Vai jūs zināt?

Kad astrologi ieradās pie Jēzus?

Mateja evaņģēlijā var lasīt, ka ”gudri vīri no austrumu zemes” ieradās pie Jēzus un atnesa viņam dāvanas. (Mateja 2:1—12.) Kā atklāj Bībeles teksts oriģinālvalodā, ”gudrie vīri”, kas apciemoja mazo Jēzu, patiesībā bija astrologi. Bībelē viņu skaits nav minēts, un tradicionālajam uzskatam, ka pie Jēzus ieradās trīs tā dēvētie gudrie, nav īsta pamatojuma. Bībelē nav atrodami arī viņu vārdi.

Kādā izdevumā, kas domāts padziļinātai Bībeles pētīšanai, Mateja evaņģēlija 2. nodaļas 11. pants ir komentēts šādi: ”Pretēji tradicionālajam uzskatam, magi [astrologi] neapciemoja silē guļošo Jēzu viņa dzimšanas naktī, kā to darīja gani. Magi ieradās pēc vairākiem mēnešiem, kad ”bērns” atradās ”namā”.” (New International Version Study Bible.) Šo domu apstiprina arī fakts, ka Hērods, gribēdams nogalināt bērnu, pavēlēja noslepkavot Betlēmē un tās apkārtnē visus zēnus vecumā līdz diviem gadiem. Viņš vērsās pret šāda vecuma bērniem, vadīdamies pēc ”tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis”. (Mateja 2:16.)

Ja astrologi būtu apmeklējuši Jēzu un atnesuši zeltu un citas vērtīgas dāvanas naktī, kad viņš piedzima, ir ļoti maz ticams, ka 40 dienas vēlāk Marija, atnesusi Jēzu uz Jeruzalemes templi, upurim izraudzītos tikai divus putnus. (Lūkas 2:22—24.) Bauslībā šāda iespēja bija paredzēta trūcīgajiem, kas nevarēja iegādāties jēru. (3. Mozus 12:6—8.) Astrologu dārgās dāvanas noteikti nāca īstajā laikā un sagādāja Jēzus ģimenei līdzekļus, kas noderēja, kad viņiem bija jābēg uz Ēģipti. (Mateja 2:13—15.)

Kāpēc Jēzus ieradās pie Lācara kapa četras dienas pēc drauga nāves?

Pēc visa spriežot, Jēzus pats tā bija izlēmis. Kāpēc tā var apgalvot? Pievērsīsim uzmanību šī notikuma aprakstam, kas atrodams Jāņa evaņģēlija 11. nodaļā.

Kad Jēzus draugs Lācars, kas dzīvoja Betānijā, nopietni saslima, Lācara māsas sūtīja Jēzum ziņu. (1.—3. pants.) Tobrīd Jēzus atradās aptuveni divu dienu gājumā no Betānijas. (Jāņa 10:40.) Acīmredzot Lācars nomira ap to laiku, kad Jēzus saņēma ziņu par drauga slimību. Kā rīkojās Jēzus? ”Viņš vēl divi dienas palika tai vietā, kur viņš atradās,” un tikai tad devās ceļā uz Betāniju. (6., 7. pants.) Nogaidījis divas dienas un vēl divas dienas pavadījis ceļā, Jēzus nonāca pie Lācara kapa četras dienas pēc viņa nāves. (17. pants.)

Līdz tam Jēzus bija cēlis augšā no nāves divus cilvēkus — vienu uzreiz pēc nomiršanas, otru vēlāk, bet, cik var spriest, tajā pašā dienā, kad tas bija nomiris. (Lūkas 7:11—17; 8:49—55.) Bet vai Jēzus spētu celt augšā mirušo, kurš jau četras dienas ir gulējis nāves miegā un kura ķermenis ir sācis sadalīties? (39. pants.) Kā atzīmēts kādā Bībeli skaidrojošā darbā, ebreju vidū valdīja uzskats, ka ”cilvēkam, kas ir miris četras dienas, ir zudušas visas cerības, jo ķermenis jau ir sācis redzami trūdēt un dvēsele, kura, pēc ebreju domām, lidinās virs ķermeņa trīs dienas, to ir atstājusi”.

Ja ļaužu pūlī, kas bija sanācis pie Lācara kapa, kāds arī šaubījās, vai mirušo ir iespējams celt augšā, viņš tūlīt pat varēja pārliecināties par to, cik liela ir Jēzus vara pār nāvi. Stāvēdams atvērtā kapa priekšā, Jēzus sauca: ”Lācar, nāc ārā!” — un ”mironis iznāca”. (43., 44. pants.) Īstais pamats cerībai, ka ar nāvi viss nebeidzas, ir mācība par augšāmcelšanu, nevis plaši izplatītie maldi, ka dvēsele turpina dzīvot pēc nāves. (Ecēhiēla 18:4; Jāņa 11:25.)