Vai evolūcijas teorija ir savienojama ar Bībeli?

VAI varētu būt, ka Dievs izmantoja evolūciju, lai no dzīvniekiem izveidotu cilvēkus? Vai Dievs lika baktērijām pamazām pārtapt par zivīm, kas turpināja attīstību, kļūstot par rāpuļiem un zīdītājiem, līdz kādi no pērtiķiem pakāpeniski pārvērtās par cilvēkiem? Zinātnieki un reliģiskie vadītāji mēdz apgalvot, ka tic gan evolūcijas teorijai, gan Bībelei. Viņi norāda, ka Bībelē ietvertās 1. Mozus grāmatas teksts ir jāsaprot pārnestā nozīmē. Varbūt arī jūs esat domājuši, vai teorija, ka cilvēki ir veidojušies no dzīvniekiem, ir savienojama ar Bībeli?

Saprast, kā mēs esam cēlušies, ir ļoti svarīgi, jo tas palīdz rast atbildi uz jautājumiem, kas mēs esam, kas mūs gaida nākotnē un kā mums būtu jādzīvo. Tikai tad, ja zinām, kā cēlušies cilvēki, mēs varam saprast, kāpēc Dievs pieļauj ciešanas un kādu nākotni viņš cilvēkiem ir paredzējis. Turklāt nav iespējams būt labās attiecībās ar Dievu, ja neesam pārliecināti, ka viņš ir mūsu Radītājs. Tāpēc apskatīsim, kas Bībelē ir teikts par cilvēku izcelsmi, viņu tagadējo stāvokli un nākotnes izredzēm. Tas mums palīdzēs noskaidrot, vai evolūcijas teorija ir savienojama ar Bībeli.

Visi ir cēlušies no viena cilvēka

Evolūcijas teorijas piekritēji parasti apgalvo, ka atsevišķa dzīvnieku populācija esot pakāpeniski pārveidojusies par cilvēku populāciju un cilvēkiem neesot bijis viena kopīga senča. Savukārt Bībelē ir aprakstīta pavisam citāda aina. Tur ir teikts, ka mēs esam cēlušies no viena cilvēka — Ādama. Bībelē par Ādamu ir runāts kā par reālu vēsturisku personu. Tajā ir minēts, kā sauca viņa sievu un vairākus viņa bērnus, un ir sīki izklāstīts, ko Ādams darīja, ko viņš teica, kā arī kad viņš dzīvoja un kad nomira. Jēzus šo Bībelē ietverto aprakstu nebūt neuzskatīja par stāstu neizglītotiem ļaudīm. Sarunā ar augsti izglītotiem reliģiskajiem vadoņiem viņš sacīja: ”Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu?” (Mateja 19:3—5.) Pēc tam Jēzus citēja vārdus, kas teikti 1. Mozus grāmatas 2. nodaļas 24. pantā.

Bībeles rakstītājs un vēstures pētnieks Lūka uzskatīja Ādamu par tikpat reālu cilvēku kā Jēzus. Lūka ir uzskaitījis Jēzus radurakstos viņa priekštečus līdz pat Ādamam. (Lūkas 3:23—38.) Apustulis Pāvils, runādams ar cilvēkiem, no kuriem daudzi bija filozofi, kas bija mācījušies slavenajās grieķu skolās, teica: ”Dievs.. radījis pasauli un visu, kas tajā.. No viena cilvēka viņš radīja visas cilvēku tautas, likdams tiem dzīvot pa visu zemes virsu.” (Apustuļu darbi 17:24—26, JD-07.) Tātad Bībelē nepārprotami ir norādīts, ka mēs esam cēlušies no ”viena cilvēka”. Vai Bībeles stāstījums par to, kāds bija pirmais cilvēks, ir savienojams ar evolūcijas teoriju?

