Jehovas vārdi vienmēr piepildās

”ES ESMU Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! Es no iesākuma pasludināju gala iznākumu, kopš laika gala to, kas vēl nebija noticis.” (Jesajas 46:9, 10.) Tā ir sacījis Jehova — vienīgais, kura spēkos ir nekļūdīgi paredzēt nākotni.

Kā zināms, cilvēki nespēj precīzi paredzēt nākotnes notikumus. Tāpēc, ņemot vērā faktu, ka Bībele ir pravietojumu grāmata, visiem, kas meklē patiesību, būtu vērts pārbaudīt Bībeles apgalvojumu, ka tās Autors ir Dievs. Apskatīsim dažus Bībeles pravietojumus, kas jau ir piepildījušies.

Pravietojumi par senajām civilizācijām

Dievs paziņoja, ka Babilona tiks iznīcināta un ka ēdomieši, moābieši un amonieši izzudīs uz visiem laikiem. (Jeremijas 48:42; 49:17, 18; 51:24—26; Obadjas 8, 18; Cefanjas 2:8, 9.) Fakts, ka šīs tautas ir izzudušas, skaidri pierāda, ka Dieva pravietiskie vārdi ir precīzi piepildījušies.

Protams, kāds varētu iebilst — nav liela māksla paredzēt, ka noteikta tauta, lai cik varena tā būtu, agri vai vēlu izzudīs. Tomēr tādā gadījumā būtu atstāts bez ievērības kāds būtisks fakts, proti, Bībelē nākotnes notikumi bija paredzēti pat niansēs. Piemēram, Bībelē sīkās detaļās bija izklāstīts, kā tiks iekarota Babilona. Bija paredzēts, ka pilsētu iekaros mēdieši, ka iekarotāju karaspēku vadīs Kīrs un ka upes ūdeņi, kas aizsargāja pilsētu, tiks ”padarīti sausi”. (Jesajas 13:17—19; 44:27—45:1.)

Kad Bībelē ir runāts par kādas valsts iekarošanu vai tautas pakļaušanu, ne visos gadījumos ir paredzēts, ka tā pilnībā izzudīs. Tieši otrādi: pravietojumā par to, ka Jeruzalemi izpostīs babilonieši, Dievs pavēstīja, ka pilsēta vēlāk tiks atjaunota, lai gan babilonieši nemēdza atbrīvot savus gūstekņus. (Jeremijas 24:4—7; 29:10; 30:18, 19.) Šis pravietojums ir piepildījies, un ebreju tauta pastāv līdz pat mūsu dienām.

Jehova arī paziņoja, ka Ēģiptes lielvalsts tiks iekarota, tomēr piebilda, ka ”šī zeme pēcgalā būs atkal apdzīvota kā vecos laikos”. Bija pravietots, ka ēģiptieši ”izveidos mazu valsti”,  proti, valsti, kas nebūs tik spēcīga kā senatnē. (Jeremijas 46:25, 26; Ecēhiēla 29:14, 15.) Arī šie paredzējumi piepildījās. Par Grieķiju Jehova teica, ka tā zaudēs savu varu, taču neminēja, ka tā izzudīs pavisam. Ko mēs varam secināt, domājot par to, ka tautas un valstis, kurām Jehova paredzēja iznīcību, ir izzudušas, bet tās, par kurām nebija izteikts šāds apgalvojums, joprojām pastāv? Šāda situācija pierāda, ka Bībeles pravietojumi ir patiesi un uzticami.

Detalizēti paredzējumi

Kā bija minēts, Jehova jau iepriekš darīja zināmas daudzas nianses par Babilonas krišanu. Līdzīga rakstura detaļas bija ietvertas pravietojumā par Tiras iekarošanu, par ko mēs varam lasīt Ecēhiēla grāmatā. Tur bija pateikts, ka Tiras akmeņi, koki un gruži tiks mesti ūdenī. (Ecēhiēla 26:4, 5, 12.) Šis pravietojums piepildījās 332. gadā p.m.ē., kad Maķedonijas Aleksandra karaspēks no pilsētas gruvešiem, kas bija palikuši Tiras cietzemes daļā, izveidoja dambi, pa kuru nokļuva līdz pilsētas daļai, kas atradās uz salas, un to ieņēma.

