1. Ar kādām grūtībām labās vēsts sludināšanā kristiešiem ir bijis jāsaskaras?

DEVIŅPADSMITĀ gadsimta beigās un divdesmitā gadsimta sākumā Bībeles pētnieki * saskārās ar daudzām grūtībām. Tāpat kā pirmā gadsimta kristieši, viņi sludināja ļoti nepopulāru vēsti. Viņu bija pavisam nedaudz, un kopumā cilvēki uzskatīja, ka Bībeles pētnieki nav pietiekami skoloti. Turklāt ar laiku viņiem nācās pieredzēt, kā Sātans ”lielās dusmās” vēršas pret viņiem. (Atkl. 12:12.) Dieva kalpiem ir jāsludina ”pēdējās dienās”, kad ir ”iestājušies īpaši grūti laiki”. (2. Tim. 3:1.)

2. Ko Jehova mūsdienās ir darījis, lai palīdzētu mums sludināt?

² Taču Jehova bija nolēmis, ka viņa kalpi mūsdienās sludinās labo vēsti vēl nepieredzētā mērogā, un nekas nevar kavēt viņu īstenot šo nodomu. Tāpat kā senatnē Jehova atbrīvoja no Babilonas izraēliešus, mūsdienās viņš atbrīvoja savus kalpus no ”lielās Babilonas”, visām pasaules viltus reliģijām. (Atkl. 18:1—4.) Viņš mums māca to, kas mums nāk par labu, ļauj iemantot  mieru un palīdz mācīt citiem patiesību par viņu. (Nolasīt Jesajas 48:16—18.) Tas nenozīmē, ka viņš liek lietā savu spēju ielūkoties nākotnē un pēc tam visās niansēs ietekmē notikumu attīstību uz zemes, lai sekmētu valstības sludināšanu. Daži apstākļi ir labvēlīgi ietekmējuši sludināšanu, tomēr vienīgi ar Jehovas palīdzību mēs esam spējuši izturēt vajāšanas un citus pārbaudījumus, kas apgrūtina sludināšanu šajā pasaulē, pār kuru valda Sātans. (Jes. 41:13; 1. Jāņa 5:19.)

3. Kā ir vairojušās patiesās ”atziņas”?

³ Jehovas iedvesmots, pravietis Daniēls paredzēja, ka beigu laikā patiesās ”atziņas vairosies”. (Nolasīt Daniēla 12:4.) Jehova Bībeles pētniekiem palīdzēja saprast būtiskas Bībeles mācības, ko ilgu laiku bija aizēnojušas kristīgo baznīcu doktrīnas. Tagad viņš ar savu kalpu starpniecību dara zināmas patiesās atziņas visā pasaulē. Mūsdienās mēs vērojam, kā piepildās Daniēla pravietojums. Gandrīz astoņi miljoni cilvēku ir pieņēmuši Bībeles patiesību un dara to zināmu citiem. Kādi faktori ir sekmējuši to, ka labā vēsts tiek pavēstīta visās zemes malās?

4. Cik produktīvi Bībeles tulkošana noritēja 19. gadsimtā?

⁴ Viens faktors, kas ir atvieglojis labās vēsts sludināšanu, ir tas, ka mūsdienās Bībele ir plaši pieejama. Gadsimtiem ilgi kristīgās pasaules garīdznieki apslāpēja cilvēku centienus lasīt Bībeli un dažkārt pat panāca, ka tiek nogalināti Bībeles tulkotāji. Tomēr 19. gadsimtā ar Bībeles biedrību pūlēm Bībele pilnībā vai daļēji tika iztulkota aptuveni 400 valodās. Gadsimta beigās daudziem cilvēkiem piederēja Bībele, bet viņiem trūka precīzu zināšanu par Bībeles mācībām.

