nes ražu” — dod solījumu kalpot Jehovam un kristījas.

5. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzību par sējēju, kas guļ?

⁵ Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? Jēzus vēlējās paskaidrot, ka Jehova ir tas, kurš liek patiesībai augt cilvēku sirdī, ja viņiem ir ”pareiza attieksme”. (Ap. d. 13:48; 1. Kor. 3:7.) Mēs stādām un laistām, bet nevaram ietekmēt augšanu. Mēs nespējam to ne izraisīt, ne paātrināt. Tāpat kā līdzībā minētais cilvēks, mēs nezinām, kā augšana notiek. Bieži vien ikdienas gaitās tā mums paliek nepamanīta. Taču ar laiku valstības sēkla var nest augļus. Tad jaunais māceklis mums pievienojas pļaujā, un viņa palīdzība mums noder. (Jāņa 4:36—38.)

6. Kas mums jāatzīst, ja runa ir par garīgo izaugsmi?

⁶ Ko no šīs līdzības var mācīties? Pirmkārt, mums jāatzīst, ka Bībeles skolnieka garīgā izaugsme nav atkarīga no mums. Pazemība mūs pasargās no kārdinājuma pierunāt vai spiest Bībeles skolnieku kristīties. Mēs darām visu iespējamo, lai sniegtu viņam palīdzību un atbalstu, bet pazemīgi atzīstam, ka lēmums atdot sevi Dievam jāpieņem viņam pašam. Šim lēmumam jānāk no brīva prāta, un tā pamatā jābūt mīlestībai pret Jehovu, pretējā gadījumā tas Jehovam nebūs pieņemams. (Ps. 51:14; 54:8; 110:3.)

7., 8. a) Ko vēl var mācīties no Jēzus līdzības par sējēju, kas guļ? Miniet piemēru. b) Ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

⁷ Otrkārt, sapratne par šo līdzību neļaus kļūt nomāktiem, ja nesaskatām tūlītējus sava darba augļus. Mums jābūt pacietīgiem. (Jēk. 5:7, 8.) Ja esam darījuši visu iespējamo, lai palīdzētu cilvēkam, tad, kaut arī sēkla nenes ražu, tas nenozīmē, ka neesam uzticīgi Dievam. Jehova ļauj patiesības sēklai izaugt tikai pazemīgā sirdī, kas ir gatava veikt izmaiņas. (Mat. 13:23.) Tāpēc to, cik sekmīga ir mūsu kalpošana, nevar vērtēt tikai pēc rezultātiem. No Jehovas viedokļa panākumi sludināšanā nav atkarīgi no cilvēku reakcijas. Viņam ir dārga mūsu uzticība un pūles, lai kāda būtu atsaucība. (Nolasīt Lūkas 10:17—20; 1. Korintiešiem 3:8.)

 ⁸ Treškārt, mēs ne vienmēr varam redzēt, kādas izmaiņas ar cilvēku notiek. Reiz pie kāda misionāra pienāca vīrs un sieva, kuriem viņš mācīja Bībeli, un izteica vēlēšanos kļūt par nekristītiem sludinātājiem. Misionārs viņiem atgādināja, ka vispirms viņiem ir jāatmet smēķēšana. Viņam par lielu pārsteigumu, abi ieinteresētie paskaidroja, ka viņi to jau ir izdarījuši pirms vairākiem mēnešiem. Kas viņus bija pamudinājis tā rīkoties? Viņi bija sapratuši, ka Jehova redz viņus smēķējam un ka viņš ienīst liekulību. Tas bija spēcīgs pamudinājums pieņemt lēmumu: vai nu smēķēt, misionāram redzot, vai arī atmest smēķēšanu pavisam. Mīlestība pret Jehovu laulātajam pārim palīdzēja pieņemt pareizo lēmumu. Abi šie cilvēki garīgā ziņā bija izauguši, kaut arī misionārs pat nenojauta, kādas izmaiņas ir notikušas.

