1., 2. Kāpēc var teikt, ka cilvēka smadzenes ir unikālas?

VALODA cilvēkiem ļauj lasīt, rakstīt, runāt, saprast runāto, lūgt Dievu un dziedāt viņam slavu. Visas šīs spējas ir apbrīnojamas, un to pamatā ir zinātniekiem joprojām līdz galam neizprotami procesi dažādās smadzeņu daļās un neironu tīklos. Mūsu smadzenes ir unikālas, tāpēc mēs spējam apgūt prasmi runāt. ”Bērnu spēja iemācīties valodu ir cilvēkiem raksturīga iezīme,” norāda kāds valodnieks.

² Spēja lietot valodu ir brīnumaina Dieva dāvana. (Ps. 139:14; Atkl. 4:11.) Dievs ir veidojis mūsu smadzenes tā, ka tās ir īpašas vēl kādā ziņā. Atšķirībā no dzīvniekiem cilvēki ir radīti pēc Dieva ”tēla”. Mums ir piešķirta gribas brīvība, un, pateicoties savai spējai runāt, mēs varam slavēt Dievu. (1. Moz. 1:27.)

3. Kādu brīnišķīgu dāvanu Jehova ir devis, lai darītu mūs gudrus?

³ Visiem, kas vēlas godāt valodas Radītāju, Dievs ir devis brīnišķīgu dāvanu — Bībeli. Šī grāmata pilnībā vai daļēji ir pieejama vairāk nekā 2800 valodās. Lasot Svētos Rakstus, mēs pildām savu prātu ar Dieva domām. (Ps. 40:6; 92:6; 139:17.) Līdz ar to mēs varam pārdomāt to, kas mūs  var ”darīt gudrus, lai [mēs] iegūtu glābšanu”. (Nolasīt 2. Timotejam 3:14—17.)

4. Ko nozīmē pārdomāt, un kādiem jautājumiem tālāk pievērsta uzmanība?

⁴ Pārdomāt nozīmē iedziļināties kādā jautājumā, koncentrēties uz kaut ko — vai nu labu, vai sliktu. (Ps. 77:13; Sal. Pam. 24:1, 2.) Vislabāk ir pārdomāt to, kas saistīts ar Dievu Jehovu un viņa Dēlu Jēzu Kristu. (Jāņa 17:3.) Bet kāda saikne ir starp pārdomām un lasīšanu? Ko mēs varētu pārdomāt, un kā panākt, lai mēs to darītu regulāri un ar prieku?

5., 6. Kas mums varētu palīdzēt labāk saprast un iegaumēt lasīto?

⁵ Smadzeņu darbība mums ļauj paveikt daudz ko apbrīnojamu, dažreiz pat bez apzinātas piepūles. Piemēram, mums varbūt nav sevišķi jādomā, lai elpotu, staigātu, brauktu ar divriteni vai rakstītu bez skatīšanās uz datora taustiņiem. Kaut kādā mērā to pašu var teikt par lasīšanu. Tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību teksta jēgai. Kad esam izlasījuši kādu rindkopu vai tikuši līdz jaunam virsrakstam, būtu ieteicams apstāties un pārdomāt tikko izlasīto, lai pārliecinātos, ka saprotam to pareizi. Protams, dažādu traucēkļu vai nepietiekamas koncentrēšanās dēļ mūsu domas var sākt klejot, un tādā gadījumā labums no lasīšanas nebūs liels. Kā to nepieļaut?

⁶ Pētījumi liecina, ka tad, ja cilvēks lasot izrunā vārdus, viņam ir vieglāk atcerēties lasīto. Dievs, kas ir radījis mūsu smadzenes, to labi zina. Tāpēc viņš deva Jozuam norādījumu ”runāt” bauslības grāmatas vārdus. (Nolasīt Jozuas 1:8, LB-2012.) * Visticamāk, mēs pamanīsim, ka Bībeles lasīšana pusbalsī mūs ietekmē dziļāk. Iespējams, šāds paņēmiens mums palīdzēs arī labāk koncentrēties.

