1., 2. Kāda situācija, kā ir pamanījuši rajona pārraugi, pastāv daudzās draudzēs?

RAJONA pārraugs gatavojās pabeigt sapulci, kurā piedalījās kādas draudzes vecākie. Ar dziļu sirsnību viņš raudzījās šajos brāļos, kuri nežēloja pūles draudzes ganu darbā un daži no kuriem bija pietiekami veci, lai viņš tiem būtu dēls. Taču bija kaut kas tāds, kas uztrauca rajona pārraugu, tāpēc viņš pajautāja: ”Brāļi, ko jūs esat darījuši, mācot citus uzņemties jaunus pienākumus draudzē?” Vecākie labi atcerējās, ka sava iepriekšējā apmeklējuma laikā rajona pārraugs viņus bija rosinājis pievērst lielāku uzmanību citu mācīšanai. Visbeidzot viens no vecākajiem noteica: ”Godīgi sakot, neko daudz mēs neesam darījuši.” Pārējie piekrītoši pamāja.

² Vai šī situācija jums liekas pazīstama? Draudžu vecākie to, visticamāk, var labi iztēloties. Rajona pārraugi dažādās pasaules malās ir ievērojuši, ka daudzās draudzēs būtu jādara vairāk, lai mācītu brāļus — gan jaunus, gan ne tik  jaunus — rūpēties par ganāmpulku. Tomēr tas nav viegls uzdevums. Kāpēc tā var teikt?

3. a) Kā Bībelē ir paskaidrots, cik svarīgi ir mācīt citus, un kāpēc tas attiecas uz mums visiem? (Sk. zemsvītras piezīmi.) b) Kāpēc vecākie varētu uzskatīt, ka mācīt citus ir grūti?

³ Jūs, draudzes gani, noteikti saprotat, cik svarīgi ir personiski mācīt brāļus. * Jūs zināt, ka ir vajadzīgs vairāk brāļu, lai draudzes paliktu garīgi stipras un lai būtu iespējams veidot jaunas draudzes. (Nolasīt Jesajas 60:22.) Tāpat jūs zināt, ka Dieva vārdos jūs tiekat mudināti ”mācīt citus”. (Nolasīt 2. Timotejam 2:2.) Tomēr varbūt jūs, līdzīgi ievadā minētajiem vecākajiem, jūtat, ka to darīt nav viegli. Jums jāgādā par ģimenes vajadzībām, jātiek galā ar pienākumiem darbā, jāpilda pienākumi draudzē. Rūpējoties par šiem un citiem neatliekamiem jautājumiem, var rasties sajūta, ka tam, lai mācītu citus draudzē, vienkārši neatliek laika. Tāpēc tagad pievērsīsim uzmanību, cik liela nozīme ir citu mācīšanai.

4. Kāds varētu būt viens iemesls, kāpēc vecākie reizēm atliek citu mācīšanu?

⁴ Kāds varētu būt viens iemesls, kāpēc daļai vecāko nav viegli atrast laiku citu mācīšanai? Daži varbūt domā: ”Mācīt citus ir svarīgi, bet šis uzdevums nav tik neatliekams kā citas draudzes lietas, kas vienkārši nevar gaidīt. Ja es atlikšu citu mācīšanu uz vēlāku laiku, draudze tik un tā turpinās darboties.” Tā ir taisnība, ka ir jautājumi, kam jāpievērš tūlītēja uzmanība, tomēr nevērīga attieksme pret pienākumu mācīt citus var nelabvēlīgi ietekmēt draudzes garīgumu.

5., 6. Ko var mācīties no piemēra par autovadītāju un dzinēja apkopi, un kā to var attiecināt uz citu mācīšanu draudzē?

⁵ Padomāsim par kādu piemēru. Autovadītājs droši vien zina, ka viņam jāveic automašīnas apkope un regulāri jāmaina eļļa, lai uzturētu dzinēju darba kārtībā. Tomēr viņš varētu nospriest, ka tas nav tikpat svarīgi kā uzpildīt tvertnē degvielu. Galu galā bez degvielas automašīna drīz pavisam apstāsies. ”Ja man nav laika nomainīt eļļu, dzinējs tik un tā turpinās darboties, vismaz kādu laiku,” viņš varētu domāt. Bet kāpēc tā spriest ir bīstami? Ja vadītājs atkal un atkal atliks dzinēja apkopi, pienāks diena, kad automašīna vairs nebūs izmantojama braukšanai. Tādā gadījumā viņam būs jāiegulda daudz laika un naudas, lai to salabotu un varētu atkal braukt. Ko no tā var mācīties?

