1., 2. Pēc kādas izaugsmes kristiešiem jātiecas? Paskaidrojiet ar piemēru.

IEPĒRKOTIES tirgū, mājsaimniece ne vienmēr izvēlas vislielākos vai vislētākos augļus. Viņai svarīgs ir kaut kas cits — lai augļi būtu gatavi, jo tad tie būs garšīgi, smaržīgi un veselīgi. Viņa izraugās augļus, kas ir pilnībā nogatavojušies.

² Kad cilvēks ir devis solījumu kalpot Jehovam un kristījies, viņa garīgā izaugsme turpinās. Viņa mērķis ir kļūt par nobriedušu Dieva kalpu. Runa ir nevis par fizisku, bet par garīgu briedumu. Apustulis Pāvils kristiešiem Efesā rakstīja, ka tiem garīgā ziņā vēl jāaug. Viņš tos mudināja ”sasniegt vienotību ticībā un precīzās zināšanās par Dieva Dēlu, pieauguša cilvēka briedumu, Kristus pilnības pakāpi savā izaugsmē”. (Efes. 4:13.)

3. Kāda situācija, kas pastāvēja Efesas draudzē, arī mūsdienās ir vērojama Jehovas tautā?

³ Kad Pāvils rakstīja savu vēstuli, draudze Efesā jau kādu laiku pastāvēja. Daudzu Kristus mācekļu garīgā izaugsme  bija labi saskatāma. Taču bija arī tādi, kam joprojām bija jātiecas pēc brieduma. Mūsdienās līdzīga situācija ir Jehovas liecinieku vidū. Daudzi brāļi un māsas jau ilgi kalpo Dievam un ir sasnieguši garīgu briedumu. Tomēr to nevar sacīt par visiem. Katru gadu tiek kristīti tūkstošiem jaunu mācekļu, un tas nozīmē, ka daudziem vēl ir jātiecas pēc brieduma. Ko var teikt par jums? (Kol. 2:6, 7.)

4., 5. Ar ko nobrieduši kristieši atšķiras cits no cita, un kas viņiem ir kopīgs? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁴ Tirgū apskatot nogatavojušos augļus, jūs pamanīsiet, ka tie nav pilnīgi vienādi. Tomēr tiem visiem ir kopīgas pazīmes, kas ļauj noteikt, ka tie ir gatavi. Arī nobrieduši kristieši atšķiras cits no cita — viņiem ir dažāda tautība, pagātne, veselības stāvoklis, vecums, pieredze, personība, un viņi pieder pie dažādām kultūrām. Taču visiem, kas ir sasnieguši garīgu briedumu, piemīt īpašības, kas ļauj to pamanīt. Kā izpaužas kristīgais briedums?

⁵ Nobrieduša Jehovas kalpa dzīvē liela nozīme ir Jēzus piemēram, jo viņš rādīja mums priekšzīmi, lai mēs ”vienmēr staigātu viņa pēdās”. (1. Pēt. 2:21.) Ko Jēzus uzskatīja par ļoti svarīgu? Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams mīlēt Jehovu ar visu savu sirdi, dvēseli un prātu un mīlēt tuvāko kā sevi pašu. (Mat. 22:37—39.) Nobriedis kristietis cenšas dzīvot saskaņā ar šo padomu. Viņa dzīvesveids liecina, ka viņš augstu vērtē savas attiecības ar Jehovu un pašaizliedzīgi mīl citus cilvēkus.

6., 7. a) Kādas īpašības ļauj pamanīt kristieša briedumu? b) Par ko tālāk būs runa?

