1. Kāpēc mūsu attiecībām ar Jehovu jābūt stiprām?

VAI jūs esat kristīti Jehovas liecinieki? Ja tā ir, tad jums ir kaut kas ļoti dārgs — personiskas attiecības ar Dievu. Taču šīs attiecības apdraud gan grūtības, ar kādām jāsastopas Sātana pasaulē, gan mūsu pašu nepilnība. Šādā situācijā atrodas visi kristieši. Tas nozīmē, ka mūsu attiecībām ar Jehovu jābūt pēc iespējas stiprākām.

2. Kā ir iespējams nostiprināt attiecības ar Jehovu?

² Cik reālas jums ir attiecības ar Jehovu? Vai jūs vēlētos tās nostiprināt? Jēkaba vēstules 4. nodaļas 8. pantā ir norādīts, kā to var panākt: ”Tuvojieties Dievam, un viņš tuvosies jums.” Var pamanīt, ka šis process ir divpusējs. Ja mēs kaut ko darām, lai tuvotos Dievam, viņš savukārt tuvojas mums. Tā mūsu attiecības ar Jehovu pakāpeniski kļūst arvien ciešākas un viņš mums kļūst arvien reālāks. Mums veidojas tāda paļāvība, kāda bija Jēzum, kurš teica: ”Tas, kas mani sūtījis, patiešām pastāv.. Es viņu pazīstu.” (Jāņa 7:28, 29.) Bet ko tieši varētu darīt, lai tuvotos Jehovam?

3. Ko sevī ietver saziņa ar Jehovu?

 ³ Ja vēlamies tuvoties Jehovam, ļoti liela nozīme ir regulārai saziņai ar viņu. Ko tā sevī ietver? Padomāsim, kā cilvēki mēdz sazināties ar draugiem, kas dzīvo tālu no viņiem. Iespējams, viņi bieži raksta viens otram vēstules un sarunājas pa telefonu. Ar Jehovu var sarunāties, bieži lūdzot viņu. (Nolasīt Psalmu 142:3.) Savukārt Jehova runā ar mums, kad regulāri lasām viņa Rakstus un tos pārdomājam. (Nolasīt Jesajas 30:20, 21.) Tagad pievērsīsim uzmanību, kā šī divpusējā saziņa padara ciešākas mūsu attiecības ar Jehovu, tā ka viņš mums kļūst arvien reālāks.

4., 5. Kā Jehova mūs uzrunā ar savu Rakstu palīdzību? Miniet piemēru.

⁴ Jūs droši vien piekrītat, ka Bībele satur Dieva vēsti cilvēcei kopumā. Bet vai Bībelē ir stāstīts arī par to, kā tieši jūs varat tuvoties Jehovam? Tā tiešām ir. Regulāri lasot un pētot Bībeli, pārbaudīsim, kā mēs uztveram tajā teikto, un pārdomāsim, kā attiecināt šo informāciju uz saviem apstākļiem, — tā mēs ļausim Jehovam mūs uzrunāt ar savu Rakstu palīdzību. Iznākumā mūsu attiecības ar viņu kļūs ciešākas. (Ebr. 4:12; Jēk. 1:23—25.)

⁵ Piemēram, izlasīsim un pārdomāsim Jēzus vārdus ”pārstājiet krāt mantu uz zemes”. Ja Dieva valstība jau ir galvenais mūsu dzīvē, mēs jutīsimies tā, it kā Jehova mūs būtu uzslavējis. Turpretī tad, ja saskatām vajadzību dzīvot vienkāršāk un pievērst valstībai lielāku uzmanību, Jehova mums būs darījis zināmu, kādā jomā mums kaut kas jādara, lai viņam tuvotos. (Mat. 6:19, 20.)

6., 7. a) Kā Bībeles pētīšana ietekmē mūsu mīlestību pret Jehovu un viņa mīlestību pret mums? b) Ar kādu mērķi būtu jāiedziļinās Bībelē?

⁶ Bībeles pētīšana ne tikai atklāj, kas mums jāuzlabo garīgā ziņā. Tā vairo mūsu pateicību par Jehovas brīnišķīgajām īpašībām un padziļina mūsu mīlestību pret viņu. Mūsu mīlestībai pret Dievu augot, arī viņš mūs mīl aizvien vairāk, līdz ar to mūsu attiecības ar viņu nostiprinās. (Nolasīt 1. Korintiešiem 8:3.)

⁷ Taču, lai mēs tuvotos Jehovam, mums jāiedziļinās Bībelē ar pareizu  mērķi. Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantā ir teikts: ”Mūžīgā dzīvība ir tā, ka viņi iepazīst tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko tu esi sūtījis, — Jēzu Kristu.” Tātad mums jācenšas ne tikai iegūt zināšanas, bet arī labāk ”iepazīt” Jehovu kā personu. (Nolasīt 2. Mozus 33:13; Ps. 25:4.)

