Vai dabas katastrofas ir Dieva sods?
Lasītāji jautā
Vai dabas katastrofas ir Dieva sods?
Dievs neizraisa dabas katastrofas, kurās iet bojā nevainīgi cilvēki. Viņš nekad to nav darījis un nedarīs. Mēs varam būt par to droši tāpēc, ka Bībelē ir apliecināts: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.)
Lai arī ko Dievs darītu, viņa rīcību vienmēr nosaka mīlestība, un mīlestība nekad nenodara sāpes nevainīgiem cilvēkiem. Kā sacīts Bībelē, ”mīlestība tuvākajam ļauna nedara”. (Romiešiem 13:10.) Ījaba grāmatas 34. nodaļas 12. pantā ir teikts: ”Patiesi, Dievs neliek notikt ļaunam.”
Tiesa, Bībelē bija pravietots, ka mūsdienās notiks dabas katastrofas, piemēram, ”lielas zemestrīces”. (Lūkas 21:11.) Tomēr, tāpat kā meteorologs, kas paredz viesuļvētras tuvošanos, nav atbildīgs par tās sekām, Dievs Jehova nav atbildīgs par dabas katastrofu izraisīto postu. Bet, ja Dievs neuzsūta cilvēkiem dabas katastrofas, likdams tiem ciest, kāpēc tad tās notiek?
Bībelē par ”pasaules valdnieku” ir nosaukts Sātans Velns. (Jāņa 16:11.) Tāpēc 1. Jāņa vēstulē, 5. nodaļas 19. pantā, ir teikts, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. Sātans kļuva par slepkavu jau pašos cilvēces pirmsākumos, kad viņš nostājās pret Dievu. (Jāņa 8:44.) Viņa acīs cilvēka dzīvībai nav nekādas vērtības. Sātanu vada savtīgi mērķi, tādēļ nav brīnums, ka viņš ir izveidojis sistēmu, kuras pamatā ir savtīgums. Mūsdienu pasaulē, kur tiek attaisnota cilvēku ekspluatācija, daudzi ir spiesti dzīvot bīstamās vietās, kur pastāv dabas katastrofu vai cilvēku izraisītu katastrofu risks. (Efeziešiem 2:2; 1. Jāņa 2:16.) Tāpēc daļa atbildības par cilvēku ciešanām, ko izraisa dabas katastrofas, gulstas uz alkatīgiem cilvēkiem. (Salamans Mācītājs 8:9.)
To apstiprina fakts, ka pārsteidzoši daudzās katastrofās vismaz daļēji ir bijuši vainojami cilvēki. Var atcerēties, piemēram, ko nācās pieredzēt Ņūorleānas (ASV) iedzīvotājiem, kas cieta viesuļvētras izraisītajos plūdos, kā arī venecuēliešiem, kuru mājas līdz ar zemi noslaucīja dubļu nogruvumi piekrastes kalnos. Šajos un daudzos citos gadījumos posts, ko nodarīja vējš un lietus, izvērsās par īstu nelaimi galvenokārt ekoloģiskās nekompetences, inženiertehnisku kļūdu, sliktas plānošanas, brīdinājumu ignorēšanas un birokrātijas dēļ.
Nelaimes cilvēkus piemeklēja arī Bībeles laikos. Jēzus reiz atsaucās uz notikumu, kad, sabrūkot kādam tornim, aizgāja bojā 18 cilvēki. (Lūkas 13:4.) Tas notika cilvēku kļūdas, ”laika un apstākļu” vai arī abu šo faktoru dēļ, bet tas noteikti nebija Dieva sods. (Salamans Mācītājs 9:11.)
Bet vai pār cilvēkiem ir nākušas arī tādas nelaimes, kas ir bijušas Dieva sods? Jā, tā ir noticis, bet, atšķirībā no tiem gadījumiem, kad cilvēki ir cietuši dabas katastrofās un cilvēku izraisītās nelaimēs, Dieva izraisītās katastrofās ir gājuši bojā tikai tie, kurus Dievs gribēja sodīt. Dieva sodam vienmēr ir bijis īpašs mērķis, turklāt šādi gadījumi ir bijuši ļoti reti. Divi Bībelē minēti piemēri, kad Dievs ir sodījis cilvēkus, ir pasaules mēroga plūdi Noas laikā un Sodomas un Gomoras iznīcināšana Lata dienās. (1. Mozus 6:7—9, 13; 18:20—32; 19:24.) Šajās reizēs Dievs izpildīja spriedumu bezdievīgajiem cilvēkiem, kas nevēlējās pārstāt darīt ļaunu, bet pasargāja tos, kas viņa acīs bija taisnīgi.
Nav šaubu, ka Dievs Jehova vēlas un spēj darīt galu visām ciešanām un vērst par labu visas nelaimes, ko ir izraisījušas dabas katastrofas. 72. psalma 12. pantā par Dieva iecelto Ķēniņu, Jēzu Kristu, ir pravietots: ”Viņš glābs nabagu, kas kliedz, cietēju un bēdīgo, kam nav palīga.”