⁶ Vecākie rūpējas par daudziem svarīgiem pienākumiem, kas jākārto bez vilcināšanās, citādi ciestu draudze. Tieši tāpat kā autovadītājs minētajā piemērā raugās, lai tvertne nepaliktu tukša, vecākie ”pārliecinās, kas ir svarīgākais”. (Filip. 1:10.) Taču varētu notikt tā, ka daži vecākie, pilnībā iegrimuši neatliekamu jautājumu risināšanā, atstāj novārtā citu brāļu mācīšanu — tēlaini runājot, nerūpējas par dzinēja apkopi. Bet, ja vecākie laikus nesniedz citiem nepieciešamo apmācību, agrāk vai vēlāk draudzē pietrūks brāļu, kuri varētu paveikt visu, kas ir jāizdara.

7. Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret vecākajiem, kas atvēl laiku citu apmācībai?

 ⁷ Tātad ir skaidrs, ka citu mācīšanu nedrīkst uzskatīt par mazsvarīgu. Vecākie, kas rīkojas tālredzīgi un atvēl laiku mazāk pieredzējušu brāļu apmācībai, ir gudri pārvaldnieki, un viņu rīcība nāk par labu visai draudzei. (Nolasīt 1. Pētera 4:10.) Ko draudze iegūst?

8. a) Kādas īpašības un kādi apsvērumi rosina vecākos mācīt citus? b) Kāds neatliekams pienākums ir vecākajiem, kas ir pārbraukuši uz vietām, kur ir vairāk vajadzīgs viņu atbalsts? (Sk. ” Steidzams uzdevums”.)

⁸ Pat vecākajiem ar ļoti lielu pieredzi būtu pazemīgi jāatzīst, ka gadu nasta pakāpeniski samazinās darba apjomu, ko viņi personiski var veikt draudzes labā. (Mih. 6:8.) Turklāt viņiem jāspriež reālistiski un jāņem vērā, ka ”laika un apstākļu” dēļ viņu iespējas pildīt draudzes pienākumus var pēkšņi mainīties. (Sal. Māc. 9:11, 12; Jēk. 4:13, 14.) Tāpēc tālredzīgi vecākie, kam no sirds rūp Jehovas avju labklājība, jau laikus dalās ar jaunākiem brāļiem pieredzē, ko viņi ir uzkrājuši, gadiem ilgi uzticīgi kalpodami Jehovam. (Nolasīt Psalmu 71:17, 18.)

9. Kādu nākotnē gaidāmu notikumu dēļ mācīt citus ir sevišķi svarīgi?

⁹ Kāpēc vēl vecākie, kas māca citus, ir ieguvums draudzei? Viņi lielā mērā stiprina draudzi. Tā kā vecākie pūlas mācīt citus, parādās vairāk brāļu, kas ir gatavi dot ieguldījumu tajā, lai draudze paliktu uzticīga Dievam un vienota ne tikai tagad, bet arī nemierīgajos laikos, kas pienāks, sākoties lielajam postam. (Ecēh. 38:10—12; Mih. 5:4, 5.) Tāpēc, dārgie draudzes vecākie, mēs aicinām jūs jau tagad padarīt citu mācīšanu par neatņemamu jūsu kalpošanas daļu.

10. Kas vecākajam varbūt jādara, lai atrastu laiku citu mācīšanai?

¹⁰ Protams, mēs saprotam, ka jūs jau veltāt ļoti daudz laika svarīgiem pienākumiem draudzē un, iespējams, jūtaties pilnībā noslogoti. Varbūt daļu no šī laika jūs turpmāk varētu atvēlēt, lai mācītu citus. (Sal. Māc. 3:1.) Tas būtu gudrs ieguldījums.

11. a) Ko varēja pamanīt, apkopojot ieteikumus, kādus par citu mācīšanu deva vecākie no dažādām zemēm? b) Kāpēc būs noderīgi pārdomāt citu vecāko ieteikumus, ņemot vērā Salamana Pamācības 15:22?

