1. Kāpēc Jēzus kļuva ”līksms svētajā garā”? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

VAI varat iztēloties, kā Jēzus Kristus kļuva ”līksms svētajā garā”? Varbūt viņa seja atplauka platā smaidā un acīs atmirdzēja prieks. Kas viņu bija tā aizkustinājis? Jēzus nesen bija izsūtījis 70 mācekļus sludināt labo vēsti par Dieva valstību, un viņš ļoti vēlējās zināt, kā mācekļi tiks galā ar šo uzdevumu. Labajai vēstij bija daudz varenu ienaidnieku, piemēram, viltīgie un labi skolotie rakstu mācītāji un farizeji. Viņu ietekmē daudzi raudzījās uz Jēzu nicīgi, kā uz parastu namdari, un uzskatīja viņa mācekļus par ”neizglītotiem un vienkāršiem cilvēkiem”. (Ap. d. 4:13; Marka 6:3.) Tomēr mācekļi no sludināšanas atgriezās prieka un entuziasma pārpilni. Viņi bija sludinājuši par spīti pretestībai, pat dēmonu pretestībai! Ar ko bija izskaidrojams viņu prieks un drosme? (Nolasīt Lūkas 10:1, 17—21.)

2. a) Kādā ziņā Jēzus mācekļi bija kā bērni? b) Kāpēc Kristus sekotāji varēja saprast būtiskas garīgas patiesības?

² Pievērsīsim uzmanību, ko Jēzus sacīja Jehovam: ”Es tevi slavēju visu priekšā, Tēvs, debesu un zemes Kungs, jo tu esi noslēpis šīs lietas no tiem, kas ir gudri un mācīti, un esi tās atklājis maziem bērniem. Jā, Tēvs, tev ir labpaticis tā darīt.”  (Mat. 11:25, 26.) Protams, Jēzus negribēja teikt, ka viņa mācekļi vārda tiešā nozīmē ir bērni. Taču viņš zināja, ka mācekļi ir kā bērni salīdzinājumā ar tiem, kas bija mācīti, labi izglītoti un gudri paši savās acīs. Vēl svarīgāk ir tas, ka Jēzus mācīja savus sekotājus būt kā bērniem — pazemīgiem un gataviem mācīties. (Mat. 18:1—4.) Kādu ieguvumu viņiem deva tas, ka viņi bija pazemīgi? Jehova ar svēto garu palīdzēja viņiem saprast būtiskas garīgas patiesības, turpretī gudros un mācītos, kas viņus nievāja, Sātans un pašu lepnums padarīja aklus.

3. Par ko runāts šajā rakstā?

³ Nav grūti saprast, kāpēc Jēzus bija tik ļoti iepriecināts. Viņam bija patīkami redzēt, kā Jehova atklāj dziļas garīgas patiesības ļoti dažādiem pazemīgiem cilvēkiem, lai kāda būtu to izglītība un prāta spējas. Jēzus bija līksms, ka viņa Tēvam labpatika mācīt citus vienkārši un skaidri. Vai Jehova ir mainījies? Kas liecina, ka viņš joprojām vēlas, lai mācīšana notiktu tieši tā? Pārdomājot atbildi uz šo jautājumu, arī mēs droši vien izjutīsim prieku, tāpat kā tas bija ar Jēzu.

4. Kāpēc Sargtorņa izdevumu vienkāršotā valodā var nosaukt par brīnišķīgu dāvanu?

⁴ Pēdējos gados garīgā izglītība, ko piedāvā Jehovas organizācija, arvien lielākā mērā atspoguļo sapratni par to, ka mācīšanai jābūt vienkāršai un skaidrai. Minēsim trīs faktus, kas to apstiprina. Pirmkārt, ir sācis iznākt Sargtorņa izdevums vienkāršotā valodā. * Šis izdevums ir brīnišķīga dāvana tiem, kas slikti pārzina attiecīgo valodu un kam lasīšana sagādā grūtības. Tieši žurnāla Sargtornis lappusēs galvenokārt tiek sagādāts garīgais uzturs, un ģimeņu galvas var apliecināt, ka tagad tā pētīšanā ir daudz vieglāk iesaistīt bērnus. Daudzi vēstulēs ir pauduši sirsnīgu pateicību. Kāda māsa rakstīja, ka agrāk viņa kautrējās ar komentāriem piedalīties Sargtorņa sapulcē, bet izdevums vienkāršotā valodā visu mainīja. ”Tagad es atbildu vairākas reizes, un man vairs nav bail. Paldies Jehovam un jums!” teikts viņas vēstulē.

