1.—3. Kā nostiprinājās Pāvila paļāvība uz Jehovu? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

BŪT kristietim Romā tolaik bija ļoti bīstami. Kristus sekotāji tika apvainoti tajā, ka viņi esot izraisījuši ugunsgrēku, kas pilsētā plosījās mūsu ēras 64. gadā, un viņus uzskatīja par cilvēces nīdējiem, tāpēc attieksme pret viņiem bija klaji naidīga. Ja jūs tolaik būtu kristieši, katru dienu pastāvētu iespēja, ka jūs apcietinās un spīdzinās. Dažus no jūsu garīgajiem brāļiem un māsām, iespējams, būtu saplosījuši zvēri, vai arī viņi būtu piesisti pie staba un dzīvi sadedzināti par apgaismojumu naktī.

² Acīmredzot tieši tādā nemierīgā situācijā apustulis Pāvils otro reizi nonāca ieslodzījumā Romā. Vai citi kristieši viņam palīdzēs? Sākotnēji Pāvils varbūt par to bažījās, jo viņš rakstīja Timotejam: ”Kad es pirmo reizi aizstāvējos, neviens nenostājās manā pusē, bet visi mani pameta — lai tas viņiem netiek pieminēts.” Tomēr Pāvils atzina, ka viņš nebija atstāts pilnīgi bez palīdzības. Viņš rakstīja: ”Toties Kungs bija man  blakus un apveltīja mani ar spēku.” Kungs Jēzus piešķīra Pāvilam spēku, kas tam bija vajadzīgs. Cik vērtīga bija šī dievišķā palīdzība? Lūk, kāds bija iznākums: ”Es tiku izglābts no lauvas rīkles *.” (2. Tim. 4:16, 17.)

³ Atmiņas par šo notikumu noteikti stiprināja Pāvilu un palīdzēja viņam paļauties, ka Jehova viņu spēcinās, lai viņš varētu izturēt visus pārbaudījumus un grūtības, kādi viņam bija un varēja vēl rasties nākotnē. Tālāk savā vēstulē Pāvils pauda pārliecību: ”Kungs mani izglābs no ikviena ļauna darba.” (2. Tim. 4:18.) Pāvils bija sapratis, ka pat tad, kad cilvēku sniegtā palīdzība ir ierobežota, Jehova un viņa Dēls spēj palīdzēt.

4., 5. a) No kā jūs vienmēr varat saņemt palīdzību, kas jums vajadzīga? b) Kā jūs varat stiprināt savas attiecības ar Jehovu?

⁴ Vai jūs kādreiz esat jutušies tā, ka nav neviena, kas jums palīdzētu grūtā brīdī? Varbūt jūs bijāt bez darba, bija izveidojusies nepatīkama situācija skolā, sākušās problēmas ar veselību vai noticis vēl kaut kas slikts. Iespējams, jūs lūdzāt palīdzību, bet citi lika jums vilties, nesniedzot atbalstu, uz kādu jūs cerējāt. Jāpatur prātā, ka pastāv tādas problēmas, ko ar cilvēku palīdzību vispār nevar atrisināt. Vai tādos gadījumos Bībeles padoms ”paļauties uz to Kungu” ir tukši vārdi? (Sal. Pam. 3:5, 6.) Vai tas ir bezjēdzīgs? Tā, protams, nav. Dieva piedāvātā palīdzība ir pilnīgi reāla, kā to apliecina daudzi Bībelē aprakstīti notikumi.

⁵ Tāpēc reizēs, kad cilvēki jums īpaši nepalīdz, jums jācenšas neļauties aizvainojumam un jāraugās uz situāciju tā, kā to darīja apustulis Pāvils, — kā uz iespēju pilnībā paļauties uz Jehovu un izjust viņa mīlestības pilno gādību. Tad jūsu paļāvība uz viņu nostiprināsies un jūsu attiecības ar viņu kļūs ciešākas.

6. Kāpēc situācijā, kad jūs kaut kas nomāc, paļauties uz Jehovu ir īpaši grūti?

⁶ Vai jūs varat lūgšanā pastāstīt Jehovam par kaut ko, kas jūs nomāc, un izjust mieru, zinot, ka jūs izdarījāt visu, kas ir jūsu spēkos, un viņš parūpēsies par pārējo? Jā, tas ir iespējams. (Nolasīt Psalmu 62:9; 1. Pētera 5:7.) Iemācīties to darīt ir ļoti svarīgi, ja vēlamies veidot attiecības ar Jehovu. Tomēr paļauties, ka Jehova sagādās to, kas jums nepieciešams, nav viegls uzdevums. Kāpēc tā ir? Viens iemesls varētu būt tas, ka Jehova ne vienmēr tūlīt atbild uz lūgšanām. (Ps. 13:2, 3; 74:10; 89:47; 90:13; Hab. 1:2.)