¹¹ Nesen vairākās zemēs draudzes vecākajiem, kam sekmīgi izdodas palīdzēt brāļiem garīgi augt, tika uzdots jautājums, kādus paņēmienus viņi izmanto, mācot citus. * Lai arī apstākļi, kādos šie brāļi darbojas, būtiski atšķiras, viņu dotie padomi bija pārsteidzoši līdzīgi. Par ko tas liecina? Tas nozīmē, ka uz Bībeli balstīta izglītība ir piemērota ”visur.. ikvienā draudzē”, tāpat kā tas bija apustuļa Pāvila laikā. (1. Kor. 4:17.) Šajā un nākamajā rakstā apskatīsim vairākus aptaujāto vecāko ieteikumus. (Sal. Pam. 15:22.) Vienkāršības labad tos, kas sniedz apmācību, šajos rakstos sauksim par skolotājiem, bet tos, kas tiek mācīti, — par mācekļiem.

12. Kas skolotājam jāpanāk, un kāpēc?

¹² Skolotājam ir jārada apstākļi, kas būtu piemēroti mācīšanai. Tāpat kā dārzniekam pirms sēklu sēšanas ir  jāiekopj jeb jāuzirdina zeme, skolotājam ir jāsagatavo mācekļa sirds, pirms tam var iemācīt kaut ko jaunu. Kā tad skolotājs var radīt mācīšanai piemērotu gaisotni? Viņš var rīkoties līdzīgi kādam seno laiku pravietim.

13.—15. a) Kādu uzdevumu saņēma pravietis Samuēls? b) Kā Samuēls izpildīja to, kas viņam bija uzdots? (Sk. attēlu raksta sākumā.) c) Kāpēc vecākajiem mūsdienās jāņem vērā šis Bībelē aprakstītais notikums ar Samuēlu?

¹³ Kādu dienu vairāk nekā pirms 3000 gadiem Jehova uzrunāja pravieti Samuēlu, kas bija jau gados: ”Rītdien, ap šo laiku, Es pie tevis atsūtīšu kādu vīru no Benjamīna zemes; to tev būs iesvētīt par vadoni manai Israēla tautai.” (1. Sam. 9:15, 16.) Samuēls saprata, ka ir pienācis laiks, kad viņš vairs nebūs vadonis, un ka Jehova viņam ir uzdevis iecelt sev pēcteci. ”Kā lai es šo vīru sagatavoju gaidāmajam uzdevumam?” Samuēls noteikti prātoja. Tad viņam ienāca prātā kāda doma un radās plāns, kā rīkoties.

¹⁴ Nākamajā dienā, kad Samuēls ieraudzīja Saulu, Jehova pravietim sacīja: ”Redzi, šis ir tas vīrs!” To dzirdot, Samuēls sāka īstenot savu plānu. Viņš uzaicināja Saulu uz mielastu ēdamā telpā. Tur viņš Saulam un tā puisim ierādīja labākās vietas, lika tiem celt priekšā labākos gaļas gabalus un teica: ”Ēd, jo tas šim noliktajam laikam tev bija paglabāts!” Pēc tam Samuēls un Sauls devās uz pravieša namu un iedami sarunājās. Izmantojot jauko gaisotni, ko bija radījis garšīgais ēdiens un nesteidzīgā pastaiga, Samuēls uzaicināja Saulu uzkāpt uz savas mājas jumta. Patīkamajā vakara dzestrumā Samuēls ”sarunājās ar Saulu uz jumta”, līdz viņi devās gulēt. Nākamajā dienā Samuēls svaidīja Saulu, noskūpstīja viņu un deva viņam jaunus norādījumus. Tad Sauls varēja doties tālāk — nu viņš bija sagatavots turpmākajiem notikumiem. (1. Sam. 9:17—27; 10:1.)

¹⁵ Protams, iecelt kādu par tautas vadoni nav tas pats, kas mācīt brāli, lai viņš varētu kļūt par draudzes vecāko vai kalpotāju. Tomēr vecākie mūsdienās var smelties daudz ko noderīgu no tā, kā rīkojās Samuēls. Pievērsīsim uzmanību diviem aspektiem.

16. a) Kā Samuēls jutās, kad izraēlieši pieprasīja iecelt viņiem ķēniņu? b) Ar kādu attieksmi Samuēls izpildīja uzdevumu svaidīt Saulu?

