1., 2. Kā, saskaņā ar apustuļa Jāņa vārdiem, Dievs mūs ir mācījis viņu mīlēt?

PARASTI tiek uzskatīts, ka labākais veids, kā tēvs var mācīt savus bērnus, ir viņa paša priekšzīme. Apustulis Jānis rakstīja, ka ”mēs mīlam, jo viņš [Dievs] mūs pirmais ir mīlējis”. (1. Jāņa 4:19.) Nav šaubu, ka Jehova ir parūpējies par izcilu tēvišķīgas mīlestības piemēru, kas mums palīdz viņu mīlēt.

² Kā Dievs ”mūs pirmais ir mīlējis”? Apustulis Pāvils rakstīja: ”Dievs savu mīlestību mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom. 5:8.) Nesdams šo lielo upuri — atdodams pats savu Dēlu par izpirkumu ticīgo cilvēku labā —, Jehova ir atklājis, kāda ir īsta mīlestība. Tai ir raksturīgs devīgums, nesavtība un pašaizliedzība. Ar savu augstsirdīgo rīcību Dievs mums ir devis iespēju viņam tuvoties un izjust viņa mīlestību, kā arī apliecināt savu mīlestību viņam. (1. Jāņa 4:10.)

3., 4. Kā būtu jāizpaužas mūsu mīlestībai pret Dievu?

³ Mīlestība ir Jehovas personības spilgtākā iezīme, tāpēc loģiska ir Jēzus atbilde kādam cilvēkam par to, kāds ir pirmais Dieva bauslis: ”Mīli Jehovu, savu Dievu, ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku.”  (Marka 12:30.) No Jēzus teiktā izriet, ka mīlestība pret Dievu pirmām kārtām ir saistīta ar mūsu sirdi. Jehovam nav patīkami, ja nemīlam viņu no visas sirds. Tomēr Jēzus arī norādīja, ka Dievs jāmīl ar visu dvēseli, prātu un spēku. Tātad patiesa mīlestība pret Dievu sevī ietver kaut ko vairāk par emocijām. Mīlestībai pret Dievu jānāk no sirds, bet mums jāizmanto arī savs garīgais un fiziskais potenciāls. Pravietis Miha rakstīja, ka tieši to Jehova no mums vēlas. (Nolasīt Mihas 6:8.)

⁴ Kā mēs varam apliecināt, ka patiešām mīlam savu debesu Tēvu? Mūsu mīlestībai jābūt nedalītai. Kā minēja Jēzus, runa ir par mūsu fiziskajiem spēkiem, jūtām un prāta spējām. Iepriekšējā rakstā bija apskatīti četri veidi, kā izpaužas Jehovas mīlestība pret viņa bērniem. Tagad noskaidrosim, kā mēs varam paust un padziļināt savu mīlestību pret Jehovu, lai viņu iepriecinātu.

5. Kādai būtu jābūt mūsu attieksmei pret visu, ko Jehova ir izdarījis mūsu labā?

⁵ Ko jūs darāt, ja saņemat dāvanu? Visticamāk, jūs kaut kā paužat savu pateicību par to. Tāpat jūs droši vien lietderīgi izmantojat dāvanu un neuzskatāt to par pašsaprotamu. ”Ikkatra laba dāvana un ikviena pilnīga velte nāk no augšas — no gaismas Tēva, kas nemainās kā mainīgās ēnas,” rakstīja Kristus māceklis Jēkabs. (Jēk. 1:17.) Jehova sagādā visu, kas mums vajadzīgs, lai mēs varētu dzīvot un būt laimīgi. Vai gan tas mūs nemudina viņu mīlēt?

6. Kas izraēliešiem bija jādara, lai viņi joprojām saņemtu Jehovas svētības?

⁶ Izraēlieši gadu simtiem izjuta Jehovas mīlestību un gādību, un viņš tos bagātīgi svētīja gan materiālā, gan garīgā ziņā. (5. Moz. 4:7, 8.) Taču tas, vai viņi joprojām saņems svētības, bija atkarīgs no viņu paklausības Dieva bauslībai, kurā bija prasīts regulāri ziedot Jehovam ”labākos no.. zemes pirmajiem augļiem”. (2. Moz. 23:19.) Tā izraēlieši varēja apliecināt, ka Jehovas mīlestību un svētības viņi neuztver kā kaut ko pašsaprotamu. (Nolasīt 5. Mozus 8:7—11.)

