VAI ir svarīgi, lai Bībelē būtu lietots Dieva vārds? Dievs pats nepārprotami tā ir uzskatījis. Svēto Rakstu daļā, kas oriģinālā sarakstīta senebreju valodā un ko parasti sauc par Veco Derību, ar četriem senebreju burtiem uzrakstītais Dieva vārds, tā dēvētā tetragramma *, oriģinālvalodas tekstā parādās gandrīz 7000 reižu.

Zinātnieki, kas nodarbojas ar Bībeles pētniecību, atzīst, ka Vecajā Derībā jeb Ebreju rakstos Dieva personvārds tiešām ir lietots. Tomēr daudzi no viņiem uzskata, ka Jaunās Derības jeb Kristiešu grieķu rakstu oriģinālajos rokrakstos, kas sarakstīti grieķu valodā, šis vārds nav parādījies.

Tā kā daudziem zinātniekiem ir šāds uzskats, kas notiek, tulkojot Bībeli, kad Jaunajā Derībā citēts kāds fragments no Vecās Derības, kur lietota tetragramma? Vairākums tulkotāju šajos gadījumos tekstā raksta vārdu ”Kungs”, nevis Dieva personvārdu. Taču Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā (NW) * šī izplatītā tradīcija nav ievērota — tajā Kristiešu grieķu rakstu (Jaunās Derības) tekstā 237 reizes lietots Dieva vārds Jehova.

Ar kādām problēmām Bībeles tulkotāji saskaras, kad viņiem jāizlemj, vai Jaunajā Derībā  būtu lietojams Dieva personvārds? Kāds pamatojums ir tam, lai šo vārdu iekļautu Jaunās Derības tekstā? Un kā jautājums par Dieva personvārda lietojumu Bībelē skar ikvienu Bībeles lasītāju?

Jāņem vērā, ka Jaunās Derības rokraksti, kas pieejami mūsdienās, nav šo Bībeles tekstu oriģināli. Mateja, Jāņa, Pāvila un citu sarakstītie oriģinālie rokraksti tika bieži lasīti un noteikti drīz vien nobružājās un kļuva nelietojami, tāpēc tie tika pārrakstīti un aizstāti ar kopijām. Kad šie noraksti nolietojās, tie savukārt tika aizstāti ar jaunām kopijām. No vairākiem tūkstošiem Jaunās Derības rokrakstu, kas saglabājušies līdz mūsu dienām, lielākā daļa tapuši vismaz divus gadsimtus pēc tam, kad tika uzrakstīti oriģinālie teksti. Pēc visa spriežot, tajā laikā Bībeles rokrakstu pārrakstītāji bija sākuši aizstāt tetragrammu ar grieķu vārdu Kirios (Kurios), kas nozīmē ”Kungs”, vai arī pārrakstīja tekstu no rokrakstiem, kuros tas jau bija izdarīts. *

Paturot prātā šos apstākļus, tulkotājam ir jāizspriež, vai pastāv pietiekami droši pierādījumi, ka oriģinālajos grieķu valodas rokrakstos tomēr bija lietota tetragramma. Vai ir kādi fakti, kas to apstiprina? Aplūkosim dažus argumentus.

• Kad Jēzus citēja Veco Derību vai lasīja no tās, viņš lietoja Dieva vārdu. (5. Mozus 6:13, 16; 8:3; Psalms 110:1; Jesajas 61:1, 2; Mateja 4:4, 7, 10; 22:44; Lūkas 4:16—21.) Vecās Derības rokrakstos senebreju valodā, kuri bija pieejami Jēzus un viņa mācekļu laikā, bija lietota tetragramma, tāpat kā tas ir arī šodien. Taču gadsimtiem ilgi zinātnieki uzskatīja, ka ne Septuagintā, Vecās Derības tulkojumā grieķu valodā (tieši šo tulkojumu, citējot Veco Derību, parasti ir izmantojuši Jaunās  Derības sarakstītāji), ne Jaunās Derības oriģinālajos rokrakstos tetragrammas nekad nav bijis. Bet 20. gadsimta vidū tika izdarīts nozīmīgs atklājums — tika atrasti ļoti seni Septuagintas rokrakstu fragmenti, kas saglabājušies vēl no Jēzus laikiem. Šajos fragmentos ir lasāms Dieva personvārds, kas uzrakstīts senebreju burtiem.

• Jēzus pats lietoja Dieva vārdu un darīja to zināmu citiem. Lūgšanā Dievam Jēzus sacīja: ”Es tavu vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem, ko tu man no pasaules esi devis.” Paša Jēzus vārds nozīmē ”Jehova ir glābšana”. (Jāņa 17:6, 11, 12, 26.)