7. Kāpēc Jehova ne vienmēr uzreiz atbild uz mūsu lūgšanām?

⁷ Kāpēc Jehova uzreiz neatsaucas uz katru mūsu lūgumu? Atcerēsimies, ka viņš salīdzina mūsu attiecības ar attiecībām, kādas pastāv starp bērniem un tēvu. (Ps. 103:13.) Bērns nevar gaidīt, ka vecāki uz karstām pēdām apmierinās ikvienu tā vēlēšanos. Daži bērna lūgumi varbūt ir tikai īslaicīgas iegribas. Citus būs iespējams izpildīt vēlāk, kad pienāks laiks. Ir arī tādi lūgumi, kuru izpildīšana nenāktu par labu pašam bērnam vai citiem. Turklāt nekavējoties izdabāt ikvienai bērna prasībai nozīmētu, ka vecāki ļauj bērnam sev uzkundzēties. Arī Jehova mūsu pašu dēļ dažkārt ļauj paiet  laikam, pirms kļūst redzama viņa atbilde uz mūsu lūgšanām. Tās ir viņa tiesības, jo viņš ir mūsu gudrais Radītājs, mīlošais Kungs un debesu Tēvs. Ja viņš tūlīt pat izpildītu visus mūsu lūgumus, tiktu izjauktas pienācīgās attiecības mūsu starpā. (Salīdzināt Jesajas 29:16; 45:9.)

8. Ko Jehova apsola, ņemot vērā mūsu ierobežotās iespējas?

⁸ Vēl viens faktors ir tas, ka Jehova labi zina, cik ierobežotas ir mūsu iespējas. (Ps. 103:14.) Tāpēc viņš negaida, ka mēs visu izturēsim savā spēkā, bet tēvišķīgi piedāvā palīdzību. Protams, reizēm mums var rasties sajūta, ka ir sasniegta mūsu izturības galējā robeža. Taču Jehova apsola, ka viņš nekad neļaus saviem kalpiem pieredzēt ciešanas, kas sniedzas pāri to spēkiem. Viņš mums ”parādīs izeju”. (Nolasīt 1. Korintiešiem 10:13.) Tātad mums ir pamats paļauties, ka Jehova spēj pareizi novērtēt, cik daudz mēs spējam panest.

9. Kā mums jārīkojas, ja lūdzam palīdzību, bet neizjūtam tūlītēju atvieglojumu?

⁹ Ja mēs lūdzam palīdzību, bet neizjūtam tūlītēju atvieglojumu, gaidīsim uz Dievu, kurš precīzi zina, kad rīkoties mūsu labā. Neaizmirsīsim, ka arī viņš ir pacietīgs, jo viņš ļoti vēlas nākt mums palīgā. ”Tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!” (Jes. 30:18.)

10.—12. a) Kas varētu padarīt situāciju īpaši grūtu, ja kristietim jākopj smagi slims tuvinieks? b) Kā paļāvība uz Jehovu grūtos laikos var ietekmēt mūsu attiecības ar viņu? Paskaidrojiet ar piemēru.

¹⁰ Smagos pārbaudījumos jūs varat justies līdzīgi Pāvilam — jums var būt sajūta, ka jūs jau esat vai tūlīt nonāksiet ”lauvas rīklē”. Šādos brīžos paļauties uz Jehovu ir visgrūtāk, bet arī vissvarīgāk. Piemēram, varbūt jums jākopj kāds tuvinieks smagas slimības laikā. Jūs droši vien lūdzat Dievam gudrību un spēku. * Vai tad, kad ir izdarīts viss iespējamais, jūs kaut kādā mērā neizjūtat mieru, zinot, ka Jehova tur pār jums nomodā savu aci un katrā ziņā palīdzēs jums izturēt? (Ps. 32:8.)

¹¹ Apstākļi gan it kā var liecināt par pretējo. Iespējams, ārsti jums izsaka pretrunīgus viedokļus. Varbūt radinieki, no kuriem jūs cerējāt saņemt atbalstu, gluži otrādi, padara situāciju vēl grūtāku. Tomēr nepārstājiet meklēt spēku pie Jehovas un tuvoties viņam. (Nolasīt 1. Samuēla 30:3, 6.) Pienāks brīdis, kad jūs izjutīsiet atvieglinājumu un jūsu attiecības ar Jehovu būs kļuvušas vēl stiprākas.

¹² Linda * pārliecinājās, ka tā tiešām notiek, kad vairākus gadus bija aprūpējusi savus slimos vecākus viņu mūža nogalē. ”Tolaik mēs ar vīru un brāli bieži vien nezinājām, ko lai iesāk. Brīžiem mēs jutāmies pilnīgi bezpalīdzīgi. Taču tagad, atskatoties pagātnē, mēs skaidrāk saskatām, ka Jehova bija ar mums. Viņš mūs stiprināja un sagādāja tieši to, kas mums bija vajadzīgs, pat ja mums likās, ka izejas vairs nav.”