 Cilvēki attālinās no pilnības

Saskaņā ar Bībeli, Dievs radīja pirmo cilvēku pilnīgu. Nav iespējams, ka Dieva izveidotais būtu citāds. Radīšanas aprakstā ir lasāms: ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības.. [..] Un Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs.” (1. Mozus 1:27, 31.) Ko nozīmē tas, ka cilvēks bija pilnīgs?

Pilnīgs cilvēks ir ne tikai apveltīts ar gribas brīvību, bet arī spēj pilnībā atspoguļot Dieva īpašības. Bībelē atzīts: ”Dievs cilvēkus ir radījis taisnus, bet viņi paši ir izgudrojuši visādas viltības.” (Salamans Mācītājs 7:29, VDP.) Ādams izvēlējās sacelties pret Dievu, un tā viņš zaudēja pilnību pats un liedza to arī saviem pēcnācējiem. Tas, ka cilvēki arvien attālinās no pilnības, labi izskaidro, kāpēc, pat ja esam vēlējušies darīt labu, mēs tik un tā bieži pieredzam neveiksmes. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.” (Romiešiem 7:15.)

No Bībeles var secināt, ka pilnīgs cilvēks dzīvotu mūžīgi un nekad neslimotu. No tā, ko Dievs teica Ādamam, ir redzams — ja vien pirmais cilvēks būtu paklausījis Dievam, viņš nekad nemirtu. (1. Mozus 2:16, 17; 3:22, 23.) Jehova noteikti neatzītu visu radīto par ”ļoti labu”, ja cilvēks būtu uzņēmīgs pret slimībām vai tam būtu nosliece uz dumpīgumu. Zinot to, ka cilvēki aizvien attālinās no pilnības, var izskaidrot, kāpēc cilvēka ķermenis, kas ir brīnišķīgi veidots, tomēr ir uzņēmīgs pret dažādām slimībām. Tas viss ļauj secināt, ka evolūcijas teorija nav savienojama ar Bībeli. No evolūcijas teorijas izriet, ka cilvēks ir evolucionējošs dzīvnieks, bet Bībelē atklāts, ka viņš ir regresējošs pilnīga cilvēka pēctecis.

Doma, ka Dievs ir izmantojis evolūciju, lai izveidotu cilvēku, nav savienojama arī ar to, kas Bībelē atklāts par Dieva personību. Ja Dievs būtu vadījis evolūcijas procesu, tad nāktos secināt, ka viņš ir novedis cilvēci līdz tam nožēlojamajam stāvoklim, kādā tā ir šobrīd. Turpretī Bībelē par Dievu ir teikts: ”Viņš ir klintskalns, pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus. Viņš ir taisns un patiess. Pret Viņu ir apgrēkojušies; tie nav Viņa bērni.” (5. Mozus 32:4, 5.) Tātad cilvēces ciešanas nav izraisījis tas, ka Dievs būtu vadījis evolūcijas gaitu, bet gan tas, ka viens cilvēks, saceldamies pret Dievu, zaudēja pilnību pats un liedza to arī saviem pēcnācējiem. Bet tagad no Ādama pāriesim pie Jēzus. Vai evolūcijas teorija saskan ar to, kas Bībelē ir teikts par Jēzu?

Vai var ticēt gan evolūcijai, gan kristietības mācībām?

”Kristus ir miris par mūsu grēkiem.” Arī jums, iespējams, ir zināms šis kristietības  pamatprincips. (1. Korintiešiem 15:3; 1. Pētera 3:18.) Lai saprastu, kādā ziņā evolūcijas teorija ir pretrunā ar šo principu, vispirms mums jānoskaidro, kāpēc Bībelē mēs esam dēvēti par grēciniekiem un kā grēks mūs ietekmē.