7. Kad būtu vislabāk pārdomāt Dieva Rakstus? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁷ Lai lasītu, nav vajadzīga pārāk liela piepūle, turpretī pārdomas prasa uzmanības koncentrāciju. Tāpēc nepilnīgu cilvēku smadzenēm ir tieksme pievērsties vieglākām un vienkāršākām nodarbēm. Ņemot to vērā, vislabāk ir atvēlēt laiku pārdomām tad, kad esam atpūtušies un esam kādā mierīgā vietā, kur tikpat kā nekas nenovērš mūsu uzmanību. Psalmu sacerētājs secināja, ka piemērots brīdis pārdomām bija tad, kad viņš naktī bija nomodā savā gultā. (Ps. 63:7.) Arī Jēzus, kura prāts darbojās nevainojami, apzinājās, cik vērtīgi ir atrasties klusā vietā, kur var gremdēties pārdomās un lūgt Dievu. (Lūk. 6:12.)

8. a) Kas vēl bez Dieva Rakstiem ir pārdomu vērts? b) Kāda ir Jehovas attieksme pret to, ka runājam par viņu ar citiem?

⁸ Pārdomāt to, ko lasām Bībelē, ir ļoti svarīgi, tomēr pārdomu vērts ir arī daudz kas cits. Piemēram, kad vērojam brīnumainos radīšanas darbus, atvēlēsim laiku, lai dziļāk padomātu par tiem. Tas mūs noteikti pamudinās slavēt Jehovu par viņa labestību un, ja ar mums kopā ir vēl kāds cilvēks, pastāstīt viņam par savām pateicības jūtām. (Ps. 104:24; Ap. d. 14:17.) Cik augstu Jehova vērtē  šādas pārdomas, lūgšanas un sarunas par viņu ar citiem? Atbildi uz šo jautājumu var atrast viņa Rakstos. Tajos ir lasāms šāds solījums, kas attiecas uz grūtajām pēdējām dienām: ”Dievbijīgie savā starpā tā mierina cits citu: ”Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu.”” (Mal. 3:16.)

9. a) Ko Pāvils ieteica Timotejam pārdomāt? b) Kā mēs varam ņemt vērā Pāvila padomu, kad gatavojamies sludināšanai?

⁹ Apustulis Pāvils ieteica Timotejam pārdomāt, kā citus ietekmē viņa runa, rīcība un mācītprasme. (Nolasīt 1. Timotejam 4:12—16.) Mums, tāpat kā Timotejam, ir daudz iespēju domāt par garīgu darbību. Piemēram, mums jāatvēl laiks pārdomām, kad gatavojamies vadīt Bībeles nodarbību. Paturot prātā konkrētā Bībeles skolnieka vajadzības, mums jāapsver, kādu viedokļa jautājumu mēs varētu uzdot vai kādu uzskatāmu piemēru izmantot, lai sekmētu viņa izaugsmi. Šādi pavadīts laiks ir ļoti vērtīgs, jo pārdomas par to visu stiprina mūsu pašu ticību un palīdz vadīt Bībeles nodarbības prasmīgāk un ar lielāku entuziasmu. Tikpat būtiski ir arī noskaņot savu sirdi sludināšanai. (Nolasīt Ezras 7:10.) Mēs varam izlasīt kādu nodaļu no Apustuļu darbu grāmatas, lai ”uzturētu spožu” dedzības liesmu. Pārdomas par Bībeles pantiem, ko plānojam izmantot tajā dienā, un publikācijām, ko grasāmies piedāvāt cilvēkiem, mums palīdzēs pienācīgi veikt savu kalpošanu. (2. Tim. 1:6.) Domāsim par cilvēkiem, kas dzīvo mūsu sludināšanas teritorijā, un par to, kā ierosināt viņu interesi. Pēc šādas sagatavošanās mēs spēsim sekmīgi  sludināt, un mūsu vārdi, kas balstās uz Dieva Rakstiem, būs ”Dieva gara un spēka izpausme”. (1. Kor. 2:4.)