8. a) Kādi jautājumi varētu rasties par Jehovas izturēšanos pret ķēniņu Asarju, par ko runāts 2. Ķēniņu 15:1—5? b) Kā tas, ka pazīstam Jehovu, ļauj pārvarēt jebkuras šaubas par viņa rīcību?

⁸ Kad iepazīstam Jehovu tuvāk, mēs nekļūstam pārāk satraukti, ja no kāda Bībeles fragmenta nav īsti skaidrs, kāpēc Jehova rīkojās noteiktā veidā. Piemēram, ko lai saka par to, kā Jehova izturējās pret Jūdejas ķēniņu Asarju? (2. Ķēn. 15:1—5.) Lai gan ”tauta vēl arvien upurēja kaujamos upurus un kvēpināja augstienēs”, pats Asarja ”darīja to, kas tā Kunga acīs bija taisnīgs”. Tomēr Jehova ”piemeklēja ķēniņu, un tas kļuva spitālīgs līdz pat savai miršanas dienai”. Kāpēc tā notika? Šajos Bībeles pantos tas nav paskaidrots. Vai tāpēc mums būtu jāsāk raizēties vai pat jādomā, ka varbūt Jehova sodīja Asarju bez nopietna iemesla? Mēs to nedarīsim, ja labi pazīstam Jehovu un zinām, kā viņš rīkojas — ka viņš kādu pārmāca tikai ”pēc taisnības”. (Jer. 30:11.) Līdz ar to mēs varam nešaubīties, ka Jehovas izturēšanās pret Asarju bija taisnīga, pat ja nezinām visus tās iemeslus.

9. Kādi fakti palīdz saprast, kāpēc Jehova sodīja Asarju ar spitālību?

⁹ Konkrētajā gadījumā citur Bībelē ir atrodama informācija, kas palīdz labāk izprast situāciju. Ķēniņš Asarja bija pazīstams arī kā ķēniņš Usija. (2. Ķēn. 15:7, 32.) Paralēlajā stāstījumā, kas lasāms 2. Laiku grāmatas 26. nodaļā, 3.—5. un 16.—21. pantā, ir minēts, ka Usija kādu laiku gan darīja to, kas bija taisns Jehovas acīs, tomēr vēlāk ”viņš sirdsprātā kļuva augstprātīgs, lai tiktu iznīcināts”. Savā iedomībā viņš mēģināja pildīt priesteru pienākumus, pārsniegdams savas varas robežas. Pret Usiju nostājās 81 priesteris, lai atturētu viņu no šī nodoma. Kā Usija to uztvēra? Tajā brīdī kļuva redzams, cik lepns viņš ir kļuvis. Usija ”apskaitās” uz priesteriem, un nav nekāds brīnums, ka Jehova sodīja viņu ar spitālību!

10. Kāpēc mums nevajadzētu vienmēr gaidīt paskaidrojumus par Jehovas rīcību, un kā var stiprināt paļāvību, ka Jehova vienmēr rīkojas taisnīgi?

¹⁰ Ko no tā var mācīties? Pieņemsim, ka Bībelē nebūtu iekļauta informācija, kas ļauj labāk saprast šo notikumu, kā tas ir citos gadījumos, kad par kaut ko ir stāstīts ļoti īsi. Vai tad mēs sāktu apšaubīt Dieva taisnīgumu? Vai arī mēs secinātu, ka ar Bībelē ietverto informāciju pietiek, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka Jehova vienmēr dara to, kas ir pareizs, un tieši viņš ir noteicis labā un ļaunā normas? (5. Moz. 32:4.) Jo labāk mēs iepazīstam Jehovas personību, jo dziļāka kļūst mūsu mīlestība pret viņu un pateicība par to, ko viņš dara, līdz ar to mums vairs nav vajadzīgs paskaidrojums par visu, kas viņa rīcībā uzreiz nav saprotams. Mēs varam nešaubīties, ka mūsu paļāvība uz Dievu kļūs arvien spēcīgāka, ja nepārstāsim pētīt un pārdomāt Rakstus, ko viņš mums ir  darījis pieejamus. (Ps. 77:13, 14.) Tas savukārt nostiprinās mūsu attiecības ar Jehovu, un tās mums kļūs vēl reālākas.

11.—13. Kā var zināt, ka Jehova uzklausa lūgšanas? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ Lūgšanās mēs tuvojamies Jehovam. Mēs viņu slavējam, viņam pateicamies un meklējam viņa vadību. (Ps. 32:8.) Tomēr, lai mums būtu tuvas attiecības ar Jehovu, mums jābūt pārliecinātiem, ka viņš dzird mūsu lūgšanas.