9. Ko nozīmē līdzība par tīklu?

⁹ Nolasīt Mateja 13:47—50. Ko nozīmē Jēzus līdzība par tīklu? Jēzus salīdzināja to, ka visiem cilvēkiem tiek sludināta vēsts par valstību, ar liela tīkla izmešanu jūrā. Tāpat kā tīklā lielā skaitā nešķirojot tiek sazvejotas ”visādas zivis”, mūsu sludināšana piesaista miljoniem visdažādāko cilvēku. (Jes. 60:5.) Šo faktu apliecina tas, cik daudz cilvēku katru gadu apmeklē mūsu kongresus un Atceres vakaru. Daļa šo simbolisko ”zivju” ir ”labas”, un tās tiek savāktas kristiešu draudzē. Savukārt citas tiek atzītas par ”nederīgām” — ne visi, kas ir sapulcēti, ir patīkami Jehovam.

10. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzību par tīklu?

¹⁰ Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? Simboliskā zivju šķirošana neattiecas uz beidzamo tiesas spriešanu lielā posta laikā. Ar to tiek uzsvērts, kas notiek pašreizējās ļaunās pasaules pēdējās dienās. Jēzus paskaidroja, ka ne visi, ko piesaista patiesība, nostāsies Jehovas pusē. Ir daudz tādu, kas apmeklē mūsu sapulces. Citi ir sākuši mācīties Bībeli kopā ar mums, bet negrib uzņemties nekādas saistības. (1. Ķēn. 18:21.) Ir arī tādi, kas vairs nekontaktējas ar kristiešu draudzi. Reizēm jauniešiem, kas ir auguši kristiešu ģimenē, nav izveidojusies mīlestība pret Jehovas prasībām. Lai kāda būtu situācija, Jēzus uzsvēra, ka ikvienam pašam ir jāpieņem lēmums. Tos, kas izdara pareizo izvēli, viņš uzskata par ”dārgāko” no tautām. (Hag. 2:7.)

11., 12. a) Ko mēs gūstam no līdzības par tīklu? b) Ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

¹¹ Ko mēs gūstam no līdzības par tīklu? Izprotot šīs līdzības nozīmi, mēs spēsim nezaudēt sirdsmieru un nebūsim pārlieku vīlušies, ja Bībeles skolnieks vai kāds no mūsu bērniem nevēlas kalpot Jehovam. Tā var gadīties, pat ja mēs esam izdarījuši visu, kas atkarīgs no mums. Tas, ka cilvēks piekrīt mācīties Bībeli vai ir audzināts pēc tās principiem, vēl nenozīmē, ka viņam izveidosies ciešas attiecības ar Jehovu. Tie, kas nevēlas pakļauties Jehovas varai, galu galā tiks nošķirti no viņa tautas.

¹² Vai tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir atstājuši patiesību, vairs nekad nevarēs atgriezties draudzē? Un vai cilvēks, kas nav devis solījumu kalpot  Jehovam, vienmēr tiks uzskatīts par ”nederīgu”? Nē, tā nav. Tiem, kas ir šādā situācijā, joprojām ir iespēja kaut ko labot, pirms sākas lielais posts. Jehova viņiem it kā saka: ”Atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums!” (Mal. 3:7.) Šī doma vēl spilgtāk izskan citā līdzībā, ko stāstīja Jēzus, — līdzībā par pazudušo dēlu. (Nolasīt Lūkas 15:11—32.)

13. Ko nozīmē līdzība par pazudušo dēlu?

¹³ Ko nozīmē Jēzus līdzība par pazudušo dēlu? Līdzjūtīgais tēvs šajā līdzībā attēlo mūsu mīlošo debesu Tēvu — Jehovu. Dēls, kas lūdz piešķirt viņam mantojumu un pēc tam to izšķērdē, simbolizē tos, kas ir noklīduši no draudzes. Aizejot no tās, viņi it kā aizceļo uz ”tālu zemi”, Sātana pasauli, kas ir atsvešināta no Jehovas. (Efes. 4:18; Kol. 1:21.) Daži vēlāk atjēdzas un atgriežas Jehovas organizācijā, kaut arī ceļš atpakaļ nav viegls. Šos pazemīgos cilvēkus, kas ir nožēlojuši savu agrāko rīcību, ar prieku sagaida mūsu Tēvs, kas ir gatavs piedot. (Jes. 44:22; 1. Pēt. 2:25.)