10. Kādas vēl mums ir iespējas pārdomāt garīgus jautājumus?

¹⁰ Vai jūs reizēm kaut ko pierakstāt publisko runu un kongresu laikā? Kad pārskatām savus pierakstus, mums paveras lieliska iespēja pārdomāt, ko esam iemācījušies no Bībeles un no Dieva organizācijas. Jaunu informāciju, ko lasīt un apdomāt, var atrast katrā Sargtorņa un Atmostieties! numurā, kā arī publikācijās, par kuru iznākšanu tiek paziņots kongresos. Kad mūsu literatūrā lasām par to, ko ir pieredzējuši mūsu brāļi un māsas, uz brīdi apstāsimies un pārdomāsim aprakstītos gadījumus, lai tie ietekmētu mūsu sirdi. Mēs varam pasvītrot galvenās domas vai pierakstīt kaut ko lappušu malās; vēlāk šādas piezīmes var noderēt, kad gatavosimies atkārtotam apmeklējumam, bet draudzes vecākajiem — arī tad, kad viņiem jāapmeklē kāds draudzes loceklis vai jāgatavo runa. Vēl svarīgāk ir tas, ka paradums laiku pa laikam pārtraukt uz Bībeli balstīta materiāla lasīšanu un pārdomāt izlasīto mums ļauj dziļāk to izprast un lūgšanā pateikties Jehovam par vērtīgajām zināšanām, ko varam apgūt.

11. Kas mums galvenokārt būtu jāpārdomā, un kāpēc? (Sk. arī zemsvītras piezīmi.)

¹¹ Protams, galvenais, kas būtu jāpārdomā, ir Dieva iedvesmotie Raksti. Var gadīties, ka mēs nokļūstam situācijā, kurā mums nav pieejama Bībele. * Taču neviens mums nevar laupīt iespēju pārdomāt to, ko esam paturējuši atmiņā, piemēram, mūsu iemīļotos Bībeles pantus un slavas dziesmas Jehovam. (Ap. d. 16:25.) Dieva gars var mums atgādināt labo, ko esam iemācījušies. (Jāņa 14:26.)

12. Kādi ieteikumi var noderēt, kad lasām Bībeli?

¹² Dažas dienas nedēļā var lasīt un pārdomāt Bībeles nodaļas, ko attiecīgajā nedēļā paredzēts apskatīt teokrātiskajā kalpošanas skolā. Vēl dažas dienas var lasīt un domāt par to, ko runāja un darīja Jēzus. Evaņģēliji, kuros stāstīts par Jēzus dzīvi un kalpošanu, ir vienas no plašāk pazīstamajām Bībeles grāmatām. (Rom. 10:17; Ebr. 12:2; 1. Pēt. 2:21.) Dieva kalpiem pat ir pieejama publikācija, kurā notikumi Jēzus dzīvē uz zemes ir aprakstīti hronoloģiskā secībā. No šīs grāmatas var iemācīties ļoti daudz, it sevišķi tad, ja uzmanīgi lasa un pārdomā katrā nodaļā norādītos evaņģēliju fragmentus. (Jāņa 14:6.)

13., 14. Kāpēc ir svarīgi pārdomāt garīgus jautājumus, un uz ko šādas pārdomas mūs pamudinās?

¹³ Pārdomas par garīgiem jautājumiem palīdz tuvoties kristīgajam briedumam. (Ebr. 5:14; 6:1.) Ja cilvēks tikai retumis domā par Jehovu un Jēzu, viņa ticība nevar būt stipra. Šādam cilvēkam draud briesmas tikt aizskalotam vai atkāpties no patiesības. (Ebr. 2:1; 3:12.) Jēzus brīdināja, ka tie, kas nedzird jeb neuzklausa Dieva vārdu ”ar labu un krietnu sirdi”, nespēj to ”paturēt” savā sirdī. Šādus cilvēkus savā varā pārņem ”dzīves raizes, bagātība un baudas”, un ”viņu augļi nesasniedz gatavību”. (Lūk. 8:14, 15.)

 ¹⁴ Tāpēc nepārstāsim pārdomāt Dieva Rakstos teikto. Tas mūs pamudinās atspoguļot Jehovas spožumu, īpašības un personību, kas atklājas Bībelē. (2. Kor. 3:18.) Ko gan vairāk mēs varētu vēlēties? Iespēja padziļināt zināšanas par Dievu un atspoguļot viņa spožumu ir kaut kas brīnišķīgs, un mēs varēsim to darīt mūžīgi, ja mācīsimies līdzināties savam mīlošajam debesu Tēvam. (Sal. Māc. 3:11.)