Mēs visi esam grēcīgi tādā nozīmē, ka nespējam pilnībā atspoguļot Dieva izcilās īpašības, piemēram, viņa mīlestību un taisnīgumu. Tāpēc Bībelē ir atzīts: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23.) Turklāt Bībelē ir mācīts, ka grēks izraisa nāvi. ”Nāves dzelonis ir grēks,” ir teikts 1. vēstulē korintiešiem 15. nodaļas 56. pantā. Arī slimību galvenais iemesls ir mūsu mantotais grēks. Jēzus norādīja, ka pastāv cieša saikne starp slimībām un mūsu grēcīgumu, kad viņš teica kādam paralizētam cilvēkam: ”Tavi grēki tev piedoti,” — un slimais kļuva vesels. (Mateja 9:2—7.)

Ko mums dod tas, ka Jēzus ir miris par mums? Bībelē Jēzus ir pretstatīts Ādamam: ”Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” (1. Korintiešiem 15:22.) Kad Jēzus upurēja savu dzīvību, viņš samaksāja par grēku, ko mēs esam mantojuši no Ādama. Tādēļ visi, kas tic Jēzum un klausa viņam, var iegūt to, ko Ādams zaudēja, — iespēju dzīvot mūžīgi. (Jāņa 3:16; Romiešiem 6:23.)

Vai pamanījāt, kāpēc evolūcijas teorija nesaskan ar kristietības mācībām? Ja mēs neticētu, ka ”Ādamā visi mirst”, kā gan mēs varētu ticēt, ka ”Kristū visi tiks dzīvi darīti”?

Kāpēc daudzus piesaista evolūcijas teorija

Bībelē ir norādīts, kāpēc tādas mācības kā evolūcijas teorija kļūst populāras. Tajā rakstīts: ”Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.” (2. Timotejam 4:3, 4.) Lai arī evolūcijas teorija parasti tiek izklāstīta zinātniskā valodā, būtībā tā ir reliģiska rakstura mācība — tā piedāvā zināmu dzīves filozofiju un noteiktu attieksmi pret Dievu. Tās atziņas glaimo cilvēkiem, kas ir noskaņoti savtīgi un tiecas pēc neatkarības. Daudzi, kas tic evolūcijas teorijai, apgalvo, ka tic arī Dievam, un vienlaikus labprāt pieņem uzskatu, ka Dievs nav radījis visu, neiejaucas cilvēku dzīvē un nevienu netiesās. Šādās atziņās cilvēki ieklausās ar lielāko prieku.

Cilvēki, kas aizstāv evolūcijas teoriju, bieži to dara nevis pārliecinošu faktu dēļ, bet gan ”pēc pašu iegribām” — piemēram, tāpēc, ka vēlas iederēties zinātniskās aprindās, kur evolūcijas teorija tiek uzskatīta par neapgāžamu faktu. Bioķīmijas profesors Maikls Bīhijs, kas lielu daļu sava mūža ir veltījis tam, lai pētītu dzīvo šūnu sarežģītos iekšējos procesus, paskaidroja, ka tie, kas aizstāv šūnas struktūras evolucionēšanu, nespēj pierādīt savus apgalvojumus. Vai evolūcija varētu noritēt mikroskopiskajā molekulu līmenī? ”Molekulārā evolūcija nav pamatota uz autoritatīviem zinātniskiem avotiem,” viņš rakstīja. ”Nav tādas publikācijas zinātniskajā literatūrā — ne zinātniski autoritatīvajos žurnālos, ne specializētajos žurnālos, ne grāmatās —, kura paskaidrotu, kā ir notikusi vai vismaz varētu notikt reālas komplicētas bioķīmiskās sistēmas molekulārā evolūcija. [..] ..apgalvojumam, ka Darvina evolūcija norit molekulārā līmenī, nav pamata.”

Ja jau evolūcijas teorijas aizstāvjiem trūkst pierādījumu viņu idejām, tad kāpēc viņi tik plaši par tām runā? M. Bīhijs paskaidro: ”Daudzi cilvēki, arī daudzi ievērojami un cienījami zinātnieki, vienkārši negrib, lai pastāvētu kaut kas augstāks par dabu.”