14. Kāpēc Jēzus stāstīja līdzību par pazudušo dēlu?

¹⁴ Kāpēc Jēzus stāstīja šo līdzību? Jēzus ļoti pievilcīgā veidā paskaidroja, ka Jehova vēlas, lai no draudzes noklīdušie atgrieztos pie viņa. Tēvs līdzībā ne uz mirkli nezaudēja cerību, ka viņa dēls atgriezīsies. Ieraudzījis dēlu nākam, kaut arī tas vēl bija tālu, tēvs tūlīt pat parūpējās par viņa sagaidīšanu. Visiem, kas ir atstājuši patiesību, tas ir spēcīgs pamudinājums bez vilcināšanās atgriezties pie Jehovas. Garīgā ziņā viņu spēki varbūt ir izsmelti, un mājupceļš var likties mulsinošs un grūts. Taču noteikti ir vērts to veikt — pat debesīs būs prieks par viņu atgriešanos. (Lūk. 15:7.)

15., 16. a) Ko var mācīties no Jēzus līdzības par pazudušo dēlu? Miniet dažus piemērus. b) Ko mēs mācāmies par Jehovu un Jēzu?

¹⁵ Kā mums nāk par labu līdzība par pazudušo dēlu? Mums jāseko Jehovas piemēram. Mēs nedrīkstam būt ”pārliecīgi taisni” un nelabprāt sagaidīt atpakaļ draudzē pārkāpēju, kas ir nožēlojis savu rīcību. Tā mēs tikai  ”paši sev kaitētu”. (Sal. Māc. 7:16.) Ir vēl kaut kas, ko mēs varam mācīties. Uz cilvēku, kas atstāj draudzi, jāraugās kā uz ”pazudušu avi”, nevis jāatmet viņam ar roku. (Ps. 119:176.) Vai tad, ja satiekam kādu, kas ir noklīdis no draudzes, mēs ar mīlestību piedāvāsim viņam praktisku palīdzību, lai viņš varētu tajā atgriezties? Vai mēs pastāstīsim par šo situāciju vecākajiem, lai arī viņi varētu palīdzēt šim cilvēkam? Ja paturēsim prātā Jēzus līdzību par pazudušo dēlu, mēs katrā ziņā tā rīkosimies.

¹⁶ Tie, ko mūsdienās var salīdzināt ar pazudušo dēlu, bieži ir pauduši savu pateicību par Jehovas žēlsirdību un draudzes mīlestību un atbalstu. Kāds brālis, kas 25 gadus bija izslēgts no draudzes, stāsta: ”Mans prieks kopš pieņemšanas atpakaļ draudzē kļūst arvien lielāks, jo es esmu izjutis, kā no Jehovas nāk ”atspirgšanas laiki”. (Ap. d. 3:19.) Visi ir gatavi man palīdzēt un izturas pret mani ar mīlestību. Tagad man ir brīnišķīga garīga ģimene.” Gados jauna māsa, kas bija novērsusies no Jehovas un piecus gadus nekontaktējās ar draudzi, par savu atgriešanos saka: ”Es nevaru vārdos izsacīt, kāda bija sajūta, kad citi man parādīja tieši tādu mīlestību, par kādu runāja Jēzus. Piederēt pie Jehovas organizācijas ir kaut kas īpašs.”

17., 18. a) Ko mēs esam iemācījušies no trijām apskatītajām līdzībām? b) Kā mums būtu jāapņemas rīkoties?

¹⁷ Ko mēs esam iemācījušies no šīm trijām līdzībām? Pirmkārt, mums jāatzīst, ka garīgā izaugsme nav mūsu ziņā — tā ir atkarīga no Jehovas. Otrkārt, nav reāli gaidīt, ka visi, kam ir kontakts ar draudzi un kas mācās Bībeli, nostāsies patiesības pusē. Visbeidzot, kaut arī daži atstāj patiesību un novēršas no Jehovas, neatmetīsim cerību, ka viņi atgriezīsies. Un, ja tas notiek, sagaidīsim viņus atbilstoši tam, kā uz viņiem raugās Jehova.

¹⁸ Centīsimies arī turpmāk vairot savas zināšanas, sapratni un gudrību. Lasot Jēzus līdzības, pārdomāsim, ko tās nozīmē, kāpēc tās ir iekļautas Bībelē, kā mēs tās varam attiecināt uz sevi un ko no tām var mācīties par Jehovu un Jēzu. Tā mēs apliecināsim, ka tiešām izprotam Jēzus vārdus.