⁶ Taču mīlestība ir tikai viens no gara augļiem, kas ir raksturīgi nobriedušam kristietim. (Gal. 5:22, 23.) Svarīgi ir arī citi gara augļi, piemēram, lēnprātība, savaldība un pacietība. Šīs īpašības kristietim ļauj izturēt grūtības, nekļūstot aizkaitinātam, un pārvarēt vilšanās sajūtu, nezaudējot cerību. Iedziļinoties Bībelē, viņš pastāvīgi meklē principus, kas viņam palīdzētu atšķirt labu no ļauna. Pēc tam viņš pieņem lēmumus, kas atspoguļo garīgu briedumu. Viņš ieklausās savā sirdsapziņā, kas mācīta pēc Bībeles. Nobriedis kristietis ir pazemīgs un atzīst, ka vadīties pēc Jehovas principiem vienmēr ir labāk nekā rīkoties tā, kā pašam liekas pareizāk. * Viņš dedzīgi sludina labo vēsti un sekmē draudzes vienotību.

⁷ Lai cik ilgi mēs jau kalpotu Jehovam, mums visiem būtu jāpārdomā: vai ir kādas jomas, kurās es varētu vēl labāk sekot Jēzus priekšzīmei? Tas mums palīdzēs neapstāties savā garīgajā izaugsmē.

8. Cik labi Jēzus pārzināja un izprata Dieva Rakstus?

⁸ Jēzus Kristus ļoti labi izprata Dieva Rakstus. Jau tad, kad viņam bija tikai divpadsmit gadi, viņš ar skolotājiem templī apsprieda Rakstus, un ”visi, kas viņu dzirdēja, nevarēja vien beigt brīnīties par viņa sapratni un atbildēm”.  (Lūk. 2:46, 47.) Savas kalpošanas laikā uz zemes Jēzus ne reizi vien apklusināja pretiniekus, atsaukdamies uz Dieva vārdiem. (Mat. 22:41—46.)

9. a) Kādi Bībeles pētīšanas paradumi sekmē garīgu izaugsmi? b) Ar kādu mērķi būtu jāiedziļinās Bībelē?

⁹ Kristietis, kas tiecas pēc garīgas izaugsmes un cenšas sekot Jēzus priekšzīmei, neapmierinās ar virspusīgām zināšanām par Bībeli. Viņš regulāri iedziļinās Bībelē, jo apzinās, ka ”cieta barība ir domāta pieaugušajiem”. (Ebr. 5:14.) ”Pieaudzis” jeb nobriedis kristietis vēlas iegūt ”precīzas zināšanas par Dieva Dēlu”. (Efes. 4:13.) Vai jums ir ieplānots katru dienu lasīt Bībeli? Vai jums ir paradums pētīt Bībeli, un vai jūs ik nedēļu atvēlat laiku ģimenes vakaram Jehovas pielūgsmei? Centieties pamanīt Dieva Rakstos principus, kas jums palīdzēs skaidrāk saprast Jehovas domas un jūtas. Pēc tam lieciet lietā Bībeles principus un vadieties pēc tiem, kad pieņemat lēmumus, — tā jūs vēl vairāk tuvosieties Jehovam.

10. Kā tas, ko nobriedis kristietis zina, ietekmē viņa dzīvi?

¹⁰ Nobriedis kristietis saprot, ka ar zināšanām vien nepietiek. Vai viņš ne tikai zina Dieva principus, bet arī augstu tos vērtē? Par šādu attieksmi liecina, piemēram, tas, ka cilvēks par galveno uzskata Jehovas gribu, nevis savas vēlmes. Šāds kristietis, bez šaubām, daudz ko ir darījis, lai mainītu savu agrāko domāšanu un dzīvesveidu. Veicot šīs izmaiņas, viņš apvelk ”jauno cilvēku”, kas līdzinās Kristum un ir ”radīts pēc Dieva gribas patiesā  taisnībā un uzticībā”. (Nolasīt Efesiešiem 4:22—24.) Bībeles sarakstīšanu ir vadījis Dievs ar savu svēto garu. Ja kristietis padziļina savas zināšanas par Bībeles principiem un vairo savu pateicību par tiem, svētais gars ietekmē viņa sirdi un prātu. Tas savukārt veicina garīgo izaugsmi.