Evolūcijas teorija piesaista arī daudzus garīdzniekus, kas vēlas izskatīties gudri. Viņi līdzinās  cilvēkiem, kurus apustulis Pāvils minēja savā vēstulē kristiešiem Romā. Pāvils rakstīja: ”Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts.. Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķība, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties. Jo, pazīdami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā. Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas.” (Romiešiem 1:19—22.) Ko mēs varam darīt, lai nepieļautu, ka mūs ietekmē viltus mācības?

Ticība Radītājam ir balstīta uz pierādījumiem

No Bībeles var secināt, ka ticības veidošanā būtiska nozīme ir pierādījumiem. Tajā teikts: ”Ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.” (Ebrejiem 11:1.) Lai iegūtu pārliecību par Radītāja pastāvēšanu, ir nepieciešami pierādījumi, kas to apstiprina. Bībelē ir norādīts, kur var atrast šādus pierādījumus.

Bībelē ir lasāmi Dieva iedvesmotie Dāvida vārdi: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts.” (Psalms 139:14.) Kad veltām laiku pārdomām par to, cik brīnišķīgs ir mūsu ķermenis un cita dzīvā radība, mūs pārņem apbrīna par Radītāja gudrību. Daudzās orgānu sistēmas, kas uztur mūsu dzīvību, līdz pašam sīkumam ir konstruētas ar neaptveramu izdomu. Arī Visumā valda matemātiska precizitāte un kārtība. Dāvids rakstīja: ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu.” (Psalms 19:2.)

Turklāt bagātīgu klāstu ar pierādījumiem par mūsu Radītāju sniedz arī pati Bībele. Izpētot, cik saskanīgas ir 66 Bībelē ietvertās grāmatas, cik izcili ir tajā dotie morāles principi un cik precīzi ir piepildījušies tās nekļūdīgie pravietojumi, mēs iegūstam pārpilnām pierādījumus, ka tās autors ir mūsu Radītājs. Iepazīdami Bībeles mācības, mēs pārliecināmies, ka Bībelē tiešām ir lasāmi mūsu Radītāja vārdi. Piemēram, kad labāk saprotam, kas Bībelē mācīts par ciešanu cēloni, par Dieva Valstību, par cilvēces nākotni un par to, kur atrast patiesu laimi, mēs vēl skaidrāk apzināmies, cik liela ir Dieva gudrība. Arī mēs varam nonākt pie secinājuma, kādu izdarīja Pāvils, kas rakstīja: ”Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums!” (Romiešiem 11:33.)

Izpētot pieejamos pierādījumus un nostiprinot savu ticību, mēs iegūsim pārliecību, ka Bībeles lappusēs mūs uzrunā pats Radītājs. Viņš ir teicis: ”Es radīju zemi un cilvēkus zemes virsū; manas rokas izklāja debesis, un Es vadīju visu to zvaigžņu pulku.” (Jesajas 45:12.) Ja veltīsim pūles tam, lai pārliecinātos, ka Jehova ir visa Radītājs, mēs to nekad nenožēlosim.

[Izceltais teksts 14. lpp.]

Apustulis Pāvils izglītotiem grieķiem teica: ”No viena cilvēka [Dievs] radīja visas cilvēku tautas”

[Izceltais teksts 15. lpp.]

No evolūcijas teorijas izriet, ka cilvēks ir evolucionējošs dzīvnieks, bet Bībelē atklāts, ka viņš ir regresējošs pilnīga cilvēka pēctecis

[Izceltais teksts 16. lpp.]

”Molekulārā evolūcija nav pamatota uz autoritatīviem zinātniskiem avotiem”

[Izceltais teksts 17. lpp.]

Kad pārdomājam to, cik brīnišķīga ir dzīvā radība, mūs pārņem apbrīna par Radītāja gudrību