13. Kā paļāvība uz Jehovu kādai māsai palīdzēja, kad viena pēc otras notika vairākas nelaimes?

¹³ Nesatricināma paļāvība uz Jehovu  var palīdzēt arī tad, ja mūs piemeklē nelaime. Rondas vīrs, kas nebija liecinieks, iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu, un tajā pašā laikā viņas brālis uzzināja, ka viņam ir vilkēde, dzīvībai bīstama slimība. Dažus mēnešus vēlāk nomira brāļa sieva. Kad Rondai likās, ka viņa sāk atgūties pēc šiem triecieniem, viņa kļuva par pionieri. Diemžēl drīz pēc tam nomira viņas māte. Kas Rondai palīdzēja? Viņa stāsta: ”Es katru dienu lūdzu Jehovu, pat tad, ja bija jāpieņem nenozīmīgi lēmumi. Tā Jehova man kļuva reāls, un es iemācījos paļauties uz viņu, nevis uz sevi vai citiem cilvēkiem. Un viņš patiešām man palīdzēja — es saņēmu visu, kas man bija nepieciešams. Tagad es saprotu, ko nozīmē darboties un just, ka Jehova ir līdzās.”

14. Uz ko var paļauties kristietis, kura radinieks ir izslēgts no draudzes?

¹⁴ Minēsim vēl kādu situāciju. Iztēlojieties, ka jūsu tuvinieks ir izslēgts no draudzes. Jūs zināt, kas Bībelē ir teikts par izturēšanos pret izslēgtajiem. (1. Kor. 5:11; 2. Jāņa 10.) Tomēr atbalstīt lēmumu par izslēgšanu reizēm ir ļoti grūti, un tas var šķist pat neiespējami. * Vai jūs varat paļauties, ka debesu Tēvs jums dos spēku un apņēmību pakļauties Bībeles norādījumam par izslēgšanu? Vai jūs saskatāt šajā situācijā iespēju stiprināt savas attiecības ar Jehovu un viņam tuvoties?

15. Kāpēc Ādams Ēdenē nepaklausīja Jehovas pavēlei?

¹⁵ Padomāsim par pirmo cilvēku —  Ādamu. Vai viņš patiešām domāja, ka ir iespējams nepaklausīt Jehovam un nemirt? Nē, Bībelē ir sacīts, ka Ādams ”netika piekrāpts”. (1. Tim. 2:14.) Bet kāpēc viņš nepaklausīja Dievam? Acīmredzot Ādams ēda augli, ko viņam piedāvāja Ieva, tāpēc, ka nevēlējās zaudēt savu sievu. Viņš ieklausījās tajā, ko viņam teica sieva, nevis Dievs Jehova. (1. Moz. 3:6, 17.)

16. Kas mums jāmīl visstiprāk, un kāpēc?

¹⁶ Vai no iepriekšminētā izriet, ka mums nav jāmīl radinieki? Protams, tā nebūtu jādomā. Tomēr visstiprāk mums ir jāmīl Jehova. (Nolasīt Mateja 22:37, 38.) Tas nāk par labu arī mūsu radiniekiem, vienalga, vai viņi pašreiz kalpo Jehovam vai ne. Tāpēc stipriniet mīlestību pret Jehovu un paļāvību uz viņu. Ja izslēgtā radinieka rīcība jums sagādā sirdssāpes, atklāti stāstiet Jehovam par to lūgšanās. * (Rom. 12:12; Filip. 4:6, 7.) Izmantojiet šo bēdīgo situāciju, lai padarītu ciešākas savas attiecības ar Jehovu. Tas savukārt jums palīdzēs paļauties, ka Jehova visu atrisinās pēc iespējas labāk.

17. Kāpēc var teikt, ka, cītīgi sludinot valstību, mēs apliecinām paļāvību uz Jehovu?

¹⁷ Kādēļ Pāvils tika ”izglābts no lauvas rīkles”? Viņš paskaidro: ”Lai es pienācīgi sludinātu un visas tautas to dzirdētu.” (2. Tim. 4:17.) Mēs, tāpat kā Pāvils, cītīgi darbojamies sludināšanā, paļaujoties, ka ar Jehovas gādību mums tiks sagādāts viss nepieciešamais. (Mat. 6:33.) Tā kā mēs sludinām valstību, mums ir ”uzticēta.. labā vēsts”, un Jehova mūs uzskata par saviem ”darbabiedriem”. (1. Tes. 2:4; 1. Kor. 3:9.) Ja aktīvi iesaistāmies Dieva darbā, mums būs vieglāk gaidīt atvieglojumu.

18. Kā mēs varam vairot paļāvību uz Jehovu un stiprināt savas attiecības ar viņu?

¹⁸ Izmantosim laiku, kurā dzīvojam, lai stiprinātu savas attiecības ar Dievu. Ja kāda situācija mums sagādā raizes, raudzīsimies uz to kā uz iespēju tuvoties Jehovam. Iedziļināsimies Dieva vārdos, pastāvīgi lūgsim viņu un nodosimies garīgai darbībai — paļausimies, ka Jehova mums palīdzēs pārciest grūtības, ar kādām sastopamies tagad, kā arī visu, kas mūs vēl gaida nākotnē.