BĪBELĒ ir teikts, ka daudzi Apsolītās zemes apgabali bija mežiem klāti un ka koku bija ļoti daudz. (Joz. 17:15, 18; 1. Ķēn. 10:27.) Taču, ņemot vērā to, ka lielākā šīs zemes daļa mūsdienās nav kokiem bagāta, skeptiķi varētu šaubīties, vai jebkad agrāk tā ir bijis.

Grāmatā Life in Biblical Israel minēts, ka ”meža platības senajā Izraēlā bija daudz lielākas nekā mūsdienās”. Augstienes klāja dabīgie meži, ko galvenokārt veidoja Alepo priedes (Pinus halepensis), Palestīnas ozoli (Quercus calliprinos) un Palestīnas pistācijas (Pistacia palaestina). Šefelā, zemienē, kas stiepjas no kalnu pakājes līdz Vidusjūras piekrastes līdzenumam, bagātīgi auga sikomores (Ficus sycomorus).

Grāmatā Plants of the Bible rakstīts, ka mūsdienās Izraēlā daudzas platības ir pilnīgi atmežotas. Kas to ir veicinājis? Grāmatā ir paskaidrots, ka tas bija pakāpenisks process: ”Cilvēks neatlaidīgi atbrīvoja zemi no dabiskās veģetācijas — galvenokārt tāpēc, lai paplašinātu savus laukus un ganības un arī lai iegūtu būvmateriālus un kurināmo.”