Viņš saprot mūsu sāpes
Tuvosimies Dievam
Viņš saprot mūsu sāpes
”LĪDZJŪTĪBA ir jūsu sāpes manā sirdī.” Šādiem vārdiem kāds padzīvojis Jehovas liecinieku misionārs raksturoja šo ārkārtīgi vērtīgo īpašību. Visizcilākais līdzjūtības paraugs ir Dievs Jehova, un, kad viņa kalpi cieš, sāp arī viņam. Kā mēs to varam zināt? Kad Jēzus bija uz zemes, viņš ar saviem vārdiem un darbiem spilgti atspoguļoja Jehovas sirsnīgo līdzjūtību. (Jāņa 5:19.) Apskatīsim, kā par to liecina kāds gadījums, kas ir aprakstīts Jāņa evaņģēlija 11. nodaļā, 33.—35. pantā.
Kad Lācars, tuvs Jēzus draugs, nomira priekšlaicīgā nāvē, Jēzus devās uz ciemu, kur Lācars bija dzīvojis. Protams, Lācara māsas Marija un Marta ārkārtīgi bēdājās par brāļa nāvi. Ko darīja Jēzus, kas ļoti mīlēja šo ģimeni? (Jāņa 11:5.) Bībelē par to ir stāstīts: ”Jēzus, redzēdams viņu [Mariju] raudam un arī jūdus raudam, kas viņai bija sekojuši, garā aizgrābts noskuma un sacīja: ”Kur jūs viņu esat likuši?” Tie viņam saka: ”Kungs, nāc un redzi!” Jēzus raudāja.” (Jāņa 11:33—35.) Kāpēc Jēzus sāka raudāt? Tiesa, viņa draugs Lācars bija miris, bet Jēzus taču zināja, ka viņš tūlīt labos nāves nodarīto postu un cels augšā mirušo. (Jāņa 11:41—44.) Vai Jēzus pārdzīvoja ne tikai par Lācara nāvi, bet arī par kaut ko citu?
Ieskatīsimies vēlreiz šī notikuma aprakstā. Vai pamanījāt, ka Jēzus, ieraudzījis Mariju un citus cilvēkus raudam, ”garā aizgrābts noskuma”? Oriģinālvalodā šeit ir lietoti vārdi, kas norāda uz spēcīgām jūtām, tātad redzētais Jēzu patiešām dziļi iespaidoja, un viņa acis pildījās ar asarām. * Ir skaidrs, ka Jēzus no sirds juta līdzi cilvēku sāpēm. Vai arī jums kādreiz acīs ir saskrējušas asaras, redzot, ka kāds jums tuvs un dārgs cilvēks raud? (Romiešiem 12:15.)
Jēzus līdzjūtība palīdz mums labāk saprast, ko šādos gadījumos domā un jūt viņa Tēvs Jehova. Atcerēsimies, ka Jēzus tik precīzi atspoguļoja sava Tēva īpašības, ka viņš varēja teikt: ”Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jāņa 14:9.) Tāpēc vārdi ”Jēzus raudāja” vieš mūsos pārliecību, ka arī pašam Jehovam ir sāpīgi noskatīties savu kalpu ciešanās. Šo domu apstiprina arī citi Bībeles panti. (Jesajas 63:9; Cakarijas 2:12.) Dievs Jehova tiešām ir iejūtīgs un līdzjūtīgs.
Līdzjūtība pievelk — kad jūtamies apbēdināti vai nomākti, mūs spēcīgi piesaista cilvēki, kas saprot mūsu situāciju un parāda līdzjūtību. Un, domājot par to, ka Jehova jūt līdzi mūsu sāpēm un lieliski mūs saprot, kad mēs dodam vaļu asarām, vai mums nerodas dabiska vēlēšanās tuvoties viņam, mūsu iejūtīgajam Dievam? (Psalms 56:9.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 3. rk. Tur, kur ir teikts, ka ”Jēzus raudāja”, ir lietots grieķu valodas vārds, kas parasti norāda uz klusu raudāšanu, turpretī tur, kur ir runāts par Marijas un citu cilvēku raudāšanu, ir lietots cits vārds, kas norāda uz ”skaļām raudām, vaimanām”.