5. Ko Jehovas liecinieki ir paveikuši, ja runa ir par Bībeles tulkošanu?

⁵ Bībeles pētnieki apzinājās, ka viņiem ir jāsludina, un to cītīgi darīja, skaidrodami cilvēkiem Bībeles mācības. Jehovas kalpi gan paši ir izmantojuši, gan piedāvājuši citiem dažādus Bībeles tulkojumus. Kopš 1950. gada tiek publicēts Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojums (visa Bībele vai tikai Kristiešu grieķu raksti), kas tagad ir pieejams vairāk nekā 120 valodās. Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma revidētais izdevums, kas 2013. gadā nāca klajā angļu valodā, atvieglo tulkošanu citās valodās. Iznākums ir tāds, ka mūsu rīcībā ir viegli lasāms un uztverams Bībeles tulkojums, kas palīdz sludināt.

6., 7. a) Cik bieži pārskatāmā pagātnē ir risinājušies bruņoti konflikti? b) Kā nosacīta miera laiki daudzās zemēs ir veicinājuši labās vēsts sludināšanu?

⁶ Varbūt kāds domā: par kādu mieru vispār var būt runa? Piemēram, 20. gadsimtā miljoniem cilvēku ir gājuši bojā karos, jo īpaši abos pasaules karos. Taču 1942. gadā, kamēr plosījās Otrais pasaules karš, Neitans Nors, kas tolaik organizēja Jehovas liecinieku darbību visā pasaulē, kongresā uzstājās ar runu ”Vai miers var būt ilgstošs?”. Šajā runā, kurā bija iztirzāta Atklāsmes grāmatas 17. nodaļa, tika paskaidrots, ka karš, kas tobrīd plosījās, nepāraugs Armagedonā, bet tam sekos miera periods. (Atkl. 17:3, 11.)

⁷ Pēc Otrā pasaules kara neiestājās pilnīgs miers. Saskaņā ar kādu aprēķinu, laikā no 1946. līdz 2013. gadam ir risinājies 331 bruņots konflikts. Miljoniem cilvēku ir gājuši bojā. Tomēr šajos gados daudzās zemēs ir valdījis nosacīts miers,  un Jehovas kalpi ir lieti izmantojuši mierīgos apstākļus, lai sludinātu labo vēsti. Kādi panākumi ir gūti šajā darbā? 1944. gadā visā pasaulē bija mazāk nekā 110 tūkstoši valstības sludinātāju. Tagad to ir aptuveni astoņi miljoni. (Nolasīt Jesajas 60:22.) Vai gan mēs neesam pateicīgi, ka varam sludināt labo vēsti miera laikā?

8., 9. Kāds progress ir panākts transporta attīstības jomā, un kā tas ir nācis par labu mūsu darbībai?

⁸ Sludināšanu ir atvieglojusi arī transporta attīstība. 1900. gadā — 21 gadu pēc tam, kad bija iespiests pirmais Sargtornis, — Amerikas Savienotajās Valstīs bija reģistrēti tikai astoņi tūkstoši automašīnu un braukšanai piemērotu ceļu garums bija tikai daži simti kilometru. Tagad pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 1,5 miljardi motorizētu transportlīdzekļu un ir ierīkoti kvalitatīvi ceļi, kas sniedzas miljoniem kilometru garumā. Automašīnas un autoceļi daudziem no mums ir pavēruši izdevību sludināt labo vēsti nomaļās vietās. Taču arī tad, ja mums transports nav pieejams un nākas mērot tālus ceļus kājām, mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai gatavotu cilvēkus par mācekļiem. (Mat. 28:19, 20.)

⁹ Ne tikai vieglās automašīnas, bet arī citi transportlīdzekļi ir izrādījušies ļoti noderīgi labās vēsts izplatīšanā. Ar kravas automašīnām, kuģiem un vilcieniem pāris nedēļu laikā ir iespējams nogādāt Bībeles literatūru uz vistālākajiem zemes nostūriem. Rajona pārraugiem, filiāļu komiteju locekļiem, misionāriem un citiem kristiešiem aviotransports ļauj ātri nokļūt uz kongresiem, kā arī pildīt dažādus teokrātiskus uzdevumus. Vadošās padomes locekļi, kā arī citi brāļi no galvenās pārvaldes ar lidmašīnu ceļo uz daudzām zemēm, lai uzmundrinātu un pamācītu ticības biedrus. Transporta attīstība nenoliedzami ir veicinājusi Jehovas kalpu vienotību. (Ps. 133:1—3.)