¹⁶ Māciet labprāt, nevis negribīgi. Kad Samuēls pirmo reizi dzirdēja, ka izraēlieši vēlas sev ķēniņu no cilvēku vidus, viņš jutās vīlies un tautas atmests. (1. Sam. 8:4—8.) Viņam tik ļoti negribējās izpildīt tautas prasību, ka Jehova viņu trīs reizes mudināja paklausīt ļaudīm. (1. Sam. 8:7, 9, 22.) Taču Samuēls nepieļāva, ka viņa sirdī iesakņotos rūgtums vai nepatika pret cilvēku, kam bija jāstājas viņa vietā. Kad Jehova Samuēlam lika svaidīt Saulu, pravietis paklausīja nevis negribīgi vai tikai aiz pienākuma apziņas, bet gan labprāt, mīlestības vadīts.

17. Kā vecākie mūsdienās var līdzināties Samuēlam, un kāpēc tas viņiem sniedz gandarījumu?

¹⁷ Tāpat kā Samuēls, pieredzējuši vecākie mūsdienās izturas laipni pret tiem, ko viņi māca. (1. Pēt. 5:2.) Viņi nevilcinās mācīt citus tikai tāpēc, ka baidītos zaudēt iespēju pildīt dažus pienākumus draudzē. Mīloši skolotāji uzskata mācekļus nevis par sāncenšiem,  bet par ”darbabiedriem” — par dārgām dāvanām draudzei. (2. Kor. 1:24; Ebr. 13:16.) Šādi nesavtīgi skolotāji gūst dziļu gandarījumu, vērojot, kā mācekļi liek lietā savas spējas draudzes labā. (Ap. d. 20:35.)

18., 19. Kā vecākais var sagatavot mācekļa sirdi, un kāpēc šāda attieksme ir ļoti svarīga?

¹⁸ Esiet draugi, ne tikai skolotāji. Dienā, kad Samuēls satika Saulu, viņš būtu varējis paņemt eļļas trauciņu, ātri izliet to Saulam uz galvas un likt jaunajam ķēniņam doties tālāk — tādā gadījumā Sauls gan būtu svaidīts par ķēniņu, bet it nemaz nebūtu sagatavots šī uzdevuma pildīšanai. Taču Samuēls tā nerīkojās. Viņš laipni soli pa solim sagatavoja Saula sirdi. Tikai pēc tam, kad viņi bija kārtīgi paēduši, devušies kopīgā pastaigā, pamatīgi izrunājušies un labi atpūtušies, pravietis nolēma, ka ir pienācis īstais brīdis svaidīt Saulu.

¹⁹ Arī mūsdienās skolotājam vispirms jāatvēl laiks, lai radītu patīkamu gaisotni un izveidotu labas attiecības ar mācekli. Tas, ko tieši viņš varētu darīt sirsnīgu attiecību nodibināšanai, dažādās zemēs var atšķirties atkarībā no vietējiem apstākļiem un paradumiem. Taču jebkurā zemē, ja brālis redz, ka aizņemts draudzes vecākais atrod laiku, ko pavadīt ar viņu kopā, tad viņš saprot, ka vecākais viņam it kā saka: ”Tu man esi svarīgs.” (Nolasīt Romiešiem 12:10.) Šādu attieksmi, pat ja tā nav izteikta vārdos, skaidri redz un augstu vērtē visi brāļi, kas vēlas mācīties.

20., 21. a) Kā jūs raksturotu prasmīgu skolotāju? b) Par ko stāstīts nākamajā rakstā?

²⁰ Vecākie, atcerieties: prasmīgs skolotājs ir tas, kam ne tikai patīk mācīt citus, bet kas mīl tos, kurus viņš māca. (Salīdzināt Jāņa 5:20.) Māceklis ātri vien sajūt skolotāja attieksmi, un tā lielā mērā ietekmē viņa vēlmi mācīties. Tāpēc, dārgie vecākie, mācot citus, neesiet tikai skolotāji — esiet draugi! (Sal. Pam. 17:17; Jāņa 15:15.)

²¹ Kad skolotājs ir sagatavojis mācekļa sirdi, viņa mērķis ir tam iemācīt to, kas nepieciešams. Kādus paņēmienus vecākais varētu izmantot? Par to stāstīts nākamajā rakstā.