• Jaunajā Derībā parādās Dieva vārds saīsinātā formā. Atklāsmes grāmatas 19. nodaļas 1., 3., 4. un 6. pantā Dieva vārds ir ietverts izsaucienā ”Allelūja!”, kas burtiskā tulkojumā nozīmē ”Slavējiet Jah!”. Jah ir Dieva vārda Jehova saīsināta forma.

• Agrīnajos rabīniskā jūdaisma darbos ir atrodamas norādes, ka ebreju kristiešu rakstos bija lietots Dieva personvārds. Toseftā, mutvārdu likumu apkopojumā, kas pabeigts ap mūsu ēras 300. gadu, par kristiešu rakstiem, kas deg vai tiek dedzināti sabatā, sacīts: ”Evaņģēlistu grāmatas un minim grāmatas [tiek uzskatīts, ka ar minim šeit domāti ebreju kristieši] no uguns neglābj. Bet lai tās sadeg, kur ir, kopā ar norādēm uz Dieva Vārdu, kas ir tajās.” Tajā pašā avotā citēti otrā gadsimta sākumā dzīvojušā rabīna Joses Galilieša vārdi, ka citās nedēļas dienās ”jāizgriež tās vietas, kur tajos [kristiešu rakstos] minēts Dieva Vārds, un jānoglabā, bet pārējais jāsadedzina”. Tātad ir atrodami pārliecinoši pierādījumi, ka mūsu ēras 2. gadsimtā ebreji uzskatīja, ka kristieši savos rakstos ir lietojuši Jehovas vārdu.

Jaunās pasaules tulkojums nepavisam nav vienīgais Bībeles tulkojums, kur Jaunajā Derībā ir lietots Dieva vārds. Balstoties uz tikko minētajiem faktiem, daudzi Bībeles tulkotāji ir izlēmuši atjaunot Dieva vārdu Jaunās Derības tekstā.

Piemēram, daudzās Āfrikas, Amerikas, Āzijas un Klusā okeāna salu valodās Jaunajā Derībā brīvi ir lietots Dieva vārds. (Skat. sarakstu 21. lappusē.) Daži no šiem tulkojumiem ir veikti nesen, kā Bībeles tulkojums rotumiešu valodā (1999. g.), kur Jaunajā Derībā 48 pantos 51 reizi parādās vārds Jihova, un tulkojums  bataku valodā (1989. g.), kas ir viena no Indonēzijas valodām, — šajā tulkojumā Jaunajā Derībā 110 reizes lietots vārds Jahowa. Arī franču, spāņu un vācu valodā ir izdoti Bībeles tulkojumi, kuros ir lasāms Dieva personvārds. Piemēram, kad 20. gadsimta sākumā Pablo Besons tulkoja Jauno Derību spāniski, viņš Jūdas vēstules 14. pantā lietoja Dieva vārdu Jehová, un gandrīz 100 zemsvītras piezīmēs viņa tulkojumā ir norādīts, ka attiecīgajos pantos, visticamāk, būtu jābūt šim vārdam.

Šeit uzskaitīti vēl daži tulkojumi vairākās Eiropas valodās, kuros Jaunajā Derībā lietots Dieva vārds:

• Nowy Testament, Szymon Budny (1574), poļu valodā;

• Die heilige Schrift des neuen Testaments, Dominikus von Brentano (1791), vācu valodā;

• A Literal Translation of the New Testament... From the Text of the Vatican Manuscript, by Herman Heinfetter (1863), angļu valodā;

• The Christian’s Bible — New Testament, by George N. LeFevre (1928), angļu valodā;

• Les Evangiles, Claude Tresmontant (1991), franču valodā;

• Neues Testament mit Anmerkungen, Heinz Schumacher (2002), vācu valodā;

• Biblia Peshitta en Español, Instituto Cultural Álef y Tau (2006), spāņu valodā.

Populārā angļu valodas Bībeles tulkojuma New Living Translation 2004. gada izdevuma priekšvārdā aiz virsraksta ”Kā tulkoti Dieva personvārdi” ir sacīts: ”Tetragrammu (JHVH) mēs pamatā konsekventi esam tulkojuši kā ”KUNGS”, iespiežot to samazinātiem  lielajiem burtiem, kā ierasts tulkojumos angļu valodā. Tā tas atšķiras no vārda adōnāj, kuru mēs tulkojam ”Kungs”.” Par Jauno Derību šajā ievadā rakstīts: ”Grieķu vārds kirios konsekventi ir tulkots ”Kungs”, izņemot tos gadījumus, kad Jaunajā Derībā nepārprotami ir citēta Vecā Derība, un šajās vietās tas ir tulkots ”KUNGS”, lietojot samazinātus lielos burtus.” (Kursīvs mūsu.) Tātad šīs Bībeles tulkotāji ir atzinuši, ka Vecās Derības citātos, kas ietverti Jaunajā Derībā, ir jānorāda tās vietas, kur ir bijusi tetragramma (JHVH).