10. Kāpēc var teikt, ka angļu valoda ir starptautiska valoda?

¹⁰ Pirmajā gadsimtā Romas impērijā daudzi cilvēki runāja vienkāršajā grieķu valodā, tā saucamajā koinē. Vai ir kāda valoda, kas ir tikpat plaši izplatīta mūsdienās? Daudzi piekritīs, ka tā ir angļu valoda. Kādā grāmatā ir teikts: ”Aptuveni  ceturtajai daļai pasaules iedzīvotāju ir labas vai pietiekamas angļu valodas zināšanas.” (English as a Global Language.) No svešvalodām cilvēki visbiežāk izvēlas apgūt angļu valodu, lai ar tās palīdzību uzturētu starptautiskus kontaktus tādās jomās kā komercdarbība, politika, zinātne, kā arī tehnoloģiju sfēra.

11. Kā angļu valoda ir noderējusi tīrās pielūgsmes sekmēšanai?

¹¹ Angļu valodas izplatība ir veicinājusi tīro pielūgsmi. Gadiem ilgi Sargtornis un citas uz Bībeli balstītas publikācijas vispirms tika izdotas angļu valodā. Tā ir Jehovas liecinieku galvenās pārvaldes darba valoda, un arī mācības Sargtorņa izglītības centrā Patersonā, kas atrodas Ņujorkas štatā, pamatā norit tieši angļu valodā.

12. Cik daudz Jehovas kalpi ir paveikuši, lai tulkotu Bībeles literatūru, un kāda nozīme šajā darbā ir modernajām tehnoloģijām?

¹² Tā kā mums ir jāsludina labā vēsts par valstību visām tautām, mūsu literatūra tiek tulkota aptuveni 700 valodās. Šī darbietilpīgā uzdevuma pildīšanu ir atvieglojusi datortehnoloģiju attīstība, arī daudzvalodu elektroniskās publicēšanas sistēmas (MEPS) izveide. Tas viss ir palīdzējis izplatīt vēsti par Dieva valstību un vairojis mūsu brāļu saimes vienotību. Taču vairāk par visu vienotību veicina tas, ka mēs mācāmies runāt tīrajā Bībeles patiesības valodā. (Nolasīt Cefanjas 3:9.)

13., 14. Kā kristiešiem mūsdienās ir palīdzējušas likumdošanā paredzētās iespējas un tiesu spriedumi?

¹³ Kā bija stāstīts iepriekšējā rakstā, agrīnajiem kristiešiem dažkārt nāca par labu romiešu likumi, kuriem bija pakļauti visi Romas impērijas iedzīvotāji. Arī mūsdienās kristiešiem nāk par labu likumdošanā paredzētās iespējas. Piemēram, ASV — zemē, kur atrodas mūsu galvenā pārvalde, — konstitūcija garantē reliģijas, vārda un pulcēšanās brīvību. Tas mūsu brāļiem un māsām šajā valstī dod iespēju atklāti pulcēties kopā un apspriest Bībeli, kā arī stāstīt citiem to, ko viņi paši ir uzzinājuši. Tomēr tiesības uz noteiktām brīvībām savā laikā bija jāizcīna tiesā. (Filip. 1:7.) Kad Jehovas tauta ASV saskārās ar nelabvēlīgiem tiesas spriedumiem, tie bieži tika pārsūdzēti, un augstākās tiesas ne reizi vien ir  apstiprinājušas mūsu tiesības sludināt valstību.