11. Ar ko Jēzum bija jāsaskaras attiecībās ar ģimenes locekļiem un ar saviem mācekļiem?

¹¹ Kad Jēzus bija pilnīgs cilvēks un dzīvoja uz zemes, viņam visapkārt bija nepilnīgi cilvēki. Viņu audzināja nepilnīgi vecāki, un arī pārējie ģimenes locekļi, ar kuriem viņš daudzus gadus dzīvoja kopā, nebija pilnīgi. Pat viņa tuvākos sekotājus ietekmēja tālaika sabiedrībā izplatītā godkāre un lepnums. Iepriekšējā vakarā pirms Jēzus nāves ”viņu starpā iedegās strīds par to, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko”. (Lūk. 22:24.) Bet Jēzus bija pārliecināts, ka viņa sekotāji, par spīti saviem trūkumiem, augs garīgi un veidos vienotu draudzi. Tajā pašā vakarā Jēzus lūdza savam debesu Tēvam, lai viņa apustuļu starpā pastāvētu vienotība un mīlestība: ”Lai viņi visi būtu viens, tāpat kā tu, Tēvs, esi vienots ar mani un es esmu vienots ar tevi, lai arī viņi būtu vienoti ar mums.. ..lai viņi būtu viens, gluži kā mēs esam viens.” (Jāņa 17:21, 22.)

12., 13. a) Kā no Efesiešiem 4:15, 16 izriet, cik svarīgi ir veicināt vienotību draudzē? b) Kā rīkojās kāds brālis, kam bija jāmācās veicināt vienotību?

¹² Nobriedis Jehovas kalps veicina vienotību draudzē. (Nolasīt Efesiešiem 4:1—6, 15, 16.) Mūsu mērķis ir tāds, lai Dieva tauta būtu ”saskanīgi savienota” un lai visi, kas pie tās pieder, sadarbotos. Kā paskaidrots Jehovas Rakstos, šādu vienotību var panākt, ja esam pazemīgi. Brālis vai māsa, kam piemīt briedums, ir pietiekami pazemīgi, lai tiektos pēc vienotības arī tad, kad sastopas ar citu nepilnībām. Kā jūs reaģējat, ja draudzē redzat izpaužamies kāda brāļa vai māsas trūkumus? Kā jūs rīkojaties, ja kāds draudzes loceklis aizskar jūs personiski? Vai jums ir nosliece vai pat paradums, tēlaini runājot, būvēt sienu starp sevi un to, kurš jūs ir aizvainojis? Vai arī jūs pūlaties uzbūvēt tiltu, kas jūs vienotu? Nobriedis kristietis dara visu, lai celtu tiltus, nevis sienas.

¹³ Tā rīkojās kāds kristietis, vārdā Uve, kurš agrāk bieži bija ļāvis, ka ticības biedru nepilnības viņu aizvaino. Bet tad viņš nolēma sīkāk izpētīt Dāvida dzīvi, lasot Bībeli un izmantojot enciklopēdiju Rakstu izpratne (Insight on the Scriptures). Kāpēc viņš pievērsa uzmanību tieši Dāvidam? Uve paskaidro: ”Dāvids pieredzēja, ka ticības biedri rīkojas pretēji Dieva Rakstos teiktajam. Ķēniņš Sauls mēģināja viņu nogalināt, bija ļaudis, kas gribēja nomētāt viņu ar akmeņiem, un pat Dāvida sieva viņu izsmēja. (1. Sam. 19:9—11; 30:1—6; 2. Sam. 6:14—22.) Tomēr Dāvids ne uz brīdi nepieļāva, ka citu cilvēku rīcība mazinātu viņa mīlestību pret Jehovu. Turklāt Dāvids bija ļoti žēlsirdīgs cilvēks — tā bija īpašība, kas man bija jāattīsta. Tas, ko es uzzināju, mainīja manu viedokli par ticības biedru nepilnībām. Tagad es cenšos aizmirst viņu kļūdas. Mans mērķis ir sekmēt draudzes vienotību.” Vai arī jūs domājat, kā vairot vienotību draudzē?