5. Kādas ir Bībeles Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātā izdevuma priekšrocības?

⁵ Otrkārt, gada kopsapulcē 2013. gada 5. oktobrī tika paziņots, ka ir nācis klajā Svēto Rakstu Jaunās pasaules tulkojuma pārstrādātais izdevums angļu valodā. * Daudzi Bībeles panti tagad ir iztulkoti īsāk, taču to jēga ir palikusi tā pati vai pat kļuvusi skaidrāka. Piemēram, Ījaba grāmatas 10. nodaļas 1. pantā angļu tulkojumā agrāk bija 27 vārdi, bet tagad — 19, savukārt Salamana Pamācību 8. nodaļas 6. pantā 20 vārdu vietā tagad ir 13. Abi šie panti jaunajā izdevumā ir izteikti skaidrāk. Kāds svaidītais brālis, kas jau ilgus gadus uzticīgi ir kalpojis Jehovam, izteicās: ”Es tikko izlasīju Ījaba grāmatu jaunajā izdevumā, un sajūta ir tāda, ka es to pirmo reizi saprotu!” Līdzīgus vārdus ir teikuši daudzi.

6. Ko jūs domājat par Mateja 24:45—47 jauno skaidrojumu?

⁶ Treškārt, spilgts piemērs ir daži neseni  uzlabojumi mūsu sapratnē. Piemēram, mūs saviļņoja precizētais skaidrojums par ”uzticamo un gudro kalpu”, kas bija publicēts 2013. gada 15. jūlija Sargtornī. (Mat. 24:45—47.) Toreiz tika paskaidrots, ka uzticamais kalps ir Vadošā padome, savukārt ”saimes ļaudis” ir visi, kas saņem garīgo uzturu, — gan svaidītie, gan ”citas avis”. (Jāņa 10:16.) Cik brīnišķīgi ir izprast šādas mācības un darīt tās zināmas citiem! Kā vēl Jehova ir apliecinājis, ka viņš vēlas, lai cilvēki tiktu mācīti vienkārši un skaidri?

7., 8. Nosauciet dažus Bībelē atrodamus pravietiskus pirmtēlus!

⁷ Ja jūs kalpojat Jehovam jau ilgus gadus, jūs droši vien esat pamanījuši, kā pakāpeniski ir mainījušies mūsu literatūrā publicētie skaidrojumi par notikumiem, kas aprakstīti Bībelē. Agrāk šie notikumi bieži vien tika apskatīti pēc principa ”pirmtēls—tā piepildījums”. Notikums, par ko Bībelē bija stāstīts, tika uzskatīts par pirmtēlu, kam atbilst tā pravietiskais piepildījums. Vai pravietiskiem pirmtēliem ir atrodams pamatojums Bībelē? Jā, ir. Piemēram, Jēzus runāja par ”pravieša Jonas zīmi”. (Nolasīt Mateja 12:39, 40.) Jēzus paskaidroja, ka Jonas atrašanās zivs vēderā — kas būtu kļuvis par Jonas kapu, ja Jehova nebūtu izglābis viņa dzīvību, — bija pravietiska norāde uz laiku, ko Jēzus pavadīja kapā.

⁸ Bībelē ir minēti arī citi pravietiski pirmtēli. Par vairākiem no tiem runāja apustulis Pāvils. Piemēram, Ābrahāma attiecības ar Hagari un Sāru pravietiski attēloja Jehovas attiecības ar izraēliešu tautu un viņa organizācijas debesu daļu. (Gal. 4:22—26.) Arī saiešanas telts un templis, Salīdzināšanas diena, augstais priesteris un citi Mozus bauslības aspekti sevī ietvēra ”gaidāmo labo lietu ēnu”. (Ebr. 9:23—25; 10:1.) Pētīt šādus pravietiskus pirmtēlus ir ļoti aizraujoši, un tas stiprina ticību. Bet vai būtu jādomā, ka ikviens Bībelē minēts cilvēks, notikums un lieta ir pravietiska norāde uz kaut ko?