7. Kā mēs varam izmantot savus līdzekļus, lai apliecinātu mīlestību pret Jehovu?

⁷ Ko var teikt par mums? Kaut arī no mums netiek prasīts nest upurus vārda tiešā nozīmē, mūsu mīlestībai pret Dievu būtu jāizpaužas tajā, ka dodam viņam godu ”no savas mantas”. (Sal. Pam. 3:9.) Kādas ir dažas iespējas to darīt? Bez šaubām, mēs varam ziedot līdzekļus, lai atbalstītu valstības sludināšanu savā zemē un visā pasaulē. Tā ir lieliska izdevība parādīt, ka mīlam Jehovu, lai kāds būtu mūsu materiālais stāvoklis. (2. Kor. 8:12.) Taču ir arī citi darbi, kuros var izpausties mīlestība pret Jehovu.

8., 9. Kā paļaušanās uz Jehovas solījumu ir saistīta ar mīlestību pret viņu? Paskaidrojiet ar piemēru.

⁸ Atcerēsimies, ka Jēzus saviem sekotājiem ieteica neraizēties par ēdienu un apģērbu, bet tiekties vispirms pēc valstības. Viņš sacīja, ka debesu Tēvs zina, kas mums ir vajadzīgs. (Mat. 6:31—33.) Tas, cik lielā mērā mēs paļaujamies uz šo solījumu, liecina, cik stipri mēs mīlam Jehovu, jo mīlestība un paļāvība iet roku rokā. Nav iespējams patiesi mīlēt kādu, kam mēs neuzticamies. (Ps. 143:8.) Tāpēc mums būtu jāpārdomā: vai mērķi, pēc kuriem es tiecos, un mans dzīvesveids atspoguļo īstu mīlestību pret  Jehovu? Vai, vērojot manu rīcību diendienā, ir redzams, ka es paļaujos uz viņa spēju parūpēties par manām vajadzībām?

⁹ Šāda mīlestība un paļāvība bija kādam kristietim, vārdā Maiks. Agrā jaunībā Maiks ļoti gribēja kalpot Dievam citā zemē. Vēlāk viņš apprecējās, un ģimenē auga divi bērni, tomēr viņa vēlēšanās kalpot ārzemēs nemazinājās. Kopā ar ģimeni Maiks bieži lasīja rakstus par kalpošanu vietās, kur ir ļoti vajadzīgi sludinātāji, un galu galā viņi izlēma dzīvot pieticīgāk. Ģimene pārdeva savu māju un pārcēlās uz dzīvokli. Tā kā Maikam piederēja firma, kas nodarbojās ar telpu uzkopšanu, viņš sašaurināja tās darbību un parūpējās, lai varētu to vadīt no ārzemēm ar interneta palīdzību. Tad viņa ģimenei bija iespējams pārcelties uz citu zemi. Pēc diviem tur pavadītiem gadiem Maiks izteicās: ”Mēs esam pārliecinājušies, cik patiesi ir Jēzus vārdi, kas lasāmi Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 33. pantā.”

10. Kā mūs var ietekmēt pārdomas par Jehovas paveikto, kā var redzēt no ķēniņa Dāvida piemēra?

¹⁰ Ķēniņu Dāvidu, kurš dzīvoja pirms 3000 gadiem, neatstāja vienaldzīgu debesis, ko viņš varēja vērot. Viņš rakstīja: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” Dāvidu dziļi ietekmēja arī Dieva bauslībā ietvertā gudrība, un viņš atzina: ”Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.” Kāds bija viņa pārdomu iznākums? Dāvids turpināja: ”Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak Kungs, mans patvērums un mans pestītājs!” Starp Dāvidu un Dievu pastāvēja sirsnīgas un tuvas attiecības. (Ps. 19:2, 8, 15.)