Pravietojumā, ko var lasīt Daniēla 8:5—8, 21, 22 un 11:3, 4, tika atklātas vairākas interesantas detaļas par kādu ievērojamu ”grieķu ķēniņu”. Bija paredzēts, ka šis ķēniņš nomirs savas varas plaukumā un ka viņa impērija vēlāk sašķelsies četrās daļās, bet nevienā no tām nevaldīs viņa pēcnācēji. Vairāk nekā 200 gadus pēc šī paredzējuma uzrakstīšanas par pravietoto ķēniņu kļuva Maķedonijas Aleksandrs. Saskaņā ar laicīgajiem vēstures avotiem, viņš nomira pāragrā nāvē un viņa valsts ar laiku tika sadalīta četru viņa karavadoņu starpā, kas nebija viņa pēcnācēji.

Bībeles kritiķi ir izteikuši apgalvojumu, ka šis pravietojums acīmredzot esot uzrakstīts pēc notikumiem, kas tajā paredzēti. Atgriezīsimies pie iepriekš minētajiem pantiem no  Daniēla grāmatas. Kad tos aplūko kā pravietojumus, tie ir apbrīnojami detalizēti. Bet, ja tos uzskata par vēsturisku notikumu aprakstiem, kurus kāds ir mēģinājis pasniegt kā pravietojumus, vai tie drīzāk nešķiet pārāk skopi? Ja tos ir sastādījis viltvārdis, kas dzīvojis pēc Aleksandra un vēlējies ar saviem pravietojumiem iespaidot lasītājus, kāpēc viņš tajos nav iekļāvis tādas detaļas kā, piemēram, faktu, ka drīz pēc Aleksandra nāves divi viņa dēli centās iegūt varu viņa valstī, taču tika nogalināti? Kāpēc viņš nav pateicis, ka paies aptuveni divdesmit gadi, līdz visi četri karavadoņi iegūs varu katrs pār savu Aleksandra impērijas daļu? Un visbeidzot — kāpēc viņš nav minējis varenā ķēniņa un tā četru karavadoņu vārdus?

Apgalvojums, ka Bībelē ietvertie pravietojumi esot uzrakstīti pēc notikumiem, uz kuriem tie attiecas, nav nekas jauns. Šādu pieņēmumu bieži vien ir izteikuši cilvēki, kas, neizpētot visus faktus, ir nosprieduši, ka paredzēt nākotnes notikumus nav iespējams. Tā kā viņi atsakās ticēt, ka Bībele ir no Dieva, viņiem nekas cits neatliek kā visu skaidrot no cilvēciskā viedokļa. Tomēr Dievs ir parūpējies, lai Bībelē būtu ietverts pietiekami daudz detalizētu pravietojumu, kas neapstrīdami pierāda, ka viņš ir tās Autors. *

Mēs varam nostiprināt savu ticību, ja pārdomāsim konkrētus Bībeles pravietojumus un to piepildīšanos. Kāpēc gan neatlicināt laiku, lai labāk izpētītu Bībeles pravietojumus? Šajā ziņā var lieti noderēt tabula, kas atrodama grāmatā Ko patiesībā māca Bībele?, 200. lappusē. * Ja jūs ņemsiet vērā šo ieteikumu, iedziļinieties pravietojumos ar mērķi stiprināt savu ticību. Centieties nevis ātri izskatīt materiālu, bet gan pārdomāt, par ko liecina fakts, ka Jehovas vārdi vienmēr piepildās.

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 24. lpp.]

VĒRTĪGI PRINCIPI

Dievs, kas precīzi paredzēja pasaules lielvalstu parādīšanos un krišanu, Bībelē ir devis arī noderīgus principus, kas skar ikdienas dzīvi. Pievērsiet uzmanību dažiem no tiem.

Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. (Galatiešiem 6:7.)

Lielāks prieks ir dot nekā ņemt. (Apustuļu darbi 20:35.)

Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir jāapmierina savas garīgās vajadzības. (Mateja 4:4.)

Mēs varam būt droši, ka, ņemot vērā šos principus, mēs padarīsim savu dzīvi sekmīgu un laimīgu.

[Attēli 22., 23. lpp.]

Bībelē par dažām valstīm bija paziņots, ka tās izzudīs

ĒDOMA

BABILONA

Par citām valstīm tā nebija teikts

GRIEĶIJA

ĒĢIPTE

[Norādes par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

WHO photo by Edouard Boubat

[Attēls 23. lpp.]

Maķedonijas Aleksandrs