9. Kā agrāk tika skaidrots Bībelē lasāmais stāstījums par Nabotu?

⁹ Agrāk tā bieži vien tika uzskatīts. Viens šāds piemērs ir stāstījums par Nabotu, kurš tika netaisnīgi tiesāts un sodīts ar nāvi, jo to izkārtoja ļaunā ķēniņiene Izebele, lai viņas vīrs Ahabs varētu iegūt savā īpašumā Nabota vīna dārzu. (1. Ķēn. 21:1—16.) 1932. gadā šis notikums tika skaidrots kā pravietiska līdzība. Toreiz tika norādīts, ka Ahabs un Izebele attēlo Sātanu un viņa organizāciju, Nabots simbolizē Jēzu un Nabota nāve līdz ar to ir pravietiska norāde uz Jēzus nogalināšanu. Tomēr vēlāk grāmatā ”Lai tiek svētīts tavs vārds”, kas iznāca 1961. gadā, bija teikts, ka Nabots attēlo svaidītos, bet Izebele — kristīgo pasauli. Tas savukārt nozīmēja, ka Nabota vajāšana, ko sarīkoja Izebele, simbolizē svaidīto kristiešu vajāšanu pēdējo dienu laikā. Daudzus gadus šāda pieeja tam, par ko stāstīts Bībelē, stiprināja Dieva tautas ticību. Kāpēc tad bija nepieciešams kaut ko mainīt?

10. a) Kādā ziņā gudrība ir likusi piesardzīgāk skaidrot Bībelē aprakstītus notikumus? b) Kam tagad ir pievērsta lielāka uzmanība mūsu literatūrā?

¹⁰ Kā jau varētu gaidīt, gadu gaitā Jehova ir palīdzējis ”uzticamajam un  gudrajam kalpam” iegūt arvien lielāku gudrību. Šī īpašība ”kalpam” ir likusi būt piesardzīgākam un nesaukt Bībelē aprakstītos notikumus par pravietiskām līdzībām, ja vien tam nav skaidra pamatojuma pašā Bībelē. Turklāt tika pamanīts, ka dažus senāk publicētus skaidrojumus par pirmtēliem un to pravietiskiem piepildījumiem daudziem ir ļoti grūti saprast. Šo mācību detaļām — kas ko simbolizē un kāpēc — reizēm ir grūti izsekot, tās nav viegli iegaumēt un attiecināt uz savu dzīvi. Vēl svarīgāk ir tas, ka, pētot Bībeles aprakstu iespējamo pravietisko simbolismu, var ļoti viegli aizmirst, kādas morālas un praktiskas pamācības tie satur. Tāpēc pašreiz mūsu literatūrā lielāka uzmanība ir pievērsta vienkāršām, praktiskām mācībām, ko no Bībeles var smelties par ticību, izturību, dievbijību un citām vērtīgām īpašībām.

11. a) Kā mēs tagad saprotam stāstījumu par Nabotu, un kāpēc šis gadījums mums ir labi saprotams? b) Kāpēc mūsu publikācijās pēdējos gados reti tiek minēti pirmtēli un to pravietiskie piepildījumi? (Sk. ”Lasītāju jautājumus” šajā žurnāla numurā.)

¹¹ Kā mēs tagad saprotam stāstījumu par Nabotu? Tā skaidrojums ir kļuvis daudz vienkāršāks un saprotamāks. Dievbijīgais Nabots gāja bojā nevis tāpēc, ka viņš attēloja Jēzu vai svaidītos, bet tāpēc, ka viņš saglabāja uzticību Dievam. Viņš neatkāpās no Jehovas bauslības, kaut arī varas pārstāvji neģēlīgi izmantoja savu stāvokli. (4. Moz. 36:7; 1. Ķēn. 21:3.) Tāpēc šis gadījums mums ir labi saprotams, jo arī mēs līdzīgu iemeslu dēļ varam pieredzēt vajāšanas. (Nolasīt 2. Timotejam 3:12.) Visdažādākie cilvēki var viegli saprast, atcerēties un likt lietā atziņas, ko var smelties no šī ticību stiprinošā stāstījuma.

12. a) Kas nebūtu jāsecina par Bībelē aprakstītajiem notikumiem? b) Kā ir iespējams, ka mēs skaidri izprotam pat dziļas mācības? (Sk. zemsvītras piezīmi.)