11. Kā mēs izmantosim zināšanas par Bībeles patiesību, kuras Dievs mums pārpilnībā dod, ja viņu mīlam? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

¹¹ Mums ir pieejamas diezgan plašas zināšanas par Jehovas radīto pasauli un viņa nodoma īstenošanos. Pasaulē liela nozīme tiek piešķirta augstākajai izglītībai un zināšanām, ko var apgūt augstākajās mācību iestādēs. Taču pieredze rāda, ka šādas izglītības iznākums bieži vien ir tāds, ka cilvēks zaudē ticību un pārstāj mīlēt Dievu. Turpretī Bībelē mēs tiekam mudināti ne vien augstu vērtēt zināšanas, bet arī iegūt gudrību un sapratni. Tas ir iespējams, ja mācāmies likt lietā zināšanas, ko mums ir devis Dievs, lai tās nāktu par labu mums pašiem un citiem. (Sal. Pam. 4:5—7.) Dieva ”griba ir tāda, lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:4.) Ja mīlam Jehovu, mēs dedzīgi stāstīsim citiem labo vēsti par valstību un palīdzēsim viņiem saprast Dieva izcilo nodomu, kas saistīts ar cilvēkiem. (Nolasīt Psalmu 66:16, 17.)

12. Kā izpaudās kādas meitenes pateicība par to, ko Jehova sagādā garīgā ziņā?

¹² Bērni un jaunieši, kas mīl Jehovu, ir pateicīgi par to, ko viņš sagādā garīgā ziņā. Šenona atceras, ka tad, kad viņai bija vienpadsmit gadi, viņa un viņas desmitgadīgā māsa kopā ar vecākiem apmeklēja apgabala kongresu ”Dievbijība”. Kādā brīdī visi bērni un jaunieši tika aicināti apsēsties īpaši nodalītās vietās. Šenona bija mazliet uztraukusies, tomēr paklausīja šim norādījumam. Pēc tam viņu sajūsmināja dāvana, ko saņēma visi gados jaunie kongresa apmeklētāji, — grāmata Jauniešu jautājumi — praktiskas atbildes. Kā toreiz pieredzētais ietekmēja  Šenonas jūtas pret Dievu Jehovu? Viņa stāsta: ”Tieši tad es beidzot sapratu, ka Jehova ir reāls un ka viņš ļoti, ļoti mīl mani personiski.” Šenona ir pārliecināta: ”Mēs varam būt ārkārtīgi laimīgi, ka mūsu diženais Dievs Jehova mums dāsni dod tik brīnišķīgas un nevainojamas dāvanas.”

13., 14. Kā mūsu attieksme pret Jehovas padomiem liecina par to, vai mēs viņu mīlam?

¹³ Bībelē ir lasāms atgādinājums: ”Ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu.” (Sal. Pam. 3:12.) Bet kā mums būtu jāuztver pārmācība? Apustulis Pāvils godīgi atzina: ”Pirmajā brīdī pārmācība nevis iepriecina, bet apbēdina.” Ar šiem vārdiem Pāvils nemēģināja noliegt to, cik svarīga un vērtīga ir pārmācība, jo tālāk viņš rakstīja: ”Tomēr vēlāk ikvienam, kas no tās ir mācījies, tā nes mierpilnu augli — taisnību.” (Ebr. 12:11.) Ja mīlam Jehovu, mums jāpiesargās, lai mēs nesāktu izturēties pret viņa padomiem vieglprātīgi vai izjust pret tiem nepatiku. Dažiem tas nebūt nav viegli, bet mīlestība pret Dievu ļoti palīdz uzklausīt viņa padomus.

¹⁴ Laikā, kad dzīvoja Maleahijs, daudzi jūdi neņēma vērā Dieva padomus. Viņi zināja, kas bauslībā teikts par upuriem, taču izturējās pret šiem norādījumiem tik nevērīgi, ka Jehova viņiem izteica stingru nosodījumu. (Nolasīt Maleahija 1:12, 13.) Cik nopietna bija situācija? Ieklausīsimies Jehovas vārdos: ”Es raidīšu savu lāstu pār jums un pārvērtīšu par lāstiem jūsu pašu svētības vārdus, jo jūs nemaz neņemat pie sirds un neliekat vērā manus vārdus.” (Mal. 2:1, 2.) Nav nekādu šaubu: ja kāds pastāvīgi un apzināti ignorē Jehovas mīlestības pilnos padomus, sekas būs ļoti nopietnas.

