Asaras Dieva traukā

KĀDS jauneklis, ienaidnieku vajāts, ar asarām acīs piesauca savu Dievu Jehovu un, izlūgdamies viņa žēlastību un līdzcietību, izsaucās: ”Manas asaras [tu esi] savācis savā traukā!” (Psalms 56:9.) Šis jauneklis bija Dāvids, vēlākais Izraēlas ķēniņš. Bet par kādu trauku viņš runāja, un kā Dievs var savākt tajā mūsu asaras?

Oriģinālvalodas vārds, kas šajā Bībeles pantā tulkots ”trauks”, apzīmēja ādas maisu, un Dāvidam šādi maisi bija labi pazīstami. Tajos mēdza uzglabāt ūdeni, eļļu, vīnu un pat sviestu. Tuaregi un citas Sahārā dzīvojošās klejotāju tautas līdz šai dienai lieto ādas maisus, kas izgatavoti no veselas kazas vai aitas ādas. Tādā maisā, kura tilpums ir atkarīgs no dzīvnieka lieluma, var ieliet lielu daudzumu ūdens, kas tur saglabājas vēss pat tuksneša svelmē. Senos laikos ādas maisus parasti uzkrāva ēzeļa vai kamieļa mugurā, bet mūsdienās var ieraudzīt, ka tāds maiss ir uzsiets uz apvidus automašīnas.

Kā Dāvida izjustie vārdi par trauku, kurā Dievs savāc viņa asaras, attiecas uz mums? Bībelē ir paskaidrots, ka pasaule atrodas Sātana varā un viņš mūsdienās ir ”lielās dusmās”, tāpēc uz zemes notiek daudz nelaimju. (Atklāsmes 12:12.) Šādos apstākļos daudzi cilvēki, tāpat kā savulaik Dāvids, piedzīvo ciešanas un bēdas, un bieži vien tiem, kas no sirds cenšas kalpot Dievam, klājas īpaši smagi. Bet, pat ja viņiem nākas raudāt, šādi dievbijīgi cilvēki nezaudē drosmi un uzticīgi turpina dzīvot Dievam patīkamu dzīvi. (Psalms 126:6.) Nav šaubu, ka viņu debesu Tēvs redz ne tikai grūtības, ar kurām viņi sastopas, bet arī visus smagos pārdzīvojumus, ko šīs grūtības viņiem sagādā. Dievs pilnībā saprot sāpes, ko cieš viņa kalpi, un ar dziļu līdzcietību atceras visas viņu bēdas un asaras, it kā sakrādams tās simboliskā traukā.