¹² Vai būtu jāsecina, ka notikumiem, par kuriem runāts Bībelē, ir tikai praktiska, nevis simboliska nozīme? Nē, tā nebūtu jādomā. Taču mūsdienās mūsu publikācijās parasti tiek minēts, ka viens notikums vai persona līdzinās  kaut kam citam vai to ilustrē. Daudzi Bībelē lasāmi apraksti vairs netiek skaidroti pēc nemainīgas shēmas, kurā ietilpst pravietisks pirmtēls un tā piepildījums. Piemēram, ir pareizi teikt, ka Nabota uzticība Dievam vajāšanās un nāves draudu priekšā liek domāt par Kristus un viņa svaidīto sekotāju uzticību. Bet viņa rīcība atsauc atmiņā arī daudzu Kunga ”citu avju” uzticamo kalpošanu. Šādi vienkārši un skaidri salīdzinājumi ir raksturīgi tam, kā mūs māca Dievs. *

13. Kādi piemēri liecina, ka tagad mēs Jēzus līdzības skaidrojam vienkāršāk un saprotamāk?

¹³ Jēzus Kristus bija izcilākais skolotājs, kāds jebkad dzīvojis uz zemes. Viens no viņa iecienītākajiem mācīšanas paņēmieniem bija līdzības. (Mat. 13:34.) Līdzības ietver spilgtus piemērus, kas rosina domāšanu un ļauj piekļūt sirdij. Vai gadu gaitā arī Jēzus līdzību skaidrojums mūsu literatūrā ir kļuvis vienkāršāks un saprotamāks? Jā, tā noteikti var apgalvot. Vai nebija saviļņojoši 2008. gada 15. jūlija Sargtornī lasīt precizētu skaidrojumu Jēzus līdzībām par raugu, sinepju sēkliņu un tīklu? Tagad mēs skaidri saprotam, ka šīs līdzības attiecas uz Dieva valstību un tās apbrīnojamajiem panākumiem Kristus patieso sekotāju pulcēšanā no šīs ļaunās pasaules.

14. a) Kā mēs esam skaidrojuši līdzību par žēlsirdīgo samarieti? b) Kā mēs tagad saprotam šo Jēzus līdzību?

¹⁴ Ko var teikt par garākām līdzībām, ko stāstīja Jēzus? Dažām no tām, protams, ir simboliska un pravietiska nozīme, savukārt no citām var gūt praktiskas pamācības. Bet kā lai atšķir vienas no otrām? Gadu gaitā atbilde uz šo jautājumu pakāpeniski ir kļuvusi skaidrāka. Var minēt piemēru par to, kā mēs esam skaidrojuši Jēzus līdzību par žēlsirdīgo samarieti. (Lūk. 10:30—37.) 1924. gadā Sargtornī bija norādīts, ka samarietis simbolizē Jēzu, ceļš no Jeruzālemes uz Jēriku, kas veda lejup, attēlo cilvēces lejupslīdi kopš dumpja Ēdenē, ceļa laupītāji ir norāde uz milzu kompānijām un tiem, kas gūst šo uzņēmumu peļņu, savukārt priesteris un levīts simbolizē kristīgās baznīcas. Mūsdienās šī līdzība mūsu literatūrā tiek izmantota, lai atgādinātu visiem kristiešiem, ka mums jābūt gataviem palīdzēt tiem, kam tas ir vajadzīgs, it sevišķi garīgā ziņā, neatkarīgi no viņu stāvokļa. Vai nav patīkami, ka Jehova dara savas mācības saprotamas?

15. Par ko būs runa nākamajā rakstā?

¹⁵ Nākamajā rakstā mēs pievērsīsim uzmanību vēl vienai Jēzus līdzībai, kurā ir runa par desmit jaunavām. (Mat. 25:1—13.) Kā Jēzus sekotājiem pēdējās dienās būtu jāsaprot šis tēlainais stāstījums? Vai viņš vēlējās, lai mēs tajā meklētu detalizētu pravietisku alegoriju, kurā simboliska jēga ir ikvienai personai, priekšmetam un notikumam? Vai arī viņš gribēja, lai mēs saskatītu šajā līdzībā praktiskas pamācības, pēc kurām vadīties pēdējās dienās? Noskaidrosim to!