¹⁴ Arī citās valstīs tiesas ir pasludinājušas spriedumus, kuros ir apstiprinātas mūsu tiesības uz reliģijas brīvību un tiesības sludināt publiski. Dažās zemēs mēs esam zaudējuši tiesas prāvas, bet šādos gadījumos mēs esam pārsūdzējuši attiecīgās lietas starptautiskajās tiesās. Piemēram, līdz 2014. gada jūnijam Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija lēmusi mums par labu 57 lietās, un tās spriedums ir saistošs visām Eiropas Padomes dalībvalstīm. Kaut gan ”visas tautas” mūs ienīst, daudzās zemēs tiesas ir lēmušas, ka mums ir tiesības brīvi pielūgt patieso Dievu. (Mat. 24:9.)

15. Kādas pārmaiņas ir notikušas iespiedtehnikas jomā, un kā tas mums ir nācis par labu?

¹⁵ Būtisks faktors, kas ir atvieglojis uzdevumu visā pasaulē sludināt labo vēsti, ir grāmatiespiešanas attīstība. Gadsimtiem ilgi iespiešanas tehnika, ko ap 1450. gadu izgudroja Johans Gūtenbergs, nebija daudz mainījusies. Taču pēdējo 200 gadu laikā iespiedtehnikas jomā ir notikušas straujas pārmaiņas. Iespiedmašīnas ir kļuvušas lielākas, ātrākas un sarežģītākas. Papīra ražošana un grāmatu iesiešana vairs nav tik dārga kā agrāk. Ofsetspiedums ir nomainījis augstspiedumu — tas ir paātrinājis iespiešanas procesu un uzlabojis attēlu kvalitāti. Kā šīs pārmaiņas ir ietekmējušas mūsu darbību? Padomāsim: pirmais Sargtorņa numurs, kas iznāca 1879. gada jūlijā, tika iespiests 6000 eksemplāros, tajā nebija ilustrāciju, un tas tika izdots tikai angļu valodā. Pašlaik, 136 gadus vēlāk, Sargtorņa metiens pārsniedz 50 miljonus eksemplāru. Žurnāls ir krāšņi ilustrēts un tiek izdots un izplatīts vairāk nekā 200 valodās.

16. Kādi izgudrojumi mums ir palīdzējuši visā pasaulē sludināt labo vēsti? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹⁶ Daudzi pēdējo 200 gadu laikā ieviestie izgudrojumi Dieva kalpiem ir ļoti noderējuši labās vēsts sludināšanā. Mēs jau pieminējām vilcienus, automašīnas un lidmašīnas, taču neaizmirsīsim arī par velosipēdiem, rakstāmmašīnām, tehnoloģijām, kas ļauj iespiest literatūru Braila rakstā, telegrāfu, telefoniem, fotoaparātiem, magnetofoniem un videomagnetofoniem, radio, televīziju, kinofilmām, datoriem un internetu. Šie jaunievedumi dažādos veidos mums ir palīdzējuši pildīt mums uzticēto uzdevumu — gatavot mācekļus. Piepildoties pravietojumam, ka Jehovas kalpi ”zīdīs tautu pienu”, mēs prasmīgi izmantojam tautu resursus, piemēram, modernās tehnoloģijas, lai daudzās valodās izdotu Bībeli un Bībeles literatūru. (Nolasīt Jesajas 60:16.)

17. a) Pie kāda secinājuma mēs nonākam, pārdomājot faktus? b) Kāpēc Jehova mums ļauj būt viņa darbabiedriem?

¹⁷ Nav nekādu šaubu, ka Dievs ir svētījis mūsu darbību. Protams, Jehova var īstenot savus nodomus bez mūsu palīdzības. Taču, tā kā debesu Tēvs mūs mīl, viņš mums ļauj būt viņa darbabiedriem un dod mums iespēju apliecināt savu mīlestību pret viņu un pret tuvāko. (Marka 12:28—31; 1. Kor. 3:9.) Nelaidīsim garām iespējas sludināt vēsti par Dieva valstību, jo tā mēs piedalāmies vissvarīgākajā darbā, kāds mūsdienās tiek veikts uz zemes! Darīsim visu, lai apliecinātu savu pateicību par to, ka Jehova mūs ir vadījis un svētījis savu kalpu centienus mācīt cilvēkiem Bībeles patiesību visā pasaulē!