15., 16. a) Ko mums dod pārdomas par garīgiem jautājumiem? b) Kāpēc reizēm nodoties pārdomām nav viegli, bet kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem?

¹⁵ Ja regulāri pārdomāsim to, kas ir garīgs, mēs nezaudēsim savu dedzību par patiesību un līdz ar to spēsim stiprināt gan mūsu brāļus, gan ieinteresētus cilvēkus, ko sastopam sludinot. Dziļas pārdomas par Dieva izcilāko dāvanu, Jēzus izpirkuma upuri, mums palīdzēs augstu vērtēt ciešās attiecības ar mūsu svēto Tēvu — Jehovu. (Rom. 3:24; Jēk. 4:8.) Marks, kas dzīvo Dienvidāfrikas Republikā un trīs gadus ir pavadījis cietumā savas kristīgās neitralitātes dēļ, izteicās: ”Pārdomas var salīdzināt ar aizraujošu piedzīvojumu. Jo vairāk mēs domājam par garīgo, jo vairāk jauna uzzinām par Dievu Jehovu. Dažkārt, kad jūtos nomākts vai kad mani māc raizes par nākotni, es paņemu Bībeli un apdomāju kādu tās fragmentu. Tas mani patiešām nomierina.”

¹⁶ Tiesa, mūsdienu pasaulē ir tik daudz kā tāda, kas piesaista uzmanību, ka reizēm ir ļoti grūti domāt par garīgiem jautājumiem. Cits dievbijīgs brālis no Āfrikas, vārdā Patriks, atzīst: ”Mans prāts ir kā pastkaste, kurā pārpilnībā ir visdažādākā informācija, gan vajadzīga, gan nevajadzīga, kas jāšķiro katru dienu. Bieži vien mani pārņem trauksmainas domas, un tad man jālūdz Jehova, lai es varētu iegūt mierīgu prātu un netraucēti nodoties pārdomām. Kaut arī tāpēc paiet kāds laiks, līdz es varu pārdomāt garīgus jautājumus, es jūtos tuvāks Jehovam. Mans prāts ir sagatavots labākai patiesības izpratnei.” (Ps. 94:19.) Visi, kas ”katru dienu pēta Rakstus” un pārdomā uzzināto, iegūst ļoti daudz. (Ap. d. 17:11.)

17. Kā jūs atrodat laiku pārdomām?

¹⁷ Ir kristieši, kas ceļas agri no rīta, lai lasītu, gremdētos pārdomās un lūgtu Dievu. Citi atrod tam laiku pusdienas pārtraukumā. Kādam izdevīgākais laiks ir pievakarē vai tieši pirms gulētiešanas. Daži lasa Bībeli gan no rīta, gan vakarā. Lai kādu laiku mēs izraudzītos lasīšanai, mums tas jādara ”dienām un naktīm”, tas ir, regulāri. (Joz. 1:8.) Galvenais ir izbrīvēt laiku, atsakoties no kaut kā mazsvarīgāka, lai ik dienas pārdomātu Dieva vārdus. (Efes. 5:15, 16.)

18. Kas Bībelē teikts par tiem, kas katru dienu domā par Dieva Rakstiem un pūlas likt lietā uzzināto?

¹⁸ Dieva Rakstos ne reizi vien ir apsolītas svētības visiem, kas tos pārdomā un kas pūlas likt lietā uzzināto. (Nolasīt Psalmu 1:1—3.) ”Laimīgi ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pilda,” teica Jēzus. (Lūk. 11:28.) Ja katru dienu pārdomāsim to, kas ir garīgs, mēs godāsim Diženo Radītāju, kas ir veidojis mūsu smadzenes, un viņš mums jau tagad ļaus justies laimīgiem un dāvās mūžīgu dzīvi jaunajā pasaulē. (Jēk. 1:25; Atkl. 1:3.)