¹² Ir cilvēki, kas uzskata, ka lūgšanām ir tikai psiholoģiska nozīme. Viņi spriež tā: ja kādam šķiet, ka uz viņa lūgšanu ir atbildēts, tas ir tikai tāpēc, ka viņš ir ietērpis savas domas vārdos, formulējis problēmu un koncentrējies uz risinājuma atrašanu. Lai ko varētu teikt par tamlīdzīgiem ieguvumiem, kā mēs varam zināt, ka Jehova patiešām uzklausa mūsu patiesās lūgšanas?

¹³ Par to var pārliecināties, domājot par Jēzus dzīvi. Pirms kļūšanas par cilvēku Jēzus varēja vērot, kā Jehova atbild uz savu kalpu lūgšanām. Vēlāk, kalpodams uz zemes, Jēzus lūgšanās stāstīja savam Tēvam debesīs par to, kā viņš jutās. Vai Jēzus tā būtu rīkojies un reiz būtu pavadījis lūgšanā pat visu nakti, ja viņš domātu, ka Jehova viņu īstenībā nemaz neklausās? (Lūk. 6:12; 22:40—46.) Vai viņš būtu mācījis lūgt savus sekotājus, ja viņš uzskatītu, ka lūgšanas dod tikai un vienīgi psiholoģisku labumu? Nav nekādu šaubu, ka Jēzus atzina lūgšanas par īstu sarunu ar Jehovu. Reiz Jēzus sacīja: ”Tēvs, es tev pateicos, ka tu mani esi uzklausījis. Es zināju, ka tu mani vienmēr uzklausi.” Arī mēs varam paļauties, ka Jehova ”uzklausa lūgšanas”. (Jāņa 11:41, 42; Ps. 65:3.)

14., 15. a) Kāds ir ieguvums, ja mūsu lūgšanas ir konkrētas? b) Kā lūgšanas kādai māsai palīdzēja stiprināt attiecības ar Jehovu?

¹⁴ Ja mūsu lūgšanas ir konkrētas, mēs spēsim labāk pamanīt Jehovas atbildes, kas reizēm nebūt nav acīmredzamas.  Kad saskatām atbildes uz savām lūgšanām, Jehova mums kļūst reālāks. Turklāt, jo vairāk mēs stāstām Jehovam, kas mūs uztrauc, jo vairāk viņš mums tuvosies.

¹⁵ Lūk, ko pieredzēja Ketija *. Viņai nepatika sludināt, kaut arī viņa regulāri to darīja. Viņa stāsta: ”Sludināt man nemaz nepatika, nu nepavisam. Kad es aizgāju pensijā, kāds vecākais izteica cerību, ka es kļūšu par pionieri, un pat iedeva man iesniegumu. Es izlēmu uzsākt pionieres kalpošanu un sāku arī katru dienu lūgt Jehovu, lai viņš izdara tā, ka sludināšana man iepatiktos.” Vai Jehova atbildēja uz viņas lūgšanām? ”Nu jau trešo gadu es esmu pioniere,” saka Ketija. ”Tā kā es pavadu kalpošanā vairāk laika un mācos no citām māsām, es pakāpeniski esmu iemācījusies sludināt prasmīgāk. Tagad sludināšana man nevis vienkārši patīk, bet ir kļuvusi man par sirdslietu. Arī manas attiecības ar Jehovu ir daudz ciešākas nekā agrāk.” Kā redzam, lūgšanas Ketijai palīdzēja tuvoties Jehovam.

16., 17. a) Kā mēs varam uzturēt un stiprināt savas attiecības ar Jehovu? b) Par kādām grūtām situācijām runāts nākamajā rakstā?

¹⁶ Tuvu attiecību veidošana ar Jehovu nekad nebeidzas. Mums jāpūlas tuvoties viņam, ja vēlamies, lai viņš tuvojas mums. Tāpēc regulāri uzklausīsim Dievu, iedziļinoties Bībelē, un runāsim ar viņu lūgšanās. Tad mūsu attiecības ar viņu kļūs arvien ciešākas un mēs spēsim izturēt visus pārbaudījumus.

¹⁷ Taču reizēm personiskām problēmām nav redzams ātrs risinājums, par spīti sirsnīgām lūgšanām. Ja tā notiek, mūsu paļāvība uz Jehovu var atslābt. Mēs pat varētu sākt šaubīties, vai Jehova tiešām dzird mūsu lūgšanas un vai viņš mūs uzskata par saviem draugiem. Kā šādos apstākļos saglabāt pārliecību, ka Dievs no mums nav novērsies? Par to runāts nākamajā rakstā.