Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kā mēs esam radušies?

Kā mēs esam radušies?

Kā mēs esam radušies?

KĀPĒC IR SVARĪGI TO ZINĀT? Daudziem cilvēkiem ir ieaudzināts priekšstats, ka dzīvība uz zemes ir radusies nejauši. Viņiem ir mācīts, ka cilvēki ar visām tiem piemītošajām emocionālajām, intelektuālajām un garīgajām vajadzībām un spējām ir tikai evolūcijas produkts, kas radies neticamas apstākļu sakritības rezultātā.

Tomēr tad, ja mēs tiešām esam radušies evolūcijas ceļā un ja Radītāja nemaz nav, mēs būtu neapskaužamā situācijā: mums nebūtu nekāda augstākas gudrības avota, pie kura griezties pēc padoma, neviena, kas mums palīdzētu tikt galā ar mūsu problēmām. Lai nepieļautu ekoloģisku katastrofu, risinātu politiskus konfliktus un personiskas dabas jautājumus, mums atliktu paļauties vienīgi uz cilvēku gudrību.

Bet vai šādas perspektīvas palīdz gūt sirdsmieru? Ja iespēja paļauties uz cilvēku gudrību jums neizklausās daudzsološa, aicinām apdomāt citu iespēju, kas saistās ar daudz lielākām cerībām. Turklāt šajā gadījumā runa ir par paļāvību, kurai ir daudz loģiskāks pamats.

Ko māca Bībele

Bībelē ir stāstīts, ka cilvēkus ir radījis Dievs. Mēs esam nevis bezpersoniskas evolūcijas produkts, bet gan mīloša un gudra Radītāja, debesu Tēva, bērni. Pievērsiet uzmanību, cik nepārprotami par šo jautājumu ir stāstīts Bībelē.

1. Mozus 1:27. ”Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla un līdzības, pēc sava tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja.”

Psalms 139:14. ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.”

Mateja 19:4—6. ”Vai neesat lasījuši, ka Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa? Tā tad viņi nav vairs divi, bet viena miesa; ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.”

Apustuļu darbi 17:24, 25. ”Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos. Un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā vajadzētu: viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu.”

Atklāsmes 4:11. ”Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un varu, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas.”

Kāpēc Bībeles atbildes ļauj iegūt iekšēju mieru

Apziņa, ka Dievs ir cilvēku Radītājs un mēs visi esam cēlušies no kopīgiem senčiem, ietekmē mūsu viedokli par citiem cilvēkiem. (1. Mozus 1:27, 28.) Tā ietekmē arī mūsu attieksmi pašiem pret sevi un savām problēmām. Lūk, daži uzskatāmi piemēri, kā šī ietekme var izpausties.

Kad mums jāpieņem kāds sarežģīts lēmums, mēs pārmērīgi neraizēsimies par pretrunīgajiem cilvēku viedokļiem. Mēs nevis centīsimies saprast, kurš cilvēku ieteikums ir vislabākais, bet gan pilnībā paļausimies uz Bībeles padomiem. Mēs šādi rīkosimies tāpēc, ka ”ikkatrs Dieva iedvesmots raksts ir arī noderīgs mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”. (2. Timotejam 3:16, 17.)

Tiesa, lai izmantotu dzīvē Bībeles padomus, ir nepieciešamas pūles un pašdisciplīna. Reizēm pat var gadīties, ka mums ir jārīkojas pretēji savām sirds nosliecēm. (1. Mozus 8:21.) Tomēr, ja mēs piekrītam, ka mūs ir radījis mīlošs debesu Tēvs, ir gluži dabiski nonākt pie secinājuma, ka viņš vislabāk zina, kāda rīcība mums nāks par labu. (Jesajas 55:9.) Dieva Rakstos mēs tiekam aicināti: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz savu prāta gudrību, bet domā uz to Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Mēs aiztaupīsim sev daudz raižu, ja sarežģītās dzīves situācijās un brīžos, kad jāpieņem nopietni lēmumi, ņemsim vērā šo Bībeles padomu.

Kad mēs saskarsimies ar aizspriedumainu attieksmi, mūs nemocīs nevērtības sajūta un mums neradīsies doma, ka kaut kādā ziņā esam sliktāki par cilvēkiem no citām kultūrām un tautībām. Ja mēs ticam, ka cilvēkus ir radījis Dievs, mums ir vieglāk veidot veselīgu pašcieņu, jo mēs apzināmies, ka mūsu debesu Tēvs, Dievs Jehova, ”neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo”. (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Ja paturēsim prātā, kāds ir Dieva viedoklis šajā jautājumā, mēs nepieļausim, ka mūsu attieksmi pret citiem bojātu aizspriedumi. Mēs sapratīsim, ka mums nav nekāda pamata raudzīties uz citiem no augšas, vienalga, pie kādas tautības viņi pieder, jo Dievs ”licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu”. (Apustuļu darbi 17:26.)

Apziņa, ka mūs ir radījis mīlošs Radītājs, paver iespēju iemantot patiesu sirdsmieru. Tomēr, lai iekšēju mieru būtu iespējams saglabāt, ir vajadzīgs kaut kas vairāk.

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Vai cilvēki ir radušies evolūcijas ceļā?

[Attēls 5. lpp.]

Apziņa, ka pastāv Radītājs, kas mūs mīl, sniedz iekšēju mieru