15. No kādas domāšanas, kas ir izplatīta mūsdienu pasaulē, mums jāpiesargās?

¹⁵ Mūsdienu sabiedrībā, kurā katrs  domā par savām interesēm, nav viegli runāt par pamācībām un pārmācību, kur nu vēl tās pieņemt. Pat tie, kas paklausa padomiem un pieņem pārmācību, bieži to dara negribīgi. Taču kristiešiem ir ieteikts ”nepielāgoties vairs šai pasaulei”, bet gan censties saprast ”Dieva gribu”, kas ir pilnīga, un rīkoties saskaņā ar to. (Rom. 12:2.) Ar savas organizācijas starpniecību Jehova mums īstajā laikā dod padomus daudzās dzīves jomās, piemēram, viņš mūs māca, kā veidot attiecības ar pretējo dzimumu, kādu sabiedrību izvēlēties un kā pavadīt brīvo laiku. Ja labprāt uzklausām šos padomus un liekam tos lietā, mēs apliecinām, ka esam pateicīgi Jehovam un no sirds viņu mīlam. (Jāņa 14:31; Rom. 6:17.)

16., 17. a) Kāpēc tad, kad jāpieņem lēmumi, mums jāpārdomā, kāda ir Jehovas griba? b) Kā kļuva redzams, ka izraēliešiem trūkst mīlestības pret Jehovu un paļāvības uz viņu?

¹⁶ Sajutuši briesmas, mazi bērni tūlīt pat skrien pie vecākiem. Kad bērni paaugas, viņi mācās arvien vairāk paļauties uz savu spriestspēju un paši pieņemt lēmumus. Kļūstot pieaugušiem, tas ir pilnīgi dabiski. Tomēr tie, kam ir labas attiecības ar vecākiem, pirms lēmumu pieņemšanas tik un tā mēdz vaicāt vecāku viedokli un ieteikumus. Garīgā ziņā notiek kaut kas līdzīgs. Jehova mums ir piešķīris savu garu, dodams mums ”gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties”. Taču tad, ja mēs, pieņemot lēmumus, atstātu bez ievērības viņa gribu, tas liecinātu par nopietnu mīlestības un paļāvības trūkumu. (Filip. 2:13.)

¹⁷ Reiz Samuēla dzīves laikā izraēlieši cieta smagu sakāvi kaujā ar filistiešiem. Dieva tautai bija ļoti vajadzīga palīdzība un aizsardzība. Kā izraēlieši rīkojās? Viņi nolēma: ”Ņemsim no Šilo pie sevis tā Kunga derības šķirstu, lai tas iet mūsu vidū mums līdzi un lai izglābj mūs no mūsu ienaidnieku rokas.” Bet kāds bija iznākums? ”Sakāve bija ļoti smaga, jo Israēlam krita trīsdesmit tūkstoši kājnieku. Un Dieva šķirsts tika atņemts.” (1. Sam. 4:2—4, 10, 11.) Varēja likties, ka, paņemdami līdzi šķirstu, izraēlieši paļāvās uz Jehovas palīdzību. Bet patiesībā viņi nebija meklējuši Jehovas vadību; viņi rīkojās paši pēc sava prāta un pieredzēja bēdīgas sekas. (Nolasīt Salamana Pamācības 14:12.)

18. Ar kādu attieksmi mums jāvēršas pie Jehovas pēc palīdzības?

¹⁸ Pareiza attieksme bija psalmu sacerētājam, kurš rakstīja: ”Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! Mana dvēsele ir izmisusi, tāpēc es Tevi pieminu.” (Ps. 42:6, 7.) Šajos vārdos atspoguļojas dziļas jūtas un mīlestība pret Jehovu. Vai arī jūs tikpat stipri mīlat mūsu debesu Tēvu un paļaujaties uz viņu? Arī tad, ja jūsu atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, jūs droši vien varat vēl vairāk stiprināt savu paļāvību, jo Bībelē ir teikts: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Sal. Pam. 3:5, 6.)

19. Kā jūs vēlaties apliecināt Jehovam savu mīlestību?

¹⁹ Tā kā Jehova mūs ir mīlējis pirmais, mēs varam mācīties, kā mīlēt viņu. Vienmēr paturēsim prātā viņa izcilo piemēru. Centīsimies mīlēt viņu arvien stiprāk un darīsim to ”ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku”. (Marka 12:30.)