14. Kādus cilvēkus Jēzus izraudzījās par saviem draugiem?

¹⁴ Jēzus Kristus draudzīgi izturējās pret cilvēkiem kopumā. Viņa sabiedrībā labi jutās vīrieši un sievietes, jaunie un vecie un pat bērni. Tomēr tuvus draugus Jēzus izraudzījās ļoti rūpīgi. Saviem uzticīgajiem apustuļiem viņš teica: ”Jūs esat mani draugi, ja darāt to, ko es jums pavēlu.” (Jāņa 15:14.) Jēzus draugs varēja būt tikai tāds cilvēks, kas viņam uzticīgi sekoja un nelokāmi kalpoja Jehovam. Vai jūs meklējat draugus starp tiem, kas no visas sirds kalpo Jehovam? Kāpēc tas ir svarīgi?

15. Ko jauniešiem var dot tuvas attiecības ar nobriedušiem kristiešiem?

¹⁵ Daudzi augļi vislabāk nogatavojas siltumā un saules gaismā. Arī mums briedumu palīdz sasniegt siltums un sirsnība, ko var atrast brāļu saimē. Daudziem no jums, jaunieši, ir jāizvēlas, pēc kā dzīvē tiekties. Jūs rīkosieties gudri, ja veidosiet tuvas attiecības ar ticības biedriem, kas jau ilgu laiku kalpo Jehovam un ir devuši lielu ieguldījumu draudzes vienotībā. Gadu gaitā viņu dzīvē droši vien ir bijuši gan vieglāki, gan grūtāki brīži, un varbūt viņi pat ir sastapušies ar pārbaudījumiem, kalpojot Dievam. Šie kristieši jums var palīdzēt izvēlēties vislabāko dzīves ceļu. Sirsnīgas, patīkamas attiecības ar viņiem jums ļaus pieņemt saprātīgus lēmumus un tiekties uz briedumu. (Nolasīt Ebrejiem 5:14.)

16. Kā pieredzējuši draudzes locekļi palīdzēja kādai jaunai māsai?

¹⁶ Helga atceras, ka tad, kad viņa mācījās pēdējā klasē, viņas klasesbiedri mēdza apspriest, kādi kuram ir mērķi. Daudzi plānoja mācīties augstskolā, cerēdami, ka tas būs pakāpiens ceļā uz veiksmīgu karjeru. Helga arī domāja par savu nākotni, un viņa to pārrunāja ar kristiešiem, ar kuriem viņai bija labas attiecības. Viņa stāsta: ”Daudzi no šiem kristiešiem bija vecāki par mani, un viņi man ārkārtīgi palīdzēja. Viņi mani pamudināja uzsākt pilnas slodzes kalpošanu. Pēc tam es piecus gadus biju pioniere. Tagad, kad ir pagājis jau ilgs laiks, es esmu priecīga, ka jaunībā varēju daudz darīt kalpošanā Jehovam. Es to nekādā ziņā nenožēloju.”

17., 18. Kāpēc var teikt, ka garīgais briedums piešķir mūsu dzīvei jēgu?

¹⁷ Ja centīsimies sekot priekšzīmei, ko rādīja Jēzus, mēs neapstāsimies savā garīgajā izaugsmē. Mēs tuvosimies Jehovam, un pieaugs mūsu vēlēšanās pēc iespējas lielākā mērā viņam kalpot. Jehovas kalps spēs paveikt visvairāk, ja viņš daudz ko ir sasniedzis savā garīgajā izaugsmē — ja viņš ir nobriedis kristietis. Jēzus sacīja saviem sekotājiem: ”Lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, tā ka viņi redzētu jūsu labos darbus un godātu jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mat. 5:16.)

¹⁸ Kā jau minējām, nobrieduši kristieši var ļoti labvēlīgi ietekmēt draudzi. Garīgais briedums atspoguļojas tajā, cik lielā mērā kristietis ņem vērā savu sirdsapziņu, kas ir Dieva dāvana. Kā sirdsapziņa mums var palīdzēt pieņemt gudrus lēmumus? Un kā mēs varam ar cieņu izturēties pret lēmumiem, ko, vadoties pēc savas sirdsapziņas, pieņem ticības biedri? Par to būs runa nākamajā rakstā.