Interesanti, ka Bībeles vārdnīcā The Anchor Bible Dictionary par tetragrammu Jaunajā Derībā rakstīts: ”Pastāv pierādījumi, ka tad, kad tika rakstīti oriģinālie J[aunās] D[erības] dokumenti, dažos vai pat visos V[ecās] D[erības] citātos, kas iekļauti JD, tika lietota tetragramma — Dieva vārds Jahve.” Reliģiju zinātnes profesors Džordžs Hovards atzina: ”Tā kā tetragramma joprojām bija rakstīta grieķu Bībelē [Septuagintā], ko izmantoja agrīnā baznīca, ir saprātīgi uzskatīt, ka J[aunās] D[erības] rakstītāji, citējot Rakstus, Bībeles tekstā saglabāja tetragrammu.”

Kā redzams, Jaunās pasaules tulkojums nav pirmais Bībeles tulkojums, kur Jaunās Derības tekstā parādās Dieva vārds. Kā tiesnesis, kam jāizlemj lieta, kurā nav neviena dzīva aculiecinieka, Jaunās pasaules Bībeles tulkojuma komisija rūpīgi izanalizēja visus pierādījumus, kas attiecas uz izšķiramo jautājumu, un tad, balstoties uz faktiem, izlēma savā Kristiešu grieķu rakstu jeb Jaunās Derības tulkojumā izmantot Dieva vārdu Jehova. Aplūkosim divus nopietnus iemeslus, kāpēc viņi pieņēma šādu lēmumu.

1. Tā kā Kristiešu grieķu raksti ir Dieva iedvesmots turpinājums ebreju valodā sarakstītajai Svēto Rakstu daļai, tulkotāji uzskatīja, ka Jehovas vārda pēkšņa pazušana no teksta ir neloģiska.

Kāpēc var teikt, ka tas ir saprātīgs secinājums? Ap mūsu ēras pirmā gadsimta vidu māceklis Jēkabs kristiešu vecākajiem Jeruzalemē teica: ”Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.” (Apustuļu darbi 15:14.) Vai šķiet loģiski, ka Jēkabs būtu izteicis šādu apgalvojumu, ja pirmajā gadsimtā neviens nebūtu ne zinājis, ne lietojis Dieva vārdu?

2. Kad tika uzieti Septuagintas rokraksti, kuros bija lasāms Dieva vārds, nevis Kirios (Kungs), tulkotājiem kļuva skaidrs, ka Svēto Rakstu rokrakstos, kas bija pieejami Jēzus laikā, grieķu valodā — un, protams, arī ebreju valodā — bija lietots Dieva vārds.

Acīmredzot paraža grieķu rokrakstos nerakstīt Dieva vārdu, bet aizstāt to ar tituliem parādījās tikai vēlāk. Kā jūs domājat: vai Jēzus un viņa apustuļi būtu atbalstījuši šādu tradīciju, kurā izpaužas necieņa pret Dievu? (Mateja 15:6—9.)

Tātad paši Svētie Raksti ir kā izšķirīga aculiecinieka liecība, kas apstiprina, ka agrīnie kristieši savos rakstos lietoja Jehovas vārdu, jo īpaši tad, kad viņi citēja Vecās Derības tekstu, kur šis vārds bija. Tas nozīmē, ka Bībeles Jaunās pasaules tulkojumā Dieva vārds Kristiešu grieķu rakstos ir lietots labi pamatotu iemeslu dēļ.

Kā visa šī informācija skar ikvienu Bībeles lasītāju? Citējot Ebreju rakstus, apustulis Pāvils Romas kristiešiem atgādināja: ”Ikviens, kas piesauc tā Kunga [”Jehovas”, NW] vārdu, tiks izglābts.” Pēc tam viņš uzdeva jautājumu: ”Bet kā lai piesauc, kam nav ticējuši? Un kā lai tic tam, par ko nav dzirdējuši?” (Romiešiem 10:13, 14; Joēla 3:5.) Bībeles tulkojumi, kuros Dieva vārds ir lietots tajās vietās, kur tam pienākas būt, palīdz lasītājiem tuvoties Dievam. (Jēkaba 4:8.) Tas ir liels gods, ka mums ir dota iespēja zināt un piesaukt Dieva vārdu Jehova.